Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

KP un IUB kopīgi izglīto iepirkumu rīkotājus par uzņēmumu izslēgšanu no iepirkumiem iespējamo konkurences pārkāpumu dēļ

Konkurences padome

Konkurences padome (KP) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) no aprīļa līdz jūnijam piecos semināros “Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem” izglītojusi 535 valsts un pašvaldību iepirkumu rīkotājus. Semināra cikla noslēguma pasākums notiks 13. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 14.00 “Koka Rīgā”, Krāsotāju ielā 12, Rīgā, un tiešsaistē.

Līdz šim semināri organizēti Konkurences padomē, Latvijas Pašvaldību savienībā, Satiksmes ministrijas resorā, Iekšlietu ministrijas resorā, kā arī Zemkopības ministrijas resorā. Pēdējam noslēguma semināram, kas notiks 13. jūnijā “Koka Rīgā”, var pieteikties līdz 9. jūnijam, aizpildot elektronisko reģistrācijas saiti. Pasākumam varēs sekot līdzi arī tiešsaistē.

KP sadarbībā ar IUB seminārā skaidros grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas nosaka, ka  pasūtītājiem no šī gada 1. janvāra izsludinātajos iepirkumos jāpiemēro jaunie pretendentu izslēgšanas noteikumi. Tie cita starpā satur izmaiņas attiecībā uz pretendentu izslēgšanu iespējamo konkurences tiesību pārkāpumu dēļ.

Iepriekš Publisko iepirkumu likums paredzēja pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem uz vienu gadu pēc tam, kad KP lēmums, ar kuru konstatēts kartelis, ir kļuvis galīgs un neapstrīdams. Jaunie grozījumi likumā nosaka, ka uzņēmumiem par iesaisti kartelī liegums piedalīties iepirkumos līdzšinējā gada vietā tiks noteikts uz trim gadiem.

Tāpat likums paredz arī jaunu izslēgšanas kritēriju, pēc kura pasūtītāji var liegt uzņēmuma dalību iepirkumā. Proti, pasūtītāji var pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad ir stājies spēkā KP pieņemtais lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkumā konstatē norādes, kas liecina par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu ir konsultējies ar KP, saņemot iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.

Sākot ar 1. janvāri, pasūtītājiem ir pienākums prasīt KP atzinuma sniegšanu likumā paredzētajā termiņā, t.i., 10 darba dienu laikā.

Semināra darba kārtība:         

9.45-10.00 Reģistrācija
10.00-10.15 Semināra atklāšana
Juris Gaiķis, Konkurences padomes priekšsēdētājs
Artis Lapiņš, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs
10.15-11.30 IUB prezentācija “Jaunie izslēgšanas noteikumi Publisko iepirkumu likumā, tajā skaitā pretendentu izslēgšana par konkurences tiesību pārkāpumiem”
Monta Drebeiniece, Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore
11.30-12.00 Kafijas pauze
12.00-13.30 KP prezentācija “Karteļa pazīmes iepirkumā un Konkurences padomes sniegtais atzinums pasūtītājiem par aizdomīgiem pretendentu pieteikumiem”
Ieva Šmite, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore
13.30-14.00 Jautājumi un atbildes

Aicinām iepriekš pieteikt dalību, aizpildot anketu: https://forms.gle/nn51GyuWrza2bWTP8

Tie iepirkumu speciālisti, kuri plāno pasākumam pieslēgties attālināti, aicinām norādīt savu kontaktinformāciju, lai pirms pasākuma saņemtu saiti uz tiešraidi e-pastā https://forms.gle/wn38CP1zgWSg2L987

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Korupcija Likumdošana, normatīvie akti

Preses brīfings saistībā ar iepirkumu par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām

Latvijas Republikas Valsts kontrole

Trešdien, 7. jūnijā, plkst. 10:00 Valsts kontrole organizē preses brīfingu saistībā ar sagatavoto revīzijas ziņojumu “Nacionālo bruņoto spēku pārtikas iepirkuma plānošana un īstenošana”, kurā vērtēja – vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

Preses brīfingā piedalīsies valsts kontrolieris Rolands Irklis un Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme.

Preses brīfingā Valsts kontrolē, Skanstes ielā 50, paredzētas mediju iespējas (TV / foto / jautājumi), kā arī to varēs skatīties attālināti Valsts kontroles Facebook lapā  un LETA.lv.

Lai pieteiktu dalību klātienē, lūgums rakstīt: aivis.majors@lrvk.gov.lv.

Par Valsts kontroli

Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.

100 gadi KONTROLSPĒKA

2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam aprit 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC

KP veic pārrunas ar SIA “Rīgas meži” ar mērķi palielināt pretendentu skaitu nākotnes iepirkumos

Konkurences padome

Publiskām personām – valstij, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām – ir aizliegts iepirkumos izvirzīt tādas prasības pretendentiem, kas nepamatoti samazina tirgus dalībnieku loku, kas varētu piedalīties konkursā. Konkurences padome (KP) no 2022. gada izskaņas līdz šī gada pavasarim veica izpēti par SIA “Rīgas meži” organizēto kasešu ietvarstādu sēšanai iepirkumu, kur pieteicās tikai viens pretendents, kā arī veica pārrunas ar SIA “Rīgas meži”, lai nākotnē palielinātu potenciālo pretendentu loku iepirkumā.

SIA “Rīgas meži” pirms iepirkuma veica cenu aptauju, t.sk. tika apzināts piegādātājs, kurš ir uzvarējis iepriekšējos SIA “Rīgas meži” organizētajos līdzvērtīgos iepirkumos. Iepriekšējais sadarbības partneris kļuva arī par 2022. gada iepirkuma uzvarētāju.

KP saņēma sūdzību par iepirkuma norisi un pretendentu nespēju kvalificēties iepirkuma prasībām, jo pasūtītājs bija noteicis, ka pretendentiem vienlaikus jāpiegādā divu veidu stādāmā materiāla kasetes – gan lapu kokiem, gan skuju kokiem, neizdalot tās atsevišķos iepirkumos. Tāpat sūdzībā bija norādīts uz nepamatoti īsiem piedāvājuma iesniegšanas termiņiem.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Darbojoties tirgū, publiskas personas kapitālsabiedrībai pastāv īpaša atbildība nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, lai sabiedrības interesēs nepieļautu, ka tās rīcība kavē, ierobežo vai deformē konkurenci. Minētā rīcība var radīt nepamatotu cenu pieaugumu un novest pie resursu nelietderīgas izmantošanas. Tādējādi iepirkuma plānošanas posmā viens no būtiskākajiem pasūtītāja uzdevumiem ir kvalitatīvas tirgus izpētes veikšana, kuras rezultātā pasūtītāja apkopotā informācija par konkrētā iepirkuma priekšmeta specifiku, potenciālajiem piegādātājiem, iespējamo konkurences līmeni iepirkuma procedūrā faktiski būs turpmākās iepirkuma procedūras stūrakmens. Vienlaikus, ja pasūtītājam ir bažas par piegādājamās preces kvalitāti, pasūtītājs attiecīgā iepirkuma ietvarā ir tiesīgs veikt visas nepieciešamās darbības preces kvalitātes objektīvai pārbaudei, taču pretendenta ierobežošana dalībai iepirkumā bez pamatojuma nav pieļaujama.”

Lai preventīvi novērstu iespējos konkurences neitralitātes riskus SIA “Rīgas meži” darbībās, SIA “Rīgas meži” ir nepieciešams pirms iepirkuma veikt pilnvērtīgu tirgus izpēti, visiem tirgus dalībniekiem sniedzot līdzvērtīgu apjomu informācijas par plānoto iepirkumu, kā arī tirgus izpētes gaitu vēlams fiksēt un saglabāt, piemēram, elektroniskas sarakstes formātā. Tāpat iepirkumu, kurā paredzēts iegādāties dažādus kasešu veidus ietvarstādu sēšanai, nepieciešams sadalīt iepirkuma priekšmetu daļās (lotēs), paredzot iespēju pretendentiem pieteikties tikai uz atsevišķām iepirkuma priekšmeta daļām.

Ņemot vērā KP pārrunu procedūras laikā norādīto, SIA “Rīgas meži” 2023. gada 5. maijā apliecināja, ka, plānojot nākotnes kasešu ietvarstādu iepirkumus, ņems vērā KP ieteikumus konkurences neitralitātes nodrošināšanai.

Publiskām personām – valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to piederošām kapitālsabiedrībām – ir aizliegts kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Aizliegums stājās spēkā no 2020. gada 1. janvāra un ir noteikts Konkurences likuma 14.1 pantā.

Lai nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, KP veic pārrunas ar publisko personu vai tai piederošo kapitālsabiedrību. Ja pārrunu laikā netiek panākta likuma prasību ievērošana, nodrošinot konkurencei labvēlīgu rezultātu, KP attiecībā uz publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām var turpināt pārkāpuma lietas izmeklēšanu, pieņemot lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. 

Publiskai personai piederošai kapitālsabiedrībai var tikt piemērots naudas sods līdz 3 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro.

Kategorijas
Tieslietas

Tiesai nodod lietu pret “Rīgas kartes” bijušajiem valdes locekļiem

LETA

Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu pret pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” meitasfirmas “Rīgas karte” bijušajiem valdes locekļiem Pāvelu Tulovski un Aleksandru Brandavu, kā arī sabiedrisko attiecību aģentūras “Baltijas komunikāciju centrs” valdes priekšsēdētāju Gintu Federu.

Fiziska persona apsūdzēta par krāpšanu un naudas līdzekļu legalizēšanu, bet divi Rīgas pašvaldības meitasuzņēmuma valdes locekļi – par valsts amatpersonas bezdarbību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, informēja prokuratūrā.

Saskaņā ar apsūdzībām starp Rīgas pašvaldības meitasuzņēmumu un juridisko personu tika noslēgti vairāki līgumi par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu.

Juridiskās personas pārstāvis iesniedza Rīgas pašvaldības meitasuzņēmumam līgumu izpildi pamatojošus dokumentus, apzinoties, ka sabiedrisko attiecību pakalpojumi netika faktiski veikti, kā arī faktiski veiktie sabiedrisko attiecību pakalpojumi netika veikti šī uzņēmuma interesēs.

Par uzņēmuma līgumu izpildes uzraudzību un kontroli atbildīgais Rīgas pašvaldības meitasuzņēmuma valdes loceklis, neveicot savus pienākumus, apstiprināja juridiskās personas pārstāvja iesniegtos rēķinus, kā rezultātā no Rīgas pašvaldības meitas uzņēmuma juridiskās personas labā tika izkrāpti naudas līdzekļi 43 076 eiro apmērā. Savukārt citam Rīgas pašvaldības meitasuzņēmuma valdes loceklim apsūdzība celta par rēķina parakstīšanu, pārkāpjot savu pilnvarojumu.

Apsūdzētā fiziskā persona juridiskās personas kontā iegūtos naudas līdzekļus izmantoja privātmājas būvniecībai, tādējādi legalizējot naudas līdzekļus 25 000 eiro apmērā.

Lieta arī nodota par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai par tās labā fiziskās personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Krimināllieta izskatīšanai nodota Ekonomisko lietu tiesai.

Jau ziņots, ka lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Izmeklētais noziegums noticis laika posmā no 2018.gada 27.jūlija līdz 2019.gada 30.janvārim. KNAB kriminālprocesu sāka 2021.gada 20.septembrī.

Feders iepriekš teica, ka lieta ir nepamatota un savu nevainību viņš pierādīšot. 

“Firmas.lv” informācija liecina, ka Feders ir vienīgais īpašnieks un amatpersona uzņēmumos “Baltijas komunikāciju centrs”, “GF Communications” un “Alfa Investments”, kā arī viņam pieder 20% uzņēmuma “BB WakePark” daļu.

Savukārt bijušās Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas uzstādītājas un apkalpotājas SIA “Rīgas karte” īpašnieki ir pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” un Francijā reģistrētais uzņēmums “Conduent Business Solutions S.A.S.”.

Tulovskis uzņēmuma valdē strādāja laikā no 2013. gada līdz 2020.gada martam. Līdz 2019.gadam “Rīgas kartes” valdes loceklis bija arī toreizējais partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs Aleksandrs Brandavs.

Pērn uzņēmums apgrozīja 2 287 460 eiro un 54 912 eiro zaudējumiem.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Piešķir papildu 2 milj.eiro eksportējošo uzņēmumu atbalstam

Ekonomikas ministrija

2023. gada 1. jūnija sēdē Ministru kabinets apstiprināja papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2,19 milj.eiro apmērā eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem.

Ekonomikas ministrijas 2023. gada valsts budžeta viena no pasākuma prioritātēm ir uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finansējuma pieejamības veicināšana. Papildu finansējuma piešķiršana labvēlīgi ietekmēs Latvijas eksportētājus, palīdzot tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī ģeopolitiskās situācijas sekas. Piedāvātās garantijas samazinās uzņēmējiem starptautisko darījumu riskus, kuri ir pieauguši, saskaroties ar nenoteiktību starptautiskajos tirgos. 

“Sekmējot kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā  situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un nepieciešams koriģēt izaugsmes plānus. Esam piešķīruši papildu finansējumu ALTUM eksporta garantiju programmai, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties, stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem un paplašināt eksporta tirgu ģeogrāfiju,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas eksports š.g. pirmajā pusē turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps kļūst arvien vājāks. 2023. gada pirmajā pusē eksporta vērtība palielinājās par 3,0% jeb par 46 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi, tādējādi sasniedzot 1570 miljonus eiro. Kopumā tā ir pozitīva ziņa, kas liecina par to, ka mūsu eksports kļūst konkurētspējīgāks cenu ziņā. 

Ņemot vērā, ka eksports palielinās, ir svarīgi uzņēmējiem pasargāt savu biznesu pret ārvalstu pircēja nemaksāšanu vai maksātnespējas riskiem, jo apmaksa pēc piegādes jeb pēcapmaksa ir normāla eksportētāja ikdiena.

Kopš 2022. gada augusta, kad saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto atbalsta shēmu garantijas tiek izsniegtas arī par darījumiem ar debitoriem, kas reģistrēti ES un atsevišķās OECD valstīs,  līdz 2023.gada 30.aprīlim eksporta kredīta garantijas Latvijas uzņēmumiem piešķirtas 2 682 210 eiro apmērā, no tām eksporta garantijas uz attīstītajām valstīm 1 705 610 eiro apmērā un uz trešajām valstīm 976 600 eiro apmērā. Uz tādām attīstītajām valstīm kā Lietuva, Polija, Islande, ASV, Dānija, Lielbritānija, Rumānija, Spānija, Somija ir piešķirtas 19 garantijas uzņēmumiem no apstrādes rūpniecības un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēm. Savukārt eksportam uz trešajām valstīm – Moldovu, Kazahstānu, Gruziju, Kirgizstānu, Armēniju, Tadžikistānu, Azerbaidžānu, Dienvidkoreju, piešķirtas 15 garantijas komersantiem no apstrādes rūpniecības un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēm.

Vienlaikus Apdrošinātāju asociācija ir aicinājusi rast iespēju Altum dalīties ar apdrošināšanas sabiedrībām, kuras Latvijā sniedz apdrošināšanas pakalpojumus tirdzniecības kredītu (debitoru parādu) apdrošināšanas veidā, ar informāciju apkopotā veidā par izsniegtajām eksporta kredītu garantijām un veiktajām izmaksās saskaņā ar tām, lai apdrošināšanas sabiedrības varētu gūt padziļinātāku ieskatu šo garantiju tirgū un lemt par iespējamu lielāku iesaisti eksporta kredītu garantiju izsniegšanā. Līdz ar to, Altum turpmāk reizi ceturksnī savā tīmekļvietnē publicēs to saimnieciskās darbības veicēju sarakstu, kuriem sabiedrība Altum izsniegusi garantijas, un sniegto garantiju apjomus. Tādejādi apdrošināšanas sabiedrības varēs gūt padziļinātāku ieskatu šo garantiju tirgū un lemt par iespējami lielāku iesaisti eksporta kredītu garantiju izsniegšanā.

Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības veicējiem iespēju saņemt eksporta kredītu garantijas, tādējādi nodrošinoties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu termiņu, kurš nav garāks par 730 dienām, izņemot lauksaimniecības produktu eksporta darījumus, kuriem atlikto maksājumu termiņš nevar garāks par 547 dienām, un darījuma summa ar vienu debitoru nav lielāka par 2 miljoniem eiro.

Īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atbalstu var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Tas nozīmē, ka vismaz līdz gada beigām eksportētāji varēs saņemt eksporta kredītu garantijas uz Eiropas Savienības valstīm un attīstītajām OECD valstīm neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un iepriekšējo gadu eksporta apgrozījuma apjoma.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC

Izstrādāts skaidrojošs materiāls – palīgs sociāli atbildīga publiskā iepirkuma veikšanai

 

 Iepirkumu uzraudzības birojs

Sociāli atbildīgs publiskais iepirkumus (SAPI) ir viens no stratēģiskā publiskā iepirkuma paveidiem – blakus zaļajam iepirkumam un inovāciju iepirkumam. Lai palīdzētu valsts, pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un citām organizācijām labāk izprast un īstenot šādus iepirkumus, ir radīts skaidrojošais materiāls – palīgs SAPI veikšanai.

Tas sniedz pārskatāmu un kodolīgu informāciju par:

– SAPI īstenošanas posmiem;

– ieteikumiem, kas jāņem vērā, nosakot SAPI prasības publiskajā iepirkumā;

– SAPI nosacījumiem un piemēriem dažādu pakalpojumu un preču grupās, kā arī būvdarbu īstenošanā;

– labās prakses piemēriem no Latvijas.

SAPI ir apzināta, sistemātiska un stratēģiska tādu apsvērumu integrēšana ar iepirkumu saistītās darbībās, kas rada pozitīvu ietekmi uz sabiedrībai būtisku problēmu risināšanu. Sociālās atbildības kritēriji var tikt integrēti visās ar preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumu saistītās darbībās, sākot no vajadzību noskaidrošanas, atbilstošu specifikāciju izstrādes un novērtējuma procesa līdz pat sasniegto rezultātu uzraudzībai.

Materiāls tapis Labklājības ministrijas aktivitāšu cikla “Attīstām sociālo uzņēmējdarbību kopā!” ietvaros, un to izstrādāja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Iepirkuma uzraudzības biroja ekspertiem.

Palīgs sociāli atbildīgu publisko iepirkumu veikšana (SAPI)(2023)

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Māksla, kultūra un atpūta

KM izsludina konkursu Latvijas ekspozīcijas veidošanai 60. Venēcijas mākslas biennālē

Kultūras ministrija

Kultūras ministrija (KM) izsludinājusi konkursu Latvijas ekspozīcijas veidošanai pasaules prestižākajā mākslas izstādē – 60. Venēcijas mākslas biennālē, kas notiks no 2024. gada 20. aprīļa līdz 24. novembrim.

Konkursa pretendenti aicināti iesniegt Latvijas ekspozīcijas māksliniecisko koncepciju un tās īstenošanas piedāvājumu līdz š.g. 12. jūlija plkst. 11:00.

Ar iepirkuma nolikumu var iepazīties Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Konkursa pretendents var būt jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība, kura ir iesniegusi visus dokumentus iepirkuma konkursa nolikumā noteiktajā kārtībā, izpilda nolikumā izvirzītās prasības un spēj nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

Iesniegtos pieteikumus vērtēs konkursa žūrijas komisija, kuras priekšsēdētāja ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce; komisijas locekļi: Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore Antra Priede, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka – Priekule, māksliniece un mākslas kritiķe Rasa Jansone, māksliniece Maija Kurševa, kā arī mākslas kolekcionārs, mākslas centra “Zuzeum” dibinātājs Jānis Zuzāns.

Latvijas paviljons tāpat kā līdzšinējos gadus atradīsies Venēcijas Arsenālā. Latvijas dalību 60. Venēcijas mākslas biennālē finansē Kultūras ministrija un atbalsta Jānis Zuzāns.

60. Venēcijas mākslas biennāles kurators būs Adriano Pedrosa (Brazīlija), izstādes nosaukums tiks paziņots šā gada vasarā.

Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā ikreiz piedalās aptuveni 90 valstis. Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas biennālē akcentē Latvijas laikmetīgo mākslu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā.

2022. gadā notikusī 59. Venēcijas biennāle pulcēja vairāk nekā 800 000 mākslas interesentu no visas pasaules. Latviju tajā pārstāvēja mākslinieču duets Skuja Braden ar ekspozīciju “Tirgot ūdeni upes malā”, paviljona ekspozīcijas veidošanu nodrošināja biedrība “Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs”. Kuratores – Andra Silapētere un Solvita Krese.

Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC

Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izveides iepirkumā pieteikušies 5 būvuzņēmēji

VAS “Valsts nekustamie īpašumi”

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā kontroles dienestu infrastruktūras projekta īstenošanai Kundziņsalā, Uriekstes ielā 42, Rīgā, pieteikušies 5 būvuzņēmēji. Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 25,8  miljoniem eiro, līdz 41,7 miljoniem eiro (bez PVN). Iepirkuma uzvarētāju varēsim paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”(VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus robežšķērsošanas vietas izveidei Kundziņsalā ir iesnieguši SIA “AIMASA”, “Panevėžio statybos trestas” AB, akciju sabiedrība “UPB”, kā arī personu apvienība “NORDES & ACBR” un personu apvienību “SENSUM, BBA un AE”. Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 2026.gada rudens.

“Esam spēruši vēl vienu soli tuvāk mūsdienīgu darba telpu izveidei robežkontroles dienestu darbiniekiem, kas paātrinās un uzlabos muitas procesus, kā arī sniegs ieguldījumu pilsētvides uzlabošanā, atslogojot transporta plūsmu Rīgas centrā. Šobrīd uzsākam vērtēšanas procesu, lai noteiktu saimnieciski izdevīgāko un nepieciešamajai kvalifikācijai atbilstošāko piedāvājumu jau tuvākajā laikā” norāda Griškevičs.

Projekta “Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā” ietvaros ir paredzēts izveidot jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru kontroles dienestu – Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts robežsardzes un Pārtikas un veterinārā dienesta – funkciju īstenošanai, kā arī pārcelt Rīgas brīvostas muitas kontroles punktu no Uriekstes ielas 16, uz Uriekstes ielu 42, Rīgā, kas potenciāli mazinās ar Rīgas ostu saistītā transportu radīto negatīvo ietekmi uz Rīgas pilsētas satiksmes plūsmu un sekmēs Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras attīstību. Jauna RŠV punkta izbūve uzlabos arī dienestu darbinieku un robežšķērsotāju drošību un paātrinās un vienkāršos muitošanas procesu.

Jauno infrastruktūru plānots izveidot 5,9 ha lielā platībā līdz 2026.gada rudenim, darbus uzsākot jau 2023.gadā ar būvprojekta izstrādi. Projekta īstenošanai nepieciešamos līdzekļus piesaistīs no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros piešķirtā granta finansējuma un Valsts budžeta finansējuma. Kopējais šobrīd piesaistītais finansējums sastāda 39 miljonus eiro.

VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 46 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 230 miljoni eiro. Kapitālsabiedrība nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā un 3 536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Vairāk par projektu lasi: ŠEIT

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Pārtika un dzērieni Uzņēmējdarbība

Piedāvā atbalstu ietekmīgu jaunuzņēmumu veidošanai pārtikas un lauksaimniecības nozarē

Rīgas Tehniskās universitāte

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs aicina profesionāļus, maģistrantūras un doktorantūras studentus un zinātniekus paaugstināt savas uzņēmējdarbības prasmes, izmēģinot spēkus ietekmīgu un inovatīvu jaunuzņēmumu dibināšanā pārtikas sektorā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopienas «EIT Food» programmā «TeamUp». Pieteikties programmai iespējams līdz 2. jūnijam.

Pieteikšanās – https://www.eitfood.eu/projects/teamup

Programmas mērķis ir savest kopā zinātņietilpīgu ideju autorus un biznesa pārstāvjus. Tajā aicināti pieteikties inovatīvu pārtikas un lauksaimniecības tehnoloģiju izstrādātāji, kuri vēlas savu ideju komercializēt, lai ar programmas palīdzību atrastu partnerus, kuri jaunuzņēmuma līdzdibināšanā rūpētos par biznesa attīstību. «TeamUp» atbalsta tehnoloģiski ietilpīgus risinājumus, kuru fokusā ir ilgtspējīga lauksaimniecība un akvakultūra, alternatīvie proteīni, digitālā izsekojamība, aprites ekonomikā balstītas pārtikas sistēmas un veselīgs uzturs.

Programmas dalībnieki sešus mēnešus varēs saņemt atbalstu jaunuzņēmuma veidošanai — finansējumu, apmācības, mentoringu. Attīstībai nozīmīga būs iespēja dibināt kontaktus ar pasaules līmeņa ekspertiem un līdzīgi domājošiem profesionāļiem, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas pārtikas sistēmā. Pirmajos mēnešos programmā uzņemtie savā starpā meklēs partnerus un veidos līdzīgās vērtībās balstītas komandas. Katra komanda varēs pretendēt uz stipendiju 2000 eiro apmērā, lai ar ekspertu atbalstu attīstītu savu biznesa ideju. Programmas izskaņā komandas prezentēs nākotnes plānus ekspertiem, daudzsološākās idejas varēs saņemt līdz 40 tūkst. eiro finansējumu.

Pagājušā gadā programmā tika izveidota Latvijas komanda, kas nu jau pārtapusi tehnoloģiju jaunuzņēmumā «OG Sense». Tas attīsta unikālu optisko gāzes sensoru amonjaka, oglekļa dioksīda un gaistošo organisko savienojumu monitoringam, ko pārsvarā izmanto mājputnu fermās. Komanda ieguva trešo vietu un saņēma 15 tūkst. eiro lielu naudas balvu. «Uzzinot par programmu, kas ļautu man satikt cilvēkus, kuru rīcībā ir tehnoloģiski risinājumi, bet nav pieredzes biznesa attīstīšanā, ilgi nedomādams, pieteicos. Mums izdevās veiksmīgi izveidot komandu un nodibināt kontaktus ar citiem uzsaukuma dalībniekiem. Ikmēneša stipendiju izmantojām projekta attīstībai, bet par naudas balvu iegādājāmies materiālus produkta tālākai attīstībai,» stāsta viens no uzņēmuma izveidotājiem Valters Slava.

«EIT Food» aktivitātes Latvijā īsteno «EIT Food Hub Latvia». «EIT Food Hub Latvia»  darbojas RTU Zinātnes un inovāciju centrs paspārnē kā viena no četrām zināšanu un inovāciju kopienām, un tās darbības pamatmērķis ir veicināt tādu inovāciju un ilgtspējīgu ekonomikas iniciatīvu veidošanos, kas vairo kvalitatīvas pārtikas pieejamību, dod pienesumu vides saglabāšanā un veselības uzlabošanā, kā arī rada jaunas darbavietas.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Ieguves rūpniecība Izejvielas un ražojumi Nozares Uzņēmējdarbība

LVM aicina pieteikties sadarbības partnerus smilts, smilts-grants meklēšanas darbu veikšanai visā Latvijas teritorijā

AS “LATVIJAS VALSTS MEŽI”

Apzinoties tautsaimniecībai un industriālajai būvniecībai nepieciešamo minerālo materiālu apjomu turpmākajos gados, tai skaitā “Rail Baltica” būvniecību, “LVM Zemes dzīles” 2023. gadā plāno palielināt minerālo materiālu meklēšanas darbu apjomu. Lai nodrošinātu derīgo izrakteņu pieejamību visā Latvijā, “LVM Zemes dzīles” izsludina atklātu konkursu “Smilts, smilts-grants meklēšana” un aicina visus ieinteresētos uzņēmējus izvērtēt iespējas iesniegt savu piedāvājumu konkursā.

Smilts un smilts-grants meklēšanas darbus paredzēts veikt visā Latvijas teritorijā LVM īpašumā un valdījumā esošajās zemēs. Pirms meklēšanas darbu uzdevuma uzdošanas, “LVM Zemes dzīles” speciālisti veic kamerālu izpēti potenciālajām teritorijām ar nolūku atlasīt teritorijas, kurās varētu atrasties derīgo izrakteņu iegulas.

Kamerālās izpētes laikā tiek izvērtēta pieejamā ģeoloģiskā informācija un informācija par teritorijā esošajām dabas vērtībām. Tāpat potenciālās teritorijas tiek apsekotas dabā, izvērtējot piekļuves iespējas plānotajām ģeoloģiskās izstrādnes vietām (ierīkojamie urbumi un skatrakumi). Kad meklēšanas darbi noslēgušies, “LVM Zemes dzīles” var vērtēt teritorijā konstatēto derīgo izrakteņu veidu, kvalitāti, apjomu un nepieciešamās investīcijas derīgo izrakteņu ieguves vietas tālākai attīstīšanai.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimnieko vairāk nekā 100 derīgo izrakteņu ieguves vietas visā Latvijas teritorijā. Plašais ieguves vietu tīkls LVM ļauj būt tuvāk dažādajām tirgus un klientu vajadzībām, tā uzņēmēju pusē samazinot minerālo materiālu transportēšanas izmaksas.