Kategorijas
Transports

Valmieras, Valkas un Smiltenes apkārtnē pasažieru pārvadāšanu atkārtoti uztic «VTU Valmiera»

LSM.LV

Autotransporta direkcija ir noslēgusi 10 gadu līgumu ar SIA “VTU Valmiera” par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu maršrutu tīkla daļā Valmieras, Valkas un Smiltenes apkārtnē, informēja direkcija.

 

Līgums stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā, kad Valmieras, Valkas un Smiltenes maršrutu tīkla daļās pasažierus turpinās pārvadāt līdzšinējais pārvadātājs SIA “VTU Valmiera”.

 

Stājoties spēkā jaunajam līgumam, pasažieriem sola augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā nepārsniegs 4 gadus:

 

  • informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio, gan vizuāli;
  • visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi),
  • autobusos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini;
  • 32% no visiem autobusiem būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem;
  • vismaz 53% no visiem autobusiem būs pielāgoti personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai un atvieglotai iekļūšanai autobusā,
  • vismaz 10% no visiem pakalpojumu nodrošināšanā katru gadu izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu maršrutu tīkla daļā Valmieras, Valkas un Smiltenes maršrutos par uzvarētāju Iepirkumu komisija atzina SIA “VTU Valmiera”, kas kopējā vērtējumā ieguva augstāku punktu skaitu nekā citi pretendenti.

Līdz šim līgumi ar uzvarētājiem noslēgti 10 no 16 maršrutu tīkla daļām. 

Patlaban Autotransporta direkcija ir līguma noslēgšanas fāzē ar SIA “Norma A”, kas uzvarēja Madonas maršrutu tīkla daļā.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti

Publiskos būvniecības iepirkumos un ES fondu projektu realizēšanā ir nepieciešami uzlabojumi

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība

Pēdējos divos gados būvniecības nozarē ir vērojams ievērojams apjomu kritums, kas kopumā pārsniedz 20%, salīdzinot to ar 2020. gada pēdējā ceturkšņa rādītājiem. Ņemot vēra apstākli, ka Latvijā ievērojamu daļu no kopēja būvniecības apjoma veido publiskais pasūtījums, kurā liela daļa ir ES fondu līdzekļu, Latvijas Būvniecības apvienība (LBA) šī gada 13. janvārī rīkoja diskusiju, kurā bija uzaicināti publisko pasūtītāju pārstāvji, kā arī būvkomersanti, kuri ikdienā piedalās publiskos būvniecības iepirkumos.

Diskusijas mērķis bija izvērtēt un noteikt apstākļus, kurus abu pušu pārstāvji no publiskā iepirkuma procedūras viedokļa redz kā kavēkļus publisko būvniecības iepirkumu procedūrās, kā arī ES līdzfinansēto projektu realizēšanā.

Diskusijas dalībnieku teiktajā izvirzījās praktiski priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos un/vai procedūrās, lai manāmus uzlabojumus varētu sasniegt jau tuvākajā laikā.

Diskusijas rezultātā apkopotie priekšlikumi ir nosūtīti Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Iepirkumu uzraudzības birojam un Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai.

I Plānošana

  1. Ikgadējā budžeta sastādīšanas laikā, jāizveido publisko nekustāmo īpašumu un infrastruktūras pasūtījumu projektu plānošanas sistēma, lai valsts līmenī varētu plānot ES fondu projektu finansējumu būvniecības nozarē gada ietvaros.
  2. Jāmaina lineārām būvēm paredzētās zemes piespiedu atsavināšanas procedūra, lai izpētes un projektēšanas darbus ir iespējams uzsākt paralēli zemju atsavināšanas procesam. 
  3. Jāpaplašina zaļais koridors lieliem publiskiem projektiem, pārņemot labo praksi no Rīgas domes būvvaldē ieviestajām procedūrām.

II Finansējuma piesaiste un priekšdarbi

  1. Pasūtītājiem projektēšanas priekšizpētes darbos jāiegulda pašu finansējums, nevis jāgaida ES finansējums.
  2. Jāveicina tipveida projektēšanas pasūtījumi, tādā veidā samazinot projektēšanas termiņus un uzlabot Būvprojektu kvalitāti.
  3. Jāizveido vadlīnijas pirms iepirkumu apspriežu procedūrai, identificējot iepirkumus, kuros tas ir būtiski un kādi jautājumi ir jānoskaidro no ar tirgus dalībniekiem.
  4. Jāizveido konsultāciju pakalpojumu finansējuma atbalsta risinājumi, lai mazie un vidējie publiskie pasūtītāji, spētu izstrādāt kvalitatīvus projektu pieteikumus ANM/MMF SAM programmās.
  5. Steidzami jāpārskata Ēku energoefektivitātes un Zemas īres dzīvokļu ES līdzfinansējuma programmas, jo pasūtītāji un piegādātāji kritizē vairākus finansējuma nosacījumus, kā rezultātā interese būs mazāka, kā varbūt plānots 2020 vai 2021.

III Iepirkumi

  1. Jāizveido publisko iepirkumu vidējo izmaksu izcenojumu datubāze, lai publiskos iepirkumos komisijai ir argumenti, noraidīt nepamatoti lētus piedāvājumiem.
  2. Jāpalielina apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumu īpatsvars, vienlaicīgi sabalansējot pretendenta un pasūtītāja intereses attiecībā uz finanšu garantiju nosacījumiem projektēšanas stadijā.
  3. Jāpraktizē inženierkonsultantu piesaiste, vienots iepirkums Būvprojektu ekspertīze un Būvuzraudzības pakalpojumi.
  4. Jāievieš praksē projektēšanas un būvdarbu tipveida līgumi, lai unificētu līguma izmaiņu procedūras un indeksācijas metodes.
  5. Jāpārvērtē vai SIK (saimnieciski izdevīgie kritēriji) obligāti vajag lietot visos projektēšanas un/vai apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumos, piemēram, būves nojaukšanā, novietošanā vai  būves konservācijā.

IV Projektēšana

  1. Jāizstrādā projektēšanas iepirkumu pretendentu kvalifikācijas prasību vadlīnijas.
  2. Jāveic inženiertīklu monopoluzņēmumu tehnisko noteikumu izsniegšanas procesa vienota uzraudzība, lai efektīvi varētu kontrolēt tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņu ievērošanu un novērts nepamatotu prasību izvirzīšanu.
  3. Jāizstrādā jauns būvprojekta standarts (vienotas prasības Būvprojekta sadaļām: ARH, BK, Inženiertīkli) 

V Būvdarbi

  1. Jāmaina kārtība, kad tiek izsniegta apliecinājums par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, lai zemes darbus būtu iespējams uzsākt pirms saņemti saskaņojumi, kas neietekmē to izpildi.
  2. Jāizstrādā izmaiņu vadības procedūras, lai pasūtītājam izmaiņu veikšanas procesā ir iespēja no kompetentām iestādēm to kompetences ietvaros, piemēram CFLA un IUB, saņemt saistošu skaidrojumu par konkrētām izmaiņām, proti, vai plānotās izmaiņas ir tiesiskas un neradīs riskus attiecībā ES fondu naudu saņemšanai vai citādus tiesiskus riskus.
  3. Jāvienkāršo būvlaukumos regulāri paveikto būvdarbu pieņemšanas – nodošanas procedūra, jeb segto darbu pieņemšanas aktu detalizācija. Pašlaik pārklājas kontrolējošo institūciju pārbaudes, kas pagarina norēķinus, attiecīgi naudas plūsmas no Pasūtītāja līdz Apakšuzņēmēju nodarbinātajiem.
  4. Jāgroza Valsts zemes dienesta (VZD) procedūras būves uzmērīšanā pie nodošanas ekspluatācijā:
    1. Ēkas iekštelpu uzmērīšanas kavēšanās nevar būt par iemeslu atlikt ēkas nodošanai ekspluatācijā.
    2. Lai mazinātu VZD noslodzi un paātrinātu procesus, būvniecības ierosinātājam jādod tiesības uzmērīšanas darbus pasūtīt pie sertificētiem mērniekiem.
    3. Uzmērīšanas procesos maksimāli jāizmanto Būvniecības informācijas sistēmā jau pieejamie dati. 

VI Citi ieteikumi

  1. Pastāvot objektīviem apstākļiem, pamatā karš Ukrainā, esošo ES fondu 2020 programmu projektos jābūt iespējai to izpildes termiņus pagarināt līdz 2024. gada rudenim. Nepieciešams apzināt ietekmētos projektus, valsts pārvaldes rekomendējošs lēmums un saskaņošana ES institūcijās.
  2. Jāpārvērtē vai visos Publisko iepirkumu likuma 9. panta iepirkumos būtu jāpiemēro lielo iepirkumu nosacījumus, lai izvairītos no liekas birokrātijas, kas prasa lielu cilvēkresursu ieguldījumu un mazu faktisko ieguvumu, bet rezultātā pasūtītajam ievērojami mazinās iespējas kvalitatīvi un saprātīgos termiņos veikt lielāku iepirkumu procedūras.
  3. Jārod risinājums attiecībā uz iepirkumu komisiju darbinieku atlasi, jo, ņemot vērā spēkā esošās Publisko iepirkumu likuma prasības, palielinās to gadījumu skaits, kad pasūtītājam ir arvien grūtāk nokomplektēt iepirkumu komisijas sastāvu. Pēc IUB datiem, ikgadēji PIL procesā publiskos būvdarbus iepērk ~350 publiskie pasūtītāji, iespējams daļu no iepirkumu komisijām var daļēji centralizēt?

Ievērojot to, ka augstāk minētie ierosinājumi skar dažādus publisko būvniecības iepirkumu kā arī būvniecības procesa kā tāda regulējuma aspektus, LBA aicina organizēt nozares profesionālo organizāciju, atbildīgo ministriju, iestāžu un publisko būvniecības iepircēju pārstāvju diskusiju saprātīga risinājuma meklēšanā katrā no augstāk minētajiem jautājumiem.

LBA ieskatā sākotnēji būtu jāidentificē tās izmaiņas, par kurām iespējams panākt ātru vienošanos, lai plašas diskusijas par kopējiem sistēmas uzlabojumiem nekavē dažbrīd mazu, bet nozīmīgu grozījumu ieviešanu jau tuvākajā laikā.

Kategorijas
Korupcija Nozares

14. SAEIMA, VEICOT MINIMĀLUS UZLABOJUMUS, VAR BŪTISKI UZLABOT CĪŅU PRET KORUPCIJU

Sabiedrība par atklātību – Delna

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir sastādījusi darbu sarakstu 14. Saeimai korupcijas mazināšanas, atklātības un labas pārvaldības jomās. Sarakstu veido 30 darāmie darbi politiskā godaprāta, interešu konflikta pārvaldības, naudas ietekmes politikā, publisko iepirkumu, trauksmes celšanas u.c. jomās.

Daļu no darbiem iespējams paveikt, veicot grozījumus jau esošajos normatīvajos tiesību aktos. Piemēram, paplašinot Iepirkumu uzraudzības biroja kompetenci, nosakot pienākumu izskatīt arī trešo pušu iesniegumus par iespējamu negodprātību publiskajos iepirkumos.  Ir arī tādi darbi, kuru īstenošanai ir nepieciešama politiskā iniciatīva un griba. Piemēram, pilnvaru piešķiršana Valsts kontrolei veikt Saeimas budžeta publisku revīziju un grozījumi Saeimas kārtības rullī, kuri veicinātu atklātību par Saeimas darbību un pieņemtajiem lēmumiem. Ir arī tādi darbi, kas pieprasa mērķtiecīgu darbu ar sabiedrību un tolerances pret korupciju mazināšanu. 

Darāmo darbu saraksta sastādīšanā iesaistījās eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, žurnālisti un Delnas biedri, ar kuriem pārskatījām līdz šim novērotās problēmas un trūkumus 9 tēmās:

  • Informācijas atklātības uzlabošana
  • Naudas ietekmes politikā mazināšana
  • Godprātība un ētika publiskajā sektorā
  • Pārdomāta un konsekventa valsts personālpolitika
  • Publisko iepirkumu sistēmas uzlabojumi
  • Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmu novēršana
  • Institucionāli risinājumi cīņai pret korupciju
  • Atbalsts kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā un sabiedriskajai kontrolei pār publisko sektoru
  • Trauksmes cēlēju nozīmes stiprināšana

Delnas pētnieks Olafs Grigus norāda: “Svarīgi, lai 14. Saeima pievēršas iepriekšējā Saeimas sasaukuma iesākto darbu izvērtēšanai un turpināšanai un nodrošina, ka likumdevēja darbs ir pēctecīgs un ilgtspējīgs.”

Delnas juriste Krista Asmusa uzsver: “Lai veiksmīgi cīnītos pret korupciju, būtiski ir nodrošināt, ka tiek sardzirdēti arī cilvēki, kas nav tieši iesaistīti publisko iepirkuma konkursos, bet seko līdzi tam, kas notiek valsts un pašvaldības dzīvē, kā tiek tērēti sabiedrības labklājībai paredzētie līdzekļi.  Bieži vien šiem vietējiem pašvaldības iedzīvotājiem, kas ir novērojuši pārkāpumus vai negodprātīgu rīcību kādā iepirkumā, var būt pieejama daudz plašāka informācija par notiekošo, nekā iepirkumā iesaistītajiem uzņēmumiem, kas nereti atrodas citā pašvaldībā vai pat valstī. Tāpat būtiski ir nodrošināt atklātību par valsts un pašvaldības darbību. Šobrīd daudzi dati ir pieejami, taču tos atrast, apkopot un analizēt ir sarežģīti, tas apgrūtina žurnālistu un pētniekiem, bet jebkura iedzīvotāja iespējas iegūt sev interesējošo informāciju un mazina iespējas atklāt un aktualizēt nozīmīgas problēmas.”

Delna ar 14. Saeimas darāmo darbu sarakstu iepazīstinās deputātus un sekos līdzi darbu izpildei, ziņojot par izpildes progresu, izsakot priekšlikumus un rosinot jaunus papildinājumus. Aicinām ikvienu iesaistīties Saeimas darba izvērtēšanā un neklusēt, ja novērota aizdomīga rīcība, kas nesaskan ar sabiedrības un valsts interesēm.

Pilns darbu saraksts pieejams šeit

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC

Pirmajā ES fondu jaunā perioda uzraudzības komitejas sēdē tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi jaunu ES fondu investīciju uzsākšanai Latvijā

Finanšu ministrija

Ceturtdien, 26. janvārī, notika pirmā Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komiteja.

Teju divus gadus noritējis apjomīgs un intensīvs visu iesaistīto pušu darbs pie ES fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju plānošanas, paralēli plānojot un uzsākot arī Atveseļošanas fonda investīcijas. Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprināja ES kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.–2027. gadam, tādejādi noslēdzot plānošanas un investīciju stratēģijas definēšanas posmu un dodot “zaļo gaismu” 4,3 miljardu eiro ES fondu finansējuma ieplūšanai Latvijas ekonomikā. Tāpat paralēli atbildīgās institūcijas izstrādā investīciju ieviešanas nosacījumus  un metodoloģiskos materiālus, lai iespējami ātrāk uzsāktu reālas investīcijas.

“ES fondu investīcijas ir nozīmīgs instruments Latvijas tautsaimniecības attīstībai, ekonomiskai transformācijai un pats svarīgākais – katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa celšanai. Šī brīža viena no prioritātēm ir nodrošināt jaunu investīciju uzsākšanos pēc iespējas ātrāk. Šogad vien plānotās ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas Latvijas ekonomikā sastāda 1,3 miljardus eiro. Līdz ar to 2023. gads būs īpaši intensīvs arī visiem Uzraudzības komitejas un apakškomiteju darbā iesaistītajiem, jo īpaši apstiprinot projektu vērtēšanas kritērijus projektu atlašu uzsākšanai,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

“Šobrīd Latvija un citas ES dalībvalstis saskaras ar vairākiem izaicinājumiem Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ, demogrāfijas un nodarbinātības problēmām, enerģijas krīzi, inflāciju un augstām reģionu atšķirībām. Vienlaicīgi Latvijas iedzīvotāji saņem apjomīgas ES fondu investīcijas. Tas ir liels atbalsts un atbildība vienlaicīgi. Tādēļ šobrīd prioritāri ir pabeigt 2014-2020. gada plānošanas perioda investīcijas, lai varētu iespējami ātri uzsākt jaunā plānošanas perioda  projektus un tādēļ jo īpaši svarīga laba sadarbība starp iestādēm un sociālajiem partneriem ātru, bet vienlaicīgi izsvērtu lēmumu pieņemšanā”, norāda Andrea fon Bušs (Andrea von Busch) Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs.

Apzinoties nepieciešamību jaunu investīciju ieplūšanai tautsaimniecībā pēc iespējas ātrāk, jau pirmajā sēdē tika izskatīti un apstiprināti nozaru ministriju kā politikas veidotāju rosinātie investīciju konkursu projektu vērtēšanas kritēriji, kas iepriekš diskutēti ar sociāliem un sadarbības partneriem atsevišķos forumos. Šogad kopumā plānots izstrādāt un apstiprināt  projektu  atlases kritērijus, kas atļaus jau šogad uzsākt 116 projektu atlases par 3,2 miljardiem eiro. Pirmās projektu iesniegumu atlases jau tuvākā laikā šogad tiks izsludinātas tādās jomās kā veselības veicināšana un slimību profilakse, veselības infrastruktūras attīstība,  atbalsta pasākumi jaunajiem pedagogiem pirmajā gadā pēc kvalifikācijas iegūšanas, profesionālās izglītības attīstība, sociālās jomas sistēmu un darbinieku kapacitātes celšanas pasākumi, kā arī pasākumi, kas mērķēti uz sociālo iekļaušanu.

Tāpat komitejas sēdē tika apstiprināta vienotā projektu iesniegumu atlases metodika un vienotie atlases kritēriji, kas būs saistoši visām projektu atlasēm, veicinot vienotu praksi un mazinot administratīvo slogu. Sēdē tika apstiprināts arī ES fondu Izvērtēšanas plāns 2021 – 2027.gadam. Tas nosaka izvērtēšanas ietvaru un paredz visu 2021.–2027. perioda ieguldījumu ex-post izvērtējumu veikšanu, lai varētu apzināt reālo fondu pienesumu un atdevi Latvijas reģionos un dažādās sabiedrības mērķa grupās un identificēt nepieciešamos pilnveidojumus, turpinoties līdzīgām investīcijām.

Tāpat Komiteja izskatīja virkni informatīvos jautājumus par plānotajām ES fondu investīcijām tādās jomās kā labklājība, ekonomikas atbalsts, izglītība un zinātne.

ES fondu Uzraudzības komiteja ir koleģiāla institūcija un izveidota, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši ES fondu programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Komitejas sēdē piedalās balsstiesīgie valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo un sadarbības partneru, nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji. Tāpat padomdevēja statusā Komitejas sēdēs var piedalīties arī Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Konkurences padomes,  pārstāvji, revīzijas iestādes un grāmatvedības iestādes pārstāvji.  Tādējādi tiek nodrošināta efektīva partnerība un plašu sabiedrības interešu pārstāvību. Komitejas funkciju izpildes atbalstam tiek izveidotas arī vairākas konsultatīvas apakškomitejas, kas fokusētas uz konkrētām investīciju jomām. Apakškomiteju galvenā loma paredzēta detalizētākai jautājumu izskatīšanai starp attiecīgās jomas ekspertiem un sabiedrības interešu pārstāvjiem, lai sagatavotu izsvērtus, plaši izdiskutētus materiālus virzīšanai Komitejai lēmumu pieņemšanai.  

Komitejas darbs būs intensīvs un tiks organizēts pēc nepieciešamības, lai nodrošinātu vajadzīgos lēmumus investīciju tempa sekmēšanai.

Uzraudzības komitejas sēdes darba kārtība un izskatītie materiāli ir pieejami šeit.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Likumdošana, normatīvie akti

Būvniecības iepirkumu līgumos ietveramās prasības

Iepirkumu uzraudzības birojs

Pasūtītājiem, plānojot iepirkumus un gatavojot iepirkuma dokumentāciju, ir jāņem vērā grozījumi ne tikai publisko iepirkumu likumvidē, bet arī konkrētās nozares normatīvajā regulējumā.

Līdz ar to atgādinām, ka būvniecības iepirkumu līgumi jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu“, kas cita starpā paredz būvdarbu pieņemšanas kārtību, norēķinu kārtību, līgumsoda un līgumsaistību izpildes garantijas noteikumus, kā arī nosaka obligāti paredzēt līgumcenas indeksācijas noteikumus līgumiem, kuru izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu!

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Par konkurences tiesību pārkāpumiem publiskajos iepirkumos

Iepirkumu uzraudzības birojs

Šī gada 5. janvārī Konkurences padome pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja AS “Liepājas autobusu parks”, SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS “Nordeka” aizliegtu vienošanos VSIA “Autotransporta direkcija” organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.


Grozījumi kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumos no 2023. gada 1. janvāra

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Apstiprina papildu finansējumu Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas pilnveidei

Satiksmes ministrija

23. janvāra valdības sēdē apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos priekšlikumus par nepieciešamo investīciju piešķiršanu ziņošanas sistēmas pilnveidošanai par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).

Lai SM nodrošinātu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna “Digitālā transformācija” reformu un investīciju valsts pārvaldes digitālajai transformācijai – projekta “Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā” realizēšanu, apstiprinātas projekta izmaksas 142 780 eiro apmērā. 118 000 eiro tiks piešķirti no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma, bet 24 780 eiro liels finansējums no valsts budžeta līdzekļiem, pievienotās vērtības nodokļu izmaksu segšanai.

Finansējums nepieciešams, lai ieviestu SKOLIS papildinājumus, tādējādi nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai praktisku izpildi un informācijas tehnoloģiju atbalstu attiecībā uz elektronisku ziņošanu par kuģu radītajiem atkritumiem un to uzskaiti dalībvalstu informācijas sistēmās.

Projekta ietvaros tiks papildināta esošā SKOLIS datu ievade un apmaiņa ar ES kuģošanas informācijas sistēmu. Papildinājuma rezultātā SKOLIS vienlaikus jau iepriekš uzkrātajiem datiem par kuģu ienākšanu un iziešanu no Latvijas ostām, tiks uzkrāti jauni dati par kuģu reāli nodotajiem atkritumiem, to daudzumu un tipu, kā arī nodrošināta datu sniegšana ES kuģošanas informācijas sistēmām.

Kategorijas
Korupcija

IZM pieprasa Daugavpils Universitātei sniegt paskaidrojumus saistībā ar sākto kriminālprocesu par ES struktūrfondu līdzekļu iespējamo izkrāpšanu

Izglītības un zinātnes ministrija

Saistībā ar šodien medijos izskanējušo ziņu par iespējamu krāpšanos ar ES Sociālā fonda līdzekļiem 600 000 eiro apmērā, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) šodien tika sasaukta Vadības sanāksme. IZM ieskatā tāda rīcība nav pieļaujama nevienā Latvijas izglītības iestāde vai zinātniskajā institūcijā. 

Daugavpils Universitātes gadījumā tas nozīmē, ka nav bijusi pietiekama uzraudzība no Daugavpils Universitātes Padomes puses. Padomes pienākumi ir noteikti Augstskolu likumā – Augstskolas padome uzrauga iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskata to atbilstību un darbības efektivitāti.

IZM pieprasa Daugavpils Universitātes Padomei nekavējoties sniegt paskaidrojumus.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi

Grozījumi “Pasta likumā” nodrošinās abonētās preses piegādes izdevumu pieauguma samaksu no valsts budžeta līdzekļiem

Satiksmes ministrija

Ministru kabinets otrdien, 23. janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto priekšlikumu grozījumam “Pasta likumā”, kas nodrošinās abonētās preses piegādes pakalpojumu tarifu pieauguma segšanu no valsts budžeta.

Saskaņā ar “Pasta likumā” noteikto, maksa par preses piegādes pakalpojumiem tiek sadalīta divās daļās, kur vienu daļu apmaksā preses izdevējs, bet otru daļu maksā no valsts budžeta līdzekļiem (dalītais maksājums), ievērojot Ministru kabineta (MK) noteikto procentuālu apmēru.

Par abonēto preses piegādi 2023. gadā preses izdevēji 2022.gada augustā noslēdza līgumus ar universālā pasta pakalpojuma sniedzēju “Latvijas Pasts”, lai savlaicīgi uzsāktu abonēšanas kampaņu un plānotu izdevniecības procesus. Attiecīgi noslēgtajos līgumos ir norādīti tajā brīdī spēkā esošie tarifi, kurus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja 2021. gadā. Savukārt pērnā gada nogalē SPRK apstiprināja jaunus preses piegādes pakalpojumu tarifus, nosakot, ka tie stāsies spēkā no 2023. gada 1. marta.

Grozījums “Pasta likumā” paredz papildināt pārejas noteikumus, nosakot, ka 2023.gadā preses izdevēji par preses piegādes pakalpojumiem maksās saskaņā ar līgumos norādītajiem tarifiem, bet maksājumu starpību, atbilstoši pērn pieņemtajam tarifu pieaugumam, segs no valsts budžeta. Tādējādi likumprojekts paredz arī nosacījumus valsts budžeta līdzekļu maksājamās starpības aprēķināšanai, balstoties uz šobrīd jau spēkā esošajiem tarifiem.

Ņemot vērā, ka minētais risinājums radīs ietekmi uz valsts budžetu, SM sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) sagatavoja 2023. gada prioritārā pasākuma pieteikumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 194 047 eiro apmērā. Šo finanšu līdzekļu piešķiršana tika atbalstīta MK 13. janvāra sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam.

Likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Apdrošināšana 2022. gadā augusi par 14,4%

Latvijas Apdrošinātāju asociācija

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes. Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

isneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu. Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Atlīdzības kopumā pieaugušas ievērojami straujāk par prēmijām – par 22,2%, sasniedzot 429 miljonus eiro. Vislielākais izmaksu pieaugums bijis dzīvības apdrošināšanā (113 miljoni eiro, par 42,2% vairāk nekā gadu iepriekš). Daudz lielākas summas nekā 2021. gadā klientiem izmaksātas arī veselības apdrošināšanā (97,2 miljoni eiro un 22% pieaugums), KASKO (78,5 miljoni eiro un 20,7% pieaugums) un OCTA (61,3 miljoni eiro un 14% pieaugums). Ceļojumu apdrošināšanā bijis straujākais atlīdzību pieaugums – par 111,5%, klientiem izmaksājot 5,2 miljonu eiro kompensācijās par ceļojumu ķibelēm.

“Lai arī ar inflācijas stimulu, tomēr 2022. gadā apdrošināšana Latvijā ir piedzīvojusi strauju izaugsmi. Īpaši nopietns ir atlīdzību pieaugums – par piekto daļu. Varam rēķināt arī tā, ka pērn katru dienu Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi no apdrošinātājiem ir saņēmuši 1,17 miljonus eiro! Veselības apdrošināšanas atlīdzībās katru dienu 266 tūkstošus eiro, KASKO atlīdzībās – 215 tūkstošus eiro. Tās ir lielas summas, kas palīdz apdrošinātāju klientiem tikt galā ar neparedzētiem zaudējumiem,” stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins. “Es ļoti ceru, ka izpratne par apdrošināšanas nozīmi Latvijā tikai pieaugs, jo mums vēl ir kur tiekties, salīdzinot ar Eiropas vidējiem rādītājiem, un apdrošināšana kļūs par ļoti saprotamu un ierastu risku vadības veidu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem,” piebilst J. Abāšins.

Top 5 apdrošināšanas veidi Latvijā pēc parakstīto prēmiju apmēra:

  • Dzīvības apdrošināšana – 145,5 miljoni eiro (21,8% no tirgus, -3%)
  • Veselības apdrošināšana – 129,3 miljoni eiro (19,4% no tirgus, +19,2%)
  • KASKO – 110,4 miljoni eiro (16,5% no tirgus, +21,4%)
  • Īpašuma apdrošināšana – 108,3 miljoni eiro (16,2% no tirgus, +15,4%)
  • Sauszemes transporta CTA  – 106,6 miljoni eiro (15,9% no tirgus, +33,2%)

VISI VEIDI KOPĀ – 668,2 miljoni eiro (+14,4%)

Top 5 apdrošināšanas veidi Latvijā pēc izmaksāto atlīdzību apmēra:

  • Dzīvības apdrošināšana – 112,8 miljoni eiro (26,3% no tirgus, +42,2%)
  • Veselības apdrošināšana – 97,2 miljoni eiro (22,7% no tirgus, +19,9%)
  • KASKO – 78,5 miljoni eiro (18,3% no tirgus, +20,7%)
  • Sauszemes transporta CTA – 61,3 miljoni eiro (14,3% no tirgus, +14%)
  • Īpašuma apdrošināšana – 56,8 miljoni eiro (13,3% no tirgus, +4,4%)

VISI VEIDI KOPĀ – 428,8 miljoni eiro (+22,2%)