Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi

Īpašais ziņojums 28/2023: Publiskais iepirkums Eiropas Savienībā

 Iepirkumu uzraudzības birojs

Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā par Publisko iepirkumu Eiropa Savienībā desmit gados laikposmā līdz 2021.gadam būvdarbu, preču un pakalpojumu līgumu piešķiršanā novērtējusi konkurences līmeni publiskajā iepirkumā ES vienotajā tirgū (tajā skaitā par Latviju). Revīzija veikta, lai sniegtu ieskatu un palielinātu informētību par konkurences līmeni publiskajā iepirkumā piecus gadus pēc termiņa, kurā publiskā iepirkuma direktīvas bija jātransponē valstu tiesību aktos. Eiropas Komisija arī sniegusi atbildes uz minēto Īpašo ziņojumu.

Būtiskākie Eiropas Revīzijas palātas ieteikumi Eiropas Komisijai:

– precizēt un sarindot prioritārā secībā publiskā iepirkuma mērķus;

– novērst nepilnības vāktajos publiskā iepirkuma datos;

– uzlabot savus uzraudzības rīkus, lai sekmīgāk veiktu analīzi;

– padziļināt pamatcēloņu analīzi un ierosināt pasākumus ar mērķi pārvarēt galvenos šķēršļus konkurencei publiskajā iepirkumā.

IUB vadītājs Artis Lapiņš:

Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā atspoguļotā problemātika saistībā ar konkurences līmeni un šķēršļu konkurencei novēršanu, rādītājiem par “vienu piedāvājumu”, mazo un vidējo uzņēmumu dalību iepirkumos, kā arī zemākas cenas īpatsvaru, tāpat datu pieejamību ir vairākkārt apspriesta un Latvijas situācija nav unikāla.

Latvija ziņojumā atspoguļoto datu kontekstā kopumā uz pārējo dalībvalstu fona ir viduspunktā, atsevišķos rādītājos mūsu situācija salīdzinoši vērtējama pat ļoti pozitīvi. Vienlaikus jāpatur prātā, ka dati par “vienu piedāvājumu”, kā arī zemākās cenas īpatsvaru ir atspoguļoti par laika periodu līdz 2021. gadam, un saistībā ar mērķi uzlabot šos rādītājus 2023.gada 1.janvārī stājušies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Vienlaikus aicinu ikvienam izmantot iespēju un salīdzināt datus par Latviju ar citu valstu datiem Eiropas Revīzijas palātas sagatavotajā publiskā iepirkuma datu infopanelī.

Revīzijā konstatēts, ka Eiropas Komisijai ir jāuzlabo publiskā iepirkuma uzraudzība, jo par piešķirtajiem līgumiem savākto datu pilnīgums joprojām ir nepietiekams un ne visi dati ir precīzi. Tādējādi Eiropas Komisijai iepirkumu datu nepilnību novēršanai būs liels izaicinājums nepalielināt administratīvo slogu. Eiropas Komisija savā atbildē norāda, ka datu sniedzējiem, t.i., pasūtītājiem, ir izšķirīga nozīme datu kvalitātes un pilnīguma nodrošināšanā. Pirms vairākiem gadiem Komisija uzsāka divus svarīgus projektus, kas saistīti ar datu un uzraudzības instrumentu kvalitāti un pilnīgumu. Minētie projekti ir e-veidlapas un publiskā iepirkuma datu telpa. E-veidlapas ir publiskā iepirkuma digitālās pārveides kodols, savukārt datu telpā tiks apkopoti dati par iepirkuma procedūrām – sagatavošanos iepirkuma procedūrām, uzaicinājumiem un rezultātiem, kas pašlaik dalībvalstu līmenī ir izplatīti dažādos formātos. Līdz ar jauno e-veidlapu ieviešanu jau šobrīd ikviens pasūtītājs līdzdarbojas Latvijas sniegto datu kvalitātes uzlabošanā. Plānots arī nodrošināt datu par Latvijas publiskajiem iepirkumiem pieejamību Eiropas publiskā iepirkuma datu telpā, kurā arī būs pieejama virkne rīku datu salīdzinošai un analītiskai izvērtēšanai.

Īpašais ziņojums 28/2023: Publiskais iepirkums Eiropas Savienībā – desmit gados laikposmā līdz 2021. gadam būvdarbu, preču un pakalpojumu līgumu piešķiršanā bijis mazāk konkurences

Eiropas Revīzijas palātas sagatavotais publiskā iepirkuma infopanelis

Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība

Vienojas par regulas priekšlikumiem neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstībai

Ekonomikas ministrija

7. decembrī, Briselē norisinājās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes (turpmāk – Padome) sanāksme iekšējā tirgus un rūpniecības jautājumos. Latvijas nostāju Padomē pauda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. 

Sēdes laikā Padome diskutēja par Neto nulles emisiju industrijas aktu – regulas priekšlikumu, kuras mērķis ir stiprināt nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas noturību un konkurētspēju ES. Eiropas zaļajai un digitālajai pārkārtošanai jāattīsta rūpniecības spējas svarīgās tehnoloģijās – saules, vēja enerģija, akumulatori, siltumsūkņi u.c. Turklāt tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad pasaules mērogā notiek konkurence par līderību šo tehnoloģiju ražošanā. 

Latvija kopš 1999.gada aktīvi strādā pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un šobrīd mūsu prioritāte ir inovatīvas uzņēmējdarbības vide un investīcijas stratēģiskās tīrās enerģijas tehnoloģijās. Tādēļ Latvija atbalsta regulas pieņemšanu un tajā iekļautos stratēģiskos ieguldījumu virzienus, kas aptver tādas nozares kā bioekonomiku, biomedicīnu, gudro enerģiju un IKT. Šīs jomas ir īpaši svarīgas pārejai uz tīrās enerģijas ekonomiku. Latvija arī piekrīt kodolenerģijas iekļaušanai stratēģisko tehnoloģiju sarakstā, vienlaikus vēlētos šajā sarakstā iekļaut arī biotehnoloģiju klimata un enerģētikas risinājumus.  

Vienlaikus Latvija sanāksmē uzsvēra, ka nevēlas regulējuma pastiprināšanu attiecībā uz ES ražoto tehnoloģiju iepirkumiem un izsolēm, kas varētu veicināt atjaunojamo energoresursu sadārdzinājumu. “Ņemot vērā vietējā atjaunojamā kurināmā pieejamību valstī un tā būtisko lomu atjaunojamās enerģijas īpatsvara veidošanā, enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai un siltumenerģijas nodrošināšanai, Latvijai ir svarīgi, ka netiek apzināti traucēta cietās biomasas izmantošana centrālajā siltumapgādē. Stingrāki nosacījumi varētu palielināt izmaksas atjaunojamās enerģijas projektiem, kas var negatīvi ietekmēt rūpniecības konkurētspēju,” sanāksmē uzsvēra EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.  

Diskusiju noslēgumā dalībvalstis panāca vispārēju pieeju attiecībā uz Regulas projektu un nodeva to trialogam ar Eiropas parlamentu. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta priekšlikumos ir iekļauts plašāks tehnoloģiju klāsts kā apstiprinātajā Regulas redakcijā, Latvija turpinās iestāties par sev interesējošajām tehnoloģijām trialoga procesā.  

Sanāksmes turpinājumā Padome diskutēja par Regulas priekšlikumu tādu produktu aizliegšanai ES tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā 2022. gadā. Regulas priekšlikuma mērķis ir aizliegt ES tirgū laist un darīt pieejamus iekšzemes vai importētus produktus, kā arī eksportēt no ES produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu, ieskaitot bērnu piespiedu darbu, jebkurā to vērtības un piegādes ķēžu posmā. Vienlaikus ir vēl vairāki atvērti jautājumi diskusijām, kā piemēram, EK loma piespiedu darba izmantošanas izpētē un pierādīšanā, finansiālu kompensāciju piespiedu darba upuriem, pienākumu sadali starp iesaistītajām uzraudzības iestādēm, par sadarbību ar trešajām valstīm, kā arī par sodu piemērošanu.  

Latvija sēdē pauda atbalstu Regulas projektam, vienlaikus uzsverot, ka regulējums nedrīkst radīt slogu dalībvalstu uzraudzības iestādēm un uzņēmumiem. Tādēļ diskusijā Latvija uzsvēra nepieciešamību palielināt Eiropas Komisijas lomu regulas ieviešanā, iesaistoties izmeklēšanas un sankciju piemērošanas procesos, kā arī nosakot vienotu ES kontaktpunktu informācijas apmaiņai starp visām atbildīgajām iestādēm – muitu, imigrācijas iestādēm u.c., kas ir atbildīgas par piespiedu darba apkarošanu.  

“Problemātika, kuru piedāvāts risināt ar Regulas palīdzību ir aktuāla un tai ir nepieciešams konstruktīvs risinājums. Vienlaikus nebūtu pieļaujams noteikt uzņēmējus par atbildīgajiem pārkāpumu izmeklēšanā, pierādīšanā u.c. darbībās. Tāpat ir nepieciešams izstrādāt vadlīnijas uzņēmējiem rīcībai šādās situācijās, bez papildu administratīvā sloga radīšanas,” diskusijā norādīja Jurģis Miezainis.  

Tāpat sēdes laikā dalībvalstis iepazinās ar Dānijas sagatavoto nepapīru par administratīvā sloga mazināšanu uzņēmumiem, it īpaši, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Priekšlikumos uzsvērta nepieciešamība pēc drošas un netraucētas datu apmaiņas ilgtspējas ziņošanas jomā. Latvija atzinīgi vērtē ieceri standartizēt, digitalizēt un samazināt ziņošanas prasības uzņēmumiem, tādēļ pievienojās izplatītajam paziņojumam.  

Papildu informācija par š.g. 7.decembra Konkurētspējas ministru padomes sanāksme izskatītajiem jautājumiem pieejama ES Padomes tīmekļa vietnē

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Pārtika un dzērieni

Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem PVN likme 12%; uzņēmējiem un iedzīvotājiem – atvieglojumi 

Saeima

Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nākamgad noteikts 12 procentu apmērā, paredz Saeima galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tāpat grozījumi noteic, ka no nākamā gada PVN nepiemēros maksai par sporta sacensībām un sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi, kā arī maksai par bērnu uzturēšanos nometnēs. Grozījumi saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. 

PVN nodokļa 12 procentu likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem piemēros nākamgad – no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Līdz šim mūsu reģionam raksturīgu lauksaimniecības produktu piegādēm bija noteikta samazinātā PVN likme piecu procentu apmērā, savukārt pārējai pārtikai – standartlikme 21 procenta apmērā. 

Saskaņā ar grozījumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro dalības maksai sporta sacensībām un maksai par sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi. Nodokļa atbrīvojums attieksies gan uz bērnu, gan pieaugušo sporta sacensībām vai nodarbībām.   

Mazo uzņēmumu atbalstam no nākamā gada no līdzšinējiem 40 tūkstošiem eiro līdz 50 tūkstošiem eiro paaugstināts slieksnis, no kura uzņēmējiem jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā. Izmaiņas veiktas, jo inflācijas ietekmē, pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina tos slieksnim, no kura uzņēmējiem jāreģistrējas kā PVN maksātājiem, norādīts grozījumu anotācijā. 

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.  

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Mikrouzņēmumiem būs viena nodokļa likme – 25% no apgrozījuma

Saeima

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un administrēšanu, turpmāk šiem uzņēmumiem noteikta viena nodokļa likme 25 procentu apmērā. To noteic Saeimā ceturtdien, 7.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tie saistīti ar 2024.gada valsts budžetu.

25 procentu likme noteikta neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma.

Iepriekš mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā sasniedza 25 tūkstošus eiro, nodokļa likme bija 25 procenti, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedza 25 tūkstošus eiro, likme bija 40 procenti.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022.gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 tūkstošus eiro, kam piemēroja likmi 40 procentu apmērā.

Izmaiņas veiktas, jo, piemērojot iepriekš noteikto nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, mikrouzņēmumu nodokļa piemērošana un administrēšana bija kļuvusi komplicēta, kā arī neveicināja iepriekš ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta – izmantošanu, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori.

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, ja tie gūst arī ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamu ienākumu, šim ienākumam varēs piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Likumdošana, normatīvie akti

Pakāpeniski paaugstinās Dabas resursa nodokli par atkritumu apglabāšanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

7. decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, ar tiem paredzot pakāpeniski paaugstināt Dabas resursa nodokļa (DRN) likmi par atkritumu apglabāšanu. Tādējādi tiks veicināta dabas resursu ekonomiski efektīva izmantošana un vides piesārņojuma ierobežošana, samazinot poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.

Nodoklis tiks piemērots tekstilizstrādājumiem, lai samazinātu atkritumu poligonos nodoto tekstilmateriālu apjomu, kā arī pārstrādājamam un nepārstrādājamam iepakojumam, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts. Tekstilizstrādājumiem DRN tiks piemērots no 2024.gada 1.jūlija.

Ievērojot Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumu, paredzēts piemērot DRN vienreiz lietojamajiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Tāpat no 2025.gada 1.janvāra DRN tiks piemērots baloniem un mitrajām salvetēm. Būtiski – šīm precēm DRN būs jāmaksā tad, ja ražotājs un tirgotājs nepiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir pasākumu kopums, kuru īstenojot preces ražotājam ir finansiāla un organizatoriska atbildība par noteiktām preču grupām un to atkritumiem. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir jāparedz, lai novērstu piegružojumu publiskās vietās ar atkritumiem, kas veidojas pēc mitro salvešu lietošanas un balonu izmantošanas. Prasība par sistēmas izveidošana un piemērošana attiecas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Jāmin, ka šāda sistēma jau tiek piemērota iepakojumam un videi kaitīgajām precēm, piemēram, akumulatora baterijām, riepām un elektriskajām ierīcēm. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēma tiek piemērota atbilstoši Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. pantā noteiktajām prasībām.

Tāpat paredzēts paaugstināt nodokļa likmi transportlīdzekļiem, ņemot vērā pieaugošo nolietoto transportlīdzekļu atkritumu daudzumu un izmaksas, kas rodas saistībā ar reģenerāciju un pārstrādi. Pakāpeniski tiks paaugstinātas DRN likmes arī par derīgo izrakteņu ieguvi. Savukārt tabakas izstrādājumu filtriem nodoklis tiks piemērots jau no 2024.gada 1.janvāra.

Tika arī pārskatīts spēkā esošais ieņēmumu no DRN maksājumiem sadalījums starp valsts un pašvaldības pamatbudžetiem, kā arī paredz pašvaldības atbildību noteikto mērķu atkritumu apsaimniekošanas neizpildes gadījumā, sasaistot to ar nodokļa ieņēmumu novirzīšanu pašvaldībām. Savukārt lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu plānots piemērot nodokli ogļūdeņražu ieguvei.

Kategorijas
Korupcija

KNAB un Latvijas Pašvaldību savienība pārrunā aktualitātes pretkorupcijas jomā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

7. decembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēde, kuras laikā pārrunāti aktuālie temati korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā.

Eiropas Prokuratūras un KNAB šogad veikto izmeklēšanas darbību kontekstā Eiropas prokurors Gatis Doniks un KNAB pārrunāja ar LPS pārstāvjiem iespējamo problemātiku kārtībā, kādā pašvaldības piesaista un iegulda Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Sēdes laikā iesaistītās puses diskutēja par iespējamajiem uzlabojumiem vai risinājumiem, lai struktūrfondu līdzekļu piesaiste būtu atbilstoša nacionālajām un Eiropas Savienības prasībām.

Tāpat KNAB iepazīstināja ar progresu projektā “Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana Latvijā”, kuru finansē Eiropas Komisija un īsteno Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Viens no projekta apakšmērķiem ir pārskatīt interešu konflikta novēršanas normatīvā regulējuma atbilstību mūsdienu situācijai. Šī gada septembrī OECD ekspertes iepazīstināja KNAB un citas publiskā un nevalstiskā sektora organizācijas ar izstrādāto starpziņojumu, kurā sniegta sākotnējā analīze par Latvijas interešu konflikta novēršanas regulējumu un tā piemērošanas praksi.

KNAB informēja LPS par aktualitātēm likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” regulējumā un Saeimā izskatāmajiem priekšlikumiem, kas tai skaitā paredz pienākumu valsts amatpersonai novērst un nenonākt interešu konflikta situācijā, ja tā ir patiesā labuma guvējs kādā komercsabiedrībā.

Tuvojoties priekšvēlēšanu aģitācijas periodam pirms 2024. gada 8. jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, KNAB aktualizēja pašvaldībām saistošos priekšvēlēšanu aģitācijas perioda noteikumus un ierobežojumus, īpaši atgādinot par aizliegumu izmantot valsts un pašvaldību resursus aģitācijai.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Likumdošana, normatīvie akti Valsts pārvalde un pašvaldības

Valsts naftas drošības rezerves no 2024. gada pakāpeniski tiks iegādātas valsts īpašumā

Ekonomikas ministrija

Ar mērķi palielināt Latvijas tautsaimniecības un enerģētisko drošību, izveidot ilgtermiņā izmaksu ziņā lētāku valsts naftas drošības rezervju izveides modeli, Saeima š.g. 7. decembrī, izskatot ar valsts budžetu 2024. gadam saistītos likumprojektus, pieņēma lēmumu no nākamā gada pakāpeniski sākt iegādāties naftas produktu rezerves valsts īpašumā un uzglabāt tās tikai Latvijas teritorijā.

Valdības un nu arī Saeimas apstiprinātais jaunais risinājums paredz, ka naftas produktu drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās to piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu. Ieviešot jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, prognozējams, ka turpmākajos 10 gados valsts ietaupījums būs vairāk kā 500 miljoni EUR apmērā, attiecīgi par šo summu būs iespējams samazināt degvielas cenu mazumtirgotājiem,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Apstiprinot grozījumus Enerģētikas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, Saeima lēmusi no 2024. gada 1. janvāra centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas no Būvniecības valsts kontroles biroja nodot SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, kas nodrošinās, ka līdz 2029. gadam valsts naftas drošības rezerves pilnībā tiks iegādātas valsts īpašumā.

Attiecīgi līdz ar grozījumiem abos likumos apstiprināta pakāpeniska pāreja uz jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli. Jau nākamgad vidēji 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par vidēji 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā un tās glabāsies Latvijas teritorijā. Naftas produktu rezerves tiks iegādātas pēc tirgus situācijas un cenas, tāpēc iegādātais apjoms katrā atsevišķā gadā var svārstīties 15-25% robežās.

Jaunā pārvaldības modeļa ieviešana tiks finansēta ar publiska pakalpojuma maksu, ko administrēs Possessor un ko maksās tie paši komersanti, kas līdz šim valsts nodevu. Pakalpojuma maksa tiks ieskaitīta uzkrāšanas fondā, kas atradīsies ārpus valsts budžeta, un to administrēs Possessor. Uzkrāšanas fondā uzkrātos līdzekļus izmantos, lai segtu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un administratīvās izmaksas.

Valsts naftas produktu drošības rezerves ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai nacionālās drošības ietvaros, jo nodrošina naftas produktu pieejamību dažādām lietotāju grupām, kad valstī ir būtiski ierobežota ikdienišķa apgrozība (piemēram, nepārvarami traucētas apgādes ķēdes un tirgus komersanti nespēj importēt jaunus apjomus). Kopš 2020. gada 1. janvāra centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas pilda Būvniecības valsts kontroles birojs, veicot publiskos iepirkumus par iespēju pirkt naftas produktu krājumus krīzes situācijā. Minēto pakalpojumu iepērk gan no vietējiem, gan no ārvalstu piegādātājiem.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

ECOFIN sanāksmē apstiprinās grozījumus Latvijas Atveseļošanas fonda plānā

Finanšu ministrija

No 7. līdz 8. decembrim Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka un FM pārstāvji piedalīsies Eirogrupas sanāksmē un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas norisināsies Briselē, Beļģijā.  

Eirogrupas sanāksmē plānots pārrunāt eirozonas dalībvalstu budžeta plānu projektu un eirozonas budžeta situācijas un perspektīvu novērtējumu. Dalībnieki izskatīs eirozonas rekomendācijas 2024. gadam, Valūtas kursa mehānisma (ERM – Exchange Rate Mechanism) II darbību un citus jautājumus. Eirogrupas paplašinātā formāta sanāksmē plānots pārrunāt Eiropas kapitāla un finanšu tirgu nākotni.

ECOFIN sanāksmē Eiropas Komisija informēs par aktuālo situāciju Atveseļošanas fonda ieviešanā. Tāpat paredzēts pieņemt priekšlikumus Padomes īstenošanas lēmumiem par grozījumiem Atveseļošanas fonda plānu novērtējumā virknei dalībvalstu, tostarp Latvijai. 2023. gada 26. septembrī Ministru kabinetā tika apstiprināts rīkojums, lai virzītu Latvijas Atveseļošanas fonda plāna grozījumu priekšlikumu apstiprināšanai ES Padomē un Latvija saņemtu papildu finansējumu 143 244 522 eiro, tai skaitā RePowerEU piešķīrumu.

RePowerEU sadaļā tiek risināta Latvijas enerģētiskā drošība, atjaunojamo energoresursu apguve un enerģētiskās neatkarības veicināšana. RePowerEU finansējums līdz 2025. gadam atbalstīs elektrotīkla sinhronizāciju ar ES tīklu. Plānotas būtiskas investīcijas elektroenerģijas pārvades un sadales tīklos, lai nodrošinātu vēja un saules enerģijas radītās zaļās enerģijas  izmantošanu. Investīcijas ir papildinātas ar reformu pakotni, kas stimulēs turpmāku decentralizētu atjaunojamās enerģijas ražošanu. Tas ilgtspējīgā veidā stiprinās mūsu enerģētisko neatkarību. Jaunais kopējais Atveseļošanas fonda plāna finansējuma apjoms 1,969 miljardi eiro. Eiropas Komisija Latvijas Atveseļošanas fonda plāna grozījumus ir novērtējusi ar A vērtējumu, kas ir visaugstākais novērtējums.

Sanāksmē pārrunās Krievijas Federācijas kara pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi un ekonomikas atveseļošanos Eiropā, kā arī atbalstu Ukrainai. Viens no aspektiem kara ekonomisko un finanšu seku risināšanai Ukrainā ir ES līmeņa finansiālais atbalsts. 2023. gadam atbalsts Ukrainai ES līmenī tiek piešķirts, pamatojoties uz makrofinansiālās palīdzības instrumentu.

2024. gads Ukrainai būs izaicinošs, tādēļ svarīgi, ka pirmajos gados ir pieejams lielāks finansējums. Ir sākušās diskusijas par nepieciešamību veidot Ukrainas atbalsta instrumentu (Ukraine facility). Atsevišķas dalībvalstis, tostarp arī Latvija, īpaši uzsver Ukrainas jautājuma nozīmi. Ir būtiski panākt savlaicīgu vienošanos par ES daudzgadu budžeta 2021.-2027. gadam vidusposma pārskatu, lai nodrošinātu, ka netiek kavēts atbalsts Ukrainai.

ECOFIN sanāksmes dalībnieki diskutēs arī par pielāgotu pakotni nākamās paaudzes pašu resursiem. Turpināsies diskusija par ekonomikas pārvaldības pārskatu un vienotās valūtas pakotni. Tāpat paredzēts pārrunāt 2024. gada Eiropas semestra un citus aktuālos jautājumus.

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

VARAM: digitālajiem līderiem ir nozīmīga loma digitālo prasmju un e-risinājumu lietošanas veicināšanā sabiedrībā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

5.decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vairāk nekā 600 digitālos aģentus un līderus iepazīstināja ar nozares aktualitātēm, lai tie spētu vēl efektīvāk atbalstīt iedzīvotājus e-risinājumu saņemšanā.

Atbilstoši Eiropas Komisijas ziņojumam par stāvokli digitālajā desmitgadē (Report on the State of the Digital Decade), Latvija sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas ziņā ir viena no vadošajām dalībvalstīm. Visos šīs jomas rādītājos Latvija darbojas virs Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Taču lai spētu saņemt e-pakalpojumus, nepieciešamas digitālās prasmes. Pamata digitālās prasmes Latvijā ir 51% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem. VARAM ir īstenojusi digitālo aģentu un līderu programmu dažādu iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas iegūtās zināšanas nodos tālāk savās kopienās vai reģionos, lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus iepazīt un izmantot e-risinājumus.

Digitālie līderi ir apguvuši un izmanto valsts iestāžu e-risinājumus dažādu dzīves situāciju risināšanā un personības testu rezultātā ir identificēta to spēja veikt zināšanu un iemaņu multiplikatora funkcijas. Digitālie līderi ir izglītoti strukturēti mācīt un konsultēt e-prasmju jomā. Digitālie līderi ir tie, kas vistiešāk saskaras ar iedzīvotājiem un sniedz atbalstu e-risinājumu izmantošanā. Latvijā ir vairāk nekā 8000 apmācītu digitālo aģentu un līderu.

Digitālo aģentu un līderu tīklošanās pasākums ir turpinājums Digitālo līderu mācību programmai ar mērķi sniegt aktuālāko informāciju par dažādiem e-risinājumiem, jaunumiem digitālās transformācijas jomā, dalīties pieredzē, uzturēt kontaktus un veicināt digitālo līderu piederības sajūtu digitālajai komūnai. 

Pasākumu atklāja Maija Katkovska ar aktualitātēm no Latvijas Drošāka interneta centra (drossinternets.lv). Labajā praksē dalījās Daiga Frīdberga no Mālpils pagasta Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centra, pastāstot par iedzīvotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem un dažādiem situāciju atrisināšanas piemēriem. Savukārt VARAM Valsts pakalpojumu un datu pārvaldības departamenta direktora vietniece, Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja Maija Anspoka dalījās ar prognozētajiem izaicinājumiem un iespējām nākotnē pakalpojumu sniegšanas jomā. Pakalpojumu attīstības nodaļas eksperte e-adreses jautājumos Ilona Bumbiere vērsa uzmanību uz e-adreses izmantošanas lietderīgumu ar vairāku publiskajā vidē izskanējušu gadījumu piemēriem, kur e-adrese būtu bijusi veiksmīgāka alternatīva ierastajai saziņai papīra formā un e-pastā. Tāpat digitālie līderi tika informēti par iespēju e-adresi lietot, izmantojot Smart-ID. Savukārt pakalpojumu pārvaldības eksperts Vilmārs Baumanis sniedza ieskatu Vienotās digitālās vārtejas prasību izpildē.

Ar labo praksi dalījās arī Kuldīgas inovāciju centra vadītājs Artis Gustovskis, pastāstot par mācību organizēšu un īstenošanu senioriem, mācību tēmu izvēli un starpiestāžu veiksmīgo sadarbību,  VARAM Digitālās politikas attīstības nodaļas projekta vadītāja Linda Miķelsone digitālajiem līderiem klāstīja par Eiropas Savienības digitālās identitātes maka pilotprojektu: Latvijas dalību NOBID konsorcijā. Noslēgumā Sanita Meijere, SK ID Solutions AS Latvijas filiāles un Biznesa attiecību vadītāja, dalījās ar Smart-ID risinājuma iespējām.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Zaļais iepirkums

Notiks seminārs par zaļā publiskā iepirkuma aktualitātēm

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 14.12.2023. rīko ikgadējo semināru par zaļā publiskā iepirkuma aktualitātēm. Šī gada tēma veltīta būvniecības nozarei un jaunumiem būvniecības publiskajos iepirkumos, kas stāsies spēkā no 2024.gada 1.janvāra. Svarīgākais jauninājums – zaļā iepirkuma prasības ir obligāti piemērojamas 3. grupas ēkām.

Pasākums notiks klātienē ar iepriekšēju reģistrēšanos šeit,

un tiks nodrošināta attālinātas pieslēgšanās iespēja ministrijas mājas lapā www.varam.gov.lv

Klātienes vietu skaits ierobežots!