“Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīcībā esošā informācija liecina, ka laika posmā no 2023. gada septembra līdz 2024. gada jūnija beigām reģistrēto investīciju projektu skaits sasniedz 153, bet potenciālais investīciju apjoms – teju 8,7 miljardus eiro, kas savukārt nozīmētu līdz pat 4575 jaunas darba vietas. Mums ir jāpieliek visas pūles, lai šie Latvijas ekonomiskajai izaugsmei tik būtiskie investīciju projekti tiktu īstenoti, maksimāli noņemot visus šķēršļus to izpildei – gan normatīvos, gan birokrātiskos, gan finanšu”, šodien, 17. jūlijā, Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
2024. gada pirmajos 6 mēnešos ir reģistrēti 88 jauni investīciju projekti ar kopējo potenciālo investīciju apmēru 7,4 miljardi eiro. Salīdzinot, 2022. gadā kopumā tie bija 230 projekti par 5,8 miljardiem eiro un 2023. gadā kopumā 180 projekti par 5,7 miljardiem eiro. Līdz ar to uzskatāmi redzams, ka interese ir palielinājusies par 2 miljardiem eiro, salīdzinot pat ar 2022. un 2023. gada pilniem 12 mēnešiem.
Aktīva un efektīva darba rezultātā šī gada maijā un jūnijā vērojams straujš tieši Vācijas investīciju pieaugums – 8 projekti 400 miljonu eiro apmērā, kas veido 26% no šajā periodā reģistrēto – kopumā 29 jauno investīciju projektu finanšu apmēra. Salīdzinājumam, visā periodā kopš šī gada sākuma, 11 investīciju projektus iesniedza Nīderlandes uzņēmēji, 10 – Dānijas, vācu uzņēmējiem ierindojoties trešajā vietā ar 8 projektiem.
Ekonomikas ministrs V. Valainis uzsver, ka “straujais Vācijas uzņēmēju intereses pieaugums par investīcijām Latvijā ir cieši saistīts ar valdības un Ekonomikas ministrijas mērķtiecīgo darbu sadarbības veicināšanai ar Eiropas Savienībā tik nozīmīgo Vācijas ekonomiku. Investoru interese ir pierādījums tam, ka vizītes Vācijā dažādos formātos, vācu uzņēmēju intensīva uzrunāšana, vairākas tikšanās ar Vācijas pārstāvjiem tepat Latvijā ir nesušas augļus, apliecinot, ka proaktīva rīcība ir būtisks priekšnosacījums investīciju piesaistē, kas atmaksājas. Šī pieeja tiks turpināta, un gada otrajā pusē ir gaidāmi vēl vairāki nozīmīgi notikumi, lai vēl vairāk stiprinātu Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecībās”.
LIAA dati par aktuālo ienākošo investīciju bilanci arī rāda, ka no šī gada maija sākuma līdz 9. jūlijam ir reģistrēti 37 jauni investīciju projekti ar paredzamo investīciju apjomu 1,5 miljardi eiro. No reģistrētajiem jaunajiem projektiem 11 ir materiālu un fotonikas nozarē, 8 – viedās enerģētikas nozarē, 6 – IKT jomā, 3 – bioekonomikā, 3 – biomedicīnā. Vēl 6 investīciju projekti tika reģistrēti nozarēs, kas neietilpst viedās specializācijas jomās.
Kopumā LIAA dati liecina, ka laika posmā no 2023. gada septembra līdz 2024. gada jūnijam (ieskaitot ) ir īstenoti 44 ārvalstu investīciju projekti ar kopējo investīciju apjomu 374,2 miljoni eiro un 1685 jaunām darba vietām, no kuriem 29 projekti ir tā sauktās viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, ar kopējo investīciju apmēru 268,7 miljoni eiro un 1428 jaunām darba vietām.
Kopš šī gada 9. maija Ministru prezidentes vadībā atjaunotā sastāvā un ar jaunām pilnvarām darbojas Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kas regulāri sanāk uz sēdēm aktuālo lielo investīciju projektu izvērtēšanai un valsts institūciju rīcības koordinēšanai.
Šodienas, 17. jūlija sēdē padome izskatīja LIAA ziņojumu par aktuālajiem investīciju projektiem, Zemkopības ministrijas ziņojumu par jauna efektīvāka koksnes izsoles mehānisma ieviešanu, kas ir priekšnoteikums biorafinēšanas nozares attīstībai Latvijā, kā arī vairākus Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) ziņojumus par aktuālajiem problēmjautājumiem. Tostarp par normatīvā regulējuma izmaiņām jūras nogabalu izsolēm atkrastes vēja parku attīstībai, Latvijas ģeoloģisko struktūru piemērotību oglekļa dioksīda (CO2) uzglabāšanai u.c.