Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Māksla, kultūra un atpūta Uzņēmējdarbība

Iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību uzvar SIA “Biļešu Paradīze”

Latvijas Nacionālais kultūras centrs

Latvijas Nacionālā kultūras centra iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanu (turpmāk – iepirkums)  par saimnieciski izdevīgāko, atbilstoši Konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, ir atzīts SIA “Biļešu Paradīze” piedāvājums.

Iepirkumam bija pieteikušies divi pretendenti – SIA “Biļešu Paradīze” un SIA “Biļešu Serviss”.

Atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, pēc uzvarētāja paziņošanas desmit dienu laikā pretendenti var apstrīdēt rezultātus. Ja tas nenotiks, LNKC parakstīs līgumu un uzsāks operatīvu gatavošanos XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju biļešu tirdzniecības procesa nodrošināšanai š.g. aprīlī.

Kā iepriekš ziņots, iepirkuma piedāvājumu iesniegšanas termiņš tika pagarināts, jo viens no pretendentiem “Biļešu Serviss” bija iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegumu, kurā apstrīdēja atsevišķus iepirkuma nolikuma nosacījumus. Iepirkumu uzraudzības birojs atzina, ka pasūtītājam, LNKC, ir tiesības prasīt nepieciešamos kvalitātes kritērijus, līdz ar to sūdzība tika noraidīta.

Kategorijas
Transports Uzņēmējdarbība

Latvijas ostās kravu apjoms turpina pieaugt

Satiksmes ministrija

Šī gada pirmajos divos mēnešos Latvijas ostās kopējais kravu apgrozījums sasniedzis 7,7 miljonus tonnu, kas salīdzinot ar pērnā gada sākumu ir pieaugums par 2,7%. Kopējo pozitīvo tendenci ostās galvenokārt veicinājis kāpums naftas produktu un labības kravu segmentos.

Kopējais kravu apgrozījums pieaudzis, pateicoties ostu aktīvai darbībai, meklējot un piesaistot jaunus tirgus, kā arī nodrošinot klientiem jaunus loģistikas pakalpojumus. Jau šobrīd Ventspils osta nodrošina labākos prāmju savienojumus ar Nīneshamnas ostu Stokholmas apkārtnē, savukārt Liepājas ostai ir izdevīgi prāmju savienojumi ar Trāvemindes ostu Ziemeļvācijā. Latvijas ostas aktīvi meklē iespējas sekmīgi attīstīties un konkurēt ar līdzvērtīgām ostām Eiropā.

Šī gada pirmajos divos mēnešos kopējais naftas produktu apgrozījums Latvijas ostās sasniedzis 1,4 miljonus tonnu, kas salīdzinot ar 2022. gada šādu pašu termiņu, ir pieaugums par 22%. Apgrozījuma pieaugums naftas produktu segmentā ir saistīts ar naftas importētāju krājumu palielināšanu pirms Krievijas naftas produktu importa aizlieguma Eiropas savienības tirgū. Savukārt labības kravu apjoms pieaudzis par 16,4%. Tāpat neliels pieaugums bijis arī konteineru kravām – par 4,5% un ro-ro kravām –  par 0,9%.

Rīgas ostā, salīdzinot ar 2022. gada sākumu, kopējais kravu apjoms ir palielinājies par 2,3%, sasniedzot 3,6 miljonu tonnu. Pieaugums ir vērojams labības kravu apgrozījumā, kas palielinājies par 38,9%, konteineru kravām par 10,4%, savukārt ogļu kravu apgrozījums bijis par 6,4% lielāks nekā pērn.

Ventspils ostā šī gada divos mēnešos kravu apgrozījums salīdzinot ar aizvadītā gada diviem pirmajiem mēnešiem pieaudzis par 2,5%, sasniedzot 2,4 miljonu tonnu pārkrauto kravu. Kopējo kravu apgrozījumu pozitīvi ietekmējis kāpums naftas produktu kravām, kas kompensēja kritumu ogļu kravu apgrozījumā. Naftas produktu kravu apjoms pieaudzis par 40%, kokmateriāliem par 72%, bet labības kravām palielinājums bijis 21,1%.

Liepājas ostā kopējais kravu apjoms bijis 1,3 miljoni tonnu, kas ir neliels samazinājums, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu. Samazinājums skaidrojams ar kritumu konteineru kravu segmentā, ko savukārt kompensēja kāpums labības, ro-ro, celtniecības materiālu un šķeldu kravu apgrozījumā. Labības kravas palielinājušās par 2,9%, ro-ro kravas par 11%, celtniecības materiālu kravu pieaugums bijis 17,7%, bet šķeldai – 28,5%. Stabila un pozitīva tendence Liepājas ostā bijusi kokmateriālu kravām, kuru apjoms kāpis par 24,4%.

Ar kravu apgrozījuma pieaugumu 2023. gadu uzsākušas arī Latvijas mazās ostas, kurās kopējais kravu apjoms palielinājies par 19,4% jeb 0,4 miljoniem tonnu.

Kopējais dzelzceļa kravu apgrozījums šī gada divos mēnešos ir sarucis līdz 2,8 miljoniem tonnu, kas ir par 35,6% mazāk kā gadu iepriekš. Dzelzceļa kravu samazinājums ir minerālmēslu, ogļu, naftas produktu un kokmateriālu segmentos. Vienlaikus par 13% ir palielinājies labības kravu apgrozījums, par 34% – melno metālu kravu apgrozījums un par 23% pieaudzis rūdas kravu apgrozījums. Palielinājies arī iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms, salīdzinot ar pērnā gada diviem pirmajiem mēnešiem, tas kāpis par 7,9%. Pašreizējā ģeopolitiskā situācijā “Latvijas Dzelzceļš” meklē jaunas iespējas, lai piesaistītu papildu kravas un īstenotu jaunus pakalpojumus.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Komisija atbalsta grozījumus par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū

Saeima

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 15.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tie precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām. Grozījumi paredz pārņemt divas Eiropas Savienības direktīvas.

Izmaiņas atvieglos autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju. Tāpat tie ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu, tostarp komerciālajā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu. Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem, norādīts likumprojektu anotācijā.

Grozījumi tostarp precizē jautājumu par darbu izmantošanu izglītības un pētniecības mērķiem, attiecinot regulējumu arī uz darbu izmantošanu digitālā formātā. Izmaiņas plānots arī attiecībā uz darbu izmantošanu kultūras mantojuma institūciju vajadzībām, paredzot iespēju institūcijām kopēt to krājumā esošus darbus saglabāšanas mērķim jebkādā formātā un jebkādā datu nesējā. Tāpat izmaiņas plānotas attiecībā uz darbu izmantošanu reklāmas mērķim, ļaujot noteiktu kategoriju darbus izmantot publiskas izstādes vai publiskas mākslas darbu pārdošanas reklamēšanai, kā arī citiem jautājumiem, skaidro likumprojekta autori Kultūras ministrijā.

Tāpat grozījumi aptver jautājumus par darbu izmantošanu tekstizracei un datizracei, proti, jebkādiem automatizētiem analītiskiem paņēmieniem, ar kuru palīdzību datus un tekstus analizē digitāli, lai iegūtu noteiktu informāciju, piemēram, modeļus, tendences un korelāciju.

Kā akcentējuši likumprojektu autori, straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē ir mainījušies autoru darbu un blakustiesību objektu radīšanas, producēšanas un izmantošanas veidi digitālajā vidē, taču autortiesības regulējošās tiesību normas līdz šim nav atbilstoši pielāgotas.

Lai grozījumi Autortiesību likumā un saistītie grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā stātos spēkā, tie trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata Saeimā.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Uzņēmējdarbība

Programma “Digitālā Eiropa” – iespēja uzņēmumiem un iestādēm inovatīvu digitālās transformācijas iniciatīvu īstenošanai!

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Ministru kabinetā 14. martā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais informatīvais ziņojums, ar kuru nosaka Eiropas Savienības (ES) finanšu programmas “Digitālā Eiropa” koordinācijas mehānismu Latvijā. Tas nosaka VARAM par atbildīgo institūciju par programmas “Digitālā Eiropa” koordinēšanu, nacionālā kontaktpunkta funkciju izpildītāju un koordinācijas padomes darba organizēšanu, kā arī citu ministriju atbildību programmas ieviešanas pasākumu organizācijā, sniedzot ieguldījumu Latvijas un ES digitālo mērķu sasniegšanā. 

Programma “Digitālā Eiropa” ir pirmais ES finanšu instruments, kas veltīts digitālās pārveides paplašināšanai un tās ieguvumu palielināšanai visiem Eiropas iedzīvotājiem, publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem.  

Ministrs Māris Sprindžuks: “Programma “Digitālā Eiropa”  ir būtisks ieguldījums digitālās desmitgades ambiciozo mērķu sasniegšanā. Latvijas uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm šī ir pavisam praktiska iespēja saņemt Eiropas Savienības līdzfinansējuma atbalstu digitālās transformācijas un inovāciju ieviešanai tādās jomās kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība, augstas veiktspējas skaitļošana, augsta līmeņa digitālās prasmes un atbalsts tehnoloģiju ieviešanai.” 

VARAM ir vadošā iestāde informācijas sabiedrības, elektroniskā pārvaldes un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības politikas veidošanā un uzraudzībā un ir atbildīgā institūcija par programmas “Digitāla Eiropa” 2021.-2027.gadam ieviešanu Latvijā.  

Jau šobrīd, programmas pirmajā darbības gadā, ar VARAM Latvijas institūciju aktīvu iesaisti un VARAM atbalstu Latvijai tiks piesaistīti aptuveni 10 milj. eiro tādās jomās kā Eiropas digitālā identitātes maka ieviešana, kvantu sakaru nacionālās infrastruktūras izveide, bērnu drošības internetā sekmēšanai, uzņēmēju digitālo inovāciju centru izveidei.  

“Digitāla Eiropa” vispārējais mērķis ir atbalstīt un paātrināt Eiropas ekonomikas, rūpniecības un sabiedrības digitālo pārveidi, nodrošināt iespēju iedzīvotājiem, publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem visā ES izmantot digitālās pārveides sniegtās priekšrocības un uzlabot Eiropas konkurētspēju pasaules mēroga digitālajā ekonomikā. Programma stiprinās un veicinās Eiropas spējas svarīgās digitālo tehnoloģiju jomās, īstenojot plaša mēroga izvēršanu, kā arī sekmēs Eiropas svarīgāko digitālo tehnoloģiju plašāku izplatību un pārņemšanu privātajā sektorā un sabiedrībai nozīmīgās jomās, veicinot digitālu pārveidi un piekļuvi digitālajām tehnoloģijām. 

VARAM aicina uzņēmējus, organizācijas un iestādes pieteikties programmas “Digitāla Eiropa” konkursos, kā arī iesaistīties pārrobežu projektu apvienībās. Plašāka informācija: šeit
Informatīvais ziņojums skatāms šeit

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

Izsludināts otrais projektu konkurss INTERREG EUROPE programmā 2021.-2027.gadam

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina piedalīties INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam otrajā projektu konkursā.

Projektu konkurss norisinās no 2023.gada 15.marta līdz 9.jūnijam.

Programma atbalstīs pieredzes apmaiņu, inovatīvu pieeju izmantošanu un kapacitātes veidošanu ar mērķi veicināt reģionālās attīstības politikas instrumentu, tai skaitā Kohēzijas politikas darbības programmas 2021.-2027.gadam īstenošanu.

Ar reģionālās attīstības politikas instrumentu tiek saprasts jebkurš politikas plānošanas dokuments, stratēģija, likums, Ministru kabineta noteikumi, ko izstrādā publiskās pārvaldes iestādes un, kuru pilnveide var sniegt ieguldījumu noteiktas teritorijas attīstībai.

Tas tiks paveikts atbalstot un sekmējot politikas apguvi, daloties ar zināšanām un informāciju, nododot labo praksi nacionālām, reģionālām un vietējām pārvaldes iestādēm, kā arī citiem reģionālās politikas dalībniekiem. Rezultātā tiks stiprināta Eiropas Savienības reģionu un dalībvalstu ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un izaugsme.

Projektus iespējams iesniegt visos programmas tematiskajos virzienos: viedāka Eiropa, zaļāka Eiropa, savienotāka Eiropa, sociālāka Eiropa, Eiropa tuvāk pilsoņiem un labāka sadarbības pārvaldība.

Projekta partnerībā jāpiedalās partneriem no vismaz trim valstīm.

Programmas atbalstam var pieteikties organizācijas no visas Eiropas Savienības teritorijas, Norvēģijas un Šveices:

  • valsts budžeta iestādes; 
  • no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātās publiskās personas un to izveidotās iestādes;
  • pašvaldības un to izveidotās iestādes;
  • biedrības un nodibinājumi.

Privātais sektors projektos var piedalīties ar savu finansējumu.

Otrajā projektu konkursā pieejamais programmas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir līdz 130 milj. euro.

Programmas ERAF līdzfinansējuma likme valsts budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un to izveidotām iestādēm, kā arī pašvaldībām un to izveidotām iestādēm ir 80% no attiecināmajiem izdevumiem, savukārt biedrībām un nodibinājumiem 70%. Līdzfinansējums attiecīgi 20% un 30% apmērā jānodrošina projekta partneriem.

Ņemot vērā, ka programmas valoda ir angļu valoda, projektu pieteikumi jāiesniedz angļu valodā.

Projektu konkursa nosacījumi, saistītie dokumenti un cita noderīga informācija pieejama Programmas tīmekļa vietnē.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar programmas Kopīgā Sekretariāta pārstāvjiem (https://www.interregeurope.eu/our-team), kā arī programmas Nacionālā kontaktpunkta Latvijā kontaktpersonu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ilgu Gruševu (ilga.gruseva@varam.gov.lv; tālr.: 67026472).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pilda Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu īstenošanas koordināciju Latvijā, tai skaitā starpreģionu sadarbības programmas INTERREG EUROPE īstenošanas koordinācijai Latvijā.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Korupcija

Skandalozā armijas pārtikas iepirkuma komisiju vadījis Nacionālās apvienības biedrs Ezeriņš

LSM

Skandalozā armijas pārtikas iepirkuma komisijas vadītājs bija pašreizējās aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces pārstāvētās Nacionālās apvienības (NA) biedrs Ēriks Ezeriņš.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka iepirkuma “Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām” komisijas vadītājs bija Ezeriņš, komisijas vadītāja vietniece – Rinalda Grīna, bet sekretāre – Aija Ādmine.

Komisijas locekļi bija Imants Freibergs, Kārlis Sudrabs, Sanita Vaidere, Ervīns Skudra, Inga Akmeņkalna-Avana un Valdis Verners. Komisijas loceklis Igors Marčenko darbojies laikā no 2021. gada 18. oktobra līdz 2022. gada 21. martam.

Vienlaikus komisijā bijuši deviņi eksperti – Inga Kaminska, Mihails Pņivčuks, Renārs Rubežs, Laura Papa, Artūrs Kotļarovs, Aelita Tiunčika, Velta Tillere, Artis Lubiņš un Iveta Ziemele.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka 1984. gadā dzimušais Ezeriņš 2020. gadā kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Reģionu apvienības saraksta. 2014. gadā bija iekļauts NA kandidātu sarakstā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Ezeriņa tēvs ir savulaik publiskajā telpā par “tēvzemiešu” “pelēko kardinālu” dēvētais uzņēmējs Normunds Lakučs, kurš savulaik pārstāvēja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK intereses Privatizācijas aģentūrā un dažādu valsts uzņēmumu padomēs.

KNAB mājaslapā pieejamais partiju ziedotāju saraksts liecina, ka Ezeriņš laikā no 2016. līdz 2019. gadam NA atvēlējis 5758 eiro. Tikmēr Lakučs 2014. gadā reorganizētajai apvienībai “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK 2000. gadu sākumā noziedojis apmēram 35 000 eiro. NA pārstāvji gan vērsa uzmanību, ka NA kopš tās izveidošanas 2010. gadā nekad nav bijusi kāda saistība ar Lakuču.

NA līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA apliecināja, ka Ezeriņš ir NA biedrs, tomēr viņš neesot aktīvs. Par Ezeriņa dalību iepirkumu komisijā politiķis uzzinājis no informācijas publiskajā telpā. Dzintars uzsvēra, ka tiesībsargājošām iestādēm jāizmeklē šī lieta un jāsauc pie atbildības ikviens, kurš vainīgs pārkāpumos, neatkarīgi no politiskās piederības.

Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās amatpersonas deklarācijas liecina, ka Ezeriņš 2008. gadā darbu sācis kā vecākais referents toreizējā Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā, pēc tam vairākus gadus strādājis VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, kur bijis gan iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, gan iepirkumu komisijas loceklis. Patlaban viņš ir Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra Ekipējuma un pārtikas iepirkumu nodaļas vadītājs.

No paša Ezeriņa atbildes par pārmetumiem aģentūrai LETA neizdevās iegūt. Sazvanīts Ezeriņš aicināja ar jautājumiem vērsties Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā, jo “mēs nekomentējam katrs atsevišķi” un iekšējie normatīvi nosakot, kādā veidā iestādes komunicē ar presi. Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA norādīja, ka ministrija patlaban plašākus komentārus nesniegs, jo notiek dienesta pārbaude.

Saeimas ārkārtas sēdē šodien tika skatīts un noraidīts opozīcijas partiju rosinātais jautājums atbrīvot no amata aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci (NA). Viņa savā runā argumentēja, ka darījusi visu, lai celtu gaismā ar iepirkumu saistītās nebūšanas, kas nozīmē dienesta pārbaužu sākšanu un tiesībsargājošo iestāžu informēšanu. Tāpat šis iepirkums organizēts iepriekšējā ministra Arta Pabrika (“Latvijas attīstībai”) laikā, un ne viņa, ne valsts sekretārs Jānis Garisons līgumu nav parakstījuši.

Vienlaikus Mūrniece vērsa uzmanību uz to, ka amatpersonām, kas nepārstāv iepirkumu komisiju, ir liegts ietekmēt komisiju, kas ir neatkarīga un kuras locekļi ir atbildīgi likuma priekšā.

Mūrniece, cerot uz pārbaužu ātru rezultātu, no atbildības nevairoties, bet nevarot uzņemties atbildību par cita ministra laikā pieņemtiem lēmumiem, vēl jo vairāk – ja komisijā deleģēts iepriekšējā ministra biroja pārstāvis.

LETA jau rakstīja, ka Aizsardzības ministrija (AM) saistībā ar 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu sākusi dienesta pārbaudi. Ministrija arī informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un prokuratūru.

Rojā reģistrēts uzņēmums “Zītari LZ” pērn decembrī ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām turpmākos piecus gadus.

Tāpat kļuvis zināms, ka iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika juridiskais padomnieks Valdis Verners bijis iesaistīts iepirkuma komisijas darbā. Verners aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka, ņemot vērā iepirkuma sarežģītību un tā ilgo gaitu bez būtiska progresa, viņš aicināts iesaistīties šī iepirkuma komisijas darbā no Aizsardzības ministrijas (AM) puses. Verners piekritis, “ņemot vērā izglītību, 16 gadu pieredzi valsts pārvaldē un privātajā sektorā, kā arī gūto pieredzi kā padomes loceklim pretkorupcijas organizācijā “Sabiedrība par atklātību Delna””.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Patiesais labuma guvējs ir Zeltiņa, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai “Latvijas attīstībai” (LA) ziedojis 2500 eiro, vēl gadu iepriekš 2000 eiro. 2017. gadā un 2015. gadā kopumā ziedojis 10 000 eiro partijai “Gods kalpot Rīgai”.

2021. gadā uzņēmums apgrozījis 562 498 eiro un strādājis ar 141 546 eiro peļņu. Gadu iepriekš apgrozīti 797 051 eiro un strādāts ar 62 399 eiro zaudējumiem. 2019. gadā apgrozīti 3 400 068 eiro un strādāts ar 31 800 eiro peļņu, bet 2018. gadā apgrozīti 2 314 098 eiro un strādāts ar 160 985 eiro peļņu. Arī iepriekšējos gados katru gadu apgrozīti vairāk nekā divi miljoni eiro.

Uzņēmumam ir četras ēdnīcas Talsos un Rīgā, bistro Rojā, krogs, kafejnīca un picērija Ventspilī. “Firmas.lv” informācija liecina, ka uzņēmumam ir deviņi transportlīdzekļi – četri vieglie, četri kravas un viena piekabe.

Uzņēmuma 2021. pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums galvenokārt sniedz ēdināšanas pakalpojumus “Rīgas satiksmei”, ēdināšanas punktos un Rojas vidusskolas ēdnīcā, kā arī sniedz ēdināšanas pakalpojumus citām juridiskām un fiziskām personām. 2021. gadā uzņēmuma saimniecisko darbību ievērojami ietekmēja un ierobežoja Covid-19 pandēmija, kā arī tās seku ierobežošanas pasākumi. Uzņēmums 2021. gadā saņēmis valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai, kas nodrošinājis apgrozāmo līdzekļu pieejamību un uzņēmuma finanšu stabilitāti.

Ar “Zītari LZ” līgums ir noslēgts par loģistikas sistēmas izveidi, kas apvieno virkni pārtikas ražotājus un citus komersantus, lai nodrošinātu pārtikas piegādi visām NBS vienībām visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar līgumu uzņēmumam pēc NBS pieprasījumiem būtu jānodrošina arī nepieciešamie pārtikas krājumi. Tāpat vienošanās paredz pienākumu uzņēmumam nodrošināt NBS nepieciešamās pārtikas ražošanu un piegādi kara gadījumā, iepriekš norādījusi AM.

Kategorijas
Pašvaldības Valsts pārvalde un pašvaldības

VARAM ar plānošanas reģioniem pārrunā to funkcionālās darbības un pārvaldības modeļa pilnveides iespējas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadība un eksperti tikās ar Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes, Zemgales plānošanas reģionu un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, lai pārrunātu plānošanas reģionu stiprināšanu un turpmāko sadarbību.  

VARAM ir uzsākusi darbu pie plānošanas reģionu darbības pilnveidošanas atbilstoši valdības deklarācijā noteiktajam pārskatīt plānošanas reģionu funkcijas, lai tos stiprinātu kā efektīvu lēmumu pieņemšanas platformu starp nozaru ministrijām un pašvaldībām katrā no reģioniem.  

Tikšanās laikā ministrijas pārstāvji ar klātesošiem pārrunāja plānošanas reģionu iesaistes paplašināšanu nozaru politiku plānošanā un īstenošanā, sekmējot teritoriālās pieejas ieviešanu Eiropas Savienības fondu plānošanā un īstenošanā, nodrošinot plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentu aktualizāciju. Sadarbībā ar pašvaldībām un nozaru ministrijām būtu iespēja radīt labvēlīgu vidi tālākai plānošanas reģionu darbības pilnveidei, atjaunojot sadarbības komisiju darbu un pilnveidojot sadarbības formātu plānošanas reģionu lielākai iesaistei reģionālās politikas koordinācijā. Paredzēts, ka attiecīgās darbības veicinās ekonomikas attīstību, pakalpojumu  pieejamību, mobilitāti reģionos, sekmējot priekšnosacījumu radīšanu depopulācijas mazināšanai un nodarbinātības veicināšanai reģionos.  

Jau šobrīd ir veikti pirmie priekšdarbi. VARAM ir sagatavojusi Informatīvā ziņojuma par priekšlikumiem teritoriālās pieejas piemērošanai Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos projektu, par kuru šobrīd notiek saskaņošanas process. 

Pastāvīga dialoga uzturēšanai par reģionu attīstības jautājumiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks nolēmis izveidot reģionālās attīstības padomnieku konventu par tā dalībniekiem aicinot kļūt visu piecu Plānošanas reģionu direktorus. 

Reģionu institūcijas ir veidojušās, sākot no 1997.gada, pēc pašvaldību iniciatīvām kopīgai attīstības plānošanai. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni – Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions. To teritorijas nosaka Ministru kabineta 2021. gada 22.jūnija noteikumi Nr. 418 „Noteikumi par plānošanas reģiona teritorijām”. Esošais ikgadējais valsts budžeta finansējums plānošanas reģionu funkciju izpildes nodrošināšanai ir 2,2 milj. eiro apmērā. 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Politika

ECOFIN sanāksmē izskatīs Atveseļošanas fonda īstenošanas progresu

Finanšu ministrija

No 13. līdz 14. martam finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas sanāksmē un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas norisināsies Briselē, Beļģijā.

Eirogrupas sanāksmē plānots pārrunāt makroekonomiskās un fiskālās norises eirozonā, tostarp fiskālās politikas norādes 2024. gadam. Paredzēta gatavošanās starptautiskajām sanāksmēm, tostarp valūtas kursa izmaiņas un pārskats par G7 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju februāra sanāksmi. Dalībnieki pārrunās inflācijas tendences eirozonā un Eiropas Savienības dalībvalstīs, ekonomikas pārvaldības pārskata eirozonas aspektus, kā arī diskutēs par digitālā eiro politikas mērķiem.

ECOFIN sanāksmē paredzēts diskutēt un uzklausīt Eiropas Komisijas (EK) prezentāciju par Atveseļošanas fonda īstenošanu divu gadu laikā pēc instrumenta izveidošanas. Paredzētas arī diskusijas par Atveseļošanas fonda lomu, mazinot enerģētisko neatkarību no Krievijas. ES Padomē prezidējošā valsts Zviedrija ir sagatavojusi diskusiju dokumentu par Atveseļošanas fonda un RePowerEU ieguldījumu zaļajā pārejā un enerģētiskās neatkarības veicināšanā, aicinot dalībvalstis apsvērt, kā tās plāno organizēt tām piešķirto RePowerEU finansējumu un kādi ir būtiskākie izaicinājumi šajā kontekstā.

Sanāksmē EK prezentēs fiskālās politikas vadlīnijām 2024. gadam. Tāpat plānots apstiprināt secinājumus par ekonomikas pārvaldības pārskatu un izskatīt Krievijas Federācijas kara pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi ar uzsvaru uz ar enerģētiku saistītiem finanšu tirgus aspektiem.

Dalībnieki atskatīsies uz G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmi, kas norisinājās 24.-25. februārī, kā arī gatavosies G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmei un Starptautiskā Valūtas fonda pavasara sanāksmēm aprīlī.

Tāpat ECOFIN sanāksmē plānots pieņemt Padomes rekomendācijas par EK atslogošanu saistībā ar 2021. finanšu gada budžeta izpildi un apstiprināt secinājumus par ES budžeta vadlīnijām 2024. gadam. Katru gadu Padome pirms ikgadējā budžeta procedūras izstrādā pamatnostādnes, lai iezīmētu prioritātes nākamajam finanšu gadam un sniegtu vadlīnijas EK, kura izstrādā nākamā gada Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Transports

Rail Baltica projekta īstenošanai 2023. gadā piešķirti 116,9 miljoni eiro

Satiksmes ministrija

Rail Baltica projekta īstenošana ir Satiksmes ministrijas (SM) prioritāte. 2023. gada budžetā tam paredzēti 116,9 miljonus eiro, no tiem 53,9 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums. Nozīmīgākie plānotie darbi –  esošās Rail Baltica projekta infrastruktūras  būvniecības turpinājums un jaunu būvdarbu uzsākšana ārpus Rīgas, kā arī Rail Baltica pamattrases posmu un punktveida objektu projektēšana.

“Paralēli jau uzsāktiem un šogad plānotiem būvniecības darbiem, ir svarīgi turpināt Rail Baltica projektēšanu, lai atgūtu iekavēto tā ieviešanā. Lai nodrošinātu to, ka projekts turpmāk realizējas bez kavējumiem, esmu iniciējis īpašas komitejas izveidi, kas darbosies manā uzraudzībā. Jāapzinās, ka šis ir visas valsts, nevis tikai Satiksmes ministrijas projekts,  un ir svarīgi, ka tā īstenošanā tiek iesaistītas visas atbildīgās ministrijas, iestādes un eksperti.  Mums ir jāiekļaujas termiņos, bet pāri visam projekta realizācija jāveic pārdomāti un pēc augstākajiem kvalitātes standartiem,” pauž satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Šogad turpināsies Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un ar to saistītās infrastruktūras būvdarbi. Kopumā 2023. gadā šo būvdarbu 1. un 2. fāzei piešķirti 40 milj. eiro. Finansējums dos iespēju turpināt darbus visa dzelzceļa uzbēruma dienvidu pusē, veicot apjomīgu jauno dzelzceļa sliežu ceļu estakāžu un pārvadu izbūvi, kā arī turpināt Rail Baltica estakādes būvdarbus Rīgas starptautiskās autoostas teritorijā.

Tāpat turpināsies Rail Baltica savienojuma ar lidostu “Rīga” izveides būvdarbi. Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica termināla būvdarbu 1. fāzei paredzēti 15,3 milj. eiro.

Pēc starptautiskā konkursa noslēguma un konkrēto posmu būvprojektu apstiprināšanas, plānots uzsākt Rail Baltica Latvijas pamattrases būvdarbus ārpus Rīgas prioritārā posmā līdz Lietuvas robežai. Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies infrastruktūras apkopes punkts. Rail Baltica izbūves laikā tas tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu.

Tāpat plānots turpināt Rail Baltica pamattrases posmu projektēšanas darbus un punktveida objektu, tostarp 16 reģionālo mobilitātes punktu, Salaspils Intermodālā kravu termināla un infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā projektēšanu. Šim mērķim 2023. gada budžetā novirzītas investīcijas 25,07 milj. eiro apmērā.

Papildus Rail Baltica projekta nacionālo aktivitāšu īstenošanai piešķirts finansējums 2,4 milj. eiro apmērā. Tas paredzēts Rail Baltica ritošā sastāva apkopes punkta Jaunmārupē projektēšanas uzsākšanai, kurā tiks nodrošinātas tādas ar ritošā sastāva apkopi saistītas darbības kā īslaicīga ritošā sastāva novietošana (“nakšņošana”), apkope, neliela apjoma remontdarbi, tīrīšana, mazgāšana u.tml. darbības, kas būtiskas ritoša sastāva ekspluatācijai un kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai pasažieriem.

Ar piešķirto finansējumu plānots pabeigt Rīgas Centrālā Multimodālā transporta mezgla būvprojektēšanas darbus un izveidot sabiedriskā transporta punktu 1,6 ha platībā blakus jaunizveidotam Elizabetes/Timoteja ielas savienojumam, kas kalpos pilsētas un piepilsētas sabiedriskā transporta vajadzībām.

Piešķirtais finansējums tiks novirzīts arī Rail Baltica kustības vadības centra Latvijā tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei un piemērotākā novietojuma izvēlei. Kustības vadības centrs nodrošinās vilcienu kustības organizēšanu Latvijā, paredzot iespēju organizēt un pārraudzīt vilcienu kustību arī visā Rail Baltica dzelzceļa līnijā.

Papildus budžetā paredzēts finansējums 34,13 milj. eiro apmērā būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanai un citiem ar Rail Baltica projekta ieviešanu saistītiem darbiem.

SM 2023. gada budžetā nozaru attīstībai kopumā paredzēti 740,3 milj. eiro, t.sk., 308 milj. eiro ES fondu finansējums. SM prioritātes paliek nemainīgas, finansējums paredzēts valsts autoceļu infrastruktūras uzlabošanai, iedzīvotāju mobilitātes vajadzību nodrošināšanai un Rail Baltica projekta īstenošanai.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Pārtika un dzērieni

Piena nozarē ministrijas piedāvājumu par ilgtermiņa iepirkumu līgumiem vērtē piesardzīgi

Latvijas Sabiedriskie Mediji

Piena nozarē piesardzīgi vērtē Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu izstrādāt kārtību obligātu ilgtermiņa līgumu ieviešanai starp piena iepircējiem un saimniecībām, lai mazinātu piena cenu svārstību ietekmi uz saimniecībām.

ĪSUMĀ:

– Valsts varētu noteikt līguma minimālo ilgumu un kādus cenu veidojošus faktorus, bet ne pašu cenu.

-Piena nozares pārstāvji līdz šim nav vēlējušies šādu līgumus.

–Zemkopības ministra ieskatā šādi līgumi palīdzētu novērst straujas piena cenas svārstības.

–Nozarē priekšlikumu vērtē piesardzīgi; piedāvājums pagaidām esot neskaidrs.

–Ministrija nav ieplānojusi konkrētu līgumu kārtības izveides termiņu; gatavojas diskutēt ar nozarēm.

Zemkopības ministrija gatava izstrādāt kārtību obligātu ilgtermiņa līgumu ieviešanai starp piena iepircējiem un saimniecībām. Priekšlikums iezīmēts šonedēļ valdībā izskatītajā nozares ministrijas ziņojumā par piena cenu krīzes risinājumiem. Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka šobrīd šādi obligātie līgumi ir pieejami 13 dalībvalstīs, kur piemērots gan sešu mēnešu minimālais līguma periods, gan arī viens gads. 

Eiropas Savienības (ES) normatīvi jau 10 gadus paredz iespēju dalībvalstīm starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem noteikt ilgtermiņa līgumus, kā obligātus. Valsts varētu noteikt līguma minimālo ilgumu un kādus cenu veidojošus faktorus, bet ne pašu cenu, atzīmēja Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.

“ES regulējums paredz, – ja dalībvalsts nolemj, ka šāds līgums ir obligāts, tad tā papildus var noteikt minimālo ilgumu un šis minimālais ilgums regulā ir noteikts vismaz 6 mēneši. Protams, ka dalībvalstis var noteikt arī ilgāku termiņu. Esam sākuši ministrijā strādāt pie šī jautājuma, pētot arī citu valstu pieredzi, un mēs redzam pēc EK datiem, ka šobrīd šādi obligātie līgumi ir pieejami 13 dalībvalstīs, kur piemērots gan sešu mēnešu periods, gan arī viens gads. Savukārt, piemēram, Francijā šis minimālais līguma termiņš ir 5 gadi,” norādīja Freimane. 

Zemkopības ministrs Didzis Šmits (“Apvienotais saraksts”) iepriekš gan paudis, ka iepriekšējo gadu diskusijās piena nozares pārstāvji nav vēlējušies ieviest šādu regulējumu, bet, viņaprāt, ilgtermiņa līgumi palīdzētu novērst straujas piena cenas svārstības.

Biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis, Aizkraukles novada zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” saimnieks Juris Sprukulis gan uzskata, ka ilgtermiņa līgumiem jābūt kā ieteikumam no valsts nevis obligātai prasībai.

Sprukulis sacīja: “Es domāju, ka valsts nevar iejaukties biznesā, izstrādājot kādus Ministru kabineta noteikumus par to, kādus līgumus slēgt. Tas noteikti ir labs ieteikums un mēs arī kooperatīvā “Piena loģistika” esam apsprieduši šos ilgtermiņa līgumus, jo tas būtu prātīgi piena ražotājiem un pārstrādātājiem, lai nebūtu šīs krīzes situācijas. Protams, ka ilgtermiņa līgumus nebūtu prātīgi slēgt ar visu savu produkciju, bet par daļu vai lielāko daļu, iespējams, nepieciešams šāds līgums.”

Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks norādīja, ka patlaban brīvprātīgi ilgtermiņa līgumi ar piena pārstrādātājiem ir nelielai daļai zemnieku. Viņaprāt, ministrijas priekšlikums ir apspriežams, bet pagaidām neskaidrs.

Šolks sacīja: “Kaut arī mēs esam viena no ES dalībvalstīm mums ir pilnīgi cits stāsts piena nozarē, salīdzinot ar Vāciju vai Franciju. Tāpēc izskanējušās domas, ka šajos līgumos jāskatās, piemēram, pēc Eiropas vidējās piena iepirkuma cenas, tad Latvijas gadījumā tas vienā brīdī var nākt par sliktu piena ražotājiem un citā brīdī pārstrādātājiem. Pārstrāde gan tam nepretojas, bet mums ir jāvienojas tad ar teju 10 vadošajām lauksaimnieku organizācijām, lai gūtu kaut kādu kopēju viedokli par šādiem līgumiem.”

Ministrija pagaidām nav ieplānojusi kādu konkrētu ilgtermiņa līgumu kārtības izveides termiņu, bet par šo tuvākajā laikā diskutēs ar nozarēm. Ja nākotnē Latvijā šādu obligātu ilgtermiņa līgumu kārtību noteiks, tad tiks paredzēts arī kontroles mehānisms, lai izsekotu, vai abas puses arī slēdz šos ilgtermiņa līgumus.

Ceturtdien Lietuvā zemkopības ministrs Šmits vēl tikās ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Kēstutu Navicki. Abu valstu ministri vienojās kopīgi vērsties Eiropas Komisijā, lai pieprasītu steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no Eiropas Savienības krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē. Kārtējā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome notiks 20. martā.