Sācies finiša spurts pirms trīs gadiem izveidotajam Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānismam jeb Atveseļošanas fondam. “Finanšu poti” radīja pandēmijas laikā, lai palīdzētu bloka valstīm sasparoties un pārvarēt kovidkrīzi un stiprināt valstu ekonomiku. Tomēr līdz šim ar šī mehānisma finansējuma naudas iepludināšanu dalībvalstu tautsaimniecībā neveicas tiks spīdoši, kā cerēts. Arī Latvijai nav teicamu panākumu un turpmākajos divos gados tempu būs vismaz jādubulto.
Līdz 2023. gada beigām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izmaksāti 172 miljardi eiro, kas ir 48% no kopējām dotācijām, un ir sasniegti 23% saistību, tā liecina Eiropas Revīzijas palātas pārskats. Latvija saņēmusi 231 miljonu eiro jeb tikai aptuveni 12%.
“Šobrīd tā naudas masa, kas ir iepludināta ekonomikās Eiropas Savienībā, ievērojami atpaliek no reformu un investīciju tempa, kas varbūt bija paredzēts sākotnēji,” stāstīja Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs, norādot – tas Eiropas līmenī rada zināmus riskus un bažas, vai izdosies visu pagūt līdz 2026. gada izskaņai.
Latvijai kopumā no Atveseļošanas un noturības mehānisma pieejami 1,97 miljardi eiro. Šobrīd jau ir atjaunoti dati par šo gadu un Latvijai izmaksāti nedaudz virs 800 miljoniem eiro, kas ir 41% no dotāciju apjoma. Tomēr izpildes rādītājs ir vien 23%.
“Latvijai vēl līdz 2026. gada beigām ir jāapgūst 60% no pieejamā finansējuma, bet ir jāsasniedz gandrīz 80% no savām saistībām. Un saistības nozīmē reformas, iespējams, smagākās reformas, un investīciju projektus, kas ir sarežģītāki,” teica Kozlovs.
Lielais darba apjoms un laika spiediens, pēc Eiropas Revīzijas palātas domām, rada riskus attiecībā uz vērienīgiem investīciju projektiem un to izpildes kvalitāti. “Lielie projekti mēdz kavēties, mēdz būt izmaksu pieaugumi, un tas viss pēdējo divu gadu laikā (2025., 2026. gads), protams, radīs lielu spiedienu,” atzina Kozlovs.
Turklāt dalībvalstis vēl steidz iesniegt priekšlikumus par grozījumiem savos plānos un tie ir jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Latvija nav izņēmums un gatavo izmaiņas vairāku ministriju sākotnējos plānos.
Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka ar Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu iecerēts pabeigt Rīgas Centrālās stacijas projektu, kas ir daļa no vērienīgā “Rail Baltica” projekta, kura kopējas izmaksas pieaugušas vairākas reizes, un valsts maks to nevar atļauties.
“Tas, par ko šobrīd tiek diskutēts, ir tas, kādā veidā šī instrumenta ietvaros varētu pabeigt Rīgas Centrālās stacijas pirmo kārtu. Principā tas nodrošinās to, ka stacija ir nododama ekspluatācijā un tur var iebraukt parastie elektrovilcieni,” norādīja Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.
Viņš uzsvēra, ka līdzšinējo progresu bremzē fakts, ka pie mehānisma naudas tikt nav tik vienkārši, ir jāīsteno reformas un vērienīgi projekti, kas ir laikietilpīgi.
Pilnu teksta versiju lasiet LSM.LV