Žurnāls Iepirkumi

Dizaina pārmaiņas

2015. gada nogalē ir noslēdzies projekts “Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu un e-izsoļu funkcionalitātes attīstība”.

Projekta ieguvums – sistēmai ir ne tikai paplašināta, jauna funkcionalitāte, bet arī jauns izskats!

Tagad EIS varat atpazīt ar jauno logo.

E-katalogu, e-izsoļu, e-konkursu un e-izziņu šķirkļi ir izdalīti kā apakšsistēmas un pieejami lietotājiem EIS platformas kreisajā augšējā stūrī blakus EIS logo.

Būtisks jaunums komersantiem

E-izziņas tagad sistēmā var iegūt arī par savu uzņēmumu, t. i., jebkurā brīdī redzēt informāciju par uzņēmumu valsts reģistros – VID par nodokļu nomaksas statusu; Uzņēmumu reģistrā par maksātnespējas un likvidācijas procesiem; Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sodu reģistrā par iepirkumus regulējošajos tiesību aktos paredzētajiem pārkāpumiem.

Šim nolūkam komersantiem jāreģistrējas sistēmā, nosūtot Valsts reģionālās attīstības aģentūrai reģistrācijas veidlapas, kas ir pieejamas EIS platformas sadaļā “Reģistrācijas informācija”.

Jaunās iespējas

Līdz ar pārmaiņām katalogu konfigurācijā un grozu apstrādes procesā VRAA paveras iespēja veidot jaunus katalogus. Piemēram, iespēja pircējam paredzēt, ka visas vienā grozā iekļautās specifikācijas/preces ir jāpiešķir vienam piegādātājam, ļaus aktīvāk izmantot EIS katalogus gadījumos, kad dizaina, savietojamības vai garantijas nosacījumu dēļ ir svarīgi, lai preces būtu no viena ražotāja un/vai piegādātāja. Šāda iespēja tiks piedāvāta mēbeļu katalogā, kur ir svarīgi dizaina jautājumi, tomēr, lai neveicinātu ļaunprātīgu šīs iespējas izmantošanu, tā netiks attiecināta uz visām precēm vienlaikus, bet uz loģiski nodalāmu grupu, piemēram, biroja mēbelēm.

Ir dzirdēts viedoklis, ka mūsdienās, kad uzņēmējiem pieejamas tik plašas atbalsta iespējas gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) fondu un dažādu finanšu instrumentu (FI) ietvaros, veidot vai attīstīt biznesu par savu naudu nav īsti prātīgi. Nevar nepiekrist, un tomēr ES fondu projekta sākums ir skaidra ideja un mērķis. Tieši tam ir jābūt pamatā projektu pieteikšanai, nevis vēlmei apgūt fondu finansējumu bez skaidra plāna, kur to ieguldīt. Tātad ES fondu nauda var būt izšķirošs atbalsts uzņēmējam, ja tam ir laba biznesa ideja ar augstu potenciālu, kas var nodrošināt arī ilgtspējīgus rezultātus.

Kā zināms, arī šajā 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā viena no Latvijas prioritātēm ir uzņēmējdarbības veicināšana. Tajā tiks ieguldīti 430,7 miljoni eiro, tajā skaitā atbalsts FI veidā – 126 miljoni eiro. Tiks sniegts arī netiešais atbalsts uzņēmējdarbībai, palielinot privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām. Šis finansējums mērāms 59,01 miljona eiro apmērā.

Jau iepriekšējais plānošanas periods ir pierādījis, ka ar ES fondu investīcijām iespējams sasniegt ievērojamus rezultātus. Piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ietvaros biznesa inkubatoros būs atbalstīti 1184 uzņēmumi – un tas ir 14 reizes vairāk, nekā sākotnēji plānots. Tāpat tiks atbalstīti 3152 uz ārējo tirgu vērsti projekti, un arī to skaits pārsniegs plānoto vairāk nekā deviņas reizes. Tiks pieteikti 110 starptautiski patenti, pētniecībai un attīstībai radītas 460 jaunas darba vietas, riska kapitāla finansējumu būs saņēmuši 120 mazie un vidējie komersanti.

Šajā plānošanas periodā atbalsts uzņēmējdarbībai pieejams darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1. prioritārā virziena “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” un 3. prioritārā virziena “Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja” ietvaros. Kā pirmais uzņēmējdarbības pasākums tiks sākts “Atbalsts nodarbināto apmācībām”. Jau drīzumā ir plānots sākt arī FI aktivitātes – mikrokreditēšana un aizdevumi biznesa uzsācējiem, akseleratoru programma u. c. Tāpat drīzumā tiks sākta atbalsta programma uzņēmējiem “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā”.

Ievads

2016. gada 14. janvārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir taisījusi spriedumu lietā C-234/14, kas ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu saistībā ar piegādātāja tiesībām balstīties uz citu personu iespējām, lai apliecinātu iepirkuma līguma izpildei nepieciešamās tehniskās un profesionālās spējas vai saimniecisko un finansiālo stāvokli. Neraugoties uz vairākiem Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumiem, kā arī Augstākās tiesas 2014. gada 9. maija spriedumu lietā SKA-287/2014, kurā risināti ar Publisko iepirkumu likuma 41. panta trešās daļas un 42. panta trešās daļas piemērošanu saistīti jautājumi, praksē šajā sakarā joprojām pastāv daudz neskaidrību, jo īpaši attiecībā uz pierādījumiem, kādus pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt no piegādātāja, lai pārliecinātos, ka piegādātāja rīcībā būs iepirkuma līguma izpildei nepieciešamie resursi, uz kuriem tas balstījies, iesniedzot piedāvājumu.

EST spriedums SIA “Ostas celtnieks” lietā sniedz būtiskas atziņas, kas liks mainīt Latvijā šobrīd pastāvošo praksi publiskajos iepirkumos.

Īss faktisko apstākļu izklāsts

2011. gada novembrī Talsu novada pašvaldība izsludināja atklātu konkursu par ielu infrastruktūras uzlabošanu (turpmāk – konkurss). Konkursa nolikuma 9.5. punkts noteica, ka konkrētā līguma izpildei, lai pierādītu atbilstību kvalifikācijas prasībām, pretendents drīkst balstīties uz citu uzņēmēju iespējām neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā pretendentam jānorāda visi uzņēmēji un jāpierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju un pretendenta parakstītu apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību un resursu nodošanu pretendenta rīcībā konkrētā līguma izpildei, kā arī – apliecinājumu par gatavību slēgt sabiedrības līgumu. Savukārt gadījumā, ja ar šādu pretendentu, kurš šī līguma izpildei balstās uz citu uzņēmēju iespējām, tiks nolemts slēgt iepirkuma līgumu, tad pirms iepirkuma līguma noslēgšanas pretendentam ar šādiem uzņēmējiem ir jānoslēdz sabiedrības līgums Civillikuma 2241. – 2280. pantā noteiktajā kārtībā. Konkursa nolikumā tika noteikts arī šāda sadarbības līguma saturs, paredzot, ka līgumā jāiekļauj nosacījums, ka katrs dalībnieks ir solidāri atbildīgs par iepirkuma līguma izpildi, jāatspoguļo katra dalībnieka veicamo darbu daļa, jānorāda galvenais dalībnieks, kurš dalībnieku vārdā ir pilnvarots parakstīt iepirkuma līgumu un vadīs tā izpildi u. tml.

Konkurences padome 2015. gadā konstatēja un sodīja piecus karteļus. Vēl 11 gadījumos, kad pastāvēja aizdomas par līdzīgiem, tikai daudz mazāka mēroga un nozīmes pārkāpumiem, iestāde uzņēmumus brīdināja. Kas šajā statistikā īpašs? Tas, ka visus piecus sodus un 10 no 11 brīdinājumiem saņēma tieši iepirkumu pretendenti.

Nelāgais rādītājs ir kā trauksmes zvans konkurences uzraugiem un, domājams, arī iepirkumu rīkotājiem un pretendentiem, tāpēc esam apkopojuši sešas praktiskas atziņas no pagājušā gada pieredzes.

• 1. Nav drošu un nedrošu nozaru, jāuzmanās visiem. Konkurences padomei bieži jautā, kuros tirgos ir vislielākie pārkāpumu riski. Ja runājam par iepirkumiem, tad atbilde ir – risks ir pats iepirkums. 2015. gadā starp Konkurences padomes sodītajiem vai brīdinātajiem uzņēmumiem bija medicīnas iekārtu, auto aksesuāru un čību tirgotāji, jumtu projektētāji, mašīnu iznomātāji, ēdnīcas un deviņu citu nozaru pārstāvji. Izteiktu tendenču šeit nav. Lai arī gadu gaitā pārkāpēju sarakstos bieži figurē ar dažādiem būvniecības pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, tas drīzāk skaidrojams ar būvdarbu dārdzību – šo nozaru pakalpojumu sniedzēji parasti tiek izraudzīti tieši konkursa ceļā.
  
• 2. Kopīgs darbinieks – cilvēks, kurš nevar nezināt. Pērn, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, Konkurences padome konstatēja vairākus pārkāpumus, kad uzņēmumi zina viens par otra plāniem un piedāvājumiem iepirkumos, jo algo vismaz vienu kopīgu darbinieku, kas ar šiem jautājumiem strādā. Neatkarīgi no tā, vai šāda informācijas apmaiņa starp uzņēmumiem ir apzināta vai nejauša, pasūtītājs saņem piedāvājumus, kas nav gatavoti patiesas konkurences apstākļos. Ja uzņēmums zina par konkurenta plāniem, tas pieskaņojas situācijai, nevis cenšas sagatavot objektīvi labāko piedāvājumu. Tāpēc ir vērts rūpīgi izvērtēt, kam uzticēt strādāt uzņēmuma vārdā.
  
  turpināt lasīt “Pārkāpumi, riski un pārpratumi: 2015. gada atziņas par konkurenci iepirkumos”

“Ja nebūtu 1. augusta izmaiņu Publisko iepirkumu likumā (PIL), tad 2015. gads būtu aizvadīts bez satricinājumiem,” teic Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja DACE GAILE. Intervijā žurnālam “Iepirkumi” viņa stāsta par to, kā Latvijā attīstās iepirkumu prakse, par IUB veikumu iepirkumu uzraudzībā un par šajā gadā iecerētajām pārmaiņām iepirkumu likumos.

D. Gaile: – Aizvadītajā gadā darbojāmies ar tiem pašiem likumiem. Pasūtītāji varēja ievilkt elpu un izvērtēt likumu regulējumu, to, ko viņi var un ko nevar izdarīt. Aizvadītais gads noteikti bija zaļā iepirkuma zīmē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ļoti aktīvi darbojās ar zaļā iepirkuma pamatnostādnēm un izpratnes veicināšanu, notika aktīvs, informatīvs apmācības darbs. Arī IUB pārstāvji piedalījās semināros reģionos. Visradikālākās pārmaiņas, kas ietekmēja ikvienu iepirkuma procesa dalībnieku, saistāmas ar aizvadītā gada 1. augustu, kad spēkā stājās PIL svarīgie nosacījumi par izslēgšanas noteikumu pārbaudi un par nepamatoti lētā piedāvājuma pārbaudi.

– Kurus aizvadītā gada iepirkumus vajadzētu izcelt īpaši?
– Ik gadu var atrast lielus valsts un pašvaldību iepirkumus, kam pievērsta sabiedrības uzmanība, lai gan dažkārt ar šķietami nesvarīgu iepirkumu, kur pasūtītājs ir sapinies “gudrībā” un nav varējis normāli izvērtēt, ir vairāk kreņķu un klapatu nekā ar dažu labu iepirkumu, kam pievērsta milzīga interese tādēļ, ka tas ir liels iepirkums. Reizēm interesanti precedenti veidojas nelielos iepirkumos, kur pretendenti veido dīvainus veidojumus, atsaucas viens uz otra pieredzi. Mēs IUB mēģinām formulēt skaidru nostāju, kādā veidā pretendents, konkrēts komersants, kas iesniedz piedāvājumu un kam pašam nav iepirkuma nolikumā prasītās kvalifikācijas, var objektīvi pierādīt savu atbilstību. Kā panākt, lai pasūtītājs nepieņem un nav spiests pieņemt pretendentu, kas vienkārši deklaratīvi atsaucas uz cita komersanta pieredzi un finanšu resursiem, bet patiesībā pasūtītājs neiegūst pieredzējušu pretendentu, kam ir attiecīgi eksperti, attiecīgās prasmes, finansiālais nodrošinājums un stabilitāte. Šajā gadā interesanti lēmumi bija saistībā ar atsaukšanos uz pieredzi, kas iegūta personālsabiedrības sastāvā. Piemēram, atnāk pretendents, kas iepriekš pildījis iepirkuma līgumu kādas personālsabiedrības sastāvā. Patlaban ir cits iepirkums, un šis bijušais personālsabiedrības biedrs atsevišķi vēlas piedalīties šajā iepirkumā. Viņam ir jāpierāda sava agrākā kvalifikācija. Ir jautājums: vai viņš drīkst teikt – es esmu izpildījis, piemēram, šo divu miljonu līgumu, ja viņš tajā līgumā izpildīja darbus, pieņemsim, 200 000 eiro vērtībā? Vai tikai tāpēc, ka viņš darbojies personālsabiedrībā, kura bija uzņēmusies solidāru atbildību par līguma izpildi, viņš drīkst atsaukties uz visas personālsabiedrības veikto darba apjomu, ja sabiedrības ietvaros katrs biedrs veicis tikai noteiktu daļu darbu? Vai ir normāli, ka šāds pretendents atnāk pie cita pasūtītāja un saka – esmu īstenojis līgumu par diviem miljoniem eiro? Vai būtu pamatoti, ka mēs, tikai formāli paskatoties, ka komersants bijis šajā personālsabiedrībā, vienmēr ļautu atsaukties 100% uz visas personālsabiedrības veikto darbu apjomu? Mēs IUB uzskatām, ka pasūtītājam ir jāvērtē darba daudzums, ko ir veicis katrs pretendents, jāskatās sabiedrības līgums par personālsabiedrības dalībnieku darbu sadali. Šis ir viens no jautājumiem, kas nav regulēti nevienā publisko iepirkumu normatīvajā aktā. Ne PIL, ne arī direktīvas nesniedz precīzas norādes par to, kā vērtēt piegādātāju apvienības, kā pierādāma balstīšanās uz citu piegādātāju – to-starp apakšuzņēmēju – spējām un resursiem. Kā tieši tas ir jādara, kas jāņem vērā, tā prakse joprojām attīstās.

Indulis Jansons, Vidzemes un Latgales reģiona graudkopības un rapšu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības VAKS valdes priekšsēdētājs, pērn gada nogalē atzina: “Izcilās graudu ražas pierādījušas, ka ir jāinvestē elevatoru būvniecībā. Pretējā gadījumā ir un būs problēmas jaudu trūkuma dēļ. Tāpat ievērojamas investīcijas ir plānotas loģistikā, jo attīstām kravu pārvadājumus gan ar automašīnām, gan pa dzelzceļu. Dzelzceļš vispār ir ievērojami lētāks transporta veids, īpaši, ja graudi jāved no Valmieras uz Ventspils vai Liepājas ostām. Patīkami, ka nākamo – 17. – darba gadu VAKS jau tradicionāli iesāks ar labiem rādītājiem: ir audzis gan apgrozījums, gan peļņa, esam iekļauti Vidzemes lielāko uzņēmumu sarakstā, ir jauni plāni attīstībai.”

VAKS 17. darba gads nu ir sācies un janvārī jau pieņemti lēmumi vērienīgos iepirkuma konkursos. Finansiāli vislielākais ir projekts par pilnīgi jauna graudu pieņemšanas un pirmapstrādes kompleksa celtniecību Matīšu pagastā. Tas atrodas netālu no Valmieras un ir bagāts ar graudkopības nozarē strādājošiem lauksaimniekiem. Lielas investīcijas paredzētas arī Torņakalnā Gulbenes novadā un Valmierā – VAKS teritorijā graudu pirmapstrādes kompleksa modernizācijā, tiks pirktas smagās automašīnas, dažādas iekārtas, celti graudu uzglabāšanas torņi un modernizēta dzelzceļa vagonu pārkraušanas vieta Gulbenes stacijā. Šos un vēl arī citus projektus plānots īstenot Eiropas Savienības ELFLA programmas ietvaros “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”.

***

Smiltenē iepirkumu komisijai jau ir ne vien rītdienas, bet arī parītdienas redzējums un mērķi. To īstenošanai patlaban nepieciešams tikai viens – Eiropas Savienības plānošanas perioda finansējums. Līdzko tiks atvērti pieteikumi atbilstošām programmām, ar jau gatavajiem projektiem Smiltenes novads ir gatavs startam un darbam. Tādēļ novada domes juridiskās nodaļas vadītājs Māris Rungulis pērn uzsvēra: “Prasības visā valstī ir vienādas, tomēr būtiskākais ir iepirkumu organizēšana uz vietas. Tā atkarīga gan no pašvaldības uzbūves, gan pieņemtajiem lēmumiem, kā nodrošināt tādu vai citādu iepirkumu procedūru veikšanu, kā tiek ievērots likums, lai būtu pēc iespējas mazāk pārkāpumu un netiktu aizskartas pretendentu – Latvijas uzņēmēju – intereses un tiesības. Principā tas ir balanss starp to, ko vajag pašvaldībai, un izpildītāju. Darba ir daudz. Kopumā ņemot, iepirkums ir procedūra, kas ilgst no plānošanas brīža līdz pakalpojuma saņemšanai un garantiju saistību izpildei.”

Gada nogalē valsts sektorā noslēgušies vairāki 20 milj. eiro vērti iepirkumi. Pavisam gada pēdējos divos mēnešos veikti 2625 publiskie iepirkumi par kopējo summu 288,2 milj. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datubāzē.

Transportlīdzekļu noma Valsts policijas vajadzībām

Valsts policija uz septiņiem gadiem nomās automašīnas par 23 milj. eiro no trim uzņēmumiem. Nodrošinājuma valsts aģentūra ar “SEB Līzingu” slēgs līgumus par 12,5 milj. eiro, ar apvienību “Pilna servisa līzings” un “Karlo Motors” – līgumu par 6,4 milj. eiro, savukārt ar personu apvienību “A26” tiks slēgts līgums par 4,2 milj. eiro, liecina informācija IUB datubāzē.

Apjomīgo iepirkuma konkursu apstrīdēja neuzvarējušais pretendents – SIA “Swedbank Līzings”, kā arī uzvarētāji, kuri gribēja lielākus līgumus.

Izskatot pretenzijas, IUB iesniegumu izskatīšanas komisija secināja, ka personu apvienības “Pilna servisa līzings” un “Karlo Motors” un personu apvienības “A26” sūdzības par pasūtītāja rīkoto konkursu ir nepamatotas, savukārt SIA “Swedbank Līzings” iesniegums par pasūtītāja rīkoto konkursu ir daļā nepamatots un daļā atstājams bez izskatīšanas.

Piegādās 52 jaunus ātrās palīdzības auto

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam jaunu autotransportu par 3,5 milj. eiro piegādās un aprīkos SIA “Auto Blitz”. Pavisam iepirkuma konkursā saņemti deviņi piedāvājumi. Viens no pretendentiem  – SIA “Norde” – iepirkuma rezultātus apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā, taču tas sūdzībnieka argumentus neatzina par pamatotiem un atļāva slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju.

Konkurents norādīja uz “Auto Blitz” nodokļa parādu, taču IUB savā lēmumā secina, ka “Auto Blitz” 2015. gada 8. septembrī nav bijis nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu.

“Auto Blitz” ieguvis tiesības piegādāt arī vieglos automobiļus un motociklus Valsts policijas vajadzībām (1,9 milj. eiro), operatīvos transportlīdzekļus un mikroautobusus Valsts ieņēmumu dienestam (162 tūkst. eiro), autobusu un mikroautobusu Jelgavas novada pašvaldībai (103 tūkst. eiro) u. c. Nedaudz vairāk par pusi “Auto Blitz” kapitāla daļu pieder AS “Mūsa Motors grupa”, bet pārējie dalībnieki ir Vitauts Tučkus, Ģirts Zemītis un Māris Varkalis.

Līdz ar Vecgada vakara koncertu izskanēja gandrīz divus mēnešus garais koncertzāles “Lielais Dzintars” atklāšanas sarīkojumu maratons, sākusies vairāk nekā 40 miljonus eiro dārgās ēkas ikdienas dzīve. Taču, lai līdz tai nonāktu, bija jāpārvar ne viens vien šķērslis, no kuriem ar daudziem nācās sastapties pirmoreiz. Arī koncertzāles iepirkumu organizētājiem.
Patlaban visas svarīgākās iepirkumu procedūras ir beigušās (kā redzams IUB mājaslapā, to ir bijis vairāk nekā 60), bet ar “sīkumiem” turpinās nodarboties SIA “Lielais Dzintars”, kas ēku apsaimnieko.

Liepājas domes Publisko iepirkumu daļas vadītāja EVA CIEKURZE “Lielā Dzintara” iepirkumiem klāt bijusi kopš pirmās dienas. Viņa atzīst, ka pēdējie trīs mēneši pirms koncertzāles atklāšanas bijis visgrūtākais posms viņas profesionālajā dzīvē.

Kā jau lielam objektam pienākas

Pirms Evas Ciekurzes “ēras” palicis tikai koncertzāles projekta starptautiskais skiču konkurss, kurš risinājās pirms vairāk nekā desmit gadiem, tālajā 2003. gadā. Divus gadus vēlāk – 2005. gadā, kad projekta autors Folkers Gīnke pēc pašvaldības lūguma bija samazinājis projektētās būves apmērus un koncertzāles būvlaukums ticis atbrīvots no kādreizējā kinoteātra “Liepāja”, pilsētnieki vēl ticēja, ka spoži mirdzošā saules akmens vārdā nosauktā būve Liepājas panorāmā parādīsies jau 2008. gadā. Taču 2008. gadā tika izsludināts, turklāt neveiksmīgi, vien pirmais ar koncertzāles būvniecību saistītais konkurss – tā sauktajam “0” ciklam, kas bija izdalīts atsevišķi.

“Konkursā pieteicās 11 firmas, tomēr ar projekta finansējumu saistītu iemeslu dēļ tas tika izbeigts bez rezultāta,” atceras Eva Ciekurze.

Slēgtu konkursu par koncertzāles būvdarbu veikšanu pašvaldība izsludināja 2012. gada pavasarī, 2014. gada janvārī bija beigusies “Lielā Dzintara” nulles cikla (apakšzemes stāvu) izbūve. Taču līdz tam vēl bija konkurss par tehniskā projekta vadību un ekspertīzi.

Vienlaikus ar būvdarbu konkursa izsludināšanu izveidoja speciālu iepirkumu komisiju, kurā līdzās pašvaldības speciālistiem bija iekļauts Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) valdes loceklis un mūzikas vidusskolas direktore – lai nākamie lietotāji varētu paust savu viedokli un būt klāt lēmumu pieņemšanā.

“Es neteiktu, ka bija pārāk grūti vai būtu nācies saskarties ar pārāk lieliem izaicinājumiem. Nē, tas noritēja lēnu garu, savu gaitu, kā jau lielam objektam pienākas.”

Tiklīdz saskaramies praksē vai pat tikai padzirdam vārdus “Smiltenes piens”, katram lietas būtība kļūst skaidra nekavējoties – tur galarezultāts ir kaut kas garšīgs. Taču ikdienā droši vien nemaz neaizdomājamies, kādā veidā un kur rodas biezpiens, siers, krējums. Un tiešām, veikala plauktā ņemot pārsimt gramu paciņu, vajadzētu diezgan lielu iztēli, lai apjaustu, kas ir siera vanna, siera prese vai, piemēram, krējuma homogenizators, sūkalu separators. Droši vien pircējam nemaz arī nevajag to virtuves pusi tik sīki zināt, jo viņam galvenais ir produkta izcila kvalitāte un garša. Taču, lai šo latiņu noturētu augstumos, atbildība un ļoti nopietns darbs jādara tikai un vienīgi uzņēmumā. Savukārt darbam nepieciešamas iekārtas, telpas, finansējums un – valstiski noteikti publiskie iepirkumi. Kā ar tiem strādā uzņēmumā, kādas ir problēmas, kā izvēlas visatbilstošākās specifiskās iekārtas, saruna ar AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāju ILZI BOGDANOVU (attēlā).

– Ir tikko sācies jauns gads, un jūs jau zināt, kas būs šogad nepieciešams ražošanas attīstībai vai uzlabošanai.
I. Bogdanova: – Mūsu līdzšinējā praksē ir bijuši tikai tā saucamie lielie, ar Eiropas Savienības ELFLA fondu finansējumu atbalstītie iepirkumi, ko izsludinām ar Iepirkumu uzraudzības biroja starpniecību konkursa veidā. Šogad pirmo reizi trīs iepirkumus veiksim bez konkursa, jo tie ir projekti ar finansējumu līdz 70 tūkstošiem eiro. Uzņēmumam ir vajadzīga pildīšanas iekārta biezpiena tortēm, ražošanas noliktavas datorprogramma un svari – ar šo programmu sasaistītas tehnoloģijas. Tā kā vēlamies vislabāko par vislabāko cenu, pirms iepirkumu izsludināšanas un potenciālo piegādātāju noteikšanas veicam gan cenu, gan kvalitātes izpēti. Tādējādi galarezultātā varēsim izvēlēties partnerus ar lielāko pieredzi un labāko iekārtu piedāvājumu. Mums nav būtiski mantu nopirkt vienīgi pirkšanas dēļ. Mums ir svarīgi, lai nopirktā konkrētā lieta kalpo pietiekami ilgi, kvalitatīvi veic nepieciešamās darbības un lai varam tai saņemt pilnu servisu un apkalpošanu.

– Kā praktiski nonāk līdz patiešām kvalitatīvam pirkumam?
– Dažādi. Daudz ko, ja runājam par piensaimniecībā augstvērtīgu iekārtu tirgu, jau zinām paši no savas pieredzes. Tad vēl braucam uz līdzīgiem uzņēmumiem pārliecināties, kā tur viss kalpo. Ja vien iespējams, cenšamies izvēlēties piegādātājus, ar kuriem sadarbojamies ilgāku laiku un par kuru preču kvalitāti nešaubāmies. Ļoti piesardzīga pēdējā laikā, jo gadījušās problēmas, kļūst mūsu attieksme, kad iepirkumos pieteikusies firma ir neliela vai jauna, reizēm teju uz konkursa brīdi nodibināta. Bijis pat tā, ka mums piedāvā iekārtas, pameklējam informāciju internetā, jā, fotogrāfiju daudz un skaistas, uzaicinām tos uzņēmējus uz “Smiltenes pienu” aprunāties, atbrauc jauni, enerģiski cilvēki, izstāstīt prot daudz, bet… iekārtu ražotne atrodas kaut kādā nelielā, pielāgotā telpā, kā mēdz teikt tautā – garāžā. Kad izstāstījām un parādījām, ko mums vajag, viņi atzina, ka vēl neko tādu nevarot nodrošināt. Sarunājām tikties pēc pāris gadiem.

Lauku naudas apgūšanā turpmāk lielu uzmanību pievērsīs iepirkumiem

To uzsver lauku naudas administrētāja – Lauku atbalsta dienesta (LAD) – direktore Anna Vītola-Helviga. Tieši pēdējos gados Eiropas Komisijas (EK) ierēdņu attieksme ir kļuvusi ļoti strikta, punktuāla un birokrātiska pret ES fondu apguves projektiem. Tā, piemēram, ja zemnieks aizmirst laikus iesniegt pieteikumu atbalsta veidam, kam ir pieteicies iepriekšējos piecus gadus, un pieteikšanās termiņš ir beidzies, atbalsts viņam ir liegts. “Mēs šos gadījumus centāmies traktēt kā acīmredzamu kļūdu un par to saņēmām stingru aizrādījumu no EK, jo tās nostāja šobrīd ir ļoti strikta – katram lauksaimniekam ir jāzina, ko viņš grib, un jāizdara savas izvēles,” skaidroja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Agrāk bija aptuveni divi simti gadījumu, kad zemnieki nav paspējuši pieteikties ES fondu atbalstam, bet LAD nav nekādu iespēju zemniekam palīdzēt šajā situācijā. Tāpēc dienests aicina lauksaimniekus izmantot elektroniskās pieteikšanās sistēmu.

Izdodas veiksmīgi

Latvijas laukos pēdējo septiņu gadu laikā ieplūduši 2,8 miljardi eiro. Līdz aizvadītā gada beigām finansējums lauku projektu īstenotājiem apgūts un izmaksāts 100% apjomā. Savukārt zivsaimniecībā tas izmaksāts par aptuveni 98% un atbalstu vēl varēs maksāt šogad, līdz ar to paredzams, ka arī tas tiks apgūts pilnā apjomā. “Valdība piekrita uzņemties virssaistības, līdz ar to mēs slēdzām līgumus par lielāku summu, nekā šis finansējums ir pieejams programmā, jo pretējā gadījumā visu naudu izmantot nav iespējams. Mums tas ir izdevies ļoti veiksmīgi, un apguve lauku fondā ir 100% apmērā,” teica LAD vadītāja. Lielākās atbalstītās nozares iepriekšējā plānošanas periodā bija lopkopība un graudkopība, lielas investīcijas veiktas arī lauksaimniecības produktu pārstrādes nodrošināšanā un biogāzes staciju izveidē. No lielākajiem projektiem jāmin vairāki – cūkkopības uzņēmums “Baltic Pork” uzbūvējis fermu par 3,9 miljoniem eiro, piena lopkopības saimniecības SIA “Sēļi” un SIA “Agro Dzelzava” uzcēlušas fermas katra 3,6 miljonu eiro vērtībā. Izvērtējot pārstrādes uzņēmumus, lielākās investīcijas bijušas “Jaunpils pienotavai”, kur realizēti četri projekti par sešiem miljoniem eiro, “Tukuma pienā” – seši projekti par 4,6 miljoniem eiro, “Agrofirma Tērvete” īstenojusi lauksaimniecības produktu un alus pārstrādes projektus par 4,5 miljoniem eiro. Kopā iepriekšējā plānošanas periodā lauku saimniecības modernizētas par 365 miljoniem eiro, pārstrādē ieguldīts 71 miljons eiro. Sekmēta ne tikai ražošanas attīstība, bet arī lauku teritoriju sakārtošana un dzīves līmeņa celšana. Lauku pašvaldībās ieguldīti 89 miljoni eiro, kur galvenokārt rekonstruēti un izveidoti saietu nami, muzeji, veikta ceļu rekonstrukcija. Nelauksaimnieciskajā programmā pavisam realizēti projekti par 108 miljoniem eiro – attīstīta metālapstrāde, kokapstrāde, izveidotas laivu ražotnes, autoservisi, izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi. Mežsaimniecībā ieguldīti 36 miljoni, ceļot mežu ekonomisko vērtību. LAD vadītāja ir gandarīta par LEADER pasākumu, kas ļāvis attīstīt konkrētus projektus teritoriju sakārtošanai – sakārtoti bērnu laukumi, atpūtas vietas, izveidotas publiskās veļas mazgātavas, dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Pietiekami daudz gan bijis noraidīto projektu un tādu, kuru īstenotājiem tiek atprasīts piešķirtais finansējums. Pēc LAD direktores teiktā, kopējais debitoru parāds šobrīd ir seši miljoni eiro, bet vidējais debitora lielums ir nepilni četri tūkstoši eiro – tas skar ap diviem tūkstošiem klientu. “Tas ir normāls procents. Jo nekad nebūs tā, ka visi projekti īstenosies atbilstoši. Kur lielas naudas, tur ir vēlme darīt kaut ko ne tā un saņemt vairāk, nekā pienākas,” vērtē LAD direktore. Dažādās instancēs tiesvedībā pašlaik atrodas 115 lietas, to skaitam ir tendence palielināties.