Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) konstatējusi gadījumus, kad pasūtītāji nelabticīgi izmanto Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-pasūtījumu apakšsistēmu, lai mēģinātu iegādāties pakalpojumus, kas neatbilst vispārīgo vienošanos tehnisko specifikāciju aprakstiem.
Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), VRAA konstatējusi gadījumus, kad speciālo darījumu ietvaros ir konstatēti mēģinājumi iegādāties pakalpojumus, kas neatbilst vispārīgo vienošanos tehnisko specifikāciju aprakstiem.
Ņemot vērā minēto, valdība šodien atbalstīja VARAM izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuru mērķis ir samazināt EIS e-pasūtījumu apakšsistēmas negodprātīgas izmantošanas riskus un vienlaikus attiecināt uzraudzības kārtību uz visiem šajā apakšsistēmā veiktajiem speciālajiem darījumiem.
Proti, noteikumi tiks papildināti ar regulējumu, kas paredz visām centralizēto iepirkumu institūcijām iekļaut vispārīgo vienošanos nosacījumos pienākumu veikt darījumu uzraudzību.
Šobrīd spēkā esošajā regulējumā pasūtītājiem nav noteikti obligāti pienākumi, kas būtu ievērojami speciālo darījumu izveides gadījumā un minētos jautājumus regulē tikai VRAA slēgtās vispārīgās vienošanās.
“Esošajā situācijā šādu nelabticīgi veidotu darījumu sekas aprobežojas ar vispārīgās vienošanās jeb līguma pārkāpumu. Lai arī VRAA ir tiesīga šādu pasūtījumu pārtraukt, secināms, ka esošais risinājums darbojas tikai pārkāpuma konstatēšanas brīdī, bet preventīva rakstura lomā, lai atturētu pasūtītājus no pārkāpumus veidojošām darbībām, tas nav pietiekami efektīvs, jo neatļautās darbības tieši nerada ārēja tiesību akta pārkāpumu,” skaidro ministrijā.
Turklāt EIS e-pasūtījumu platforma saskaņā ar esošo regulējumu ir nododama lietošanā arī citām centralizēto iepirkumu institūcijām, kuras pārkāpumu uzraudzību savu slēgto līgumu ietvaros var arī nebūt noteikušas vispār.
Vienlaikus ministrijā uzsver, ka, lai arī noteikumos tiek pastiprināta EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā veicamo speciālo darījumu uzraudzības kārtība, primāri pienākums un atbildība konkrētā situācijā izvērtēt tādu pasūtījumu veikšanas pamatotību, joprojām gulstas uz pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju.
Lai novērstu situāciju, kad no pasūtītāju puses tiek pieprasīts centralizētajās iepirkuma procedūrās ietvert preces vai pakalpojumus, kas nav standartizētas un plaši nepieciešamas, tiks noteikti divi kritēriji.
Pirmais – ir jāparedz institūcija, kas izsaka attiecīgo pieprasījumu un vienlaikus iesniedz informāciju, kas apliecina, ka attiecīgā prece vai pakalpojums ir bijis iegādāts un tiek izmantots vismaz vienā citā publiskās pārvaldes institūcijā. Piemēram, iestādes, kas izmanto attiecīgo preci vai pakalpojumu izsniegts apliecinājums, iegādes dokumenti, pamatlīdzekļu uzskaites dokumenti un tamlīdzīgi.
Tāpat pieprasījums par konkrēto preci vai pakalpojumu ir jāsaņem no vismaz diviem e-iepirkumu sistēmas dalībniekiem.
Vienlaikus regulējums arī paredzēs iespēju izmantot piegādātāju sniegto informāciju par tirgū aktuālajām precēm un pakalpojumiem, lai pasūtītājiem būtu iespēja izvērtēt jaunāko preču un pakalpojumu iespējamo klāstu.
Atbildēt