Kategorijas
Nozares

Kā nopirkt to, ko nevar nosvērt un nomērīt?

Būvniecība, ēku renovācija, dažādas preces un pakalpojumi, kas nodrošina gan valsts iestāžu, gan pašvaldību darbu; pārtikas iepirkumi mācību iestādēm un skolēnu ēdināšana… Tos visbiežāk min, runājot par publiskajiem iepirkumiem. Tomēr tā ir tikai daļa. Precīzāk – Publisko iepirkumu likuma (PIL) 2. pielikuma A daļas iepirkumi. Bez tās ir vēl B daļas pakalpojumu iepirkumi, par kuriem ikdienā runā nesalīdzināmi mazāk.
Vai tāpēc tie būtu nenozīmīgāki?! Bet varbūt tos piemin retāk tāpēc, ka uz šiem iepirkumiem attiecas daži atvieglojumi, kas daļēji mazina to problēmu slogu, kas raksturīgas A daļas iepirkumiem? Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka problēmu nav.
Ko sabiedrība saņem ar šo B daļas iepirkumu starpniecību? Kā panākt maksimālu iepirkto pakalpojumu kvalitāti? Un ko darīt, ja rūpes par kvalitāti neviļus nonāk pretrunā ar citām likuma normām?

Kas ir B daļas iepirkumi?

Kā norādīts Eiropas Komisijas dokumentos, uz Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B daļas (no šejienes tad arī ikdienā parasti lietotais nosaukums B daļas iepirkumi) pakalpojumu iepirkumiem attiecas tie paši ES tiesību pamatprincipi, kas uz visiem iepirkumiem. Jo īpaši atklātība, vienlīdzība un brīva konkurence. Atšķirība vienīgi, ka tās nav preces vai pakalpojumi šī vārda tiešajā nozīmē, bet gan tādas nemateriālas vērtības kā, piemēram, apmācība, kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, reklāmas un sabiedrisko attiecību pasākumu vai kampaņu veidošana.

„Vadoties pēc šī principa, tad arī visi iepirkumi sadalīti divās – A un B ‒ daļās,” skaidro Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina.

Vēl būtiski, ka B daļas pakalpojumu līgumcenas var būt no 3000 līdz 20 000 (bez PVN), kā arī lielākas par 20 000 (bez PVN). Tieši no līgumcenas atkarīgs, kādas PIL normas katrā atsevišķā gadījumā jāpiemēro. „Kopumā tie tomēr ir specifiski pakalpojumi, kuru iepirkšanai netiek izvirzītas tik stingras prasības nedz attiecībā uz termiņiem, nedz vērtēšanas kritērijiem,” turpina Evija Mugina. Viņasprāt, vēsturiski tas Eiropas Savienībā izveidojies saistībā ar pakalpojumiem, kuri neietver pārnacionālās jeb starpvalstu intereses. Tātad tie atspoguļo tikai konkrētās valsts iekšējās vajadzības, un nacionālās specifikas dēļ tajos nestartē ārvalstu piegādātāji. Līdz ar to arī pasūtītājs esot brīvāks savu prasību definēšanā un atsevišķas likuma normas, kuras piemēro A daļas iepirkumiem, B daļai var nepiemērot.

Kategorijas
Nozares

Kas jāzina, iepērkot reklāmu

Tehnoloģijas noveco, un sabiedrības attieksme mainās. Lietas, kas vēl vakar šķita modernas, rīt jau var izrādīties novecojušas. Līdzīga situācija ir attiecībā uz komunikāciju ar sabiedrību. Uzrunas veidi un formas, kas vēl vakar piesaistīja cilvēku uzmanību, šodien atstāj mūs vienaldzīgus, bet rīt, visticamāk, garlaikos. Kā valsts un pašvaldību iestādēm atrast dzirdīgas ausis, veidojot dialogu ar iedzīvotājiem, informējot par savu darbu un pašai sabiedrībai aktuālām problēmām? Kas būtu jāzina, izsludinot tāda nemateriāla B daļas pakalpojuma iepirkumu kā reklāma? Par to stāsta stratēģiskais komunikāciju plānotājs ZIGURDS ZAĶIS.

Zigurds pats šajā nozarē strādā jau vairāk nekā divdesmit gadu. Mācījies Latvijā un ārzemēs, savulaik pats darbojies reklāmu biznesā, tomēr pēdējā laikā darbs galvenokārt saistīts ar lielu integrētu reklāmas kampaņu veidošanu. To pasūtītāju vidū ir arī valsts iestādes.

Piemēram, viens no pēdējiem šādiem darbiem, kur Zigurds Zaķis līdzdarbojās, bija Valsts kancelejas organizētā mājaslapas www.mazinamslogu.gov.lv izstrāde. Tās veidotāji, lai piesaistītu sabiedrības interesi, izmantoja asociācijas ar futbolu, kas sākotnēji attiecībā uz valsts pārvaldi šķitis nedaudz šokējoši. „Bet futbols var būt gan labs, gan arī slikts un mēs esam par labu, rezultatīvu futbolu,” saka Zigurds Zaķis, uzskatīdams, ka kampaņa kopumā izdevusies, un cilvēki to ievērojuši. Kas nepieciešams, lai kampaņas tiktu ievērotas jeb, kā saka profesionāļi, – strādātu? Un kādi ir tie pamatprincipi, kas būtu jāzina, pirms sākam domāt par tamlīdzīgām kampaņām un to iepirkumu?

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Publisko iepirkumu reformai jauni uzdevumi

Turpinot veiksmīgās reformas publisko iepirkumu sistēmā (pirmie likuma grozījumi stājās spēkā jau 2013. gada 1. augustā), augsta līmeņa ekspertu darba grupa ar pārstāvjiem no visām iesaistītajām pusēm ir sagatavojusi nākamos priekšlikumus sistēmas paredzamībai un pārskatāmībai, kā arī godīgas uzņēmējdarbības veicināšanai.


Priekšlikumi balstīti uz diviem pīlāriem:

    1) depozīta ieviešana, lai novērstu sūdzību sportu, kas traucē uzņēmējdarbībai, kā arī sabiedriskā labuma saņemšanu visu nodokļu maksātāju interesēs;
    2) valsts līdzekļu ekonomika, baudot privilēģijas no vairuma atlaidēm, ko iecerēts panākt ar iepirkumu centralizāciju (caur Valsts reģionālās attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu sistēmu) arī telekomunikāciju pakalpojumu jomā.
Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Nozares Uzņēmējdarbība

Tendenciozie iepirkumi sākuši vairoties!

Nejauši sagadījies, ka intervija notiek tieši tajā dienā, kad pirms 10 gadiem darbu firmā Capital sāka jauns jurists IVARS ŠULCS, kurš tagad ir šīs akciju sabiedrības valdes loceklis un, pats galvenais, Valsts un pašvaldību iepirkumu daļas vadītājs. Mūsu saruna ‒ par 10 gados uzkrāto pieredzi un secinājumiem.

Cik liela šobrīd ir jūsu vadītā Iepirkumu daļa?
Iepirkumu daļā ir seši cilvēki, kas skatās konkursu nolikumus un izvērtē, kuros piedalīties, kuros ‒ ne, un tad raksta piedāvājumus. Netiešā veidā iepirkumu procesā ir iesaistīti visi 95 firmas darbinieki.

Kompānija Latvijas tirgū darbojas jau 21 gadu. Kad tajā tika izveidota Iepirkumu daļa?

Jā, Capital ir izaudzis no datortehnikas komplektēšanas firmas līdz vienai no lielākajām datortehnikas firmām Latvijā. 2003. gadā firmā bija tikai viens cilvēks, kura pienākumos starp daudziem citiem pienākumiem bija arī dalība iepirkumos. Iepirkumu daļa savu darbību sāka reizē ar manu atnākšanu.

Cik iepirkumos šogad esat piedalījušies?

Apskatījuši un sagatavojuši pieteikumus esam ap 400 iepirkumu konkursiem, uzvarējuši esam aptuveni trešdaļā no tiem.

Nav slikts rādītājs – katrs trešais! Pēc kādiem kritērijiem izvēlaties, kuros iepirkumos piedalīties?

Mūsu uzvēli nosaka ļoti daudzi un dažādi faktori. Nestartējam, ja mums trūkst vajadzīgās pieredzes, produkta, ja redzam spēcīgu konkurences ierobežošanu, piemēram, gadījumos, ja nepieciešama kāda esoša produkta paplašināšana.

Vai kādreiz ir bijušas aizdomas, ka nolikums rakstīts kādam konkrētam pretendentam?

Jā, ir gadījies, un mēs krasi vēršamies pret to, rakstot sūdzības uz IUB. Mēģinām cīnīties par taisnību, bet kā nu kurā reizē sanāk. Dažreiz skaidri nojaušams, ka pasūtītāju interesē nevis saņemt preci, bet gan noslēgt līgumu ar konkrēto uzņēmumu. Desmit gadu laikā uzkrātā pieredze man ļauj to noteikt gan pēc rakstības veida, gan pēc tā, kā tiek pierakstītas atsevišķas specifiskas lietas, gan pēc kvalifikācijas prasībām pretendentam. Piemēram, šodien pat skatījos vienu konkursa nolikumu, kurā tiek iepirktas konkrētas firmas preces, bet pretendentam tiek prasīts pavisam citas firmas izsniegts sertifikāts tīklu administrēšanā. Tas būtu apmēram tāpat kā prasīt Mercedes firmas sertificēta inženiera pakalpojumus, lai nomainītu riepas Audi mašīnai. Un kāpēc vispār vajag sertificētu inženieri, lai nomainītu riepas?! To var izdarīt ikviens auto serviss.

Desmit gados šādu aizdomīgo prasību skaits ir mazinājies vai pieaudzis?

Repšes valdības laikā visi bija godīgāki. Nezinu, kā tas tika panākts, bet reti kurš iepirkums tika tendēts uz konkrētu piegādātāju. Kad sākās krīze, tendenciozo iepirkumu skaits samazinājās, bet tagad tie atkal sākuši vairoties.

Tagad, kad IUB ir izveidots administratīvo sodu departaments?

Ļoti gribas cerēt, ka šis departaments veiksmīgi darbosies, to viņiem no sirds novēlu! Bet pašlaik notiek aptuveni tā ‒ iestādē ir cilvēki, kuri nodarbojas ar iepirkumiem, un viņu darbības sfēras ir strikti nodalītas ‒ viens iepērk automašīnas, cits tualetes papīru, kancelejas preces utt. Tas, kurš iepērk mašīnas, negrib iedziļināties tualetes papīra cenās un piegādātājfirmās. Tāpat tas darbinieks, kurš specializējies uz datortehnikas iepirkumiem, gandrīz vienpersoniski izlemj, ko, no kā un par cik iepirkt. Visi pārējie viņam klusējot piekrīt. Iepirkumu komisijas sēdē tiek izdalīti dokumenti, kuri, neiedziļinoties lietas būtībā, tiek parakstīti. Ir teiciens: vārna vārnai acī neknābj! Ja es sākšu kādu kritizēt un apstrīdēt, tad rīt viņš apstrīdēs mani ‒ un kurš gan to vēlas?! Darba ir daudz, cilvēkiem nav laika un vēlēšanās iedziļināties kolēģu darbā, tāpēc uzticas nedomājot. Varbūt tagad, kad soda departaments ziņos par pirmajiem sodītajiem, kāds sarosīsies un sapratīs, ka arī viņš var tikt sodīts par kolēģu veikumu, un mainīs attieksmi pret savu darbu iepirkumu komisijā.

Ko visbiežāk no jums iepērk valsts un pašvaldības iestādes?

Datortehniku. Tie ir serveri, datu glabātuves, stacionārie un portatīvie datori, monitori, programmatūra.

Kuri ir jūsu lielākie konkurenti iepirkumos?

Lielākie konkurenti mums ir firmas ATEA, Datacom, Komerccentrs DATI grupa, Baltijas Informācijas tehnoloģijas, Lattelecom.

Ar ko esat labāki par citiem?

Kā savas firmas priekšrocības uzskatu uzņēmuma ilgmūžību un uzticamību, kā arī plašo preču sortimentu. AS Capital apgrozījums ir 15 miljoni gadā, darbinieku skaits jau tuvojas simtam ‒ mēs nevaram nemanāmi vienas dienas laikā pazust un rīt izveidot citu līdzīgu firmu. Klientam vajadzīgs uzticams partneris, lai trešajā gadā, kad precei joprojām ir garantija, būtu, kam piezvanīt. Ne velti iepirkumos tiek prasīta pieredze ‒ ja reiz esi spējis piegādāt citam pasūtītājam 400 datorus, tad, visticamāk, arī man spēsi piegādāt.

Vai varat nosaukt kādu iestādi, kuras iepirkumos visbiežāk jūtama tendence iepirkt preces no konkrēta piegādātāja?

Situācija tirgū ir mainīga ‒ šodien tur strādā viens konkrēts cilvēks, rīt viņš maina darbavietu, un situācija ir cita. Ja jūtu netaisnību, iesniedzu sūdzību IUB. Nevēlos nevienu nosaukt, jo tirgus nav liels, cits citu zinām. IT speciālisti rotē no ministrijas uz ministriju vai aģentūru, vai kādu valsts iestādi. Svarīgs ir šis speciālists un viņa nostāja pret katru konkrētu piegādātāju. Labvēlību var izpelnīties vai nu ar labu darbu, vai aizejot ciemos un mistiski iepatikties vienā dienā, un šo mistiku pārējiem ir grūti pierādīt. Deva kukuli vai nedeva ‒ kas to lai zina!?

Ir neitrāli pasūtītāji, kuri naktīs labāk guļ, ja nav ne ar vienu salaulājušes. Viņi ir ieinteresēti, lai iestādē viss tiktu ieviests saimnieciski pareizi, par optimāli izdevīgāko cenu. Ja tu šādam iepirkumu pasūtītājam piedāvāsi kukuli, būs sliktāk pašam.

Cik procentuāli ir šo godīgo pasūtītāju?

Aptuveni par pusi no visiem pasūtītājiem esmu pārliecināts, ka viņi ir godīgi, un man prieks par viņiem! Pārsvarā tie godīgie strādā lielajās valsts iestādēs. Viņi saprot, ka savu labo slavu var sabojāt ļoti ātri, jo koruptīvu darījumu ir grūti pierādīt, bet aizdomu ēna momentā krīt pār pasūtītāju. Nesen piedalījāmies iepirkumā, ko organizēja Jaunpils pašvaldība, lai iegādātos skolai datorus un tāfeles. Piedāvājumi netika publiski atvērti. Izrādījās, ka ir divi piedāvājumi ‒ mūsējais un no kādas nezināmas firmas ar sešiem darbiniekiem, kas nodarbojas ar auto servisu. Pērn šī firma strādājusi ar zaudējumiem Ls 10 000 apmērā, un apgrozījums bijis tikai divreiz lielāks par projekta summu. Starpība starp cenām ‒ aizdomīgi minimāla. Mēs neko nevaram pierādīt, bet kā lai te rīkojas? Neuzskatu, ka pareizi ir tas, ka IUB neizskata sūdzības par mazajiem iepirkumumiem, jo, iesniedzot sūdzību tiesā, iepirkums netiek apturēts, un notiek cīņa ar vējdzirnavām. Kāda jēga pēc trim gadiem panākt savu taisnību, kad viss jau ir noticis?

Valstij būtu izdevīgāk iedot papildus līdzekļus IUB, nevis noslogot tiesu sistēmu un radīt nesodāmības sajūtu par iepirkumiem 8.1 panta kārtībā.

Vai savu preci piedāvājat arī caur EIS?

Jā, es fanoju par šīs e-sistēmas izveidotāju Oļegu Fiļipoviču. Viņš patiešām ir cilvēks īstajā vietā. Daudzi pašvaldību iepirkumu speciālisti sūdzas, ka EIS nemainās preču sortiments, bet tās ir muļķības. Ja negrib pirkt EIS sistēmā, tad atrunas vienmēr var izdomāt. Piemēram, tur ir ielikts iPod2, bet tirgū parādās jaunais iPod3, kurš ir labāks. Līdzko tiek izlaists jaunāks modelis, tas arī tiek piegādāts EIS klientiem, jo cena jau nemainās. Mēs gribēdami nevaram pārdot preci, kuru vairs neražo.

Kāpēc pasūtītāji pretojas EIS?

Tāpēc, ka datorus vairs nevarēs nopirkt no tādām aizdomīgām firmām kā iepriekš minētā, kurā ir seši darbinieki, un viss būs jāpērk EISā. Bieži nākas brīnīties, kā mazas firmas spēj datortehniku piegādāt lētāk nekā autorizētie pārstāvji Latvijā! Kā gan lai nerodas aizdomas par preču neatbilstību nolikuma prasībām?! Protams, daudzas pašvaldības pērk e-sistēmā un dara to labprāt. Arī par tām man prieks, jo parasti ir tā ‒ biežāk lietosi EIS, ātrāk sapratīsi, cik tas tomēr ir izdevīgi.

Kāds jums ir bijis vislielākais iepirkums?

Pērn realizējām Izglītības un zinātnes ministrijas un ES fondu līdzfinansēto projektu par 10 000 datoru piegādi Latvijas skolām.

Kurp virzāties, ko gribat sasniegt nākotnē?

Pavisam drīz Latvijas skolēniem būs savi planšetdatori, esam jau dažas skolas ar tiem apgādājuši. Gribam turpināt iesāktu, un darba apjomi nemitīgi aug.

UZZIŅAI

  • AS Capital dibināta 1992. gada 2. septembrī, tā ir viena no vadošajām Latvijas informāciju tehnoloģiju firmām ar savu ražotni, veikalu tīklu, servisu un telekomunikāciju risinājumu piedāvājumu.
  • Capital ražo klēpjdatorus Gauja un galddatorus NEO.
  • AS Capital ir DELL autorizētais pārstāvis Latvijā.
Kategorijas
Aizsardzība un drošība Nozares

Kāpēc vajadzīgi apdrošināšanas brokeri?

Šobrīd ir piemērots brīdis sarunai par apdrošināšanas iepirkumiem, jo Latvijā notikuši divi lieli negadījumi – ugunsgrēks valsts prezidenta pilī un plaisas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sienā. Abi parāda zināmas problēmas ar apdrošinājuma segumu un atlīdzību savlaicīgu saņemšanu atbilstošā apmērā. Par to, kā valstī veicas ar apdrošināšanas un brokeru pakalpojumu iepirkumiem, saruna ar Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas vadītāju AGRI AUCI.

Kurš maksās par pils ugunsgrēka un mākslas muzeja plaisu radītajām sekām?

Šie abi ir valsts vai pašvaldību iepirkumi. Prezidenta pils gadījumā neiet gludi – par atlīdzībām nav zināms, kompensācija nav saņemta. Prezidenta pili ir apdrošinājis BAN (Baltijas apdrošināšanas nams), bet būvdarbu veicēju ‒ BTA. Tātad divi lielākie pašmāju apdrošinātāji, kuriem būtu jāfinansē Latvijas nacionālā objekta – Prezidenta pils ‒ atjaunošana. Šobrīd BTA ir izmaksājis nelielu atlīdzību ‒ 150 tūkstošus par negadījumā cietušajiem būvdarbiem. Kas notiks tālāk, laiks rādīs. Prezidenta pils apdrošināšanai ir sarežģīta riska pakāpe un, ja nebūtu negadījuma, visi teiktu: “Brīnišķīgi, samaksājām prēmijā tikai 3000 latu un dabūjām apdrošināšanas segumu!” Tagad, pēc ugunsgrēka, pamazām top redzamas visas apdrošināšanas līguma juridiskās nianses, visi apstākļi izgaismojas un prasa atbildes.

Kas attiecas uz Nacionālo mākslas muzeju, drīz redzēsim, kā šīs unikālās celtnes apdrošināšana ir tikusi iepirkta. Nacionālā muzeja rekonstrukcijas un būvniecības gaitā parādījās jauni ģeoloģiskie apstākļi, kuru dēļ būs jāpārveido projekts, ir radušās plaisas pirms 108 gadiem uzbūvētā ēkā. Tas radīs daudzu miljonu lielus zaudējumus, tāmju sadārdzinājumu un darbu grafiku kavējumu. Man ir aizdomas, ka daudzi apdrošināšanas defekti atklāsies, kad tiks vērtēta arhitektu, ģeodēziskās vides izvērtētāju, urbumu izpildītāju, būvdarbu vadītāju atbildība un tās segums. Parādīsies arī daudz tehnisko aspektu ‒ piemēram, vai ir notikusi sākotnējā plaisu apsekošana un izvērtēšana, kas, visticamāk, nenotika. Šis gadījums noteikti attīstīsies, jo notiks aizkavēšanās grafikā, būs jāievieš izmaiņas projektā un jāveido tāmes pārprojektēšanai. Tad redzēsim, ko no visa tā segs iepirktā un objekta īpašnieka akceptētā būvnieku apdrošināšana.

Cik sakārtota ir apdrošināšanas nozare Latvijā?

Tā pamazām sāk sakārtoties – pirmais solis, pie kā vairākus gadus strādāja Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (turpmāk – LPABA), bija veikt izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kas attiecas uz apdrošināšanas pakalpojumu iepirkšanu. Brokeru pakalpojums ir jānodala no apdrošināšanas pakalpojuma, un tie abi jāiepērk atsevišķi. Apdrošināšanas pakalpojuma iepirkumā svarīgas ir trīs lietas: galvenais ‒ vai apdrošināmo risku saraksts nosedz to, kas var notikt ar objektu. Tātad vajadzīga risku analīze un apdrošināšanas prasību izstrāde. Ja vajadzīgie riski ir nosegti, tad var runāt par cenu jeb maksājamo prēmiju. Treškārt, jāvērtē, kāda ir konkrētā apdrošinātāja praktiskā pieredze ‒ kādas ir atlīdzību procedūras, laiks, ierobežojumi, izņēmumi. Ideāli būtu, ja apdrošinātājs vai brokeris būtu arī palīgs atjaunošanas darbā, iestājoties gadījumam. Latvijas praksē tā reti notiek, bieži vien Latvijā apdrošinātāji var būt arī apgrūtinājums atjaunošanas darbā.

Apdrošināšana ir pakalpojums, kura lietderība nekļūst redzama uzreiz, jo gadījumi notiek reti. Te ir jānodala veselības apdrošināšana, kur gadījumi ir ļoti bieži no cita veida apdrošināšanas, kur tie ir reti. Riska apdrošināšanas veidos parasti pircējs sajūt labumu, ja noticis negadījums. Ugunsgrēki notiek reti, savukārt veselības apdrošināšanā atlīdzības tiek saņemtas visu laiku. Tāpēc veselības apdrošināšanā lielāks kolektīvs var visai labi sajust atlīdzību maksāšanas praksi, kamēr īpašuma apdrošināšanā personisko pieredzi iegūt ir grūti.

Apdrošināšanas līgumi ir sarežģīti, jo tajos ir daudz dažādu nosacījumu, kuri visi ir svarīgi ‒ risku uzskaitījums, risku definīcijas, izņēmumi, apdrošinājuma ņēmēja pienākumi, negadījuma pieteikšana, atlīdzību izmaksas kārtība u. tml. Apdrošinātāji mēdz savus standarta līgumus noformēt tā, lai ir daudz un dažādi izņēmumi un ierobežots risku saraksts.

Kategorijas
Nozares

Publisko iepirkumu pētījumi

Publisko iepirkumu temats ir viens no tiem, kas skar ne tikai valsts un starpvalstu ekonomiskos, sociālos un vides jautājumus dažādos aspektos, bet arī juridiski jūtīgus smalkumus, kuri izriet no ieinteresēto personu statusa, izpratnes par tiesiskumu un viņu savstarpējām attiecībām. Tāpēc mūsdienu pasaulē publisko iepirkumu jautājumus cenšas noturēt sabiedrības interešu lokā, jo pastiprināta tās uzmanība var būtiski samazināt korupcijas riskus. Tiek veikti pētījumi, aktuālie jautājumi tiek apspriesti konferencēs, par tiem diskutē forumos, par tiem rosina domāt studentus. To dara ar mērķi identificēt radušās problēmas un rast tām vislabākos risinājumus. Savu pienesumu dod arī paveiktais pētnieciskajā žurnālistikā.

Pētnieki un viņu grupas Apvienotajā Karalistē1, Dānijā2, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Austrālijā, Japānā, kā arī citās valstīs, veic dažādu ar publiskajiem iepirkumiem saistītu datu analīzi un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem dod ieteikumus savu valstu uzņēmējiem, kā arī rekomendācijas savu un citu valstu publisko iepirkumu sistēmu un to regulējošo tiesību aktu uzlabošanai.

Ar publiskajiem iepirkumiem saistītus pētījumus regulāri finansē viena no spēcīgākajām starptautiskajām organizācijām ‒ OECD (The Organisation for Economic Co-operation and Development)3. Piemēram, 2007. gadā tika publicēts plašs pētījums par publisko iepirkumu sistēmām dažādās pasaules valstīs4, bet ik gadu tiek publicēti datu apkopojumi un OECD dalībvalstu publiskos iepirkumus raksturojošie relatīvie rādītāji, kā arī citi raksti. Iepriekš atvērtajā publisko iepirkumu pasaulē galvenā aktualitāte bija korupcija un interešu konflikti, bet pēdējos gados vēl pievienojušās inovāciju, vides, starptautiskās tirdzniecības un citas tēmas.

Potenciālos piegādātājus interesē arvien jaunu tirgu apgūšana, tāpēc daudzos starptautiska mēroga uzņēmumos tiek veidota attiecīga mārketinga stratēģija. Liela nozīme ir arī Pasaules Tirdzniecības Organizācijai (PTO) un dalībvalstu noslēgtiem starpvalstu nolīgumiem, piemēram, GPA (Government Procurement Agreement)5, kas nosaka aizliegumu izslēgt attiecīgo valstu uzņēmumus no dalības publiskās iepirkuma procedūrās un līguma slēgšanas tiesību iegūšanas. Paziņojuma formās, uz kurām tiek publicēti iepirkumu sludinājumi Oficiālajā Vēstnesī (OV), pasūtītājam attiecīgajā rindā ir jānorāda, vai uz to attiecas GPA.

gpa

Pēdējā laikā Eiropas Savienībā (ES) pastiprinās interese par Āzijas6 un Āfrikas valstu publisko iepirkumu sistēmām. Ir izveidota interneta vietne The Procurement Law Academic Network, kuras mērķis ir atbalstīt publisko iepirkumu apmācības un pētniecību augstākajās mācību iestādēs, veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām iestādēm, organizācijām, juristiem, pasniedzējiem, studentiem7, meklēt sadarbības partnerus projektiem, piedalīties konferencēs, publicēt rakstus. Šajā vietnē darbojas pētnieki ne tikai no ES valstīm, bet arī no Krievijas, Ķīnas, Malaizijas, Čīles u. c.

Publisko iepirkumu pētījumi tiek veikti uzņēmumu, nozaru, valstu, starpvalstu un globālā līmenī. Mārketinga pētījumi tiek veikti ar mērķi atklāt jaunus produktu noieta ceļus, palielināt apgrozījumu. To mērķgrupa ir uzņēmēji, kuri varētu būt potenciālie piegādātāji valsts, pašvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām. Šādi pētījumi var atklāt arī valstu publisko iepirkumu sistēmu vājās vietas, tos saskaņā ar komersantu pasūtījumiem veic pašu uzņēmumu algoti darbinieki vai arī profesionāli speciālisti, tāpēc plašākai auditorijai tie nav pieejami.

Augstākajās mācību iestādēs, institūtos veic pētījumus, izstrādā projektus, kuros gūtie rezultāti tiek apspriesti zinātniskās konferencēs, atkarībā no pētījuma objekta, tie ir vērsti uz sabiedrības interesēm. To kvalitāti lielā mērā nosaka pētnieku motivācija, finansējuma plūsmas virzības mērķi, bet pieejamību ‒ interesentu vajadzības un aktivitāte.

Visplašāko informāciju par aktualitātēm var iegūt, pašiem piedaloties starptautiski nozīmīgos pasākumos, daloties ar sava darba rezultātiem. Informācijas apmaiņa, jaunu ideju ģenerēšana atvērtiem prātiem dod iespēju izdarīt jaunus secinājumus un atklājumus, un sadarbībā ar likumdevēju pārstāvjiem tos var lietderīgi izmantot, labākos risinājumus realizējot praksē. Tomēr jārēķinās, ka arī konferenču rīkošana, apmācības un konsultācijas var būt saistītas ar merkantilām interesēm, jāsaprot, ka daļa informācijas var būt ar tendencioziem mērķiem. Vienā gadījumā prāts var tiekties uz patiesību, uz jauna atklājumiem, bet citā – uz kādas noteiktas interešu grupas lobēšanu u. tml. To var noteikt gan finansējuma avoti, gan personu sociālās lomas un motivācija. Viss ir lieliski, ja to saprotam un attiecīgi uztveram jauniegūto informāciju, tomēr ne vienmēr tā ir. Gadījumā, ja pētījumu veic kā rezultāta pasūtījumu, tam vairs nav jaunatklāsmes pārsteiguma, virzības uz izaugsmi jeb progresa.

Šobrīd plaša informācija par publiskajiem iepirkumiem ir pieejama internetā. Bez maksas publiski pieejami galvenokārt mācību materiāli, vadlīnijas, ziņojumi, dažkārt tie ir vienkārši likumā ietverto prasību apraksti8. Pētījumu rezultātus publicē recenzējamos zinātnisko rakstu krājumos, un tie ir pieejami grāmatnīcās, bibliotēkās vai arī internetā, nereti par attiecīgu samaksu. Tas izskaidrojams ar to, ka arī pētnieku vidē ir iespējams plaģiātisms (cita autora darba uzdošana par savu vai ideju zagšana)9, savukārt tiesību akti nav plaģiātisma objekts, tāpēc to atspoguļojums dažādos griezumos nav uzskatāms par darbu ar augstu pievienoto vērtību, un tas nav sargājams no autortiesību pārkāpējiem.

Zinātnisko rakstu krājumos Publisko iepirkumu temats var tikt skatīts ekonomikas, vides, vadības zinību, socioloģijas, tiesību un varbūt arī filozofiskos, psiholoģiskos un citos aspektos. Risku vadība, uzņēmējdarbības attīstība, vides aizsardzība, gudra vadība, ņemot vērā sociāli ekonomiskās likumsakarības, un visas sabiedrības tiesību aizstāvība ir jebkuras sabiedrības un tautsaimniecības nozares attīstības dzinējspēks.

Visā pasaulē regulāri tiek organizētas starptautiskas konferences par publisko iepirkumu tematiem. Piemēram, 2013. gada 20.–21. novembrī šāda konference notika Kopenhāgenā10, bet šogad publisko iepirkumu konferences ir rīkotas arī Romā11, Berlīnē12, Florencē13 un citās pilsētās. Lielu daļu publisko iepirkumu pētnieku pulcē Publisko iepirkumu konferences Dublinā. Piemēram, IPPC5, kas norisinājās 2012. gadā14, darbi tika prezentēti 14 sadaļās:

N.p.k. Nosaukums
1. Public Procurement under Uncertainty and Complex Environments15
2. Technology, Innovation, E-Market, E-Procurement and E-Government
3. Law, Treaties and Legislative Frameworks
4. Contract Management
5. Sustainable and Green Procurement
6. Accountability, Responsibility, Transparency and Corruption
7. Reforms and Transformation of Governance
8. Public Policy, Public Value and Social Outcomes
9. Markets and Economic Development
10. Health Sector Procurement
11. Tendering, Competition and Auctions
12. The Roles, Leadership and Professionalization of Public Procurement Specialists
13. Defence Procurement
14. International Trade


Avots: http://www.ippa.org/pub_conferencepapers.html

Divpadsmitajā sadaļā – Publisko iepirkumu speciālistu līdera spēju un profesionalitātes nozīme – viens no sešiem rakstiem ir par publisko iepirkumu speciālistu talantu vadības stratēģijām pasaules mēroga organizācijās (Talent management strategies for public procurement professionals in global organisationsxvi). Tajā autore Denīze Beilija-Klarka (Denise Bailey Clark) prezentē pētījuma rezultātus par 60 pasaules valstīm. Cits raksts šajā sadaļā ir par līderu ētisko orientāciju, vēl viens – par profesionalitāti un kompetenci būvniecības jomā utt.

Ikvienai valstij, kurā publisko iepirkumu temats ir atvērts diskusijām, ir jābūt gatavai, ka kritikai tiks pakļauti ne tikai izpildītāji. Publisko iepirkumu sistēma tieši vai netieši ietekmē ļoti lielu sabiedrības daļu. Kategorisks kritikas noliegums liecina par sliktu tendenci, tas norāda uz vēlmi monopolizēt viedokli, kas nevienā normālā sabiedrībā nevar būt pieņemami.

———————————————–
1 http://www.nottingham.ac.uk/pprg/index.aspx ?
2 http://www.cbs.dk/ ?
3 http://www.oecd.org/general/searchresults/?q=procurement&cx=012432601748511391518:xzeadub0b0a&cof=FORID:11&ie= UTF-8 ?
4 Integrity in Public Procurement Good Practice from A to Z, http://www.oecd.org/development/effectiveness/38588964.pdf ?
5 http://www.wto.org/english/tratop_e/gproc_e/gp_gpa_e.htm ?
6 http://www.planpublicprocurement.org/main/index.php?option=com_article_list&Itemid=70 ?
7 http://blogs.sun.ac.za/apprru/category/student-research-projects/ ?
8 http://books.google.lv/books?id=8RiPtgAACAAJ&hl=lv&source=gbs_book_similarbooks ?
9 http://www.tezaurs.lv/sv/?w=pla%C4%A3i%C4%81tisms ?
10 http://www.nohr-con.com/en/courses/public_procurement/the_nordic_public_procurement_forum_2013/ ?
11 http://export.gov/greece/tradeevents/eg_gr_063196.asp ?
12 http://wegweiser.de/en/15th-public-procurement-conference-2013 ?
13 http://chaire-eppp.org/annual-conference-2013 ?
14 IPPC konference (International Public Procurement Conference) Dublinā tiek organizēta reizi divos gados un nākamā plānota 2014. gadā, no 14. līdz 16. augustam ?
15 http://www.ippa.org/IPPC5/Proceedings/Part12/PAPER12-3.pdf ?

Kategorijas
Uzņēmējdarbība Veselības aizsardzība

Apeirons izdzīvo, pateicoties iepirkumiem

Daudzi bija pārsteigti, kad gada sākumā invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons kļuva par vienu no uzvarētājām Finanšu ministrijas konkursā par video un audio materiālu veidošanu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā. Apvienības valdes priekšsēdētājs IVARS BALODIS skaidro, ka iepirkumi ir šīs organizācijas ikdiena un katrs piesaistītais finansējums sniedz cilvēkiem ar invaliditāti jaunas iespējas. Īstenībā Apeirons ir gan iepirkumu pasūtītājs, gan piegādātājs.

Kā vērtējat savu veikumu, izpildot Finanšu ministrijas pasūtījumu?

Mēs spējām nodrošināt labu kvalitāti, labu sadarbību, un Finanšu ministrija bija apmierināta. Apeirona pienākums šī iepirkuma ietvaros bija izveidot pirmos videomateriālus un uzrunas, kamēr vēl nebija sākusies lielā eiro komunikācijas kampaņa. Viens no darbības virzieniem, ko invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons attīstījusi, ir videostudija, tāpēc arī varējām piedāvāt šo pakalpojumu par salīdzinoši zemu cenu. Par mūsu uzvaru FM iepirkumā gan bija jaušams izbrīns, kāpēc daudzu zināmo TV studiju vietā esam izvēlēti mēs, bet mums ir pietiekami liela pieredze. Arī pašlaik veidojam LTV 1 raidījumu Trīs ceturtdaļas par sociālajiem jautājumiem, fokusējoties uz invaliditātes tematiku. Mēs varētu sagatavot vēl kādu raidījumu vai pat uzņemt filmu!

Cik lielas ir nevalstisko organizāciju iespējas pelnīt, ja reiz tām nav tiesību gūt peļņu?

Latvijā nevalstiskajām institūcijām ir divu veidu juridiskās formas, proti, ir biedrības un nodibinājumi. Biedrībām ir biedri, bet nodibinājumiem nav šīs biedru institūcijas – tā arī ir galvenā atšķirība. Mums ir nodibinājuma forma, jo mūsu darbība attiecas uz visiem cilvēkiem, nevis uz kādu izveidotu biedru grupu. Sniedzot pakalpojumus, mēs negūstam peļņu, bet par to naudiņu nomaksājam telpu īri, organizējam vasaras nometnes vai nodrošinām šeit darbu, kas arī ir būtiski.

Kategorijas
Nozares

Publiskie iepirkumi Vācijā

Vācija ir viena no līderēm publisko iepirkumu sistēmas modernizēšanā, un par paziņojumu publicēšanas un dokumentu lejupielādes jautājumiem stāstīt būtu lieki. Tāpēc šoreiz par atšķirīgo – ar ko Vācijas publisko iepirkumu sistēma atšķiras no citu Eiropas Savienības (ES) valstu publisko iepirkumu sistēmām un ar ko tā atšķiras no laika gaitā izveidojušās sistēmas Latvijā.

SIMAP mājaslapā simap.europa.eu ir informācija par Eiropas valsts iepirkumu. Sadaļā, kur redzamas saites uz publisko iepirkumu datubāzēm, Vācijai ir norādītas 12 adreses. Tās ir norādes uz galvenajiem valsts un federālo zemju e-iepirkumu (e-vergabe) portāliem. Starp minētajiem ir Saksijas-Anhaltes (Sachsen-Anhalt), Brandenburgas, Hesenes, Ziemeļreinas-Vestfālenes (Nordrhein-Westfalen) un Reinzemes-Pfalcas (Rhenland-Pfalz) e-iepirkumu vietnes. Pavisam Vācijā ir 16 federālās zemes, un saites uz pārējām var sameklēt cituviet.

Informācija par iepirkumiem ir pieejama arī komerciāla rakstura e-iepirkumu platformās. Piemēram, Lejassaksijas (Niedersachsen) mājaslapā ir ievietota vispārēja informācija par iepirkumu, aicinot sazināties, izmantojot norādīto e-pastu. Vienlaikus tās paziņojumi ir atrodami komersantu piedāvātajās e-platformās1, bet informācija par lielajām iepirkuma procedūrām, protams, arī Oficiālajā Vēstnesī (OV). Paziņojuma attiecīgā ailē ir norādīta saite uz vietni, kur vajadzētu būt pieejamai pārējai informācijai par iepirkumu.

Viens no modernās publisko iepirkumu sistēmas elementiem ir dinamiskās iepirkumu sistēmas. Vācijā tās regulāri tiek veidotas un uzturētas. Ieskatoties Oficiālā Vēstneša (OV) publikācijās, redzams, ka paziņojumi, kuri attiecas uz dinamisko iepirkumu sistēmu izveidi, tiek sūtīti arī no Vācijas. Nosacījumi dinamisko iepirkumu sistēmu veidošanai atrodami Direktīvā 2004/18/EK2 (33. pants), kā arī Publisko iepirkumu likumā (65. pants). Tas liecina par to, ka valstī e-iepirkumu sistēma darbojas atbilstoši to ieviešanas mērķiem, un tie ir vērsti uz sistēmas optimizāciju.

vaac1

Atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, Vācija pēc direktīvu 2004/18/EK un 2004/17/EK pieņemšanas nesteidza gatavot jaunus likumprojektus, bet veica grozījumus jau spēkā esošajos likumos. Attiecīgie grozījumi tika veikti vismaz sešos Vācijas tiesību aktos3. Attiecībā uz iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena nepārsniedz ES noteiktās robežas, Vācijā ir izpratne kā par izņēmumiem, uz kuriem ES noteikumi neattiecas. Federālās zemes var izdot savus noteikumus, un zemāku cenu iepirkumus organizēt saskaņā ar savu izpratni par atklātību, taisnīgumu un efektivitāti. Piemēram, Hesene ir pieņēmusi publisko iepirkumu noteikumus, kuru saturs ietilps 2‒3 A4 formāta lappusēs4. Vācijā valsts publiskie iepirkumi un federālo zemju iepirkumi ir patstāvīgas sistēmas, kuras ievēro ES prasības, galvenokārt, ņemot vērā savas valsts un federālo zemju sabiedriskās intereses.

Vācijā valsts veic nepieciešamos pasākumus, lai motivētu uzņēmējus iesaistīties konkurences sacensībā arī e-sistēmu modernizēšanā. Viens no pirmajiem valsts e-iepirkumu sistēmas izstrādātājiem Vācijā ir Cosinex5, kas jau kopš 1999. gada darbojas kā valsts un nevalstiskā sektora partneris, arī e-platformas izveidē un publisko iepirkumu sistēmas optimizācijā. Tagad e-platformas iepirkumu veikšanai piedāvā arī virkne citu uzņēmumu. Piemēram SIMAP sadaļā e-senders6 jau vairākus gadus ir reģistrēts vairāk nekā desmit tīmekļa vietņu, kuras Vācijas publisko iepirkumu sludinājumus nosūta publicēšanai OV automātiski, bet apmēram 20 tā sauktie e-senderi pieņem sludinājumus vācu valodā. Lielākoties tie ir iepirkumu portālu uzturētāji no Austrijas, Itālijas, Dānijas un Vācijas. Paziņojumus latviešu valodā pieņem vienīgais dāņu e-sūtītājs.

Publiskie iepirkumi ir saistīti ar lieliem riskiem attiecībā uz korupciju, un šajā ziņā Vācija nav izņēmums. Tomēr tā necenšas sistēmu centralizēt, bet dod iespējas dažādu ideju ģenerēšanai, labāko risinājumu meklēšanai un ieviešanai. Tajās jomās, kuras ir iespējams nodot brīvai konkurencei, darbojas tirgus ekonomikas likumsakarības, kas ir galvenais attīstības dzinējspēks, un valsts pienākums ir dot iespējas legālas uzņēmējdarbības veikšanai un vairot ikviena pilsoņa motivāciju darboties.

Sūdzības par publiskajiem iepirkumiem Vācijā izskata attiecīgi valsts vai federālās zemes institūcijas. Pasūtītāji no Vācijas informāciju par pārsūdzību iespējām un termiņiem (15 kalendārās dienas) norāda iepirkumu sludinājumos, kuri publicēti OV.

vaac2

Informācija par minētajām iestādēm ir atkarīga no tā, kurai federālajai zemei pasūtītājs ir piederīgs. Citas federālo zemju struktūrvienības pasūtītāji norāda citas iestādes.

Nr.p.k. Pasūtītājs (arī SPS8) Iestāde, kur var iesniegt sūdzību par iepirkumu
1. Hamburg Port Authority AöR Vergabekammer bei der Behörde für Stadtentwicklung und Umwelt
2. Stadt Frankfurt (Oder), Dezernat II, Abt. Vergabe und Haushalt – Vergabestelle Die Vergabekammern des Landes Brandenburg
3. RWW Rheinisch Westfälische Wasserwerksgesellschaft mbH Vergabekammer bei der Bezirksregierung Düsseldorf
4. Stadtwerke München GmbH Regierung von Oberbayern Vergabekammer Südbayern
5. Verkehrsgesellschaft Bremerhaven Aktiengesellschaft Vergabekammer Bremen Der Senator für Umwelt, Bau und Verkehr
6. Brandenburgische Boden Gesellschaft für Grundstücksverwaltung und -verwertung mbH Vergabekammer des Landes Brandenburg beim Ministerium für Wirtschaft und Europaangelegenheiten
7. Stadt Wermelskirchen Vergabekammer bei der Bezirksregierung Köln
8. Bundesamt für Familie und zivilgesellschaftliche Aufgaben Bundeskartellamt, Vergabekammer des Bundes
9. VBB Verkehrsverbund Berlin-Brandenburg GmbH Vergabekammer Berlin bei der Senatsverwaltung für Wirtschaft, Technologie und Forschung
10. Freistaat Bayern, vertreten durch das Bayerische Landesamt für Umwelt Vergabekammer Südbayern bei der Regierung von Oberbayern
11. Große Kreisstadt Dippoldiswalde Vergabekammer des Freistaates Sachsen bei der Landesdirektion Leipzig
12. Freie und Hansestadt Hamburg, Behörde für Justiz und Gleichstellung – Strafvollzugsamt Freie und Hansestadt Hamburg, Behörde für Stadtentwicklung und Umwelt – Vergabekammer
13. Zweckverband Abwasserverband Kempten (AVKE) Regierung von Schwaben
14. Staatliches Baumanagement Ems-Weser Staatliches Baumanagement Ems-Weser
15. BKK Essanelle Vergabekammer des Bundes beim Bundeskartellamt
16. Gemeinde Quierschied Vergabekammer des Saarlandes beim Ministerium für Wirtschaft, Energie, Arbeit und Verkehr
17. Landeshauptstadt Stuttgart, Hochbauamt Vergabekammer Baden-Württemberg beim Regierungspräsidium Karlsruhe
18. Land Baden-Württemberg, vertreten durch den Landesbetrieb Vermögen und Bau Baden-Württemberg, Amt Konstanz Vermögen und Bau Baden-Württemberg, Amt Konstanz
19. Haus der Brandenburgisch-Preußischen Geschichte gGmbH Vergabekammer des Landes Brandenburg beim Ministerium für Wirtschaft und Europaangelegenheiten
20. Deutsche Rentenversicherung Bayern Süd Vergabekammer Südbayern – Regierung von Oberbayern


[Avots: ES OV]

Sūdzības par valsts iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par ES noteikto, Vācijā var iesniegt, izmantojot esošās personu tiesības aizsargājošās struktūras, saskaņā ar vietējiem un ES tiesību aktiem, Federālās Konstitucionālās tiesas lēmumiem un precedentiem9.

Vācijas līgumslēdzēju iestādes Paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu publicēšanai OV sūta, ievērojot Direktīvā noteikto 48 dienu termiņu. Ja lēmums pieņemts 9. septembrī, tad paziņojums var būt nosūtīts publicēšanai 8. oktobrī10. Protams, ir arī gadījumi, kad tas tiek nosūtīts nekavējoši – uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas11.

Publisko iepirkumu sistēmas modernizēšanā Vācijā īpaša vērība tiek veltīta būvdarbu iepirkumiem. Tā ir joma, kurā optimizācijas modeļi var būt ļoti sarežģīti, jo iepirkums kopumā sastāv no vairākām piegāžu un pakalpojumu komponentēm. Lai atvieglotu publiskā iepirkuma procesa norisi, tehnisko specifikāciju sagatavošanā iespēju robežās tiek ievērota vienota pieeja jeb standartizācija.

Vācijā ir izveidots federālais Institūts materiālu pētniecībai un testēšanai. Iegūtie zinātniski pamatotie rezultāti tiek izmantoti tehnisko specifikāciju sagatavošanā un piedāvājumu vērtēšanā12. Tā darbība ir noteikta attiecīgos tiesību aktos un ir vērsta uz analītisko ķīmiju, drošiem bīstamo kravu pārvadājumiem, drošu un videi draudzīgu materiālu izmantošanu, drošu tehnisko sistēmu un ekspluatāciju, bojājumu mehānismu un neveiksmju analīzi.

Būvniecības nozarē tiek veidotas arī atsevišķas e-iepirkumu platformas. Vienu no tādām ir izveidojis žurnāls Competition. Kā jau visās modernās e-iepirkumu platformās, tajā tiek piedāvāta iespēja tiešsaistē izsludināt iepirkuma procedūras, saņemt dokumentāciju un iesniegt piedāvājumus13.

Teksts: Ilona Jakubsone

——————————————–
1 http://www.icc-hofmann.de/?
2 http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/direktiva_2004-18-ek_lv.pdf?
3 http://www.wbs-law.de/eng/public-procurement-in-germany-38383/?
4 http://www.absthessen.de/pdf/MittelstG_25.03.2013_GVBl.6_2013_S.119.pdf?
5 http://www.cosinex.de/?
6 http://simap.europa.eu/ojs_esenders/list_of_ojs_esenders/index_lv.htm?
8 Saīsinājums: Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs?
9 http://de.wikipedia.org/wiki/Vergaberecht_(Deutschland)?
10 OV paziņojums publicēts ar nr. 2013/S 196-339474?
11 OV paziņojums publicēts ar nr. 2013/S 196-339554?
12 http://www.bam.de/de/index.htm?
13 http://www.competitionline.com/de?

Kategorijas
Nozares

Piedāvājumu izvēles kritēriji

Viena no svarīgākajām aktualitātēm publisko iepirkumu procesa organizēšanā joprojām ir piedāvājumu izvēles kritēriju praktiskā lietojuma iespējas. No tā lielā mērā ir atkarīgs, vai iepirkuma procedūras rezultātā patiešām par uzvarētāju tiks noteikts optimāls piedāvājums.

Ieskatoties 2003. gada sludinājumu veidlapās, ievēroju, ka, vērtējot piedāvājuma cenu, pasūtītājs ir izvēlējies vērtēšanas kritēriju saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums (SVP), nosakot 100 % īpatsvaru piedāvātajai cenai, nevis kritēriju viszemākā cena (ZC)1, kas pēc būtības varētu būt viens un tas pats. Tas atsauca atmiņā gan lauztos šķēpus par īpatsvara izteikšanu punktos2, gan diskusijas par kritēriju izvēli, vērtēšanas kārtību, formulām un citiem jautājumiem, kuru tā laika risinājumi ir būtiski ietekmējuši šābrīža publisko iepirkumu sistēmu Latvijā.

Izvēloties vienu objektīvi nosakāmu un viegli salīdzināmu piedāvājuma izvēles kritēriju, pasūtītājs var justies atvieglots, jo vismaz piedāvājumu vērtēšanas process var neizvērsties par publisku ķengu objektu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 2003. gadā spēkā esošais likums „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”3 pirmajā versijā (30. panta septītā daļa) noteica algoritmu, pēc kura pasūtītājs varēja noteikt nosacīti zemāko cenu un noraidīt piedāvājumus ar salīdzinoši zemākām cenām (vismaz 10 % mazāka par visu piedāvājumu vidējo cenu).