Aizvadītais gads publisko iepirkumu nozarei – iepirkumu rīkotājiem, piegādātājiem, iepirkumu uzraugiem – bija ļoti svarīgs. Sākām praktiski piemērot trīs Eiropas Savienības (ES) jauno direktīvu noteikumus. Patlaban aktīvi norisinās to ieviešanas darbs, pasūtītāju apmācība un neskaidro jautājumu risināšana. Paralēli identificējam nianses, pie kurām jāstrādā. Kopumā atskatoties uz aizvadīto gadu un plānojot nākamo, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pāreja uz elektroniskajiem iepirkumiem, kam seko saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērija plašāka izmantošana un līgumu izpildes kontroles pilnveidošana iepirkumu procedūrās.
Līgana pāreja uz elektroniskajiem iepirkumiem
Elektronisko iepirkumu virzienā esam gājuši jau vairākus gadus un turpināsim arī nākamgad – ieviešot informācijas sistēmas praksē un turpinot darbu pie plašākas iepirkumu elektronizācijas.
Pakāpeniski ir uzsākta Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) piedāvājumu iesniegšanas funkcionalitātes izmantošana un no nākamā gada sākuma šī funkcionalitāte obligāti izmantojama faktiski visos iepirkumos. Šobrīd piegādātāji ir apmierinātāki ar sistēmas darbību kā pasūtītāji. Piegādātāju ieguvums ir iespēja iesniegt piedāvājumus iepirkuma procedūrās elektroniski – nedrukājot dokumentu kaudzes un ar tām nedodoties pie pasūtītāja. Savukārt pasūtītāju vidū dzirdama zināma kurnēšana par to, ka process ir smagnējs, sistēmas darbība ir grūti saprotama. Protams, sākums nekad nav viegls gan tāpēc, ka ir jāpārvar iekšējā pretestība pieņemt jauno un mainīt ierastos procesus, gan arī ir veicams darbs, lai pilnveidotu un vienkāršotu sistēmas darbību, sabalansējot normatīvo aktu prasības ar lietotāju ērtībām un vajadzībām. Tieši tāpēc pāreja uz elektronisku pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu ir plānota pakāpeniski, lai piegādātāji un pasūtītāji spētu apgūt sistēmas darbību, tiktu novērstas nepilnības un rasta iespēja vienkāršot un optimizēt sistēmā veicamos procesus, lai tie būtu lietotājiem draudzīgi. Šobrīd arī esam identificējuši jautājumus, kas risināmi ar normatīvo aktu grozījumiem, pilnīgāk pielāgojot regulējumu, lai elektroniski veicamie procesi sniegtu lielāku resursu ietaupījumu, nevis tikai elektroniskā vidē dublētu līdz šim ierastos papīrā veicamos procesus. Labākai izmaiņu pārvaldībai Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs un Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir plānojusi pastāvīgu un vēl ciešāku sadarbību, tiecoties nodrošināt arī maksimāli saskaņotu komunikāciju, lai sekmētu procesu un potenciālie ieguvumi, ko var sniegt pakalpojumu elektronizācija, arī praktiski kļūtu pieejami un sajūtami ikvienam.
Turpināms darbs pie Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta (EVIPD) integrācijas EIS. Jāatzīst, ka EVIPD izmanto kūtri un liela daļa pasūtītāju ir skeptiski noskaņoti un nesaskata tā sniegtās priekšrocības. Uzreiz gan jāpiebilst, ka EVIPD vienmēr ir ticis plānots kā līdzeklis administratīvā sloga mazināšanai piegādātājiem, atvieglojot to piedalīšanos iepirkumos, dodot iespēju sākotnēji nesniegt visus dokumentus, bet apliecināt savu atbilstību prasībām un paredzot, ka konkrētos dokumentus prasa vien potenciālajam uzvarētājam. Ja Latvijā mēs esam spējuši atrisināt jautājumu par izslēgšanas nosacījumu elektronisku pārbaudi, izmantojot Latvijas reģistros esošās ziņas, tādejādi esot priekšā daudzām ES valstīm, tad jautājums par ziņu iegūšanu no citām dalībvalstīm gan valstu nostājas, gan tehnisku iemeslu, gan arī ar datu aizsardzību saistītu iemeslu dēļ ir sarežģītāks. EVIPD lielā mērā ir kompromiss, apzinoties, ka Eiropas Savienībai (ES) nebija iespēju atrisināt jautājumu par visu dalībvalstu datu bāzu savietošanu, proti, uzreiz ziņas elektroniskā veidā iegūt no citu valstu reģistriem. Lai arī instruments ir vērtējams atturīgi, ir jāmeklē risinājums, kā mazināt tā ietekmi uz pasūtītājiem, lai būtu iespējams saīsināt pieteikumu un piedāvājumu izvērtēšanai nepieciešamo laiku un ātrāk varētu nonākt līdz iepirkuma procedūras rezultātam.
Vēl viens no darbības virzieniem ir elektronisko rēķinu ieviešana iepirkuma procedūrās. Eiropas Savienība ir noteikusi, ka jau no nākamā gada pavasara pasūtītājiem ir pienākums pieņemt un apstrādāt piegādātāju izrakstītos elektroniskos rēķinus, kas atbilst Eiropas Elektronisko rēķinu standartam. Minētais standarts jau ir apstiprināts un šobrīd norit darbs pie nepieciešamā regulējuma izstrādes. Šeit gan uzreiz jāpiemin, ka Eiropas Savienības ambīcija pārejā uz elektroniskajiem rēķiniem ir daudz lielāka un minētā pienākuma noteikšana publiskajos iepirkumos ir tikai pirmais solis. Jādomā, ka nākotnē elektronisko rēķinu izmantošana iepirkumos, citos darījumos, ko veic pasūtītāji, kā pat darījumos starp citiem saimnieciskās darbības veicējiem var kļūt obligāta. Tieši tāpēc šajā brīdī ir pievēršama būtiska uzmanība regulējuma jēgpilnai ieviešanai, lai maksimizētu ieguvumus nākotnē.
Elektronisko sistēmu ieviešanu publisko iepirkumu jomā caurvij arī tiekšanās uz dažādu informācijas sniegšanas pienākumu mazināšanu un iespēju politikas veidošanai, iepirkumu norises uzraudzībai, statistikas pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju iegūt iepirkuma procesā, pareizajā brīdī un pareizajā apjomā, lai tā nebūtu jāsniedz atsevišķu pārskatu veidā. Arī šim jautājumam mēs pastiprināti pievērsīsim uzmanību šā gada laikā.
Nākamais solis būs tā saukā līgumu reģistra ieviešana, ko paredz arī Latvijas trešais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns. Ja šobrīd vienviet Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē reālajā laikā ir pieejama informācija gan par izsludinātajiem iepirkumiem, gan tajos pieņemtajiem lēmumiem, tad situācija ar informāciju par noslēgtajiem līgumiem ir sadrumstalota un par to izpildi apkopotā veidā, lielākoties, pieejama ar gada nobīdi. Ir izvērtējamas iespējas un risinājumi šīs informācijas nodrošināšanai vienviet, lai veicinātu atklātību un mazinātu administratīvo slogu un resursu patēriņu informācijas iegūšanai, kā arī tās uzturēšanai pasūtītāju tīmekļa vietnēs, tostarp gan jebkurš interesents, gan mēs kā politikas veidotāji varētu iegūt aktuālu informāciju par noslēgto līgumu izpildi.
Kopumā vēlētos uzsvērt, ka iepirkumu elektronizācija ir neatgriezenisks process un Finanšu ministrija rūpīgi pieturēsies pie mērķa maksimāli pāriet uz elektronisko informācijas apmaiņu tur, kur tas ir loģiski pamatoti un racionāli. Vienlaikus šajā jomā nepieciešama abu pušu iesaiste, tāpēc aicinām arī piegādātājus un pasūtītājus aktīvi sniegt priekšlikumus elektronisko sistēmu pilnveidošanai.
Atbalsts inovācijām un stratēģiska pieeja
Ir daudz diskutēts par to, ka zemākās cenas izmantošana piedāvājumu vērtēšanā nav vēlama, tā vietā ir jānosaka saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, bet situācijā, kad tiek izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, mēs dzirdam pārmetumus, ka piedāvājuma izvēle notiek uz subjektīvu kritēriju pamata un tiks pārmaksāts. Paralēli mēs visi esam dzirdējuši, ka Latvijā nesekmējas ar inovācijām, uz kuru veicināšanas nepieciešamību norāda arī Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Noteikti esam domājuši, ka inovācijas ir kaut kas sarežģīts un ar mums nesaistīts, tirgū viss ir pieejams, neko jaunu mēs nevaram iedomāties un šādu risinājumu iegāde ir sarežģīta. Patiesībā par inovatīvu var uzskatīt jebko kas apmierina mūsu vajadzības efektīvāk par tirgū esošajiem produktiem. Turklāt inovāciju veicināšanai nemaz tik daudz nav jādara. Iesākumam pietiktu, ja tehniskās specifikācijas tiktu veidotas ar aprakstošām un funkcionālām prasībām, nevis strikti definējot visus preces, pakalpojuma vai būvdarbu parametrus, un par piedāvājuma izvēles kritēriju noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Citu valstu prakse saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izmantošanā ir dažāda, tajā skaitā atbilstoši direktīvām ir iespējams noteikt, ka attiecībā uz noteiktām precēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem nedrīkst vērtēt tikai iegādes izmaksas. Tomēr jāapzinās, ka ne jau pati saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšana ir pašmērķis – mērķim jau sākotnēji ir jābūt saņemt labāko piedāvājumu un labāko iespējamo pakalpojumu par visatbilstošāko cenu. Tomēr bez skaidriem, objektīviem un praksē izmantojamiem kritērijiem tas nav iespējams. Ierēdņi vieni paši šos kritērijus neizdomās un, diemžēl, nav iespējami arī universāli kritēriji, tādēļ ir būtiska daudz lielāka nozaru organizāciju aktivitāte un iesaiste sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju šo kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādē. Kā Iepirkumu Gada konferences laikā uzsvēra Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, tad nozarei ir jākļūst par daļu problēmas risinājumam, pretējā gadījumā tā būs daļa no problēmas. Tieši praktiski izmantojamu kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādei būs izšķiroša loma virzībā uz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles plašāku izmantošanu. Šajā virzienā šogad un noteikti arī tuvāko gadu laikā aktīvi strādāsim.
Vēl kāds būtisks un arvien vairāk apspriests jautājums ir par sociālo kritēriju izmantošanu iepirkumos. Šobrīd pasūtītājiem un nozaru pārstāvjiem nav īsti skaidra priekšstata, ko var paveikt ar sociālo kritēriju starpniecību. Bieži vien sociālo kritēriju neizmantošanas iemesls ir pieredzes un pārliecības trūkums. Lielā daļā gadījumu pasūtītāji, īpaši, ja runa ir par ES fondu projektiem, baidās no kļūdām, kas var nozīmēt finanšu korekcijas, papildus skaidrojumus un procesa vilcināšanos. Tādēļ pasūtītājam ir vienkāršāk izvēlēties piedāvājumu ar viszemāko cenu, jo tas ir matemātiski pārbaudāms un tajā kļūdīties gandrīz nav iespējams. Savukārt pie saimnieciskā izdevīguma vienmēr var diskutēt, vai kritērijs ir saistīts ar līguma priekšmetu. Nereti var atrast kādu aspektu, kas pamatos, kāpēc nav saistības, un tādējādi tiek zaudēts laiks. Līdzīgi ir ar sociālajiem kritērijiem. Lielā mērā pietrūkst skaidru vadlīniju. Ir pienācis laiks sākt par šādām vadlīnijām diskutēt. Kā papildu stimuls varētu būt arī Sociālā uzņēmuma likuma pieņemšana, kas kopumā varētu sekmēt izpratni par sociālo jautājumu nozīmīgumu uzņēmējdarbībā un dot stimulu arī sociālo kritēriju izstrādei. Vienlaikus arī Eiropas Komisija ir apņēmusies šī gada beigām sagatavot vadlīnijas gan sociālajiem, gan inovatīvajiem iepirkumiem, kas varētu būt labs atbalsts minēto kritēriju iedzīvināšanā.
Vēl būtisks virziens, kurā jāstrādā un jāizglīto pasūtītāji, ir iepirkumu līgumu izpildes kontrole. Nereti pasūtītāji maldīgi uzskata, ka iepirkums beidzas ar noslēgtu līgumu, taču sarežģītākais darbs tajā brīdī tikai sākas! Veiksmīgi noslēgts līgums vēl negarantē rezultātu. Līguma izpildes vadība ir posms, kas visbiežāk buksē un noved pie ne pārāk laba rezultāta. Nereti iepirkuma sagatavošanā pasūtītājs pat neparedz, kā tiks vadīta līguma izpilde un kā notiks pielāgošanās dažādām izmaiņām. Nereti līgumos iestrādā it kā ļoti skaistus, tomēr praksē neizpildāmus nosacījumus. Pozitīvi, ka pasūtītāji un valsts institūcijas aizvien vairāk sāk domāt par līguma izpildes kontroli. Būtisks ieguvums būtu standartizētu līgumu ieviešana būvniecībā, pie kuru izstrādes strādā Ekonomikas ministrija, kas dotu iespēju veidot arī vienotu labo praksi līgumu izpildes vadībā un kontrolē. Savu pienesumu noteikti dos darba laika uzskaites sistēma būvniecībā. Likumā ir skaidri noteikts – būvdarbu iepirkumos ir jānorāda visi apakšuzņēmēji un tos drīkst mainīt tikai ar pasūtītāja piekrišanu. Tomēr nereti dzirdam, ka kontrolējošā iestāde vai arī pats pasūtītājs konstatē, ka būvobjektā bez saskaņošanas darbus veic pilnīgi citi apakšuzņēmēji vai speciālisti salīdzinājumā ar līgumā norādītajiem, kuru izglītība un pieredze neatbilst iepirkumā noteiktajai.
Šis arī iet roku rokā ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanu – ne jau pati vērtēšana ir pašmērķis. Mērķim jau sākotnēji ir jābūt – saņemt labāko piedāvājumu un labāko iespējamo pakalpojumu. Turklāt allaž jāatceras, ka rīkojamies ar publisko naudu. Par šo naudu ir jācenšas saņemt iespējami vairāk un labāk, kas arī veido pamatu vērtēšanas kritērijiem. Tieši tāpat līguma izpildē ir jāspēj saņemt piedāvājumā apsolīto kvalitāti un papildu labumus. Arī šajā virzienā tuvāko gadu laikā aktīvi strādāsim, radot praktiskos mehānismus līguma izpildes kontrolei un vadībai.
Kopumā jāsaka, ka darbs ar iepirkumiem ir nebeidzams, jo katru gadu turpinām iepriekšējā gadā iesākto un ar prieku vērojam, kā iestrādātās izmaiņas ieviešas praksē. Vissvarīgākais, lai nestāvam uz vietas – lai notiek izaugsme un pilnveidošanās – tas, par ko sākām domāt šajā gadā, nākamajā gadā visdrīzāk īstenosies. Vēl pēc gada, iespējams, sataustīsim rezultātus! Lai mums izdodas jēgpilni īstenot visas plānotās izmaiņas!
Atbildēt