Kategorijas
Korupcija

Korupcijas izpausmes formas un riski publisko iepirkumu procedūrās – kas jāzina godīgiem pretendentiem

Korupcija ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām (Korupcijas novēršanas un apkarošanas likuma 1. panta pirmā daļa). Savukārt Eiropas padomes korupcijas definīcijas skaidrojumā ir norādīts, ka korupcija ir kukuļošana vai jebkura cita to personu rīcība, kam uzticēta atbildība valsts vai privātajā sektorā un kuras pārkāpj savus pienākumus, kas izriet no viņu valsts amatpersonas, privāti nodarbinātās personas, neatkarīga uzņēmēja statusa vai citām līdzīga veida attiecībām un kas ir vērsta uz nepelnītu priekšrocību iegūšanu sev vai citiem.

Korupcija ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām (Korupcijas novēršanas un apkarošanas likuma 1.panta pirmā daļa). Savukārt Eiropas padomes korupcijas definīcijas skaidrojumā ir norādīts, ka korupcija ir kukuļošana vai jebkura cita to personu rīcība, kam uzticēta atbildība valsts vai privātajā sektorā un kuras pārkāpj savus pienākumus, kas izriet no viņu valsts amatpersonas, privāti nodarbinātās personas, neatkarīga uzņēmēja statusa vai citām līdzīga veida attiecībām un kas ir vērsta uz nepelnītu priekšrocību iegūšanu sev vai citiem. Samērā bieži iznāk saskarties ar maldīgiem uzskatiem par dažādiem ar korupciju saistītiem jautājumiem.

Pieci tipiskākie maldi

Korupcija (arī krāpšana) ir valsts administrācijas un tiesībsargājošos institūciju problēma.

Skaidrojums: ņemot vērā to, ka korupcijas sekas ietekmē visu sabiedrību kopumā, tai skaitā valsts ekonomisko izaugsmi, korupcija (arī krāpšana) ir visas sabiedrības problēma. Korupcija ir latents (slēpts) noziegums, kas apgrūtina tiesībsargājošām iestādēm saņemt informāciju par konkrēto gadījumu, tāpēc tikai ar visas sabiedrības atbalstu, ar katras jomas pārstāvju atbalstu ir iespējams cīnīties pret korupciju.

Iekšējās kontroles mehānismu ieviešana ir ļoti dārga un nedod vēlamo efektu.

Neviens normatīvais akts nenosaka, kādi tieši pasākumi vadītājam jāveic, lai nodrošinātu iekšējās kontroles mehānismu. Vadītājs, ņemot vērā konkrētās institūcijas specifiku, tai skaitā cilvēku un finanšu resursus, var izlemt, kādi pasākumi un cik lielā apmērā veicami.

Stingra kontrole izskaudīs jebkuru korupcijas vai krāpšanas risku.

Kontroles sistēmai ir jāpanāk saprātīgs līdzsvars starp apdraudējuma riskiem un risku samazināšanas pasākumu izmaksām. Tomēr ir jāapzinās, ka neviena sistēma nespēj garantēt absolūtu drošību, ka visas kļūmes tiks atklātas vai tīša krāpšana (korupcija) novērsta.

Visi (konkrētā) uzņēmuma darbinieki ir uzticami un lojāli.

Arī tad, ja, darbinieku atlases un novērtēšanas procesā ir pieliktas maksimālas pūles, lai izvērtētu katra darbinieka godprātību, vienmēr pastāv iespēja, ka var rasties kādi apstākļi, kad darbinieks var “iziet ārpus savas standarta uzvedības”.

Interešu konflikts attiecas tikai uz valsts amatpersonām.

Interešu konflikts veidojas situācijā, kurā kāda persona veic darbības, kas skar pašu, radiniekus vai darījuma partnerus. Teorētiski šādā situācijā var nonākt jebkurš nodarbinātais. Atšķirība ir tajā apstāklī, ka valsts amatpersonām, saskaņā likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir noteikts aizliegums veikt ar amata pienākumiem saistītas darbības interešu konflikta situācijā, nodarbinātajiem bez valsts amatpersonas statusa jārīkojas saskaņā ar iestādes iekšējos normatīvajos aktos noteikto.

Kas ir korupcijas risks?

Korupcijas risks ir varbūtība, ka kāds no darbiniekiem ar nodomu vai bez nodoma rīkosies savu vai citas personas materiālo interešu labā, gūstot sev vai nodrošinot citiem nepienākošos labumus un nodarot kaitējumu (mantiskā izteiksmē vai sagraujot reputāciju) institūcijai.

Attiecīgi vadītāja kompetencē ir, izvērtējot korupcijas risku apjomu un to ietekmi, ievērojot lietderības apsvērumus, izveidot tādu iekšējās kontroles sistēmu korupcijas risku novēršanai un uzraudzīšanai. Pamatuzdevumi iekšējās kontroles sistēmai ir jebkuru pieļauto kļūmju savlaicīga novēršana un ātra konstatēšana, uzņēmuma (iestādes) darbības atbilstība tiesību aktu un vadības politikas prasībām, kā arī institūcijā noteiktajai kārtībai; aizsardzība pret mantas un finanšu līdzekļu zaudējumiem vai informācijas neatļautu izpaušanu, kā arī kvalitatīva grāmatvedības uzskaite un savlaicīgas ticamas finanšu vai vadības informācijas iegūšanu.

Kāpēc publiskie iepirkumi pakļauti korupcijas riskam?

Korupcijas risku publiskajos iepirkumos nosaka vairāki apstākļi. Pirmkārt, pieprasījums jeb nepieciešamība pēc precēm un pakalpojumiem valsts un pašvaldību institūcijās nemazinās pat ekonomiskās krīzes apstākļos; otrkārt, ja iegūts valsts vai pašvaldības pasūtījums, uzņēmumam nozīmē garantētus ienākumus un nodarbinātību uzņēmuma darbiniekiem; treškārt, liela apjoma, ilgtermiņa pasūtījums – nodrošināta uzņēmuma ilgtspēja un stabili ienākumi; ceturtkārt, konkurence (konkrētā iepirkumā).

Ir svarīgi, lai abas puses – gan pasūtītājs, gan piegādātājs, apzinātos, ka korupcijas risks pastāv, un veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai šo risku mazinātu vai noteiktās situācijās pilnībā novērstu. Darbs ar korupcijas riskiem ir svarīgs arī tāpēc, ka risku apzināšana un novēršana paildzina uzņēmuma «dzīves garumu», veido uzņēmuma reputāciju, kas īpaši svarīgi ir ilgtermiņā, savukārt revidentiem ir noteikts pienākums ziņot KNAB par gada pārskatos konstatētu mantisku vai citu prettiesisku labumu nodošanu valsts amatpersonām, kā arī juridiskām personām ir noteikta atbildība par tās darbinieka pretlikumīgu rīcību.

Fiziskām personām par kukuļdošanu valsts amatpersonai ir noteikta kriminālatbildība, kas paredz gan brīvības atņemšanu (līdz 5 gadiem), par kukuļošanu lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās- brīvības atņemšanu līdz 8 gadiem (ar iespējamu mantas konfiskāciju) vai ja to ir izdarījusi organizēta grupa – brīvības atņemšanu no 2 līdz 10 gadiem (ar iespējamu iespējama mantas konfiskāciju).

Juridiskas personas atbildība

Juridiskas personas ir privāto tiesību juridiskā persona (t.sk. valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība), arī personālsabiedrība. 2005.gada gada 5.maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā, nosakot, ka turpmāk juridiskai personai varēs piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, ja noziedzīgais nodarījums ir izdarīts juridiskās personas interesēs un to ir izdarījusi fiziska persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros, vai būdama juridiskās personas dienestā. Tas nozīmē, ka juridiskas personas atbildība tiks vērtēta arī situācijās, kad kāds nodarbinātais bez vadītāja ziņas būs rīkojies pretlikumīgi, piemēram, dodot kukuli, lai nodrošinātu uzņēmumam uzvaru iepirkumā. Papildus var tikt vērtēti pasākumi, ko juridiskā persona veikusi, lai novērstu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *