Kategorija: Auto

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Auto Finanšu un apdrošināšanas darbības Transports

Atbalsta vairāk nekā 23 miljonu eiro piešķiršanu speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei

Iekšlietu ministrija

Ministru kabinets (MK) atbalstīja līdzekļu piešķiršanu 23 070 823 eiro apmērā, veicot budžeta līdzekļu pārdali, lai ar valsts drošību saistītā prioritārā pasākuma “Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde” ietvaros iegādātos ugunsdzēsības autocisternas.

Lai nodrošinātu 152  ugunsdzēsības autocisternu iegādi,  Iekšlietu ministrijai (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam) tiek dota atļauja uzņemties ilgtermiņa saistības  2023.gadā ne vairāk kā 23 070 823 eiro apmērā un 2024.gadā ne vairāk kā 46 790 488 eiro apmērā. 2023. gadā piešķirtais finansējums paredzēts avansa maksājumu veikšanai par 152 ugunsdzēsības autocisternām.

MK šā gada 13.janvārī  apstiprināja priekšlikumus 2023. gada valsts budžetam, kā arī budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus valsts iekšējai drošībai.

Būtisks finansējums turpmākos gadus paredzēts ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autoparks ir būtiski nolietots, un to ir nepieciešams atjaunot. 2023. gadā tam ir atvēlēti 23 070 823 eiro, 2024. gadā –78 188 135 eiro, bet 2025. gadā – 65 046 151 eiro. Trijos gados kopumā šim mērķim paredzēti 166,3 miljoni eiro.

2023., 2024. un 2025. gadā kopā plānots iegādāties 547 transportlīdzekļu vienības. Transportlīdzekļu iegādei (iegādēm, kuru ietvaros nav spēkā esoši līgumi) ir jāpiemēro Publisko iepirkumu procedūra, kuras rezultātā iespējamas cenu izmaiņas, un atbilstoši dienesta vajadzībām var tikt mainīti iegādāto transportlīdzekļu veidi un to daudzums, nepārsniedzot atbalstītā finansējuma apmēru.

Tāpat valdības rīkojums paredz uzdot Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei, kā arī uzdot finanšu ministram informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par  minēto līdzekļu pārdali un to veikt, ja Saeimas komisijai nebūs iebildumu.

Kategorijas
Auto Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Uzņēmēji ALTUM varēs pieteikties atbalstam jaunā programmā energoefektivitātes paaugstināšanai

Attīstības finanšu institūcijā ALTUM, AS

No šā gada 4.novembra plkst.12.00 uzņēmēji Attīstības finanšu institūcijā ALTUM varēs iesniegt pieteikumus projektu atlases pirmajā kārtā jaunajā valsts atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Pirmajā kārtā pieteikumus varēs iesniegt līdz 2023.gada 4.janvāra plkst.11.59.

Uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atlasē pēc energoefektivitātes kritērijiem. Projekti, ko varēs pieteikt aizdevumam ar kapitāla atlaidi, tiks paziņoti mēneša laikā pēc iesniegšanas termiņa beigām, savukārt aizdevuma pieteikums būs jāiesniedz četru mēnešu laikā no paziņojuma par atlases rezultātu.

Lai informētu par jauno programmu, Ekonomikas ministrija un ALTUM uzņēmējiem rīko informatīvus vebinārus šā gada 1. un 2. novembrī tiešsaistē. Informācija par vebināriem un pieteikšanās šeit.  Tajos eksperti informēs ne tikai par jaunās programmas atbalsta saņemšanas nosacījumiem, bet arī par dažādu tehnoloģiju izmantošanu, tai skaitā par biogāzi un siltumsūkņiem, normatīvo regulējumu būvniecībai, u.c.

“Katra neiztērētā enerģijas vienība mums ir svarīga. Jaunā atbalsta programma ļaus uzņēmējiem pašiem attīstīt elektroenerģijas ražošanu, veikt ēku atjaunošanu un pāriet uz efektīvākiem apkures risinājumiem, būtiski paaugstinot energoefektivitāti, kā arī atjaunot auto parku ar videi draudzīgākiem elektroauto. Īstenotie atbalsta pasākumi būs solis uzņēmēju patstāvības enerģijas ražošanas un racionālas izmantošanas virzienā, vienlaikus stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

“Jaunā atbalsta programma uzņēmējiem piedāvā pievilcīgu finansējuma risinājumu – dzēst līdz pat 30% no projekta izmaksām, vienlaikus motivējot sasniegt iespējami augstāku energoefektivitāti. Pieteikumus pieņemsim trīs atsevišķās kārtās un tajās sagaidām kvalitatīvus projektus un veselīgu konkurenci, jo šodien vairs neviens nav jāpārliecina, ka energoefektivitātes uzlabošana un zaļās enerģijas izmantošana ir izdevīgs un tālredzīgs solis. Tāpat uzņēmējiem ir pieejams arī  grants energoaudita veikšanai, kas sedz pat 85% no izmaksām par energoauditu uzņēmumā,” skaidro ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Atbalsts uzņēmējiem tiks sniegts aizdevuma vai paralēlā  aizdevuma veidā, un tam tiks piemērota kapitāla atlaide līdz 30% apmērā no projekta izmaksām. Kapitāla atlaide ir izmantojama aizdevuma pamatsummas dzēšanai pēc tam, kad ir pabeigta projekta īstenošana un ir sasniegti noteiktie energoefektivitātes kritēriji. To izvērtēs ALTUM sadarbībā ar energoefektivitātes jomas ekspertiem.

Aizdevuma apjoms varēs būt līdz 5 miljoniem eiro, ieskaitot līdz 30% kapitāla atlaidi, kas nevar būt lielāka par 1,5 miljoniem eiro. Paralēliem aizdevumiem, kurus ALTUM sniegs līdztekus kredītiestāžu aizdevumiem, minimālā aizdevuma summa būs 50 tūkstoši eiro. Atbalsts elektroauto iegādei būs pieejams  eksportējošiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem kā garantija ar kapitāla atlaidi līdz 180 tūkstošiem eiro (vienam transportlīdzeklim līdz 5000 eiro un, nepārsniedzot 30% no auto iegādes cenas bez PVN).

Katrā atlases kārtā pieteikumi tiks sarindoti pēc iegūto punktu summas dilstošā secībā atlases kārtai pieejamā finansējuma ietvaros. Vienā atlases kārtā varēs sniegt vairākus pieteikumus, tostarp vienā atbalsta jomā (piemēram, energoefektivitātē) vai vairākās atbalsta jomās (piemēram, energoefektivitātē un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jomā), ievērojot, ka pieteikumi katrā atbalsta jomā iesniedzami atsevišķi.

Detalizēta informācija par programmas nosacījumiem, vērtēšanas kritērijiem un kapitāla atlaides saņemšanas procesu būs pieejama ALTUM mājaslapā.

Kopējais jaunās Eiropas Savienības Atjaunošanas fonda programmas finansējums ir 76 miljoni eiro, no kuriem gandrīz 26 miljoni eiro paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanai, 45 miljoni – pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, bet 5 miljonus eiro būs iespējams izmantot elektroauto iegādes atbalstam.

Kategorijas
Auto Transports

CSDD izsludina atklātu konkursu par tehniskās kontroles pakalpojuma nodrošināšanu tehniskās apskates ietvaros

Ceļu satiksmes drošības direkcija

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) Elektronisko iepirkumu sistēmā publicējusi atklāta konkursa nolikumu par transportlīdzekļu tehniskās kontroles pakalpojuma veikšanu tehniskās apskates ietvaros, kas paredz iespēju pretendentiem nodrošināt tehniskās apskates kontroles pakalpojumu uz turpmākajiem 10 gadiem.

“Plānotais iepirkums paredz vienu daļu no visa CSDD tehniskās apskates pakalpojuma kopuma – transportlīdzekļu tehniskās kontroles veikšanu, nodot atklātā konkursa ietvaros izraudzītiem pretendentiem, savukārt klientiem sniegtais pakalpojums būtiski nemainīsies”, uzsver CSDD Tehniskā departamenta vadītājs Jānis Liepiņš. “Rūpējoties par pakalpojuma attīstību un kvalitāti, kā arī lai uzlabotu pakalpojuma pieejamību, iepirkuma ietvaros paredzēts izveidot jaunas pakalpojuma sniegšanas vietas”.

Izsludinātais atklātais konkurss ir sadalīts 33 iepirkuma daļās, kas paredz arī jaunas tehniskās apskates pakalpojuma sniegšanas vietas Līvānos un Smiltenē. Tajā skaitā paredzēts pilnveidot pakalpojuma sniegšanu Rīgā, paredzot katrā Daugavas krastā visu transportlīdzekļu veida tehniskās apskates pakalpojuma sniegšanas vietas.

CSDD arī turpmāk nodrošinās tehniskās apskates procesa uzraudzību, realizējot komersantu darbības kontroles pasākumus, nodrošinot tehniskās kontroles inspektoru apmācību un atestāciju, u.c. uzraudzības procesus. Tāpat CSDD uzturēs un aktualizēs valsts transportlīdzekļu un to vadītāju reģistru.

Atklātā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņš noteikts 2023.gada 14.februāris.

Lai nodrošinātu potenciālo pakalpojuma sniedzēju brīvu konkurenci, tostarp jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tehniskās kontroles pakalpojumu tirgū, Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pirms iepirkuma procedūras izsludināšanas tika organizēta apspriede ar piegādātājiem, kuru laikā tika apspriesti ar atklātā konkursa nolikumu saistīti jautājumi.

Kategorijas
Auto Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Transports

“Rīgas satiksme” izsludina elektroautobusu iepirkumu

Pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” izsludinājusi elektroautobusu iegādes iepirkumu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena norādīta 34,3 miljoni eiro.

Pieteikumi pirmajā iepirkuma posmā, informējot par savu dalību iepirkumā, jāiesniedz līdz 21.oktobrim.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane, iepirkuma mērķis ir noteikt piegādātāju, kas uz tehniski un saimnieciski visizdevīgākajiem noteikumiem saražos un piegādās 35 elektroautobusus, kā arī to rezerves daļas.

Iepirkuma dokumentācija paredz iespēju veikt papildu pasūtījumu vēl par 17 elektroautobusu un to rezerves daļu piegādi.

Elektroautobusu iegādei plānots piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Kopējā maksimālā iepirkuma summa, paredzot gan 35 elektroautobusu un to rezerves daļu iegādi, gan papildus vēl 17 elektroautobusu un to rezerves daļu iegādi, plānota 34,3 miljoni eiro.

Kopējais līguma termiņš paredzēts pieci gadi, neskaitot garantijas termiņus.
“Mēs ceram, ka šajā iepirkumā pieteiksies plašs pretendentu loks, lai varētu izvēlēties patiešām labāko un saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Izvēlētā iepirkuma metode norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā – notiks dalībnieku atlase dalībai konkursā, savukārt otrajā posmā – atlasītie kandidāti tiks uzaicināti iesniegt savus piedāvājumus, veikta piedāvājumu vērtēšana un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana,” skaidro “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Andris Lubāns.

Nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā “Rīgas satiksmei” būs jānomaina vismaz 255 – 260 autobusi ar dīzeļdzinējiem. Tie jau ir novecojuši, un vismaz daļa būs jāmaina uz elektrotransportu, jo zaļās komponentes no 2024.gada sabiedriskā transporta ekspluatācijā kļūst obligātas.

Līdz šim uzņēmums veicis elektroautobusu un ūdeņraža autobusu izmēģinājuma braucienus Rīgā.

2020.gadā “Rīgas satiksmes” ieņēmumi bijuši 182,9 miljoni eiro, kas ir par 25,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gadā. Savukārt izdevumi bijuši 181 miljons eiro un tos izdevies samazināt par 19,1 miljonu eiro.

Uzņēmuma EBIDTA 2020.gadā bijusi 46 miljoni eiro, kas ir līdzvērtīgs rādītājs 2019.gadam, kad tā bija 46,9 miljoni eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā strādājis ar vairāk nekā viena miljona eiro peļņu.

“Rīgas satiksme” dibināta 2003.gadā, un tās statuss ir 100% Rīgas pilsētas pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība. “Rīgas satiksmei” pieder kapitāla daļas šādās kapitālsabiedrībās – SIA “Rīgas karte” (51%), SIA “Rīgas acs” (100%). Pašlaik uzņēmumā strādā ap 3800 darbinieku.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Auto Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļu, tiltu būve Nozares

Ar līgumu par Ķekavas apvedceļa būvniecību ir sperts ievērojams solis PPP jomas attīstībā

Noslēgtais publiskās un privātās partnerības (PPP) līgums par 17,5 km garā Ķekavas apvedceļa būvniecību ātrgaitas satiksmes nodrošināšanai ir pirmā vienošanās, kas tiek īstenota atbilstoši PPP likumam. Lai šī sadarbības forma Latvijā arvien tiktu attīstīta un popularizēta, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) arī šogad turpina publisko un privāto partneru sadarbības iespēju izzināšanu, kā arī gada nogalē rīkos PPP jomai veltītu konferenci.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa: Līdz ar noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu par Ķekavas apvedceļa izbūvi Latvijā esam spēruši ievērojamu soli šīs jomas attīstībā. Šis notikums ir nozīmīgs ne vien satiksmes nozarei, bet arī PPP sadarbības formas iedzīvināšanai Latvijā. Ceram, ka veiksmīga šī projekta īstenošana iedrošinās arī citu ieceru realizācijai izmantot valsts un privāto partneru sadarbības iespējas, kas balstās abpusēji izdevīgā resursu apvienošanā efektīvai mērķu sasniegšanai. Sveicam VAS “Latvijas Valsts ceļi” ar nozīmīgo notikumu un vēlam panākumus projekta īstenošanā!

Lai arī Latvijā pastāvīgi tiek apspriesti un ierosināti dažādi PPP sadarbības projekti, līdz praktiskai ieviešanai kā pirmais nokļuvis satiksmes jomas projekts. Vēl pērn CFLA veikto valsts institūciju un pašvaldību aptaujas rezultāti liecina, ka publiskais sektors būtu ieinteresēts īstenot PPP projektus. Pašvaldības PPP modelī vēlētos attīstīt izglītības, sporta un publisko celtņu būvniecību, kā arī veidot ielu un veloceliņu infrastruktūru, būvēt mājokļus, uzlabot ēku energoefektivitāti un nodrošināt sociālās aprūpes pakalpojumus.

Tāpat tiek pētīts būvniecības sfērā darbojošos potenciālo privāto partneru viedoklis, lai apzinātu viņu vēlmi un iespējas iesaistīties PPP projektos, savukārt pašvaldības tiks aicinātas vēl papildus detalizēt vajadzības un iespējas sporta centru, baseinu un ielu apgaismojumu jomā. Ar aptauju rezultātiem CFLA iepazīstinās pēc to apkopošanas.

CFLA kā PPP kompetences centrs pastāvīgi sniedz konsultācijas un organizē  individuālas pārrunas gan publiskā, gan privātā sektora pārstāvjiem. Arī šogad līdzīgi kā pērn paredzēts rīkot plašu konferenci, lai veicinātu PPP projektu attīstības modeļa iedzīvināšanu un attīstību Latvijā.

Par Ķekavas apvedceļa būvniecības PPP līgumu

Līgums par Ķekavas apvedceļa būvi PPP ietvaros tika noslēgts piektdien, 16.jūlijā. Vienošanos parakstīja Satiksmes ministrija un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” kā publiskā partnera pārstāvji un AS “Kekava ABT” kā privātais partneris. 23 gadu ilgtermiņa līgums paredz projektēšanu, būvniecību un arī uzturēšanu. Apvedceļš atvieglos satiksmes virzību, caurbraucot Ķekavai, un samazinās noslogojumu satiksmei, kas virzās uz Ķekavu. Projekts ir pamatots ar apjomīgiem finanšu un ekonomiskie aprēķiniem, saņemti nepieciešamie ministriju saskaņojumi, un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veiks tā īstenošanas uzraudzību.

Vairāk nekā 12 km no Via Baltica posma – Ķekavas apvedceļa būs četru joslu ceļš ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, gandrīz 5,5 km – divjoslu ceļš ar vienu brauktuvi un vienu joslu katrā virzienā. Tāpat projektā izbūvēs gandrīz 21 km paralēlos ceļus un satiksmes pārvadus, divus tuneļus, sešus tiltus un pārvadus, desmit apļveida krustojumus un divus gājēju tiltus un tuneļus.

Plānots, ka trīs gadu laikā tiks īstenota autoceļa projektēšana un būvniecība, savukārt vēl 20 gadus pēc būvniecības privātais partneris AS “Ķekava BT” nodrošinās pilna servisa uzturēšanu, nodrošinot gan ceļa seguma kvalitāti, gan citus uzturēšanas darbus, tai skaitā nodrošinot brauktuvju attīrīšanu no sniega un kaisīšanu, ceļmalu un pieturvietu kopšanu, apgaismojumu u.c.

Par līguma projektu saņemts Eurostat viedoklis, kas apstiprina – lielākā daļa no PPP projekta riskiem un ieguvumiem ir saistīti ar privāto partneri, un tāpēc aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē. Tas nepieciešams atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas nosaka – projektam ir jābūt privātā partnera bilancē un tas nedrīkst ietekmēt vispārējās valdības sektora budžeta bilanci.

Vairāk informācijas par projektu – “Latvijas Valsts ceļi” mājaslapā.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Auto Transports Valsts pārvalde un pašvaldības

Valdība dod zaļo gaismu VP autotransporta iepirkumu procedūras uzsākšanai

Otrdien, 6.jūlijā, Ministru kabinets izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu “Par Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamo transportlīdzekļu nomu 2022.gadam un turpmākajiem gadiem“, kas paredz atļaut Iekšlietu ministrijai šogad veikt iepirkuma procedūru par Valsts policijas (VP) funkciju nodrošināšanai nepieciešamo transportlīdzekļu nomu 2022. – 2027.gadam, ievērojot, ka beidzas iepriekš noslēgtajos līgumos paredzētais transportlīdzekļu nomas termiņš.

Iepirkuma līgumu par Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamo transportlīdzekļu nomu 2022. – 2027.gadam Iekšlietu ministrija (Valsts policija) drīkst slēgt tikai, ja ir atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana šim mērķim.

Tomēr, jāņem vērā, ka valdība valsts budžeta sagatavošanas procesā vēl lems par papildu finansējuma piešķiršanu autotransporta iepirkumam.


Pakāpeniski no 2021.gada beidzas nomas termiņš 810 VP turējumā esošajiem transportlīdzekļiem; 2021.gadā nomas termiņš beidzas 70% VP turējumā esošajiem transportlīdzekļiem. Tādēļ, lai nodrošinātu VP funkciju nodrošināšanas un izpildes nepārtrauktību, nepieciešams nekavējoši uzsākt iepirkuma procedūru saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām.


Lai risinātu jautājumu par Valsts policijas nodrošināšanu ar transportlīdzekļiem, Valsts policija ne tikai nomā transportlīdzekļus, bet veic transportlīdzekļu, kuriem beidzas nomas termiņš, izpirkšanu.


Ņemot vērā noslēgto nomas līgumu beigu termiņus, kā arī Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu, kurus plānots uzsākt nomāt no 2022.gada (kopumā 503 transportlīdzekļi), nepieciešams finansējumus 24 976 200 eiro apmērā, tajā skaitā sadalījumā pa gadiem: 2022.gadā: 3 181 300 eiro; 2023.gadā: 4 995 240 eiro; 2024.gadā: 4 995 240 eiro; 2025.gadā: 4 995 240 eiro; 2026.gadā: 4 995 240 eiro; 2027.gadā: 1 813 940 eiro.

Informāciju sagatavoja Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Kategorijas
Auto Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Komercpakalpojumi Tehnoloģijas un iekārtas Transports

Par 139 000 eiro plānots uzlabot Autotransporta direkcijas pārziņā esošās informācijas sistēmas

Autotransporta direkcija par 139 000 eiro plāno uzlabot savā pārziņā esošās informācijas sistēmas, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Tostarp iepirkuma uzvarētājam paredzēts nodrošināt sistēmu uzturēšanu, kļūdu labošanu, papildinājumu izstrādi un ieviešanu, garantijas nodrošināšanu un konsultāciju sniegšanu.

Savas darbības nodrošināšanai Autotransporta direkcija ir izstrādājusi un uztur dažādas speciāli tās vajadzībām radītas informācijas sistēmas, kas nodrošina direkcijas pamata funkciju izpildes atbalstu, tomēr liela daļa no tām vēsturiski ir izstrādātas un attīstītas, izmantojot direkcijas iekšējos programmēšanas cilvēkresursus, un par tām ir pieejama ierobežota apjoma tehniskā dokumentācija. Līdz ar to nepieciešami sistēmu uzlabojumi.


Pakalpojuma sniegšana veicama vairākās daļās, tai skaitā īstenojot pasākumus informācijas sistēmu kopējās uzturēšanas nodrošināšanai, kas iekļauj profilaktisko un apkopes pasākumu īstenošanu, ieviešot nepieciešamos informācijas sistēmu uzlabojumus un papildinājumus, kā arī sniedzot konsultācijas jaunajam informācijas sistēmu uzturētajam par informācijas sistēmu programmizstrādi.

Konkursa nolikumā norādīts, ka līguma izpildes termiņš 36 mēneši no līguma noslēgšanas dienas. Pieteikumi iesniedzami līdz šā gada 20.maijam.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.


Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.

Kategorijas
Auto Elektroniskais iepirkums

Ventilējami sēdekļi un gaišas ādas salons. Pilsētu un novadu vadītāji pielāgo iepirkumus iepriekš noskatītiem auto

Obligāti metālisku sudraba krāsas virsbūvi, noteikti ādas salonu, ventilējamus priekšējos sēdekļus un apsildāmus aizmugurējos, vismaz 19 collu diskus riepām, kas ar visu auto ražotas šogad un nav noripojušas vairāk par 50 kilometriem. Tās ir dažas no prasībām Jelgavas domes automašīnu nomas iepirkumā, ar ko pie jauniem “Volvo” tikusi pilsētas mērija. Latvijas Radio Ziņu dienesta izpētītais liecina, ka arī taupības laikā pašvaldību vadītāji iekāro dārgus auto, ko vispirms noskata salonos, bet pēc tam tikai pielāgo prasības iepirkumā. Turklāt tādus konkursus pavada ne tikai konkurences kropļošanas un izšķērdības šaubu ēna. Dažos gadījumos mašīnu pārdevējus un domes kā pircējus saista gan kopīga nodokļu maksātāju naudas tērēšana, gan arī politiskas gaitas.

Visu rakstu varat lasīt: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/ventilejami-sedekli-un-gaisas-adas-salons-pilsetu-un-novadu-vaditaji-pielago-iepirkumus-ieprieks-noskatitiem-auto.a396956/

Kategorijas
Auto

Deputāti vērtēs priekšlikumu auto iepirkumos obligāti iegādāties noteiktu skaitu “zaļu” transportlīdzekļu

Saeima šodien izskatīšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva grozījumus likumos, kas paredz noteikt, ka auto iepirkumos būs obligāti jāiegādājas noteikts skaits “zaļu” transportlīdzekļu.

Komisijas vērtēšanai nodoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka likumprojektos ir paredzēts noteikt prasības, ka pasūtītājam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos būs jāparedz noteikts procents “tīru” transportlīdzekļu.

Atbilstoši likumprojektam, “tīrs” autotransporta līdzeklis ir tāds, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 oglekļa dioksīda izmešu daudzums gramos uz vienu kilometru.

Tādā veidā plānots nodrošināt, ka tiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) direktīvā Latvijai noteiktie minimālie iepirkuma mērķrādītāji.

No direktīvas izriet, ka Latvijai no šā gada 2.augusta līdz 2025.gada 31.decembrim ir jānodrošina, ka 22% no visiem iepirktajiem pasažieru automobiļiem, vieglajam komerctransportam un autobusiem ar ietilpību līdz 22 sēdvietām, 8% no visiem iepirktajiem kravas automobiļiem un 35% no visiem iepirktajiem pilsētas autobusiem jābūt iepirktiem “tīriem”, tostarp pusei no visiem “tīriem” pilsētas autobusiem, jāiepērk bezemisiju pilsētas autobusus.

Savukārt no 2026.gada 1.janvāra līdz 2030.gada 31.decembrim Latvijai noteiktie mērķi paredz, ka 22% mazas noslodzes transportlīdzekļiem, 9% kravas automobiļiem un 50% pilsētas autobusiem jābūt “tīriem”, tostarp saglabājot nosacījumu, ka pusi no visiem “tīriem” pilsētas autobusiem, jāiepērk bezemisiju pilsētas autobusus.

Papildus likumprojektos paredzēts, ka ministrija kā attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā iestāde vai pašvaldība ar lēmumu varēs noteikt, ka tā pati, tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības kā pasūtītāji varēs iepirkt mazāku procentu “tīru” transportlīdzekļu vai neiepirkt tos vispār.

“Šādā gadījumā tiks noteikts, ka ministrija vai pašvaldība ir atbildīga par to, ka tā nodrošina, ka tā pati, tās iestādes vai kapitālsabiedrības kā pasūtītāji kopā iepērk vismaz likumā noteikto procentu tīru transportlīdzekļu,” skaidroja FM.

Kategorijas
Auto Likumdošana, normatīvie akti Transports

Auto iepirkumos būs obligāti jāiegādājas noteikts skaits “zaļu” transportlīdzekļu

Auto iepirkumos būs obligāti jāiegādājas noteikts skaits “zaļu” transportlīdzekļu, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka likumprojektos ir paredzēts noteikt prasības, ka pasūtītājam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos būs jāparedz noteikts procents “tīru” transportlīdzekļu.

Atbilstoši likumprojektam, “tīrs” autotransporta līdzeklis ir tāds, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 oglekļa dioksīda izmešu daudzums gramos uz vienu kilometru.

Tādā veidā plānots nodrošināt, ka tiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) direktīvā Latvijai noteiktie minimālie iepirkuma mērķrādītāji.

No direktīvas izriet, ka Latvijai no šā gada 2.augusta līdz 2025.gada 31.decembrim ir jānodrošina, ka 22% no visiem iepirktajiem pasažieru automobiļiem, vieglajam komerctransportam un autobusiem ar ietilpību līdz 22 sēdvietām, 8% no visiem iepirktajiem kravas automobiļiem un 35% no visiem iepirktajiem pilsētas autobusiem jābūt iepirktiem “tīriem”, tostarp pusei no visiem “tīriem” pilsētas autobusiem, jāiepērk bezemisiju pilsētas autobusus.

Savukārt no 2026.gada 1.janvāra līdz 2030.gada 31.decembrim Latvijai noteiktie mērķi paredz, ka 22% mazas noslodzes transportlīdzekļiem, 9% kravas automobiļiem un 50% pilsētas autobusiem jābūt “tīriem”, tostarp saglabājot nosacījumu, ka pusi no visiem “tīriem” pilsētas autobusiem, jāiepērk bezemisiju pilsētas autobusus.

Papildus likumprojektos paredzēts, ka ministrija kā attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā iestāde vai pašvaldība ar lēmumu varēs noteikt, ka tā pati, tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības kā pasūtītāji varēs iepirkt mazāku procentu “tīru” transportlīdzekļu vai neiepirkt tos vispār.

“Šādā gadījumā tiks noteikts, ka ministrija vai pašvaldība ir atbildīga par to, ka tā nodrošina, ka tā pati, tās iestādes vai kapitālsabiedrības kā pasūtītāji kopā iepērk vismaz likumā noteikto procentu tīru transportlīdzekļu,” skaidroja FM.

Gala lēmumu par likumu izmaiņām pieņems Saeima.