Akciju sabiedrība (AS) „RĪGAS SILTUMS”, lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums Latvijā un Baltijas valstīs, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, realizāciju, siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgu ražošanu koģenerācijas stacijās, kā arī siltumtīklu un ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu apkalpošanu Rīgā, gada laikā rīko vairāk kā 300 iepirkumu.
Klienti izvēlas centralizēto siltumapgādi
“Rīgā aizvien turpina pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai jauni siltumenerģijas patērētāji – gan dzīvojamās un biroju ēkas, gan viesnīcas un tirdzniecības centri. Ik gadu Rīgā siltumapgādei pieslēdz ēkas ar aptuveni 20 MW kopējo siltumslodzi,” stāsta AS „Rīgas siltums” sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnete Bušta. Turklāt patlaban Rīgā rit divu lielu tirdzniecības centru – “Akropole” un “IKEA” – būvniecība, un arī šo projektu attīstītāji izvēlējušies centru siltumapgādei centralizēti piegādāto siltumenerģiju.
Arī daudzām citām jaunajām ēkām būvē un projektē siltumtīklus ar pieslēgumiem pie AS „Rīgas siltums” inženiertīkliem. Jau vairāk kā 15 gadu lielās būvniecības kompānijas SIA “MERKS”, SIA “YIT Celtniecība”, “NCC grupa” Latvijā, SIA “Bonava Latvija” izvēlas jaunbūves pieslēgt centralizētajai siltumapgādes sistēmai, uzsver Agnete Bušta.
„Rīgas siltums” siltumenerģiju ražo 44 siltumavotos (5 siltumcentrāles un 39 automatizētās gāzes kurināmā katlu mājas; no tiem 3 siltumavotos koģenerācijas procesā ražo elektroenerģiju), kas ir 31% no kopējā siltumtīklos nodotā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo nepieciešamo siltumenerģijas apjomu (69%) uzņēmums pērk no neatkarīgiem ražotājiem: AS “Latvenergo” ražotnēm “TEC-1” un “TEC-2″, SIA “Juglas Jauda”, SIA “Rīgas BioEnerģija”, SIA „Energia verde”, un regulēšanas procesā šobrīd ir vēl arī SIA „Rīgas Enerģija” un SIA “Eco Energy Riga”.
Tāpat AS „Rīgas siltums” aktīvi iesaistījusies arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apgūšanā. ES struktūrfondu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam sagatavoti un iesniegti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā deviņi projektu iesniegumi, kuri sekmīgi īstenoti. Lielākā daļa no tiem realizēti, veicot siltumtīklu maģistrāļu rekonstrukciju, kā arī modernizējot siltumcentrāles.
Piemēram, 2017. gadā iesniegts pieteikums Centrālājai finanšu un līgumu aģentūrai atbalsta finansējuma saņemšanai trīs projektiem – „Biokurināmā ūdenssildāmo katlu ar jaudu 2×4 MW uzstādīšanu siltumcentrālē „Daugavgrīva””, „Biokurināmā katlu mājas ar katlu jaudu 40 MW izbūve siltumcentrālē “Imanta”” (abus projektus iecerēts nodot ekspluatācijā 2020./2021.finanšu gadā) un “Siltumtīklu pārbūve posmā no kameras K-10-16 līdz kamerai K-11-2 Dzelzavas ielā, Rīgā” īstenošanai.
2013. gadā siltumcentrālē „Ziepniekkalns” ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma atbalstu veica biokurināmā koģenerācijas energobloka ar tvaika turbīnu 4 MW, tvaika katla ar siltuma jaudu 22 MW un dūmgāzu kondensatora ar jaudu 5,0 MW piegāde, būvmontāža un nodošana ekspluatācijā.
Tajā pašā gadā siltumcentrālē „Zasulauks” arī ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu veica biokurināmā ūdenssildāmā katla (kurtuve ar verdošo slāni) ar siltuma jaudu 20 MW un dūmgāzu kondensatora ar jaudu 4,8 MW piegāde, būvmontāža un nodošana ekspluatācijā.
Savukārt 2011. gadā tika realizēts projekts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu energoefektivitātes celšanai programmas „Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” ietvaros. Projekta gaitā siltumcentrālē „Vecmīlgrāvis” uzstādīti trīs ūdenssildāmie gāzes katli, katrs ar jaudu 16,4 MW un 2013. gadā, arī piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, biokurināmā ūdenssildāmajiem katliem Nr.1 un Nr.2. tika uzstādīts vertikālā tipa dūmgāzu kondensators, kura siltuma jauda veido 3,3 MW apkures periodā. Rekonstrukcijas darbi veikti arī vairākos siltumtīklu maģistrāļu posmos Gaujas, Brīvības un Čaka ielās, kā arī Ķengaragā – Maskavas, Ogres un Prūšu ielās, kopumā rekonstruējot 6,5 km Rīgā esošo siltumtīklu.
Darbs 12 iepirkumu komisijām
AS „Rīgas siltums” ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, un uz to attiecināmas Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma normas. Iepirkumi, kas sasniedz 01.03.2017. MK noteikumu Nr.105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtību” noteikto līgumcenu robežvērtību tiek izsludināti saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Attiecīgi iepirkumi, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par minētajos noteikumos norādīto, tiek izsludināti saskaņā ar akciju sabiedrības iekšējiem normatīvajiem aktiem.
Uzņēmumā nav atsevišķas iepirkumu daļas, bet ar valdes lēmumu ir izveidotas 12 dažādas iepirkumu komisijas. To sastāvā ir valdes locekļi, direktori, struktūrvienību vadītāji u.c. speciālisti. Visi AS „Rīgas siltums” iepirkumi ir pieejami uzņēmuma mājaslapas sadaļā “Iepirkumi”, norāda Agnete Bušta.
Aicināta raksturot „Rīgas siltums” iepirkumus, Agnete Bušta skaidro, ka akciju sabiedrība tos organizē, lai iepirktu materiālus, pakalpojumus, būvdarbus. 2017. gadā ir rīkotas 324 iepirkuma procedūras. Naudas apjoms ir mainīgs atkarībā no iepirkumu satura un apjoma. 64% no apgrozījuma veido siltumenerģijas un kurināmā iepirkums, bet pārējo iepirkumu īpatsvars ir 8% no uzņēmuma apgrozījuma.
Likumdošanas izmaiņās gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti
Pērn spēkā stājās jauns Publisko iepirkumu likums (PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums (SPSIL). Aicināta komentēt, kādas izmaiņas abi likumi ieviesa iepirkumu rīkošanā, Agnete Bušta atbild: Kopš jaunā likuma spēkā stāšanās dienas nav izsludinātas iepirkumu procedūras, kas pārsniegtu MK noteikumu Nr.105 noteikto līgumcenu robežvērtību, taču patlaban gatavojam divas iepirkumu procedūras, kurām jāpiemēro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Iepazīstoties ar jauno SPSIL, secināms, ka tajā pārņemta liela daļa Publisko iepirkumu likuma normu. Mūsu ieskatā, ir gan pozitīvas, gan negatīvas izmaiņas.”
Pie pozitīvām izmaiņām varot minēt jaunu SPSIL piemērošanas izņēmumu iekļaušanu, īsākus piedāvājumu iesniegšanas termiņus, plašākas iespējas informācijas apmaiņā ar pretendentiem, iespēju saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem, sagatavojot iepirkumu procedūras. Tāpat ir arī atvieglots piedāvājumu izvērtēšanas process, rīkojot atklātus konkursus, tas ir, pretendentu kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudi iespējams veikt tikai pretendentam, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, plašāks apraksts par apakšuzņēmēju piesaisti iepirkuma procedūrā, kā arī plašāks apraksts par personāla un apakšuzņēmēju nomaiņas procesu iepirkuma ietvaros, īsāks iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanas termiņš, kā arī depozīta maksas ieviešana par sūdzību iesniegšanu.
Vienlaikus AS „Rīgas siltums” kritizē SPSIL smagnējo uzbūvi, nepieciešamību vadīties ne tikai no SPSIL, bet arī no Ministru kabineta noteikumiem, garo un nepārskatāmo pantu uzbūvi, plašo izslēgšanas nosacījumu sarakstu, kurus īsti nevar piemērot tāpēc, ka SPSIL paredz normas, kas uzliek par pienākumu pasūtītājam uzdot pretendentiem iesniegt pierādījumus, ka izslēgšanas nosacījumu konstatēšana nav pamats pretendenta izslēgšanai. Minētā situācija pagarina piedāvājumu izvērtēšanas procesu.
Tāpat akciju sabiedrības skatījumā kā negatīvas izmaiņas tiek minēts īsāks izziņu un citu dokumentu izdošanas termiņš, kas uzliek administratīvo slogu pretendentiem, izslēgšanas nosacījuma pārbaude vairākkārt (nodokļu parādu esamība), lai gan publiski pieejamā datu bāze www.vid.gov.lv informāciju atjaunina divas reizes mēnesī, līdz ar to pie ātras piedāvājumu izvērtēšanas pārbaudāmā informācija nemainās, bet tiek uzlikts administratīvais slogs pasūtītājam.
Turklāt gadījumā, ja konstatē parāda esamību, pretendentu nav iespējams izslēgt no turpmākās dalības iepirkumā, jo pasūtītājam ir uzlikts pienākums sagatavot dokumentu, kurā jālūdz pretendentam sniegt pierādījumus par nodokļu parādiem, to samaksu.
AS „Rīgas siltums” ieskatā, ja pretendents ir nolēmis piedalīties iepirkumu procedūrā, tam būtu jāpārliecinās, ka visi nodokļi ir samaksāti, tādējādi jau a priori noņemot administratīvo slogu no paša piedāvājuma iesniedzēja un pasūtītāja.
Videi draudzīgs kurināmais, iekārtas un automobiļi
Jautājot, vai AS „Rīgas siltums” izmanto Elektronisko iepirkumu sistēmu, Agnete Bušta paskaidro, ka kopš jaunā likuma spēkā stāšanās dienas nav izsludinātas iepirkumu procedūras, kuras pārsniegtu MK noteikumos noteikto līgumcenu robežvērtību, līdz ar to Elektronisko iepirkumu sistēma līdz šim nav izmantota, lai izsludinātu iepirkumus.
Lai arī pērn jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta jaunie noteikumi attiecībā uz zaļajiem iepirkumiem, AS „Rīgas siltums” pagaidām neesot piemērojusi zaļā iepirkuma procedūru normatīvo aktu izpratnē, tomēr ikdienas iepirkumos dod priekšroku tādām tehnisko specifikāciju prasībām, kas nodrošina iepirkuma atbilstību zaļā publiskā iepirkuma principiem. Akciju sabiedrība visās darbības jomās īsteno videi aizvien draudzīgāku politiku, tostarp gan palielinot šķeldas īpatsvaru kurināmā bilancē, gan attiecībā uz iekštelpu apgaismojumu, tāpat arī uzstādot videi draudzīgas iekārtas, kas samazina kaitīgo izmešu apjomu, esam arī iegādājušies divus elektromobiļus un veicam līdzīgus videi draudzīgus pasākumus,” stāsta Agnete Bušta.
Šķeldas iepirkums žurnāla “Iepirkumi” redakcijas skatījumā arī ir zaļais iepirkums, jo šis kurināmā veids aizvieto fosilo kurināmo dabas gāzi. Izrādās, ka AS „Rīgas siltums” pērk šķeldu kopš sabiedrības dibināšanas 1996. gadā. Piegādātājus šķeldas iepirkumā izvēlas saskaņā ar iepirkumu procedūras nosacījumiem. Izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, tas ir, šķeldu pērk pēc siltumcentrāļu ražošanas vajadzībām noteiktiem tehniskajiem parametriem, daudzumiem, cenas un citiem vērtēšanas kritērijiem. Ik gadu piegādātāju daudzums mainās. Piemēram, pērn bijuši četri piegādātāji.
Turpinot iesākto, Baltijas valstīs lielākais siltumenerģijas ražotājs 2020. gadā ir iecerējis sasniegt aptuveni 46% biokurināmā siltumavotu saražotās enerģijas (siltumenerģija + elektroenerģija) īpatsvaru kopējā uzņēmuma ražošanas apjomā.
AS „Rīgas siltums” sūdzības par iepirkumu procedūrām tiekot saņemtas reti, apspirina Agnete Bušta. Pretendenti ir sūdzējušies par iepirkumu procedūrās izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un par iepirkumu procedūras rezultātiem.
AS “Rīgas siltums”
- dibināta 1996. gadā;
- patlaban centralizētai siltumapgādei ir pieslēgti 76% no Rīgas pilsētas ēkām un būvēm, t.i. 7846 ēkas (no tām 5485 dzīvojamās mājas);
- par siltumenerģijas piegādi un lietošanu ir noslēgti 6 668 līgumi;
- siltumtīklu kopējais garums ir 800 km, no kuriem akciju sabiedrībai piederoši ir 689 km.
Atbildēt