Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir beigusi izvērtēšanu projektiem Eiropas Savienības (ES) fondu programmā ģimenes ārstu veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai. No iesniegtajiem 40 projektiem varētu tikt īstenoti 26 projekti, kas paredz ieguldījumus 37 ģimenes ārstu prakšu infrastruktūras pilnveidē. Šī bija ceturtā, noslēdzošā programmas projektu atlases kārta.
Reģionālajā dalījumā visvairāk – 18 – ģimenes ārstu prakses attīstīs Rīgā 7 projektu ietvaros. Pierīgā īstenos 8 projektus, Kurzemē – 6, Latgalē 3, Zemgalē un Vidzemē – katrā pa vienam projektam.
Ar ES fondu finansējumu individuālajās ģimenes ārsta praksēs būs iespējams veikt gan būvniecības un vides pieejamības nodrošināšanas darbus, gan papildināt medicīnisko, saimniecisko un informācijas tehnoloģiju aprīkojumu un iegādāties mēbeles. Ģimenes ārsta prakse ar vienu pakalpojuma sniegšanas vietu var pretendēt uz attiecināmo izmaksu kopsummu līdz 15 000 eiro, ar divām vai vairākām pakalpojuma sniegšanas vietām – līdz 17 000 eiro.
Kā ziņots iepriekš, projektu atlasē iesniegšana ilga no 2022. gada 22. novembra līdz š.g. 23. janvārim par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts budžeta programmā atlikušo finansējumu – vairāk nekā 0,33 miljoniem eiro. Finansējuma ierobežotā apjoma dēļ noraidāmi ir 14 projekti, kuros bija plānotas investīcijas 16 ģimenes ārstu prakses vietās.
ERAF atbalsts ģimenes ārstu prakšu infrastruktūrai paredzēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” projektu iesniegumu atlases ceturtās kārtas ietvaros. Šis bija ceturtais, papildus iekļautais uzsaukums ģimenes ārstu prakšu attīstībai 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā.
Rīgā no 18. marta sākusies kafejnīcu pavasara un vasaras sezona. Šogad atvieglota kārtība, kāda uzņēmēji var saņemt atļaujas āra kafejnīcu darbībai, papildināts āra kafejnīcu tipveida risinājumu katalogs un mainījusies ielu tirdzniecības nodevas piemērošanas kārtība un tās piemērošanai noteiktās zonas.
Arī šogad ielu tirdzniecības atļauju iespējams saņemt atvieglotā kārtībā, bez projekta izstrādes un saskaņošanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD), ja:
– iepretim kafejnīcai, uz ietves, tiks izvietoti tikai vieglas konstrukcijas galdi un krēsli, kas ir konkrētai pilsētvides zonai atbilstoši, puķu kastes un gāzes sildītāji;
Pērn, pirmajā vasarā pēc pandēmijas, apmēram puse vasaras kafejnīcu, kas tika izvietotas Rīgā, bija vai nu pašvaldības piedāvātie tipveida risinājumi, vai atvieglotā kārtībā uzstādāmie galdi un krēsli, kam nav nepieciešams saskaņot projekta dokumentāciju.
Turpmāk pieteikums ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, izvēloties izvietot tikai galdus un krēslus vai pašvaldības piedāvāto tipveida risinājumu, jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram (AIC). Pirms tam nav jādodas saņemt citu iestāžu saskaņojumu.
No 2023. gada 10. marta stājušies spēkā grozījumi pašvaldības nodevas par tirdzniecību publiskās vietās likmes piemērošanas kārtībā un zonu sadalījumā. No 2023. gada Rīgas pilsēta ir sadalīta trīs zonās, kuru robežas atbilst pilsētas apkaimju robežām. Zonu sadalījums noteikts atbilstoši tam, cik daudz āra kafejnīcu saskaņots katrā apkaimē iepriekšējā vasaras sezonā.
Noteiktas arī jaunas nodevu likmes, kas atkarīgas gan no zonas, gan izvēlētā āra kafejnīcas risinājuma. Atvieglotā kārtībā uzstādīto krēslu un galdu nodevas dienas likme tagad ir konstanta neatkarīgi no aizņemamās platības atbilstoši tam, kurā zonā tie uzstādīti.
Lai atbalstītu uzņēmējus, šogad tiek ieviestas arī ielu tirdzniecības nodevu atlaides. Tiem uzņēmējiem, kuru āra kafejnīcas pagājušajā vasarā vismaz 30 dienas pēc kārtas nevarēja strādāt pašvaldības veiktu ielu remontdarbu dēļ, šajā sezonā iespējams saņemt 50% atlaidi no āra tirdzniecības nodevas maksas.
Šogad arī papildināts PAD izstrādātais tipveida risinājumu katalogs. Šobrīd notiek darbs arī pie atbalsta programmas izstrādes, kas paredzēs līdzfinansējumu jaunu parkletu uzstādīšanai, ja uzņēmējs izvēlas pašvaldības tipveida risinājumu.
Vairāk informācijas par vasaras kafejnīcu saskaņošanu, nodevu apmēriem un pašvaldības izstrādātajiem tipveida risinājumiem riga.lv.
Pašnodarbinātām personām vairs nebūs jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi no saimnieciskās darbības. To noteic Saeimā ceturtdien, 23.martā, pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Izmaiņas piemēros ar šī gada 1.janvāri.
Ja nodokļa maksātājs jau būs veicis pirmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu par 2023.gadu, kura termiņš ir 23.marts, tas parādīsies vienotajā nodokļu kontā kā nodokļa pārmaksa, ja vien netiks novirzīts citu nodokļu maksājumu segšanai. Savukārt, ja avansa maksājums nebūs veikts, par šo maksājumu netiks aprēķināta nokavējuma nauda, noteic grozījumi.
Nodokļa maksātājs varēs arī izvēlēties veikt nodokļa avansa maksājumus tāpat kā līdz šim – jau taksācijas gada laikā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iepriekš veiktās nodokļa iemaksas tiks attiecinātas aprēķinātā nodokļa segšanai un būs jāveic mazāka iemaksa, nekā aprēķināts deklarācijā. Ja taksācijas gada laikā veiktā iemaksa būs lielāka nekā aprēķinātā piemaksājamā summa, papildus maksājums nebūs jāveic.
Līdz šim bija noteikts, ka pašnodarbinātās personas veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus, savukārt Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko satricinājumu pārvarēšanai 2020., 2021. un 2022.gadā avansa maksājumus varēja neveikt vai veikt labprātīgi.
Likums grozīts, lai pašnodarbinātās personas savus finanšu resursus varētu maksimāli efektīvi izmantot savā saimnieciskajā darbībā, tostarp veiksmīgāk atgūties no ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisījusi gan Covid-19 pandēmija, gan arī Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, teikts grozījumu anotācijā.
Ministru kabineta sēdē š.g. 21. martā apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, lai nodrošinātu atbilstošu Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitātes pieejamību un izmantošanu saistībā ar dzīvojamo māju mājas lietas dokumentācijas kārtošanu BIS ikvienai personai, kas pārvalda noteiktas platības dzīvojamo māju.
Kā zināms, no 2023. gada 1. marta Mājas lietas kārtošanas BIS ir obligāta. Mājas lieta papīra formā jau ir pastāvējusi līdz šim, taču šobrīd ar BIS izveidotās funkcionalitātes palīdzību Mājas lietas saturs tiek pārnests digitālā vidē. Līdz ar to Mājas lieta būs digitāla krātuve, kurā tiks attēloti un uzturēti ar konkrētās dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un uzturēšanu saistītie dati, informācija un dokumenti.
Lai piekļūtu Mājas lietai BIS, pārvaldniekam, kas kārto Mājas lietas dokumentāciju, ir jāreģistrējas pārvaldnieku reģistrā. Savukārt pārvaldnieku reģistrā reģistrē un konkrētai dzīvojamai mājai tiek nodrošināta piekļuve tad, ja pārvaldniekam ir atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija, un ja iesniegts noslēgtais pārvaldīšanas līgums ar dzīvojamās mājas kopību. Diemžēl šobrīd praksē novērojams, it īpaši reģionos, ka daļa no pārvaldniekiem nevar reģistrēties un piekļūt BIS Mājas lietai, tādējādi nespējot pildīt pārvaldīšanas uzdevumu – kārtot Mājas lietu, jo pārvaldniekam nav atbilstoša kvalifikācija.
Lai nodrošinātu dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību un iespēju izmantot BIS Mājas lietas funkcionalitāti ikvienam dzīvojamās mājas pārvaldniekam, valdības apstiprinātie grozījumi atvieglo piekļuvi mājas lietas saturam BIS. Turpmāk kā vienīgais priekšnoteikums reģistrācijai pārvaldnieku reģistrā, lai saņemtu piekļuvi Būvniecības informācijas sistēmā attiecīgai mājas lietai, būs noslēgts dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopību.
Līdz ar to turpmāk ikviens pārvaldnieks varēs izmantot BIS izveidoto funkcionalitāti attiecībā uz dzīvojamās mājas Mājas lietas kārtošanu elektroniskā vidē, tostarp nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesu elektroniski, ņemot vērā, ka Dzīvokļa īpašuma likums šobrīd paredz lēmumu pieņemšanas procesu arī elektroniskā vidē.
Vienlaikus norādām, ka ar šiem grozījumiem netiek mainītas likumā noteiktās profesionālās kvalifikācijas prasības pārvaldniekiem, taču tās tiek pielīdzinātas Profesionālās izglītības likumā noteiktajām prasībām. Papildu skaidrojums par veiktajām izmaiņām profesionālās kvalifikācijas līmeņos publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.
Detalizēti ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā var iepazīties Tiesību aktu portālā. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.
Ministru kabinets otrdien, 21. martā, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumus par valsts vietējās nozīmes autoceļu nodošanu Dobeles, Madonas un Ādažu novada pašvaldību īpašumā turpmākai to apsaimniekošanai.
Madonas novada pašvaldības pārziņā nodos vairākus autoceļus. Pašvaldība turpmāk apsaimniekos autoceļu V892 Praulienas pagastā un ceļu V903 Mētrienas pagastā. Tāpat pašvaldība savā īpašumā pārņems autoceļu V850 Liezēres pagastā, V882 Bērzaunes un Aronas pagastā, kā arī vietējās nozīmes ceļu V883 Bērzaunes un Vestienas pagastā. Arī autoceļš V890 Dzelzavas pagastā un ceļš V891 Praulienas pagastā turpmāk būs Madonas novada pārziņā.
Dobeles novada pašvaldība savā īpašumā pārņems vietējās nozīmes autoceļu Bēnes pagastā – V1136 “Pievedceļš Garā kalna karjeram”. Savukārt Ādažu novada pašvaldības rīcībā nonāks valstij piederošais īpašums V48 “Veckūlu iela”.
Autoceļu piederības statusa maiņa notiek, lai veicinātu lietderīgāk un saimnieciskāk risināt transporta infrastruktūras pilnveidošanu un attīstību. Pārņemot vietējās nozīmes autoceļus, pašvaldības var efektīvāk īstenot to autonomās funkcijas, piesaistīt Eiropas savienības finansējumu ceļu uzlabošanai, kā arī radīt darbavietas un veicināt privāto investīciju piesaisti.
Normatīvais regulējums nosaka, ka pašvaldībām, kas savā īpašumā pārņem valsts vietējo autoceļu vai tā posmu, tiek piešķirta mērķdotācija 1560 eiro apmērā par katru pārņemto kilometru uz termiņu ne ilgāku par pieciem gadiem.
Pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) izveidoto ekspluatācijas lietu skaits teju trīskāršojies. Tas skaidrojams ar to, ka no šā gada marta daudzdzīvokļu namu pārvaldniekiem būs obligāti jāveido elektroniska mājas lieta, un daļa to jau sākuši darīt.
2021. gada decembrī Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) uzturētajā BIS bija reģistrētas 56 774 ekspluatācijas lietas, bet attiecīgajā mēnesī pēc gada- 150 354. Straujš ekspluatācijas lietu skaita pieaugums bija gaidāms un paredzams, ka normatīvi noteikto pienākumu dēļ tas turpinās palielināties arī šogad. Kopumā Latvijā ir ap 38 600 daudzdzīvokļu māju, un daudzām no tām ir vairākas būves, kam katrai nepieciešama sava ekspluatācijas lieta. Tomēr līdz 2022. gada beigām piekļuve bija izveidota vien aptuveni 4 000 māju lietām, tā ka daudziem namu pārvaldniekiem elektroniska lietu kārtošana vēl ir tikai priekšā.
To, ka saistībā ar jaunajiem pienākumiem namu pārvaldnieki sarosījušies, apliecina arī BIS reģistru e-pakalpojumu dati – iesniegumu par ziņu aktualizāciju dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā skaits gada laikā pieaudzis no 6 līdz 153, bet iesniegumu par reģistrāciju skaits no 11 līdz 79.
Ievērojami pieauguši arī citi BIS rādītāji – turpinājis palielināties sistēmas lietotāju skaits un tajā pieejamo būvniecības lietu skaits. Nedaudz samazinājies pieejamo e-pakalpojumu daudzums – tas noticis procesu efektivizācijas rezultātā. Ņemot vērā, ka pēdējos gados regulāri organizētas sistēmas lietotāju apmācības, 2022. gadā apmācīto lietotāju skaits sarucis, tāpat sniegts mazāk konsultāciju par sistēmas lietošanu.
Lai arī 2022. gada decembrī noslēdzās BIS attīstības projekta II kārta, kas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tika īstenota trīs gadus, sistēmas attīstīšana ar to neapstājas, un līdz nākamā gada decembrim projekta pagarinājuma ietvaros tiks īstenotas papildu aktivitātes.
2021.gada beigās un 2022.gada sākumā ir stājušies spēkā grozījumi speciālajos būvnoteikumos, ar kuriem tika likvidēti vai apvienoti vairāki ieceres veidi (likvidētas apliecinājuma kartes ēkām un inženierbūvēm, bet vairāki paskaidrojumu rakstu veidi apvienoti). Tādējādi ievērojami vairāk reģistrēti atsevišķi būvniecības e-pakalpojumi, piemēram, paziņojums par būvniecību.
2022. gadā BVKB nodrošinājis būvdarbu kontroli 317 objektos. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem vērojams kritums, kam viens no skaidrojumiem ir Būvniecības likumā noteikto BVKB būvdarbu kontrolei piekritīgo objektu atlases kritēriju maiņa. Gada laikā BVKB uzsāka būvdarbu uzraudzību 259 jaunos objektos. 196 objekti pieņemti ekspluatācijā. “Konsultē vispirms” sapulču ietvaros sniegti ieteikumi 745 būvniecības procesa dalībniekiem un būvdarbu kontroles procesā sagatavoti 738 atzinumi par būvju pārbaudi. 199 jeb 30% gadījumu ir konstatēti pārkāpumi, galvenokārt – par veikto būvdarbu neatbilstību būvprojektam vai izmantotiem būvizstrādājumiem, kuriem nav atbilstību apliecinošās dokumentācijas. 49 objektos atbilstoši BVKB izstrādātiem kritērijiem tika vērtēta būvdarbu veicēju kvalitātes kontroles sistēma (KKS) un secināts, ka tā ir izstrādāta atbilstoši speciālajiem būvnoteikumiem, turklāt liela daļa būvdarbu veicēju sistēmas izstrādē ir izmantojuši BVKB izstrādātās vadlīnijas. Gadījumos, kad būvniecības dalībnieki ieviesuši KKS, pārbaužu laikā konstatēto neatbilstību skaits ir mazāks.
2022. gadā publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības ietvaros veiktas 434 fiziskās pārbaudes. BVKB īstenoto fizisko pārbaužu skaits ir audzis, jo pēc Rīgas pašvaldības lūguma rudenī tika intensīvi apsekotas galvaspilsētas spēļu zāles. 209 gadījumos veiktas atkārtotas pārbaudes BVKB norādījumu vai pieņemto administratīvo aktu izpildes kontrolei. Secināts, ka avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī ir 8% ēku. Gadu iepriekš šis rādītājs bija divreiz lielāks- 17%, kas saistīts ar to, ka 2021. gadā birojs veica atkārtotas pārbaudes avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī esošajās būvēs, lai pārliecinātos par to tehniskā stāvokļa izmaiņām. 2022. gadā 55% apsekoto ēku bija teicamā vai labā stāvoklī (2021. gadā 18%), savukārt 35% ēku drošība jāuzlabo (2021.gadā 66%). 32% gadījumu ēku īpašnieki joprojām nav veikuši ēku periodisko tehnisko apsekošanu, kas ir labāk, nekā 2021. gadā, kad tā bija veikta tikai 19% gadījumu. Otrās un trešās grupas publiskajām ēkām, kuras ir nodotas ekspluatācijā pirms 2014. gada 1. oktobra un kurām pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, tā jāveic līdz 2024. gada 31.oktobrim.
“Sabiedrības drošība ir ēku īpašnieku rokās. Taču apziņa, ka ikvienam īpašniekam ir pienākums rūpēties par ēkas pamatprasībām – mehānisko stiprību un stabilitāti, ugunsdrošību, lietošanas drošību – veidojas ļoti lēni. Par to liecina mūsu iestādes rīcībā esošie dati. Neskatoties uz to, ka regulējumā noteikto pienākumu izpildei vēl ir laiks, aicinu neatlikt ēkas periodisko tehnisko apsekošanu. Tas ļaus novērtēt ēkas tehnisko stāvokli un identificēt iespējamos riskus,” norāda BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.
Lai veicinātu vienveidīgu pieeju tehniskajai apsekošanai, pērn BVKB speciālisti iesaistījušies Ekonomikas ministrijas organizētā darba grupā tehniskās apsekošanas vadlīniju izstrādei. Noslēdzies darbs pie ēku ekspluatācijas lietu riska līmeņa noteikšanas algoritma izstrādes, kā rezultātā BVKB uzsāk sistemātisku publisko ēku pārbaudi, kas balstīta uz risku analīzi.
Pildot būvvaldes funkciju, BVKB būvvaldes komisija strādājusi ar 150 būvniecības lietām saistībā ar militāro objektu būvniecību, 14 būvniecības lietām saistībā ar valsts robežas infrastruktūras izbūvi un 2 būvniecības lietām saistībā ar elektropārvades līniju būvniecību, kurām noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Pieņemti 298 lēmumi, no tiem 259 lēmumi skar Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību.
BVKB līdz 2022. gada beigām sertificējis 194 būvekspertus. Izsniegto sertifikātu skaits ir lielāks par sertificēto speciālistu skaitu, jo atsevišķiem speciālistiem ir vairāki sertifikāti dažādās sfērās. 2022. gadā BVKB izskatījis sūdzības par 9 būvspeciālistu iespējamajiem profesionālās darbības pārkāpumiem, un vienā no šiem gadījumiem pieņemts lēmums par brīdinājuma izteikšanu būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzes darbības sfērā. Papildus tam saņemtas 7 sūdzības par būvspeciālistu iespējamajiem profesionālās darbības pārkāpumiem, kas tika pārsūtītas citām sertificēšanas institūcijām atbilstoši piekritībai. Veikta 52 sertificēto būvekspertu aptauja ar mērķi novērtēt sniegto pakalpojumu kvalitāti. Rezultāti liecina, ka kopš 2021.gada ir vērojama tendence labāk apmierināt klientu vēlmes un izpildīt prasības saistībā ar nepieciešamās informācijas pieejamību publiskajā telpā.
2022. gada laikā BVKB uzturētajā vienotajā elektroniskajā darba laika uzskaites datu bāzē (VEDLUDB) reģistrēta informācija par 214 galvenajiem būvdarbu veicējiem, 1 384 apakšuzņēmēju līgumiem, 488 būvlaukumiem, un 96 234 būvlaukumos nodarbinātajiem. Būtiski nemainoties galveno būvdarbu veicēju un būvlaukumu skaitam, gada laikā dubultojies reģistrēto būvlaukumos nodarbināto skaits – pērn tas bija 43 169. Tas norāda uz VEDLUDB pozitīvo lomu nelegālās nodarbinātības un ēnu ekonomikas mazināšanā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir parakstījis rezolūciju, ar kuru Aizsardzības ministrijai tiek uzdots vērtēt iespējas lauzt līgumu par pārtikas piegādi Latvijas armijai ar iepirkumā uzvarējušo uzņēmumu “Zītari LZ”, vienlaikus nodrošinot pārtikas apgādes nepārtrauktību.
Ministru prezidents ir uzdevis to vērtēt, ņemot vērā informāciju par nepilnībām publiskajā iepirkumā pārtikas piegādei Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.
Aizsardzības ministrijai informatīvais ziņojums par līguma laušanas iespējām ir jāsagatavo līdz šā gada 31. martam, lai to būtu iespējams izskatīt valdības sēdē 4. aprīlī.
Līdz šī gada februārim kopumā bijis stabils progress Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada perioda investīcijās. Tāpat 2023. gada 6. martā izsludināta pirmā jaunā 2021.–2027. gada perioda projektu iesniegumu atlase VARAM īstenotajam pasākumam pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošanai. Vienlaicīgi ES fondu jaunā 2021.–2027. gada perioda investīciju ieplūšana tautsaimniecībā un Atveseļošanas fonda (AF) ieviešana ir jāpaātrina, liecina otrdien, 21. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm.
“Lai paātrinātu ekonomikas izaugsmi, intensīva un ilgtspējīga ES fondu investīciju ieplūšana tautsaimniecībā var dot nepieciešamo stimulu straujākai attīstībai. Publiskais finansējums var sniegt nozīmīgu devumu nacionālo un reģionālo mērķu sasniegšanai, veicināt nodarbinātību, attīstīt infrastruktūru un sekmēt uzņēmējdarbības vidi. Plānojot investīcijas, kritiski svarīgi ir mainīt mūsu domāšanu par ES fondiem no “apgūšanas” uz “investēšanu”, un pārvirzīt resursus no neproduktīvās ekonomikas uz produktīvo, jo augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumi ir pamats valsts izaugsmei un virzībai no attīstības un labklājības valsti,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Līdz 2023. gada 28. februārim īstenošanā ir 2434 projekti par gandrīz visu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejamo ES fondu līdzfinansējuma summu – 4,6 miljardi eiro. Tajā skaitā pabeigti projekti par trešo daļu ES finansējuma ar vislielāko ieguldījumu videi draudzīgas ekonomikas, transporta, vides un izglītības jomās. Projektu īstenotājiem kopumā izmaksāti gandrīz 3,6 miljardi eiro, šī gada divos mēnešos 93 miljoni eiro. 2023. gadā projektu īstenotājiem plānots izmaksāt 528,8 miljonus eiro, savukārt 2024. gadā – 609,8 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka 2023. gads ir perioda noslēdzošais gads projektu īstenošanai ar ES fondu līdzfinansējumu, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un citas ES fondu vadībā iesaistītās iestādes operatīvi veic riska vadības pasākumus, pēc nepieciešamības rodot individuālus risinājumus projektu pabeigšanai ar ES fondu līdzfinansējumu, pamatotos gadījumos īstenotājiem veicot atbalstāmas izmaiņas darbu apjomos, īstenošanas termiņos, kā arī izmantojot aizņemšanās iespējas u.c. risinājumus.
Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprināja ES kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.–2027. gadam, tādējādi noslēdzot plānošanas un investīciju stratēģijas definēšanas posmu un dodot iespēju 5 miljardu eiro (4,3 miljardu eiro ES fondu finansējuma un 0,7 miljardi nacionālais finansējums) ieplūšanai Latvijas ekonomikā. Šobrīd saskaņošanā ir MK noteikumu projekti 21 specifisko atbalsta mērķu/pasākumu īstenošanai. Atbilstoši atbildīgo iestāžu aktualizētajai informācijai, 2023. gadā plānots izsludināt investīciju (91 projektu iesniegumu) atlases par vairāk nekā pusi no pieejamā finansējuma, tas ir, par 2,8 miljardiem eiro labklājības, izglītības, veselības, uzņēmējdarbības, būvniecības un energoefektivitātes jomu pasākumos. Attiecīgi šogad atbildīgajām iestādēm jāmobilizē darbs pie investīciju nosacījumu izstrādes apstiprināšanai Ministru kabinetā.
No šī gada plānotajām projektu atlasēm kā nozīmīgākās izceļamas gada otrajā pusē plānotās ceļu infrastruktūras attīstībā par 335 miljoniem eiro un Rīgas ceļu infrastruktūrā par 86 miljoniem eiro, dzelzceļa infrastruktūras attīstībā par 265 miljoniem eiro, kā arī dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstībā par 94 miljoniem eiro, Paula Stradiņa slimnīcas infrastruktūras attīstībā par 151 miljonu eiro, ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstībā par 105 miljoniem eiro.
Tāpat šogad iestādēm jāpabeidz (18 no 49) AF plānā noteikto 2022. gada rādītāju izpilde ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam, lai Latvija šī gada otrajā pusē varētu EK iesniegt nākamo un apjomīgāko maksājuma pieprasījumu 438 miljonu eiro saņemšanai. Vienlaikus līdz šī gada beigām iestādēm jāizpilda arī 2023. gada 34 rādītāji. Sākotnējo konsultāciju ietvaros, šī gada martā FM nosūtīja Eiropas Komisijai sadarbībā ar iestādēm sagatavoto AF plāna grozījumu priekšlikuma projektu par papildu 8,5 miljonu eiro mainīgās daļas un 123,79 miljonu eiro RePowerEU finansējuma izmantošanu.
Lai vecinātu ES fondu, AF un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna investīciju efektīvu īstenošanu tautsaimniecības izaugsmei Latvijā, 2023. gada 22. februārī izveidota ES fondu tematiskā komiteja finanšu ministra vadībā. Komitejas sēdē jau tika izskatīti jautājumi par ES investīciju paātrināšanu, EK iniciatīvas AF papildu piešķīrumam enerģētikas jomai sadaļu, sadārdzinājumiem nozīmīgos projektos u.c. jautājumi. Papildus tam FM piedāvās uzdevumus un disciplīnas principus investīciju paātrināšanai kārtējā pusgada ziņojumā MK, kā arī turpinās ik mēnesi informēt MK par ES fondu un AF būtiskajām aktualitātēm, nodrošinot operatīvo un politisko uzraudzību un nepieciešamības gadījumā lemjot par turpmāko rīcību.
Ikmēneša ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm ar datiem līdz 2023. gada 31. janvārim ir pieejams ES fondu mājaslapā.
Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas veiktās pirmās dienesta pārbaudes rezultātiem, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece ir izdevusi rīkojumu no amata pienākumu pildīšanas uz laiku atstādināt divas amatpersonas, kas saistītas ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) veikto iepirkumu “Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām”.
Vienlaikus pret abām uz laiku atstādinātajām amatpersonām ir uzsākta disciplinārā izmeklēšana.
Respektējot tiesībsargājošo iestāžu lūgumu, Aizsardzības ministrija pašlaik detalizētāku informāciju par atstādinātajām amatpersonām, to amatiem un dienesta izmeklēšanas gaitu nesniegs.
Jau ziņots, ka, reaģējot uz izskanējušo informāciju masu plašsaziņas līdzekļos, aizsardzības ministre nekavējoties uzdeva veikt pārbaudi par VALIC veiktā iepirkuma “Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām” rezultātu atbilstību iepirkuma mērķim, kā arī citus šī iepirkuma tiesiskos aspektus. Šobrīd notiek dienesta pārbaude, lai vērtētu pārējo ar šo iepirkumu saistīto amatpersonu atbildību.
