Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi

CFLA pagarinājusi pieteikšanos finansējumam platjoslas infrastruktūras attīstīšanai

Satiksmes ministrija

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pagarinājusi pieteikšanos Atveseļošanas fonda (AF) finansējumam platjoslas infrastruktūras attīstīšanai, liecina informācija oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.

Pieteikšanās termiņš ir pagarināts līdz 2024. gada 10. aprīlim. Finansējumam ir aicināti pieteikties elektronisko sakaru komersanti. Sākotnēji projekta iesniegumu pieņemšana bija paredzēta līdz šī gada 26. februārim.

No AF pieejamas investīcijas 16,5 miljonu apmērā platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībai.

Satiksmes ministrijas izstrādātajā AF programmā uz finansējumu var pretendēt elektronisko sakaru komersanti, kuriem ir tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu Latvijā un kuri iepriekšējo triju gadu laikā ir nodrošinājuši elektronisko sakaru tīkla izveidi vismaz 300 objektos.

AF atbalsts varēs tikt izmantots, lai nodrošinātu ļoti augstas veiktspējas tīkla pasīvās infrastruktūras un augstas veiktspējas tīkla aktīvās infrastruktūras izveidi, projektēšanas un testēšanas izmaksas, kā arī citus saistītos izdevumus.

Investīcijas mērķis ir izveidot elektronisko sakaru infrastruktūru, kas spēj nodrošināt interneta pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 300 megabiti sekundē mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēm, kā arī sabiedriskām ēkām visā valsts teritorijā, izveidojot tehnoloģiski neitrālus pieslēgumus, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību.

Pieejamais AF finansējums ir 16 500 000 eiro: investīcijām katrā plānošanas reģionā paredzēti 3 300 000 eiro. Projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2026. gada jūnija beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

AF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.4. reformu un investīciju virziena “Digitālās infrastruktūras transformācija” 2.4.1.2.i. investīcijas “Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība” ietvaros.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Pašvaldības Uzņēmējdarbība

Pieejams ES fondu finansējums uzņēmējdarbības infrastruktūrai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, aicinot pašvaldības pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstīšanai pilsētu funkcionālajās teritorijās. Pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums šajā atlases kārtā – gandrīz 66  miljoni eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā ES fondu programma izveidota, lai  attīstītu uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru un palielinātu privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām.

Atklātajā projektu atlasē finansējumam var pieteikties pašvaldības vai to izveidotas iestādes; speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes; pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, kā arī publiski privātās kapitālsabiedrības, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus. 

Projektos tiks finansētas darbības, kas sekmē jaunu komersantu izvietošanu vai esošo komersantu paplašināšanos uzņēmējdarbības teritorijās, piemēram, industriālo pieslēgumu ierīkošana siltumapgādei, ūdensapgādei, elektroapgādei; ceļu infrastruktūra;  uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība; inženiertehniskās sistēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un uzkrāšanai; videi nodarītā kaitējuma remediācija vai degradētu ekosistēmu sanācija, kā arī teritorijas labiekārtošana. 

Plānots, ka projektu īstenošanas rezultātā līdz 2029. gada beigām attīstītajās publiskās infrastruktūras vietās labumu gūs vismaz 23 komersanti, radot darba algu fonda pieaugumu privātajā komercdarbībā vismaz 33 277 500 eiro un nodrošinot privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – vismaz 44 370 000 eiro.  

Otrajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir 77 577 491 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – finansējums 65 940 867 eiro un nacionālais finansējums ne mazāk kā 11 636 624 eiro. Finansējuma sadalījums plānošanas reģioniem: 
•    Rīgas plānošanas reģionam – ERAF finansējums 6 462 205 eiro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 140 389 eiro;
•    Kurzemes plānošanas reģionam – ERAF finansējums 13 254 114 eiro  un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 2 338 961 eiro;
•    Zemgales plānošanas reģionam – ERAF finansējums 13 715 701 eiro  un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 2 420 418 eiro;
    Vidzemes plānošanas reģionam ERAF finansējums 14 243 227 eiro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 2 513 511 eiro;
•    Latgales plānošanas reģionam – ERAF finansējums 18 265 620 eiro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 3 223 345 eiro.

Projektu iesniegumus CFLA pieņem no š.g. 21. februāra  līdz 2024. gada 21. jūnijam. Projektu atlases dokumentācija publicēta cfla.gov.lvTiešsaistes seminārs par projektu atlases jautājumiem plānots 2024. gada 6. martā.    


ES fondu atbalsts paredzēts VARAM izstrādātā ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.1. pasākuma “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” ietvaros.


Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”. 

Kategorijas
Pašvaldības

Pašvaldības gatavojas viedo risinājumu ieviešanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2024. gada 21. februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizēja semināru “Viedās pašvaldības – inovatīvās projektu idejas”, aicinot klātienē plānošanas reģionu, pašvaldību, valsts pārvaldes, zinātnes un inovatīvo risinājumu uzņēmumus, lai veicinātu izpratni par inovatīviem risinājumiem un to ieviešanu pašvaldību funkciju uzlabošanai.

Semināra nolūks bija vienkopus pulcēt projektu pieteikumu gatavošanā iesaistītās puses, kas plāno pretendēt uz finansējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.4. pasākuma “Viedās pašvaldības” ietvaros.

Semināra pirmajā daļā dalībnieki uzzināja par aktualitātēm un specifiku inovatīvu iepirkumu jomā, par kritērijiem, kas tiks vērtēti “Viedo pašvaldību” projektu pieteikumu atlasē, par zinātnieku un ekspertu atzinumiem, kuros tiks vērtēta plānotā viedā risinājuma novitāte Latvijas kontekstā, kā arī par inovāciju atrašanu, definēšanu un ieviešanu. Savukārt, otrajā daļā pašvaldību un inovatīvu risinājumu uzņēmumu pārstāvji prezentēja “viedās” idejas un risinājumus, kas varētu sniegt ekonomiju pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā. Šīs idejas komentēja un prezentētājiem jautājumus uzdeva zinātnes jomas pārstāvji un viedo risinājumu eksperti. Semināra noslēgumā notika tīklošanās – ieinteresēto pušu sarunas tālākas sadarbības īstenošanai.

Lai pieteiktos Eiropas Reģionālās attīstība fonda (ERAF) finansējumam viedo risinājumu ieviešanai pašvaldībās, kur maksimālais atbalsts vienam projektam ir 3 105 900 euro, plānošanas reģioni rīko pašvaldību ideju priekšatlasi. Šīs idejas vērtēs arī Latvijas Zinātnes padomes eksperti un atzinumu sniegs VARAM. Ierobežotas atlases projektu pieteikumu iesniegšana pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras uzaicinājuma notiks līdz 2024. gada beigām, bet viedie risinājumi jāievieš piecu gadu laikā. Viedā risinājuma ieviešanas rezultātā vismaz piecās pašvaldībās jāsamazina pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu, enerģijas patēriņš vai laika patēriņš vismaz 10% apmērā.

Seminārā gūtās zināšanas un kontakti ar zinātniskajām institūcijām un viedo risinājumu uzņēmumiem palīdzēs pašvaldībām sagatavot kvalitatīvus un vērtēšanas kritērijiem atbilstošus projekta pieteikumus “Viedo pašvaldību” aktivitātē.

Seminārs tika īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.2. pasākuma projekta Nr. 5.1.1.2/1/23/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana” ietvaros.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA PROGRAMMAS LATVIJĀ: NOZĪMĪGS ATBALSTS, BET VAI PIETIEKAMI IZMANTOTS?!

Biedrība “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli. Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Ar ko sākt? Pirms izvēlēties atbalsta programmu ir jāņem vērā šādi pamataspekti:

  1. Programmu dažādība. Lai pilnvērtīgi izmantotu uzņēmējdarbības atbalsta iespējas, ir svarīgi izprast programmu prioritātes un mērķus. Dažas atbalsta programmas orientējas uz jauno uzņēmēju atbalstu, sniedzot konsultācijas un resursus uzņēmuma dibināšanai, citas fokusējas uz eksporta iespēju paplašināšanu, nodrošinot informāciju par starptautisko tirgu, citu programmu fokuss ir ilgtspējas virzienā utml.
  2. Programmas veidojas divos līmeņos – starptautiskajās atbalsta programmās un nacionālā mēroga atbalsta programmās.
  3. Programmu atbalsta formāti – finansiāls un nefinansiāls.

Ko tas viss nozīmē? Paskaidrošu.

Starptautiskajās programmās uzņēmumi var piedalīties projektos, kas nereti prasa starptautisku partnerību un noteiktus mērķus, kas atbilst ES fonda mērķiem un līdz ar to ne vienmēr sakrīt ar uzņēmuma konkrētām vajadzībām. Tāpat arī administrēšanas process un naudas plūsma ir salīdzinoši garš un sarežģīts process. Šāda veida programmas ir Interrega pārrobežu programmas, Erasmus + programma, Horizon Europe, Life un citas. Kopumā šīs starptautiskās programmas ir ļoti vērtīgas, bet uzņēmumam ir jābūt gatavam garam ceļam līdz rezultātam, kas, iespējams, būs vairāk fokusēts uz plašāku jautājumu risināšanu. Piemēram, Interreg Igaunijas Latvijas programma atbalsta uzņēmumus inovatīvu produktu attīstībā, kuri tiek attīstīti reģionos un komandā, kas veidota no Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem, organizācijām. Programmas mērķis ir attīstīt pārrobežu sadarbību starp Latviju un Igauniju reģionos, tāpēc fokuss ir nevis uz vienu konkrētu uzņēmumu, bet jau starptautisku komandu un reģiona attīstību. Lai tomēr iedvesmotu uzņēmumus izvērtēt starptautisko programmu iespējas,  salīdzinot ar iepriekšējiem fondu periodiem, projektu administrēšana un atskaišu sistēma ir atvieglota, jo ES fondu programmu pārraugi saprot, ka projektu sarežģītību veido starptautiska partnerība, atšķirīgas nodokļu sistēmas un līdzīgi jautājumi, ka projektu vadītājiem jāpārzina.

Nacionāla mēroga programmas, kas arī atbalsta starptautiskas aktivitātes, ir pragmatiskākas, praktiskākas un fokusētākas gan uz uzņēmumu šī brīža aktuālām vajadzībām, gan finanšu atbalsta rīkiem. Informāciju par iespējām var meklēt pie ES fondu pārvaldītājiem – LIAA, CFLA, ALTUM, Lauku atbalsta dienestā, u.c. Minētās organizācijas nodrošina gan finansiālu, gan nefinansiālu atbalstu. Nacionālā mēroga programmas atbalsta dažādas aktivitātes uzņēmumos sākot ar digitalizācijas, eksporta veicinošiem pasākumiem līdz pat energoefektivitātes atbalsta rīkiem. Jāņem vērā, ka informācijai jāseko līdzi gana regulāri, jo konkursi ir atvērti periodiski.

Šis, protams, ir termins no ES fondu vadības, kur ir definēts, ka uzņēmumi un organizācijas var saņemt finansiālu un nefinansiālu atbalstu. Jautājums – ko tas nozīmē? Būtība pavisam vienkārša – vai saņem pakalpojumu, aktivitāti vai saņemt finansējumu. Pakalpojuma saņemšana ir nefinansiāls atbalsts, toties finansējuma saņemšana ir finansiāls atbalsts. Pakalpojumus uzņēmums saņem bez maksas vai ar samazinātu maksu, piemēram, uzņēmums nosūta savus darbiniekus uz apmācībām, kas pateicoties ES fondu projektam, izmaksā par 60% lētāk. Toties finansiāls atbalsts ir, kad uzņēmums saņem reālu finansējumu naudas izteiksmē uzņēmuma bankas kontā, kurš paredzēts konkrētiem mērķiem. 

Tam visam, papildus, aicināšu arī atcerēties par uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām – nozaru asociācijām, LTRK, Eiropas Digitālo Inovāciju Centru, biznesa inkubatoriem, attīstības aģentūrām u.c. Šīs organizācijas gana bieži realizē tieši starptautiskus projektus, kurus aktivitāšu mērķauditorija ir uzņēmumi. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmums var saņemt bez maksas vai samazinātas maksas pakalpojumu, kas ir fokusēts uz konkrētu mērķi – eksporta attīstība, ilgtspējīga biznesa modeļa izveide, kiberdrošība, digitalizācija u.c. Toties uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas ilgtermiņā strādā ar projekta sagatavošanu, administrēšanu, aktivitāšu organizēšanu un atskaitēm, par ko vairs nav jādomā pašam uzņēmumam, kurš vienkārši piedalās un saņem nefinansiālu atbalstu.

Kā viens no labajiem nefinansiālā atbalsta piemēriem Latvijā ir Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN), kas ir viens no lielākajiem pasaulē un ietver daudzas dalībvalstis, radot stabilu starptautisku sadarbības platformu uzņēmumiem. Šī uzņēmējdarbības atbalsta programma ir vērsta uz palīdzību tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri plāno attīstīties starptautiski.

Nobeigumā uzskaitīšu, manuprāt, galvenos ieguvumus, ko sniedz uzņēmējdarbības atbalsta programmas, kuru izmantošana var patiesi veicināt uzņēmumu attīstību.

Informācijas un resursu pieejamība: Uzņēmējdarbības atbalsta programmas sniedz uzņēmējiem piekļuvi informācijai par tirgiem, industrijas tendencēm, potenciālajiem partneriem un citiem svarīgiem faktoriem. Tas palīdz uzņēmējiem veiksmīgi plānot un pielāgot savu stratēģiju.

Konsultācijas un ekspertu atbalsts: Programmas piedāvā profesionālu konsultāciju un ekspertu atbalstu uzņēmējiem, kas var būt noderīgi dažādās jomās, piemēram, juridiskajās, finanšu vai mārketinga jomās.

Starptautiskā sadarbība: Dažas uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir daļa no starptautiskiem tīkliem, kas ļauj uzņēmumiem izveidot starptautiskas sadarbības partnerības, piedaloties kopīgos projektos un izmantojot starptautiskos resursus.

Apmācības: Programmas piedāvā uzņēmējiem apmācības, lai uzlabotu prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas veiksmīgai uzņēmējdarbības vadīšanai.

Finansiālais atbalsts: Dažas programmas piedāvā finansiālu atbalstu, piemēram, grantus vai aizdevumus, kas var palīdzēt uzņēmējiem īstenot inovatīvus projektus vai attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus.

Tirgus paplašināšana: Pateicoties programmu piedāvātajai informācijai un atbalstam, uzņēmēji var veiksmīgāk ienākt jaunos tirgos, tādējādi paplašinot savu darbību starptautiski.

Jaunas sadarbības un kontakti: Dažas programmas nodrošina tīklošanās iespējas. Piekļuve uzņēmējdarbības tīkliem un kopienām var veicināt  jaunas sadarbības iespējas un klientu bāzi.

Vienmēr jāatceras, ka ES fondu finansējums ir ES ilgtermiņa stratēģijas ieviešanas rīks, tāpēc ir jāatrod balanss starp uzņēmuma un ES interesēm. Izmantojot uzņēmējdarbības atbalsta programmas, uzņēmumi var uzlabot savu konkurētspēju lokāli un globāli, tādējādi arī veicinot tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Likumdošana, normatīvie akti

VARAM prezentē pieeju e-pārvaldes investīciju projektu atlasei

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Otrajā Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas sēdē, kuru vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa, tika pārrunāta jaunā pieeja e-pārvaldes investīciju projektu atlasei. Ministrijas eksperti iepazīstināja komitejas pārstāvjus ar atlases pamatprincipiem un galvenajiem kritērijiem, kā arī prezentēja projektu priekšatlases ceļakarti.

“Lai sasniegtu maksimālo labumu valstij un sabiedrībai kopumā, kā arī varētu pieņemt izsvērtus lēmumus, kurās jomās investīcijas visvairāk nepieciešamas, ir būtiski vienoties un izdiskutēt principus un kritērijus pirms izvērtēšanas process tiek uzsākts. Šāda pieeja ļaus veiksmīgi novērtēt projektu potenciālu un atbilstību kopējām valsts un sabiedrības vajadzībām. Rūpīga sākotnējā atlase ir pamats tam, lai investīcijas tiktu novirzītas projektiem ar vislielāko pozitīvo ietekmi uz valsts pārvaldes darbu, ieguvumiem sabiedrībai un tautsaimniecībai kopumā,” pauda VARAM ministre Inga Bērziņa.

Ir jāveido tādi valsts pārvaldes risinājumi un pakalpojumi, kas vienlaikus veicinātu arī privātā sektora digitalizāciju un jaunu pakalpojumu un produktu izveidi. Izstrādātie kritēriji izvirzīti, lai sasniegtu rezultātus, ko paredz jau pieņemtie politikas dokumenti – Valdības rīcības plāns, Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, ES digitālās desmitgades mērķi, nozaru pamatnostādnes u.c.

E-pārvaldes projektu atlases ceļa kartē īpaša uzmanība tiek pievērsta prioritārajām jomām, kas būs arī ar pozitīvu ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, pārvaldes digitālo attīstību, datu ekonomiku, valsts pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kompetenču centru atbalstam, inovāciju un mākslīgā intelekta izmantošanai, kā arī drošības stiprināšanai. Līdz ar to būs nepieciešama regulāra portfeļa pārskatīšana un atjaunošana, lai saglabātu atbilstību aktuālajām vajadzībām un izaicinājumiem.

Ministrijas tiks aicinātas iesniegt nozaru vajadzības saskaņā ar komitejā apstiprinātajiem kritērijiem.

prezentacija_20_02_2024.pdf

Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas mērķis ir attīstīt sabiedrības un valsts pārvaldes spēju efektīvi izmantot digitālo tehnoloģiju iespējas, paaugstināt valsts un tautsaimniecības konkurētspēju.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

«Velve»: Stradiņa slimnīcas jaunajā korpusā ieliekusies nesošā kolonna; vajadzīga pārbaude

lsm.lv

Būvkompānija “Velve” Stradiņa slimnīcas jaunbūvē – A2 korpusā – konstatējusi deformāciju vienai no nesošajām kolonnām. Aizdomās par kļūdu būvprojektā un būvprojekta aprēķinos informēts pasūtītājs un Būvniecības valsts kontroles birojs, aicinot veikt papildu pārbaudes, informēja uzņēmumā. Stradiņa slimnīca piesaistīs ekspertus, lai pārbaudītu “Velves” darbu kvalitāti, informēja slimnīcas padomē.

Konstatē deformāciju, pārtrauc būvdarbus

Apsekošanas laikā būvkompānija konstatēja, ka jaunbūves 4. stāva nesošajai konstrukcijai – metāla kolonnai – garenvirzienā vizuāli ir novērojams izliekums. Šāda deformācija jaunbūves nesošajā konstrukcijā nav pieļaujama, tādēļ darbi šajā zonā nekavējoties tika pārtraukti visos ēkas stāvos.

Lai izvairītos no iespējama apdraudējuma būvobjektā strādājošām personām, teritorija ap kolonnu šobrīd ir pilnībā norobežota un darbi tās zonā no pirmā līdz piektajam stāvam pārtraukti.

Būvniekam šaubas par tehniskajiem risinājumiem projektā

Pasūtītājam, Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), un jaunbūves projektētājiem ir nosūtīts akts par fakta konstatāciju, kurā būvkompānija norāda, ka tai ir pamatotas šaubas par būvprojekta tehniskā risinājuma piemērotību, tāpēc iesaistītās puses tiek aicinātas veikt nepieciešamās papildu pārbaudes.

“Velve” norāda, ka konkrētās kolonnas izbūves būvniecības procesā ir stingri ievērota būvprojekta dokumentācija. To apliecina gan metāla konstrukciju montāžas pieņemšanas un nodošanas dokumentācija, gan veiktie ieraksti būvdarbu žurnālā, gan arī segto darbu akti ar atbildīgo pušu – būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvdarbu veicēja – speciālistu parakstiem.

Tādēļ šobrīd konstatētā nesošās konstrukcijas deformācija pirmsšķietami, visticamāk, ir saistīta ar kļūdaino būvprojekta dokumentāciju un nepiemērota tehniskā risinājuma izvēli, pauž “Velve”.

“Lai izvairītos no jebkādām šaubām par jaunās ēkas drošumu un nodrošinātu pilnīgu atbilstību būvniecības normatīvo aktu regulējumiem, pasūtītājam un projektētājam ir pienākums rūpīgi pārliecināties par būvobjekta dokumentācijas kvalitāti un atbilstību. Šim nolūkam šobrīd ir nepieciešams piesaistīt neatkarīgus sertificētus ekspertus, kuri spēj veikt detalizētus būvprojekta aprēķinus, lai pārbaudītu, ka būvprojektā ir precīzi un atbilstoši aprēķināta nesošo konstrukciju nestspēja un slodzes,” norāda būvkompānija.

Pilna raksta versija lasāma lsm.lv

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Paplašina atbalstu komersantiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai

Ekonomikas ministrija

Apstiprinot grozījumus Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, t.sk. pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē, Ministru kabinets š.g. 20. februāra sēdē lēma būtiski palielināt un paplašināt atbalstu uzņēmējiem. Attīstības finanšu institūcija “Altum” š.g. 27. februārī plāno uzsākt uzņēmumu projektu pieņemšanu programmas ceturtajā atlases kārtā. 

Līdz ar Ministru kabineta lēmumu programmā ieviesta virkne uzlabojumu. Turpmāk atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei varēs saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti. Atgādinām, atbalstu var saņemt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports.

Tāpat līdz ar grozījumiem būtiski paplašināts atbalsts komersantiem elektroauto iegādei –  turpmāk atbalsts būs pieejams visu nozaru komersantiem, izņemot lauksaimniecības produktu primārās ražošanas, zivsaimniecības, tabakas izstrādājumu ražošanas, azartspēļu un transporta nozares komersantus. Līdz šim ar Atveseļošanas fonda investīciju līdzfinansējums elektroauto iegādei varēja saņemt tikai eksportējoši apstrādes rūpniecības komersanti.

“Ir tikai loģiski, ka valsts atbalsts energoefektivitātes pasākumiem un elektroauto iegādei turpmāk būs pieejams krietni plašākam uzņēmumu lokam. Es uzskatu, ka ir jāvirzās uz tādas prakses izskaušanu, kas selektīvi mērķēta uz vispārēja atbalsta piemērošanu atsevišķām nozarēm. Latvijai šobrīd galvenais ir panākt izrāvienu ES fondu līdzekļu investēšanā, pretējā gadījumā mēs riskējam zaudēt naudu simtiem miljonu eiro apmērā”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Lai informētu uzņēmējus un visus interesentus par iespējām piesaistīt atbalstu šajā programmā, ALTUM šā gada 1. martā aicina uzņēmējus piedalīties klātienes seminārā. Pasākuma dienas kārtība un pieteikšanās dalībai pasākumā būs pieejama ALTUM tīmekļa vietnē. Interesentiem būs pieejama arī pasākuma tiešraide.

Atgādinām, atbalsts  energoefektivitātes paaugstināšanai un AER tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumiem pieejams kā finanšu institūcijas “Altum” aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai –  maksimālā aizdevuma summa ir 5 milj. EUR ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem. Atbalsts tiek piešķirts kā kapitāla atlaide, tas ir – “Altum” samazinās aizdevuma pamatsummu līdz 30 % apmērā no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 1,5 milj. EUR, pēc tam, kad energoefektivitātes paaugstināšanas vai AER tehnoloģiju ieviešanas projekts būs realizēts un tiks sasniegti mērķa rādītāji.

Atbalsts pieejams bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, t.i – jaunu M1 kategorijas (papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai) un N1 kateogrijas (Kravas auto ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām) transportlīdzekļu iegādei, kas pēc savas konstrukcijas par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un kuru siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g CO2/km (turpmāk – elektroauto). Uzņēmējs, iegādājoties elektroauto, no finanšu institūcijas “Altum” saņems garantiju finanšu līzinga pakalpojuma saņemšanai un, sasniedzot sākotnēji projekta ietvaros noteiktos mērķus, tiks piemērota kapitāla atlaide – līzinga M1 kategorijas elektroauto iegādei nevarēs pārsniegt 5 000 EUR un viena N1 kategorijas elektroauto iegādei 10 000 EUR. Kapitāla atlaide, kuru piešķirs vienam uzņēmējam visu projekta ietvaros noteikto elektroauto iegādei, būs līdz 30 % no elektroauto izmaksām, bet ne vairāk kā 180 000 EUR.

Programmas ietvaros 2023. gada laikā jau tika organizētas trīs atlases kārtas, kurās kopā atbalstam pieteikti 260 projekti. No šiem projektiem par 95 projektu īstenošanu ir noslēgti aizdevumu līgumi, 48 projekti ir iesnieguši aizdevuma pieteikumus, 11 aizdevumu pieteikumi ir saņēmuši pozitīvu Altum lēmumu, savukārt vēl 36 projekti gatavo aizdevumu pieteikumus. Programmas ietvaros rezervētais Atveseļošanas fonda finansējums ir 32 milj. EUR apmērā.

Kā zināms, šīs Atveseļošanas fonda atbalsta programmas ietvaros uzņēmumi var saņemt atbalstu:

  • energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai uzņēmumos –  ēku renovācijai, t.sk. inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei un energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanai, kā arī jaunu energoefektīvāku ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādei un uzstādīšanai, ja aizstāj esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskiem procesiem. Turpmāk, veicot energoefektivitātes ieguldījumus ēkās, vienlaikus uzņēmumi varēs veikt ieguldījumus arī zaļajos jumtos, ēku aprīkojuma digitalizācijā, uzlādes infrastruktūrā,  aprīkojumā, kas no AER ražo elektroenerģiju, nodrošina siltumapgādi vai aukstumapgādi, piem., saules paneļiem un siltumsūkņiem, kā arī aprīkojumā saražotās enerģijas akumulēšanai;
  • atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos – saules vai vēja enerģiju izmantojošo elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai, kā arī siltumsūkņu un cietās biomasas siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kā arī citu AER tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos. Ar grozījumiem AER tehnoloģiju atbalstāmās darbības paplašinātas ar atjaunīgā ūdeņraža ražojošām tehnoloģijā, biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biometāna un biomasas kurināmo/degvielu ražojošām tehnoloģijām, augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģijām, kā arī ar saražotās enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtām – pašpatēriņa nodrošināšanai;
  • elektroauto iegādei.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.2.i. investīcijas “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))” 1.2.1.2.i.1. pasākuma “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)” īstenošanas noteikumi” var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

Ar Atveseļošanas fonda investīcijām modernizēs un digitalizēs Latvijas medijus

Kultūras ministrija

Valdība 20. februāra sēdē izskatīja un atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) virzītos Ministru kabineta noteikumus*, kas paredz sekmēt Latvijas mediju digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālajā vidē – modernizēt un digitalizēt vietējos medijus, kā arī organizēt mediju darbinieku apmācības, tādējādi ceļot Latvijas mediju nozares konkurētspēju, nodrošinot ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.

“Ņemot vērā, ka turpmākos gados būtiski stiprināsim sabiedriskos medijus, Atveseļošanās fonda investīcijas dos unikālu izdevību komercmedijiem Latvijā veikt būtisku izrāvienu un uzlabot konkurētspēju. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad arvien klātesošākas un populārākās kļūst globālās digitālās mediju platformas. Tāpēc šis ir stāsts ne tikai par medijiem, auditorijām, saturu un platformām, bet arī mūsu latviešu valodas un vietējās kultūrtelpas stiprināšanu. Ceru konkursā ieraudzīt drosmīgas un ilgtspējīgas idejas,” saka kultūras ministre Agnese Logina.

Ar Atveseļošanas fonda investīcijām pirmās programmas ietvaros plānots atbalsts komercmediju uzņēmumu tehnoloģisko risinājumu attīstībai, piemēram, drukāto mediju digitalizācijai, uzņēmumu ražošanas procesu paātrināšanai, kā arī tādu IT rīku izveidei, kas uzlabo mediju satura pieejamību un datu analīzi par to auditorijas paradumiem.

Programmā pieejamais finansējums ir 3,7 miljoni eiro; uz to pretendenti – komerciālo masu informācijas līdzekļu īpašnieki vai biedri, juridiskas personas vai personālsabiedrības, kas veic sabiedriskās domas izpēti un sniedz pakalpojumus medijiem, t.sk. Latvijas tirgū veic mediju auditorijas pētījumus, vai fiziska persona, kas ir reģistrēta NEPLP kā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vai Uzņēmumu reģistra masu informācijas līdzekļu reģistrā – varēs pieteikties Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajos atklātu projektu konkursos.

Otrās programmas ietvaros tiks finansēta mediju kompetenču centra darbība, lai apmācību kursos attīstītu mediju nozares speciālistu digitālās prasmes un medijpratību. Atbalsts paredzēts augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, mediju uzņēmumu biznesu modeļu uzlabošanai, procesu efektivizēšanai un izmaksu samazināšanai, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un to risinājumiem, mācību procesa īstenošanai, kā arī jaunu digitālo produktu izstrādei.

Šajā programmā pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 2 miljoni eiro, uz kuru juridiska persona vai juridisku personu apvienība (kura var apliecināt vismaz divu gadu pieredzi IT, izglītības, medijpratības, mentoringa un konsultēšanas jomās) varēs pieteikties CFLA izsludinātajos atklātu projektu konkursos.

Abu programmu atbalsta pasākumus plānots īstenot līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Īstenojot abas mediju atbalsta programmas, līdz 2026. gada vidum paredzēts izveidot ne mazāk kā 3 jaunas digitālās platformas vai digitālos risinājumus. Mediju kompetenču centrā plānots paaugstināt vismaz 100 mediju nozares uzņēmumu darbinieku kompetenci izstrādāt vai pilnveidot digitālos risinājumus, atbilstoši pielāgojot satura ražošanu digitālā laikmeta formātiem un auditorijas pieprasījumam.

Ministru kabineta noteikumu projekti izskatīti un atbalstīti Mediju politikas 2023. gada 18. oktobra konsultatīvajā padomē. Mediju nozarei pasākuma ieviešanas nosacījumi prezentēti arī 2024. gada 4. janvārī.

“Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” programmas “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana” un programmas “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai” īstenošanas noteikumi.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

Tiek meklēti risinājumi ES fondu finansējuma optimālai investēšanai turpmākajos gados

Finanšu ministrija

20. februārī, Ministru kabinets izskatīja ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) fondu, Atveseļošanas fonda (AF) un citu ārvalstu finanšu instrumentu ieviešanu.

Finanšu ministrija (FM) precizē medijos izskanējušo informāciju par iespējamo ES fondu atbalsta 500 miljonu eiro zaudēšanu. ES fondu informatīvajā ziņojumā sniegta informācija nevis par finansējuma zaudēšanu, bet gan par naudas plūsmas plāna nobīdi – provizoriski ap 500 miljoniem eiro 2024. gadā, gadījumā, ja realizējas nozaru ministriju iesniegtās ES fondu ieguldījumu prognozes. Būtībā projektu ieviešana tiek pārcelta uz turpmākiem gadiem.

Ņemot vērā līdzšinējo ES fondu 2021-2027. gada plānošanas perioda ieviešanas nepietiekami straujo tempu, šobrīd FM ir arī identificējusi risku nesasniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto minimālo finanšu apjomu investīciju izdevumiem 2025. un 2026. gados. Lai šos riskus mazinātu, Finanšu ministrija šā gada 23. janvārī organizēja ES fondu ministru komitejas sēdi, kurā lēma par risinājumiem izstrādājot ceļa karti ES fondu finansējuma pārdalei, kas paredz ES fondu  2021-2027. gada plānošanas perioda Programmas grozījumu izstrādi.

Nozaru ministrijas iesniedz FM pamatotus priekšlikumus investīciju optimizēšanai, kas būtiski palielina investīciju tempu un turpmākos gados izpilda minimālos ikgadēji deklarējamo izdevumu EK mērķus, kā arī ir vērsti uz ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu. Šobrīd norit tehniskais darbs, FM apkopojot pārdaļu priekšlikumus. Pēc gala informācijas apkopošanas, pārdaļu priekšlikumi un potenciālie finansējuma avoti tiks izskatīs ES fondu tematiskajā komitejā 2024. gada martā. 2024. gada 2. ceturksnī FM iesniegs Programmas grozījumu projektu apstiprināšanai valdībā.

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda piešķīrums 4,6 miljardu eiro apmērā ir pilnībā piesaistīts investīciju projektiem Latvijā. To nodrošināja valdības jau preventīvi pieņemtie riskus kompensējošie lēmumi  – budžeta virssaistību iespējas līdz 164 miljoniem eiro papildu investīcijām jauniem projektiem, kā arī izmantojot EK doto iespēju pārfinansēt uz ES fondu programmu vismaz 60 miljonu eiro maksājumus siltumapgādes atbalstam mazaizsargātām mājsaimniecībām un citas finansējuma pārdales.

Savukārt 2021.–2027. gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardi eiro. 2023. gadā nozaru ministrijas ir izstrādājušas pusi jeb 47% no plānotajiem MK noteikumiem par 1,31 miljardiem eiro no plānotajiem 2,8 miljardiem eiro ES fondu un nacionālā finansējuma. Šajā periodā līdz 2024. gada 22. janvārim uzsāktas 51 projektu atlases ar kopējo ES fondu atbalstu 788 miljoniem eiro (16% no ES piešķīruma). Īstenošanā ir pirmie 13 projekti par kopējo ES fondu finansējumu 284 miljoniem eiro (7% no ES piešķīruma).

Ar Atveseļošanas fondu Latvijas tautsaimniecībā kopumā paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro. 2023. gada 22. decembrī Latvija iesniegusi EK otro maksājuma pieprasījumu par 43 rādītāju izpildi, lai saņemtu no EK 335,7 miljonus eiro. Līdz 2024. gada janvārim kopumā izpildīts 61 rādītājs no Latvijai noteiktajiem 229 atskaites punktiem un mērķiem. Investīciju noteikumi ir apstiprināti par 93% no pieejamā finansējuma, savukārt īstenošanā ir projekti par 53%, 1049,7 miljoniem eiro. Savukārt 2024.gadā jāizpilda 10 no 30 2023. gada rādītājiem 275,1 miljona eiro saņemšanai no EK un 41 no 44 2024.gada rādītājiem 334,8 miljonu eiro saņemšanai.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums

Pēc izlūkdienesta atzinuma izslēdz būvnieku no «Augstsprieguma tīkla» bateriju iepirkuma

lsm.lv

“Augstsprieguma tīkls” (AST) aizvadītajā nedēļā parakstīja 77 miljonus eiro vērtu līgumu ar kompāniju “Rolls-Royce Solutions” par lieljaudas bateriju sistēmu piegādi un tām vajadzīgo objektu būvniecību. Iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no SIA “Monum”. Šī firma jau iepriekš būvējusi dažādus enerģētikas objektus, taču šajā gadījumā izlūkdienests – Satversmes aizsardzības birojs (SAB) – rekomendējis ar viņiem nesadarboties, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Savukārt uzvarētāja piedāvājumā redzamas saites ar “būvnieku karteli”, taču tas nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Baterijas tīkla stabilitātei

Nākamā gada februārī Latvija un pārējās Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas elektroapgādes tīkla. Pagaidām vēl elektroenerģija turpina plūst pāri robežām, tādā veidā nodrošinot, ka tīkls ir balansā un elektrības nevienā valstī netrūkst. Pēc atslēgšanās tīkla stabilitāte un frekvence būs jānodrošina pašiem. Oficiāli par atslēgšanos Baltijas valstis Krievijai un Baltkrievijai paziņos augustā.

“Augstsprieguma tīkla” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis teica, ka Baltijas valstis ir gatavas arī situācijai, ja Krievija tās no tīkla pēkšņi atslēgtu ātrāk.

“Mēs esam gatavi pāriet pilnīgi izolētā darbībā. Mums ir pietiekošas ražošanas jaudas, lai Baltija varētu sevi apgādāt. Mums ir diezgan labi savienojumi ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm – Somiju, Zviedriju, Poliju,” teica Irklis. Viņš gan norādīja, ka arī plānotajā atslēgšanās brīdī 2025. gada februārī vēl nebūs pilnībā pabeigta vietējā infrastruktūra, kas nozīmē lielākas izmaksas operatoram par tīkla uzturēšanu.

Viens no galvenajiem atlikušajiem objektiem ir lieljaudas baterijas. Tās vajadzīgas, lai “Augstsprieguma tīkls” varētu sistēmu ātri regulēt – vajadzības gadījumā enerģiju no tīkla paglabāt un vēlāk iepludināt atpakaļ, ja enerģijas pietrūkst. Irklis skaidroja: “Šīs te baterijas, vai nu paņemot enerģiju no tīkla, vai nu iedodot enerģiju tīklā, spēs stabilizēt tīkla darbību, nodrošinās frekvences stabilitāti, nodrošinās to, ka mums gaisma nenodziest tajā brīdī, kad notiek kaut kādas būtiskas izmaiņas attiecībā uz ģenerāciju vai patēriņu. Tāpēc šīs baterijas ir ārkārtīgi nozīmīgas.”

SAB atzinums liek izslēgt “Monum”

Pirmajā piegājienā iepirkums neizdevās. Bija tikai viens pretendents ar krietni dārgāku piedāvājumu, nekā AST plānoja projektam atvēlēt. Tagad noslēdzies otrais mēģinājums.

Piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti – itāļu “Nidec ASI”, Vācijā reģistrētais “Rolls-Royce Solutions”, kā arī vietējā firma SIA “Monum”.

Tieši “Monum” piedāvāja darbus izdarīt vislētāk – par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus “Augstsprieguma tīkls” no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Irklis norādīja, ka atzinums bijis negatīvs nevis par pašu “Monum”, bet gan tā piesaistītu partneri.

“Pretendentiem ir jābūt atbilstīgiem un jāgūst pārliecība, ka viņu izvēlētā tehnoloģija vai partneri, ar kuriem viņi sadarbojas, neapdraud kritiskās infrastruktūras drošumu. Attiecībā uz “Monum” – nevis uz pašu kompāniju, bet viņu piedāvājumu kā tādu – tika saņemta kompetentās iestādes rekomendācija, ka ar viņiem nebūtu slēdzams līgums šajā gadījumā, jo tiek saskatīti drošības riski,” teica Irklis.

Pilna raksta versija lasāma lsm.lv.lv


Lasīt rakstu eIepirkumu sistēmā iepirkumi.lv:


Vai zinājāt, ka varat ērti izveidot un publicēt savu iepirkumu elektronisko iepirkumu sistēmā iepirmumi.lv?
Izmēģiniet – https://mani.iepirkumi.lv