Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

AST atkārtoti izsludina sarunu procedūru elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas iegādei

LETA

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” atkārtoti izsludinājis sarunu procedūru elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas iegādei ar paredzamo līgumcenu 58,66 miljonu eiro apmērā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Projekts paredz īstenot Baltijas valstu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu un elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstību, uzstādot 20 megavatu (MW) un 60 MW elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas Latvijas elektropārvades tīklā.

Sistēmas tiks uzstādītas divās vietās Latvijas teritorijā – apakšstacijās “Rēzekne” un “Tume”. Projektam ir paredzēts noslēgt divus atsevišķus būvdarbu līgumus par katra objekta izbūvi.

“Augstsprieguma tīkls” plāno organizēt paredzēto būvdarbu veikšanas vietu apskati sarunu procedūras otrajā posmā, lai ieinteresētajiem piegādātājiem būtu iespēja klātienē iepazīties ar katra objekta atrašanās vietu. Būvdarbu veikšanas vietu apskates laiki tiks paziņoti pretendentiem, kuri tiks uzaicināti iesniegt piedāvājumu.

Sarunu procedūrā piedāvājums iespējams iesniegt līdz 2.septembrim.
Kā liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā, pirmajā sarunu procedūrā piedāvājumi iesniegti netika.

“Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā.

“Augstsprieguma tīkls” pieder valstij. “Augstsprieguma tīkla” obligācijas kotē “Nasdag Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Medicīna, farmācija, veselība Tieslietas

Tiesa atsaka pieņemt Mūrmanes-Umbraško apelācijas sūdzību par VM izteikto rājienu saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumu

LETA

Administratīvā rajona tiesa šodien atteicās ierosināt apelācijas tiesvedību par bijušās Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāres Dainas Mūrmanes-Umbraško apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru tika noraidīta viņas prasība atcelt iepriekš viņai izteikto rājienu saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Konstatējot procesuālā termiņa nokavējumu, tiesa lēma atteikt pieņemt apelācijas sūdzību. Minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa 3.maijā ir noraidījusi Mūrmanes-Umbraško sūdzību, ar kur viņa apstrīdēja iepriekš VM izteikto rājienu saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumu.

Tiesa pilnība noraidīja Mūrmanes-Umbraško pieteikumu, kurā viņa lūdza atzīt par prettiesisku VM pērnā gada 7.aprīļa lēmumu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu vienas mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

Tiesa neguva apstiprinājumu Mūrmanes-Umbraško argumentam, ka visus būtiskos aspektus Covid-19 vakcīnu iegādes jautājumos pietiekami reglamentēja Ministru kabineta noteikumi un Valsts katastrofu medicīnas plāns.

Līdz ar to tiesa kritiski vērtē Mūrmanes-Umbraško argumentu, ka Covid-19 vakcīnu iegādei bija piemērojami Vakcinācijas noteikumi un attiecīgi ar pašu vakcīnas iegādes procesu netika saskatīts, ka kaut kas ir jādara citādāk, nekā tas ir darīts līdz šim.

Tiesa secināja, ka pieteicējai disciplinārlietā izteikts pārmetums tieši par to, ka netika izstrādāta procedūra, kādā notiek lēmuma pieņemšana par vakcīnas pret Covid-19 iegādi, tai skaitā netika nodrošināts, ka lēmumu par pasūtāmo vakcīnas devu skaitu pieņem institūcija, kurai ir attiecīgas pilnvaras, tiesa izvērtēs, kāda bija pieteicējas minēto iestāžu kompetence Covid-19 vakcīnu iepirkumā.

Tāpat apkopojot informāciju, tiesa neguva apstiprinājumu pieteicējas argumentam, ka procedūra, kādā notiek lēmuma pieņemšana par vakcīnas pret Covid-19 iegādi, netika izstrādāta, jo bija pamatoti piemērot jau spēkā esošo regulējumu, tai skaitā iestāžu nolikumos katrai iestādei noteiktās kompetences ietvaros, iepirkumi veikti atbilstoši valstī pastāvošajiem regulējumiem.

Jau vēstīts, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) 2021.gada pavasarī bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem “BioNTech/Pfizer” vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams.

Saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus, toreizējai VM valsts sekretārei Mūrmanei-Umbraško tika izteikts rājiens un viņu tika nolemts pārcelt zemākā amatā.

Mūrmane-Umbraško nesaskatīja savu vainu vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos konstatētajās nepilnībās. Viņa nepiekrita pazemināšanai amatā un darbu VM pameta, rājienu paralēli apstrīdot tiesā.

Pavļuts toreiz ierosināja disciplinārlietu arī pret bijušo Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktoru Svenu Henkuzenu. Disciplinārlieta tika ierosināta, jo Henkuzens 2020.gada 22.decembra Ministru kabineta sēdē sniedza neprecīzu informāciju par Latvijai pieejamo “Pfizer/Biontech” vakcīnas papilddevu skaitu. Šīs rīcības rezultātā valdība uzdeva VM organizēt līdz 100 000 papildu vakcīnas devu iegādi no “Pfizer/BioNTech”, nevis 420 707 vakcīnas devu iegādi.

Pēc disciplinārlietas izskatīšanas Henkuzens tika pazemināts Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka veselības aprūpē amatā, kur gan reāli darbu neuzsāka. Arī viņš apstrīdēja sodu tiesā, taču zaudēja. Viņš pirmās tiesas spriedumu nebija pārsūdzējis, līdz ar ko VM noteiktā amata rotācija stājās spēkā.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC

Iepirkumu pirmspārbaužu saraksts

Iepirkumu uzraudzības birojs

Iepirkumu uzraudzības birojs piedāvā iepazīties ar to iepirkumu sarakstu, attiecībā uz kuriem birojs ir veicis iepirkuma dokumentācijas pirmspārbaudes – pārbaudījis nolikumā ietverto prasību atbilstību publisko iepirkumu regulējumam, novēršot būtiskos pārkāpumus, ja tādi konstatēti.

Jāņem vērā, ka iepirkuma pirmspārbaudes mērķis ir konstatēt acīmredzamas neatbilstības publisko iepirkumu regulējumam un principiem, un attiecībā uz nolikuma prasību, tostarp tehnisko specifikāciju, pamatotību un samērīgumu pārbaude tiek veikta tiktāl, ciktāl šādu prasību tiesiskuma izvērtēšana izriet tieši no publisko iepirkumu regulējuma.

Vienlaikus jāņem vērā, ka konkrētā iepirkumā iekļautās prasības ir atkarīgas no katra konkrētā pasūtītāja mērķiem, izvērtējuma un sniegtā pamatojuma par prasību tiesiskumu un lietderību.

Prakses piemēri

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Tieslietas

1. augustā darbu sāks apvienotā Rīgas pilsētas tiesa

Tieslietu ministrija

2022. gada 1. augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai tiks pievienotas divas Rīgas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa.

Minētās izmaiņas ir tiesu teritoriālās reformas turpinājums ar mērķi efektivizēt tiesu darbu un samazināt tiesvedības termiņus. Tiesu teritoriālā reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku pirmās instances tiesu. Ar šī gada 1.augustu jaunajai Rīgas pilsētas tiesai piekritīgā teritorija būs visa Rīgas pilsētas administratīvā teritorija. Rīgas pilsētas tiesa būs lielākā Latvijas tiesa, tajā strādās 122 tiesneši un 358 darbinieki.

Rīgas pilsētas tiesas pieejamība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās Rīgā: Abrenes ielā 8, Jēzusbaznīcas ielā 6, Daugavgrīvas ielā 58, Mazā Nometņu ielā 39 un Lomonosova ielā 10, kā arī Ieriķu ielā 5 (zemesgrāmatu jautājumos), tādējādi dodot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus tiesai jebkurā no minētajām Rīgas pilsētas tiesas atrašanās vietām.

Rīgas pilsētas tiesu vadīs viens tiesas priekšsēdētājs, tajā būs vienota lietu sadales sistēma un tiesnešu slodžu izlīdzināšana notiks pēc vienota principa.

Būtiskākie ieguvumi no Rīgas pilsētas tiesas izveidošanas ir: vienmērīgāka tiesu noslodze un lietu izskatīšanas termiņi, plašākas iespējas veidot tiesnešu specializāciju, racionāla tiesnešu kapacitātes un citu tiesas resursu izmantošana, kā arī sekmēta tiesas pieejamība.

Jau ziņots, ka 2022.gada 22.aprīlī Tieslietu padome vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto Rīgas pilsētas tiesu reorganizācijas plānu, kas paredz ar 1.augustu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu pievienot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa.

Lietu sadales kārtību un citus darba organizācijas jautājumus tiesā nosaka tiesas priekšsēdētājs. Līdz ar to aicinām Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv sekot līdzi aktuālajai informācijai par tiesā noteikto lietu sadales kārtību un tiesu darbu pēc reorganizācijas.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde

Ar mērķi palielināt konkurenci iepirkumos par šķeldu pašvaldības varētu veidot samērīgākas prasības

LETA

 Ar mērķi palielināt konkurenci iepirkumos par šķeldu, tādā veidā arī potenciāli iegūstot izdevīgāku cenu, pašvaldības varētu veidot samērīgākas prasības, pēc trešdien notikušās tikšanās starp Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) un vairāku ministriju pārstāvjiem aģentūrai LETA pavēstīja LLPA.

Lai rosinātu pēc iespējas vairāk uzņēmēju iesniegt savus piedāvājumus iepirkumos, tajos varētu vienkāršot atsevišķas prasības, piemēram, par obligātu nenosakot iepriekšēju pieredzi šķeldas piegādāšanā vai atņemot pašvaldībām iespēju līgumus vienpusēji lauzt, lai to pārslēgtu ar citu tirgotāju. Šādas prasības, pēc asociācijas ieskatiem, varētu mudināt konkursos lielāku uzņēmēju iesaisti.

Sanāksmē, kurā piedalījās LLPA, ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) un zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA), tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar energoresursu pieejamību un cenām šai apkures sezonai, kā arī iespējamie atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Neskatoties uz iepriekš publiski izskanējušo viedokli no LLPA izpilddirektora Viktora Valaiņa (ZZS) par aicinājumu ierobežot šķeldas eksportu, sanāksmē iesaistītās puses bijušas vienisprātis, ka šķeldas gadījumā nav problēmu ar tās pieejamību.

LLPA atzīmēja, ka šķeldas apjoms ir pietiekams apkures sezonas nodrošināšanai, tomēr lielākas problēmas ir tās cena. Valstspilsētu pārstāvji norāda, ka ir problemātiski īstenot šķeldas iepirkumus ilgtermiņam, ņemot vērā šī resursa cenu pieaugumu.

Pilsētu vadītāji norādīja, ka agrāk bija iespējams slēgt šķeldas piegādes līgumus pat turpmākajiem diviem gadiem, tad šobrīd ir grūtības tos iegūt viena gada vai īsākam termiņam. Tas saistāms ar to, ka uzņēmēji ne vienmēr ir gatavi piegādāt šķeldu ilgtermiņā par cenu, kas kādā brīdī vairs nebūs izdevīga pašiem uzņēmējiem, kā arī nereti tiek lūgta piegādes priekšapmaksa, kuras veikšanai ir nepieciešams valsts atbalsts aizdevuma formā.

Tāpat tikšanās laikā norādīts, ka AS “Latvijas valsts meži” ir izstrādājuši cenu indeksācijas paraugu, ko iespējams izmantot šķeldas iepirkumos.

Attiecībā uz straujo dabasgāzes cenu pieejamības dinamiku, LLPA norādīja, ka valstspilsētas proaktīvi meklē risinājumus, kas ļautu taupīt šī resursa izmantošanu siltumapgādes nodrošināšanai, kā arī savlaicīgi sagatavotos nākamajai apkures sezonai, piemēram, papildu dabasgāzes jaudu iepirkšana, siltumapgādes sistēmu modernizēšana.

Kā norādīja ministriju pārstāvji, tad pašvaldībām būs iespēja iegūt atbalstu priekšapmaksas segšanai, kas pašreizējos tirgus apstākļos ir būtisks faktors, kā arī cita veida atbalsts konkrētu problēmu risināšanai.
 

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

CSDD iepirkumā par stacionāro radaru licencēm saņemts viens pieteikums

LETA

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) konkursā par stacionāro radaru licenču iegādi saņemts viens pieteikums  -no SIA “Burde B.V.”, liecina Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) pieejamais Iepirkuma komisijas sēdes protokols. 

“Burde B.V.” piedāvā pakalpojumu veikt par 29 750 eiro. 
Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) pieejamā informācija liecina, ka CSDD jūlija sākumā izsludināja iepirkumu par transportlīdzekļu ātruma mērīšanas stacionāro tehnisko līdzekļu licenču iegādi. Iepirkumā prognozētā līgumcena ir 139 000 eiro. Līgumu paredzēts slēgt uz 12 mēnešiem.

Pieteikšanās konkursā noslēdzās 25.jūlijā.

Jau ziņots, ka stacionāro fotoradaru uzturētāja SIA “Jarva” no 24.augusta lauzīs līgumu ar CSDD, bet CSDD, pārrunājot situāciju ar Valsts policiju un iesaistītajām pusēm, pieņēmusi lēmumu izsludināt iepirkuma konkursu par transportlīdzekļu ātruma mērīšanas stacionāro tehnisko līdzekļu licenču iegādi.

CSDD skaidroja, ka “Jarva” prasīja palielināt samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, taču CSDD nesaskatīja tam pamatojumu – “Jarva” nespēja sniegt pilnvērtīgu pamatojumu finanšu pieprasījumam. Uzņēmums spēja pamatot tikai degvielas izmaksu pieaugumu, bet pieprasījumā norādītais izmaksu pieaugums bija krietni lielāks nekā tikai degvielas izmaksas.
IUB pieejamā informācija arī liecina, ka CSDD līgumu ar “Jarva” noslēdza 2020.gada jūnijā ar līgumcenu 1,827 miljoni eiro.

Kopumā Latvijā darbojas apmēram 100 stacionāro fotoradaru.
“Jarva” valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Uģis Beļavskis aģentūrai LETA skaidroja, ka kopš 2021.gada novembra kompānija ar vairākkārtējiem lūgumiem ir vērsusies pie CSDD ar rosinājumu veikt grozījumus savstarpēji noslēgtajā līgumā. Uzņēmums informējis, ka no “Jarva” neatkarību apstākļu dēļ līguma izpilde var tikt apgrūtināta, jo būtiski augušas degvielas cenas, kā arī citas izmaksas, kas ir saistītas ar līguma izpildi.

Viņš arī atzīmēja, ka CSDD nav spējusi rast risinājumu, lai mainītu viena fotoradara apkalpošana izmaksas, neskatoties uz to, ka fotoradari valsts budžetā ienes vairāk nekā desmit miljonus eiro.

“Burde B.V.” reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5000 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 160 330 eiro un peļņa – 33 170 eiro. “Burde B.V.” vienīgā īpašniece ir Una Indāne. 

Kompānija “Jarva” reģistrēta 2010.gadā, un tās pamatkapitāls ir 120 000 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Kompānijas kapitālā 95% īpašnieks ir Uģis Beļavskis, bet 5% īpašnieks ir Jānis Bērziņš. Pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.decembra līdz 2021.gada 30.novembrim, kompānijas apgrozījums bija 882 171 eiro, bet zaudējumi bija 343 991 eiro apmērā.

CSDD ir valsts akciju sabiedrība. Direkcija reģistrē transporta līdzekļus Latvijā, izsniedz vadītāju apliecības, veic automašīnu tehnisko apskati un sniedz citus pakalpojumus. Direkcijas kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrija.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

“Īstais laiks īstenot iecerēto” – iedzīvotāji izmanto VARAM atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajai atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās pieteikšanās rit jau ceturto mēnesi. Līdz šim populārākā aktivitāte iedzīvotāju vidū ir saules elektrostacijas uzstādīšana (1098 realizēto projektu skaits), mazāk izmantota, bet arī apsverama, kā norāda ventspilnieks Māris Bože, ir pieslēguma izveidošana pilsētas centralizētajiem siltumapgādes tīkliem, programmas ietvaros izprojektējot un mājsaimniecībā izbūvējot siltummezglu.

KAS MUDINĀJA PIETEIKTIES PROGRAMMAI?

“Manā skatījumā, pilsētas centralizētā siltumapgāde, pilsētās, kur kā kurināmais netiek izmantota dabasgāze, un pastāv šāda iespēja, blīvi apdzīvotos privātmāju rajonos ir optimālākais risinājums gan no ekonomiskā, gan no ekspluatācijas, gan arī no gaisa piesārņojuma viedokļa” norāda ventspilnieks Māris Bože, kas šajās nedēļās saņēmis atbalsta finansējumu un nu jau viņa privātmāja ir pieslēgta pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. “Kā jau iepriekš minēju, arī no nekustamā īpašuma ekspluatācijas viedokļa tas ir ērtākais risinājums. Šādam apkures veidam nav vajadzīga speciāla telpa katla un kurināmā novietnei, kā arī pie ēkas fasādēm nav jāizvieto iekārtas, kā piemēram gaisa siltumsūknis, kas bojā ēkas arhitektonisko un estētisko tēlu. Īpaši aktuāli tas ir Vecpilsētu teritorijās. Ļoti optimāli, estētiski un ērti,” paskaidro ventspilnieks. 

Māris par dzīvojamās ēkas pieslēgšanu centralizētai siltumapgādes sistēmai domāja jau vairākus gadus, īpaši no pagājušā gada otrās puses, kontekstā ar energoresursu cenu pieaugumu un mainīgo ekonomisko situāciju: “Centralizētās siltumapgādes tīkls gar man piederošo nekustamo īpašumu tika izbūvēts vairākus gadus atpakaļ, kad arī sāku domāt par namīpašuma pieslēgšanu centralizētai siltumapgādes sistēmai. Šajā laikā pasūtīju siltummezgla izbūves tehniskās shēmas izstrādi, tomēr, tā kā  paša siltummegla izbūve  nav lēts prieks, gadu no gada šīs ieceres realizāciju atliku.”

Uzzinot par VARAM izstrādāto un šā gada martā izsludināto valsts atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, Māris nolēmis, ka tas  ir īstais laiks, lai rīkotos un realizētu ieceri, namīpašumu pieslēgt centralizētajiem siltumapgādes tīkliem: “Veicamā darba specifikas dēļ, aktīvi sekoju līdzi arī šim jautājumam, tā arī uzzinot par VARAM izstrādāto atbalsta programmu. Sīkāku informāciju par programmu ieguvu apmeklējot Vides investīciju fonda mājas lapu, kur apkopota svarīgākā informācija, kā arī piedaloties  vienā no Vides investīciju fonda organizētajiem vebināriem, un viss tapa skaidrs. Sapratu, ka ir īstais laiks, lai īstenotu to, kas iepriekš iecerēts,” stāsta Māris.

DOKUMENTU KĀRTOŠANA

“Tā kā manā rīcībā jau bija izstrādāta tehniskā shēma siltummezgla izbūvei, veicu tirgus izpēti, uzrunājot atbilstošās jomas būvkomersantus, lai noskaidrotu iespējamo lētāko cenu veicamajiem darbiem. Tā rezultātā, ja nemaldos, jau 28. aprīlī noslēdzu līgumu ar būvkomersantu par siltummezgla izbūvi.  Siltummezgla izbūve tika īstenojuta aptuveni trīs nedēļu laikā, ieskaitot pārbaudes, nodošanas – pieņemšanas procedūras, t.sk. no kapitālsabiedrības “Ventspils siltums”, kas nodrošina centralizētās siltumapgādi pilsētā,” par centralizētā siltumapgādes pieslēguma izveidi stāsta Māris.

“Savukārt, atbalsta programmai, attiecināmo izmaksu saņemšanai no valsts, pieteicos 2. jūnijā, iesniedzot pieteikumu Vides investīciju fondam, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam. Viss bija ērti, ātri un saprotami. Visa  dokumentāciju sagatavojama un nosūtāma attālināti, ar drošu elektronisko parakstu” turpina Māris. “Lēmums par atbalsta saņemšanu saņēmu pagājušajā nedēļā, tātad apmēram pusotrs mēnesis, un viss nokārtots.” 

INFORMĀCIJA IR PLAŠI PIEEJAMA 

Māris norāda, ka informācija par atbalsta programmu ir plaši pieejama:” Domāju, ka tie, kas ir izlēmīgi,  jau ir pieteikušies vai pieteiksies atbalsta programmai. Jautājums vien, vai ir veikti attiecīgi priekšdarbi un vai cilvēki var atļauties sākotnēji nofinansēt programmā paredzēto aktivitāšu realizācijas izmaksas, un pēc tam pretendēt uz daļēju to kompensāciju. Tas, manuprāt, ir vienīgais, kas varētu iedzīvotājus kavēt un apsvērt domu pieteikties. Esmu runājis ar daudziem ventspilniekiem par šo atbalsta programmu. Ir daudzi, kas vēl domā, analizē, konsultējas, lai pieņemtu lēmumu, izmantot vai nē šo valsts atbalsta programmu.  Esam dažādi savos apsvērumos.”

PIETEIKTIES ATBALSTAM VAR JOPROJĀM

Ministrijas atbalsta programmai nav ierobežojumu. Tā ir pieejama līdz beidzas piešķirtais finansējums. Pašlaik Latvijas Vides un investīciju fonds ir saņēmis 1160 pieteikumu par pieprasīto finansējumu 3,85 milj. apmērā, bet pieejamais finansējums ir 28,6 milj. apmērā. 

Programma tiek pilnveidota. Viena no vairākām būtiskām izmaiņām – atbalstu var saņemt daudzdzīvokļu 1-5 stāvu māju mājsaimniecības, ja daudzdzīvokļu māja tiks pieslēgta centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kā arī atbalsts mājsaimniecībām tiks sniegts, ja ēkas ir biedrību vai nodibinājumu, un arī reliģisko organizāciju īpašumā.  

Papildus tam pieņemtie grozījumi paredz paplašināt dzīvojamo māju (būvju) klasifikācijas klases, t.i. projektus var īstenot arī triju vai vairāku dzīvokļu mājās, triju vai vairāku dzīvokļu māju dzīvojamo telpu grupās (faktiski – rindu un dvīņu mājas).  

Turpmāk tiks atbalstīta arī saules paneļu un vēja ģeneratoru iegāde un uzstādīšana, kā arī pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādes sistēmai tādās mājās, kas nav nodotas ekspluatācijā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā, ar nosacījumu, ka tas tiek izdarīts piecu gadu laikā pēc projekta līguma noslēgšanas.

Plašāka informācija: https://www.varam.gov.lv/lv/atbalsta-programma-atjaunojamo-energoresursu-izmantosanai-majsaimniecibas 

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

Būvniecības izmaksu līmenis gada laikā palielinājās par 21,9 %

Centrālā statistikas pārvalde

2022. gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 21,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Būvmateriālu cenas palielinājās par 29,8 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 18,4%, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 9,5 %.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas

(procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

2022. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,0 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 1,3 %, savukārt būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,9 %.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums ceļa būves un mākslīgo būvju palīgstrādniekiem, montētājiem, kā arī krāsotājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem. Paaugstinoša ietekme bija cenu palielinājumam metāla konstrukcijām un sīkajiem metāla izstrādājumiem.

2022. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis pieauga par 22,0 %. Būvmateriālu cenas palielinājās par 30,4 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 17,8 %, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 9,2 %.

2022. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 8,1 %. Būvmateriālu cenas palielinājās par 10,5 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 6,8 %, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 4,3 %.

Informācija par būvniecības izmaksu pārmaiņām 2022. gada jūlijā tiks publicēta 25. augustā.

Metodoloģiskā informācija

Būvniecības izmaksu indeksa (BII) mērķis ir atspoguļot vidējās tendences būvniecības resursu cenu pārmaiņās. BII ir ielaides (input) cenu indekss; tas parāda cenu pārmaiņas galvenajiem būvniecībā ieguldītajiem resursu veidiem.

2022. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem. Papildus aprēķinos izmanto reģistrētās patēriņa cenas būvmateriāliem.

Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2021. gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 88,2 % no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 34,1 % uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

Plašāka metodoloģiskā informācija par būvniecības izmaksu indeksiem Latvijā pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Aprakstošie metadati”.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Politika Uzņēmējdarbība

“Sadales tīkla” īstenotā iebiedēšanas taktika neveicinās saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2022. gada 27. jūlijs, Rīga – Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka AS “Sadales tīkls” grasās doties reidos uz mājsaimniecībām, kas uzstādījušas saules paneļus, Vides  aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs aicina uzņēmumu pārdomāt retoriku un darba metodes, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas kontroli un sekmīgu tās darbību.  

Ministrs Plešs: “Laikā, kad iedzīvotājiem nepieciešams atbalsts, lai samazinātu rēķinus, pārejot uz daudz plašāku saules paneļu izmantošanu, draudi ar došanos reidos ir visai ačgārns veids, kā esošajos ģeopolitiskajos apstākļos iedrošināt cilvēkus izmantot zaļu un drošu enerģiju. Turpretī pieeja, kas vērsta uz sadarbību – konsultējot, skaidrojot, atbalstot – nāks par labu mūsu visu centieniem veicināt enerģētisko neatkarību un ilgtermiņā atteikties no Krievijas fosilajiem resursiem, kas diemžēl joprojām tiek izmantoti, lai apsildītu mūsu mājas un uzlādētu mūsu ierīces. Konstatējot problēmas tīkla jaudā, aicinu “Sadales tīklu” izvēlēties tādus iedzīvotāju informēšanas, kā arī kontroles veidus, kas veicinātu godprātīgus iedzīvotājus uzstādīt saules paneļus un kas preventīvi iesaistītu komersantus problēmu novēršanā. Ticu, ka “Sadales tīkls” arī paralēli domā, ka attīstīt sistēmu, lai tā spētu uzņemt vairāk atjaunojamās elektroenerģijas jaudas kopējā tīklā.”

Šobrīd veiksmīgi jau ir uzstādītas saules elektrostacijas gandrīz 1050 mājsaimniecībās visā Latvijas teritorijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalsta programma ir veidota, lai nodrošinātu enerģiju mājsaimniecību pašpatēriņa vajadzībām; kā arī lai ļautu uzstādīt enerģijas ražošanas iekārtas pēc iespējas plašākam mājsaimniecību skaitam ar pēc iespējas atbilstošāku ražošanas jaudu apmēru salīdzinājumā ar patēriņu. Tūlītējs elektroenerģijas pašpatēriņš ir ekonomiski izdevīgākais elektroenerģijas ražošanas veids konkrētajam lietotājam – iedzīvotājam, elektroenerģijas sistēmai un sabiedrībai.

Vienlaikus iedzīvotājs (finansējuma saņēmējs) ir atbildīgs par savu izvēli, iegādājoties enerģiju ražojošās iekārtas, un tās lietošanu atbilstoši noteiktajām prasībām. Jāmin, ka esošā tiesību aktu sistēma skaidri reglamentē gan uzņēmumu izveidošanas, darbības un uzraudzības kārtību, gan to, kā iedzīvotājiem jārīkojas, ja tiek konstatēti pārkāpumi saistībā ar nekvalitatīvu iekārtu tirdzniecību un uzstādīšanu. VARAM arī neuzskata, ka ministrijai būtu korekti uzņemties lomu tirgus regulācijā.

Ministrija informē, ka nosacījumi ir savstarpēji saskaņoti gan VARAM, gan Ekonomikas ministrijas atbalsta programmās un to izstrādes laikā tika izvērtēts arī sistēmas operatora sniegtais viedoklis.

Kategorijas
Korupcija Uzņēmējdarbība

NTSP apakšpadomē diskutē par ēnu ekonomikas ierobežošanu

Finanšu ministrija

Trešdien, 27. jūlijā, notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, kur, piedaloties finanšu ministram Jānim Reiram, konstruktīvā gaisotnē ar valdības trīspusējā sociālā dialoga partneriem tika padziļināti diskutēta ēnu ekonomikas dinamika un priekšlikumi ēnu ekonomikas ierobežošanai.

NTSP apakšpadomes sēdes dalībnieki vienojās, ka ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.-2025. gadam prioritāte būs ēnu ekonomikas mazināšana konkrētās nozarēs, un tādējādi ļoti būtiska būs nozaru ministriju aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un tautsaimniecības nozaru ekspertiem ēnu ekonomikas risku mazinošu pasākumu identificēšanai un īstenošanai konkrētās prioritārās nozarēs.

Finanšu ministrijai būs koordinējoša loma visaptverošu pasākumu īstenošanā, piemēram, skaidras naudas ierobežojošo pasākumu ieviešanā, pieejamās informācijas analītikas darbam paplašināšanā un nodokļu samaksas vienkāršošanas pasākumos. Savukārt nozaru ministrijām sadarbībā ar nevalstisko sektoru jāseko līdzi ēnu ekonomikas tendencēm nozarēs un jāpiedāvā savi risinājumi.

NVO pārstāvji uzsvēra arī to, ka ministriju līmenī būtu jādeleģē atbildīgie par ēnu ekonomiku, kas koordinē padoto iestāžu sadarbību un atbalstu šajos jautājumos.

NTSP ietvaros Finanšu ministrija piedalās trīspusējā sociālā dialogā starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. Nodokļu politikas jautājumi ar sociālajiem partneriem tiek diskutēti NTSP Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sanāksmēs.