Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Pašvaldības Uzņēmējdarbība

Komersantiem līdz 31.decembrim jāiesniedz ikgadējais enerģijas ietaupījuma pārskats

Būvniecības valsts kontroles birojs

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) lielajiem uzņēmumiem, lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, valsts iestādēm un pašvaldībām, kuras ieviesušas energopārvaldības sistēmu, atgādina, ka jāiesniedz ikgadējais enerģijas ietaupījuma pārskats par 2021. gadā ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Tas darāms elektroniski, izmantojot Energoresursu informācijas sistēmu (ERIS)!

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem energoefektivitātes pasākumu ziņošanā iesaistītajām pusēm ziņošanas pienākums šogad jāizpilda līdz 2022. gada 31. decembrim (līdz šim noteiktā 1. novembra termiņa vietā).

Pieslēgšanās ERIS notiek, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu: www.bis.gov.lv

Plašāka informācija un video pamācības par ERIS sistēmas lietošanu atrodamas biroja tīmekļvietnē: https://www.bvkb.gov.lv/lv/energoresursu-informacijas-sistema-eris

Gadījumos, ja 2021. gadā nav īstenoti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, jāiesniedz tukša veidlapa.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroniskais iepirkums Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Pilnveidotas BIM prasības digitalizācijas veicināšanai publiskajā sektorā

Valsts nekustamie īpašumi

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pilnveidotas būves informācijas modelēšanas (BIM) prasības ieviešanai attīstības projektos un digitalizācijas veicināšanai publiskajā sektorā kopumā. Otrā BIM prasību versija aktualizēta un nodota publiskai lietošanai, balstoties uz projektu ietvaros gūto praktisko pieredzi un BIM tehnoloģiju attīstību,” informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ izstrādātās BIM prasības ir dokuments, kas nosaka skaidrus un saprotamus BIM pasūtīšanas, izstrādes un piegādes nosacījumus, kā arī norāda kvalitātes pārbaudes un informācijas apmaiņas prasības. Atsaucoties uz praksi kopš 2019. gada, kad prasības tika pirmo reizi publicētas, dokuments pilnveidots – tā būtiskākās izmaiņas ietver detalizētas prasības BIM kvalitātes kontrolei, 2D rasējumu izveidei, izveidoto kontroles punktu “Aktīvu informācijas modelis” un precizētu BIM īstenošanas plānā iekļaujamo informāciju. Tostarp papildinātas prasības 3D lāzer-skenēšanas procesam, punktu mākoņu izmantošanai un, pamatojoties uz apsaimniekošanas vajadzībām, precizēta BIM elementiem pievienojamā informācija, kā arī ieviesta punktu sistēma parauga modeļu vērtēšanai iepirkuma laikā.

BIM prasības aktualizētas, lai pēc iespējas vairāk varētu izmantot šobrīd pieejamās digitālās tehnoloģijas. Ņemta vērā arī nepieciešamība pasūtītāja prasības veidot saprotamākas pakalpojumu sniedzējiem un nodrošināt BIM kā pamata neatņemamu projektēšanas procesa sastāvdaļu, kas tiek izmantota kā izejas informācija būvprojekta rasējumu izveidei un turpmākai risinājumu izstrādei.

“BIM kā komplicēts zināšanu un tehnoloģiju kopums ir nozari būtiski transformējošs un nepieciešams, raugoties gan no ilgtspējīgu projektu un būvniecības kvalitātes puses, gan finansiālā ietaupījuma ilgtermiņā. Tas ļaus nākotnē veiksmīgāk veidot sadarbību starp pasūtītājiem, projektētājiem un būvniekiem, samazināt potenciālo kļūdu un papildus izmaksu riskus, kā arī efektīvāk plānot būvniecības procesus un kontrolēt informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm visā ēkas dzīves ciklā. VNĪ sniedzam savu artavu, jo zināšanas un priekšrocības, ko sniedz BIM, nav tik ātri un vienkārši apgūstamas. Tāpēc šobrīd mūsu ekspertu komanda izstrādājusi jaunas, uzlabotas BIM prasības un izglīto citus publiskos pasūtītājus, lai sekmētu to pielietošanu un būvniecības digitalizāciju Latvijas publiskajā sektorā kopumā. Paredzam, ka šāda pieeja BIM projektu īstenošanai ļaus pilnā apjomā izmantot visas BIM iespējas un priekšrocības gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā,” komentē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ar aktuālo dokumenta versiju iespējams iepazīties VNĪ mājaslapā sadaļā “BIM kompetences centrs”, kā arī detalizētāk VNĪ organizētajā tiešsaistes semināru ciklā “BIM projektu īstenošana” 29. novembrī un 6. decembrī laika posmā no 9.00 līdz 13.00. Pasākumos piedalīties ir aicināts ikviens nozares pārstāvis un interesents. Semināriem pieteikties iespējams aizpildot anketu.

Jaunās BIM prasības, tiks tulkotas arī angļu valodā, un tās varēs izmantot starptautiskos projektos un iepirkumu konkursos, tādējādi piesaistot arī ārzemju pakalpojumu sniedzējus Dokumentu plānots attīstīt arī turpmāk, piemēram, definēt atsevišķas prasības būvdarbu veicējiem, tādējādi veicinot lielāku būvnieku iesaisti BIM procesos, izstrādāt detalizētas modelēšanas prasības, izveidot kvalitātes kontroles automatizācijas rīkus un tml.

VNĪ komanda 2018. gadā uzsāka pirmo BIM pilotprojektu vēsturiskās ēkas Aspazijas bulvārī 7 pārbūvē, 2019. gadā jau, gūstot pārliecību par BIM ieguvumiem, izstrādāja pirmās BIM prasības būvniecības iepirkumiem Latvijas publiskajam sektoram. Pirmā prasību versija, tikusi praktiski pielietota vairākos VNĪ iepirkumos un būvniecības projektos, piemēram, Lielās Ģildes pārbūvē un atjaunošanā Amatu ielā 6, kā arī Ģenerālprokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6 atjaunošanā.

Kopumā kopš 2018. gadā sāktā pilotprojekta, šobrīd īstenojam jau 17 projektus ar BIM komponentēm, to skaitā, Rīgas pils Kastelas daļai, Jaunajam Rīgas teātrim un Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas vietas “Grebņeva” modernizēšanai un citur. Tostarp prasības izmantojuši arī citi publiskie pasūtītāji, piemēram Ekonomikas ministrija, Nodrošinājuma valsts aģentūra, VSIA “Šampētera nams” un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca dažādos projektos.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība Pašvaldības

Ģimenes ārstu praksēm pieejams ES fondu finansējums

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Ceturto reizi izsludināta atklāta projektu atlase, aicinot ārstniecības iestādes un pašvaldības pieteikties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam ģimenes ārstu prakšu infrastruktūras pilnveidošanai. No Eiropas Savienības (ES) fondu programmai paredzētajiem līdzekļiem investēšanai ģimenes ārstu praksēs vēl atlikuši gandrīz 300 tūkstoši eiro.

Ar ES fondu finansējumu individuālajās ģimenes ārsta praksēs un ģimenes ārstu sadarbības praksēs būs iespējams veikt gan būvniecības un vides pieejamības nodrošināšanas  darbus, gan papildināt medicīnisko, saimniecisko un informācijas tehnoloģiju aprīkojumu un iegādāties mēbeles. Ģimenes ārsta prakse ar vienu pakalpojuma sniegšanas vietu var pretendēt uz attiecināmo izmaksu kopsummu  līdz 15 000 eiro, ar divām vai vairākām pakalpojuma sniegšanas vietām – līdz 17 000 eiro.

ERAF finansējumam šajā projektu atlasē var pieteikties ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus vai nodrošina telpas, aprīkojumu šo pakalpojumu sniegšanai. Tāpat līdzfinansējumu var saņemt pašvaldības vai to iestādes, kas nodrošina telpas vai telpas un  aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšanai.

No ES fondu programmai paredzētajiem ERAF līdzekļiem atlikuši vēl gandrīz 268 tūkstoši eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 28 tūkstošu eiro apmērā. Ar publisko finansējumu tiks segti līdz 94 % no projekta attiecināmajām izmaksām, 85% apmaksājot no ERAF un vēl 9% – no valsts budžeta līdzekļiem.

Projektu iesniegumus Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pieņems divus mēnešus – no 22. novembra līdz 2023. gada 23. janvārim. Projektu iesniegumu atlases dokumentācija, kā arī iesniegumu sagatavošanai noderīga informācija pieejama CFLA mājaslapas sadaļā “Projektu atlases”. Paziņojums par atklāto projektu atlasi 22. novembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Kontaktpersona papildu informācijai par projektu iesniegumu sagatavošanu – Infrastruktūras projektu atlases nodaļas vadošā eksperte Karina Visikovska, tālr. 20019248, karina.visikovska@cfla.gov.lv.

ERAF atbalsts ģimenes ārstu prakšu infrastruktūrai paredzēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”  9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” ceturtās kārtas ietvaros. Jauna projektu atlase izsludināta, ņemot vērā pieejamo ERAF finansējuma atlikumu, kas paredzēts investēšanai ģimenes ārstu prakšu infrastruktūrā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

KNAB īsteno divus Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus digitālās kriminālistikas un analītikas kapacitātes stiprināšanai

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) stiprinās kapacitāti digitālās kriminālistikas un analītikas jomās, īstenojot divus Eiropas Savienības finanšu instrumenta 2021.-2027. gadam programmas “Eiropas Krāpšanas apkarošana” projektus.

Programmas mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības valstu operatīvās un tehniskās spējas izmeklēt noziedzīgas darbības, kas kaitē Eiropas Savienības budžetam, tostarp sekmēt krāpšanas, korupcijas un citu pretlikumīgu darbību novēršanu un apkarošanu. KNAB projekti ietver divas aktivitātes: 1) digitālās kriminālistikas rīku iegādi un atbildīgo amatpersonu apmācības to izmantošanai kriminālprocesos un 2) taktiskās un stratēģiskās analīzes platformas izstrādi.

Projektam “Advancētas digitālās kriminālistikas aparatūras iepirkums” nepieciešamais finansējums ir 207 452 eiro, kur Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais finansējums ir 165 961 eiro un nacionālais līdzfinansējums – 41 491 eiro. Šī projekta īstenošana uzsākta 2022. gada 1. jūlijā, un to paredzēts noslēgt gada laikā. 

Projekta “Analītiskās kapacitātes stiprināšana” nepieciešamais finansējums ir 1 090 000 eiro, kur EK piešķirtais finansējums ir 872 000 eiro un nacionālais līdzfinansējums – 218 000 eiro. Šī projekta īstenošana uzsākta 2022. gada 1. septembrī, un to paredzēts īstenot divu gadu laikā. 

Abu projektu īstenošanai tiks saņemts Eiropas Komisijas finansējums 1 037 961 eiro, kas ir 80 % no kopējās summas.

Projektus līdzfinansē Eiropas Savienība. Preses relīzē izteiktie viedokļi un redzējums ir tikai autora viedoklis, un tiem nav obligāti jāatspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedoklis. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nav par tiem atbildīga.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Nozares Transports

Ar Eiropas Savienības fondu finansējumu veicina lielo pilsētu sasaisti ar Eiropas transporta infrastruktūras tīklu

Satiksmes ministrija

Ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā septiņās valstspilsētās tiek īstenoti transporta infrastruktūras uzlabošanas projekti, kas veicina pilsētu sasaisti ar Eiropas transporta infrastruktūras tīklu (TEN-T), vienlaikus uzlabojot pilsētvidi un reģionu konkurētspēju.

Transporta infrastruktūras uzlabošanas projektu īstenošanai septiņās valstspilsētās piešķirts ES fondu finansējumu vairāk nekā 49,75 milj. eiro apmērā. Projektu ietvaros tiek izbūvētas jaunas maģistrālās ielas vai attīstīti esošie maršruti, lai tranzīta un kravas transporta plūsmu novirzītu no pilsētas centra un atdalītu no sabiedriskā transporta plūsmām.  Līdz šim jau ir izbūvēti 23,19 km alternatīvi maršruti vai pārbūvēti esošie maršruti Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils un Jēkabpils pašvaldībās. Savukārt līdz 2023. gada beigām papildus tiks izbūvēti vēl 3,15 km transporta infrastruktūras maršruti Liepājā un Valmierā.

Latvijas pilsētu transporta infrastruktūras savienojums ar vienoto Eiropas infrastruktūras tīklu ir būtisks priekšnoteikums uzņēmējdarbības attīstībai un reģionu konkurētspējas veicināšanai, vienlaikus intensīva tranzīta un kravas transporta plūsma ievērojami noslogo pilsētu ielas, radot vides piesārņojumu un troksni. Izbūvējot jaunas maģistrālās ielas vai attīstot esošos maršrutus, tranzīta un kravas transportam tiek izveidota kvalitatīva transporta infrastruktūra, kas nodrošina savienojumu ar Eiropas transporta infrastruktūru. Papildu ieguvums ir arī iedzīvotājiem, jo novirzot kravas transporta plūsmu no pilsētas centra un blīvi apdzīvotām pilsētas daļām, satiksme kļūst drošāka, samazinās trokšņa līmenis un gaisa piesārņojums.

Plānots, ka atbalsts pilsētu transporta infrastruktūras sasaistei ar Eiropas transporta infrastruktūras tīklu tiks turpināts arī ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā. Projektu ietvaros paredzēta nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, tādējādi nodrošinot atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu. 

Vairāk informācijas par ES fondiem un atbalsta jomām 2014.-2020. gada plānošanas periodā Satiksmes ministrijas mājas lapā: https://www.sam.gov.lv/lv/2014-2020gada-planosanas-periods-0 

TEN-T ir ES dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, auto, jūras, gaisa un multimodālā transporta infrastruktūras vienots tīkls. Tā mērķis ir izveidot transporta infrastruktūru un savienojumus, kas stiprina vienoto tirgu, nodrošina preču un cilvēku netraucētu plūsmu, kā arī veicina izaugsmi, jaunu darbavietu rašanos un ES konkurētspēju. Pamattīkls Latvijā ir ziemeļu-dienvidu virzienā Ainaži–Rīga–Grenctāle un rietumu-austrumu virzienā Ventspils–Rīga–Jēkabpils. Vairāk informācijas par TEN-T: https://lvceli.lv/celu-tikls/celu-kartes/tent-t-autocelu-tikls/

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

Neatrisinot problēmas ar darbinieku piesaisti, būvniecības nozare izaicinājumus nepārvarēs

LETA

Neatrisinot problēmas ar darbinieku piesaisti, būvniecība nozare izaicinājumus nepārvarēs, aģentūrai LETA pavēstīja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš atzīst, ka patlaban liela optimisma par situāciju nozarē nav, lai gan būvniecība Latvijā joprojām turpinās. Pirmkārt, tādēļ, ka būvniecības izmaksu kāpumam beigas joprojām nav redzamas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni kopējais būvniecības izmaksu līmenis ir palielinājies par piektdaļu (20,7%), tostarp būvmateriālu cenas – par 27%.

Tas nozīmē, uzsver Griškevičs, ka būvniecības apjomi tuvākajos gados kritīsies un projektu realizācijas termiņi kļūs daudz garāki, jo pasūtītāji, īpaši publiskajā – valsts un pašvaldības – sektorā visu milzīgo sadārdzinājumu kompensēt nespēs.

Visu šo gadu nozares profesionāļiem nākas cīnīties ar ārējo apstākļu izraisītu faktu, ka būvniekiem ir grūti vai pat neiespējami iekļauties iepriekš nolīgtajā finansējumā un termiņos, norāda Griškevičs. Ekonomikas ministrijas novembrī publiskotā informācija liecina, ka jūlija vidū 11% jeb 305 no 2815 publiskajiem objektiem tika veiktas vai bija plānotas pārmaiņas, kuras izraisīja izmaiņas būvizstrādājumu tirgū pēc Krievijas sāktā kara. 80% no šiem 305 objektiem sadārdzinājumu bija plānots nosegt, piesaistot papildu finansējumu, 30% – pagarināts izpildes termiņš, 14% – palielināts būvdarbu apjoms, pārējos – samazināti būvdarbu apjomi, finansējums, kā arī saīsināts izpildes termiņš. 

Ir izbeigti pieci būvdarbu līgumi, vasarā bija plānots izbeigt vēl trīs, savukārt atsevišķos projektos bija plānots izsludināt jaunus būvdarbu iepirkumus un izmainīt finansējuma apjomu, informē Griškevičs.
Viņaprāt, ārkārtas situācijā salīdzinoši veiksmīgi un konstruktīvi spēj darboties gan valsts pārvalde, gan publiskā sektora pasūtītāji, gan arī lielākā daļa ģenerāluzņēmēju. Vairumā gadījumu līdz šim ir izdevies atrast juridiski un finansiāli korektus sadārdzinājuma kompensēšanas mehānismus un panākt vienošanos ar ģenerāluzņēmējiem, tostarp arī par termiņu pagarinājumu. Aptuveni pusgada laikā ir izveidotas gan vairākas metodoloģijas pamatotai sadārdzinājuma aprēķināšanai, gan piesaistīts papildu finansējums tur, kur tas ir bijis iespējams. 

Šobrīd aprēķinu pamatdokuments ir Ekonomikas ministrijas izstrādātās vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informē Griškevičs. Veicamo darbu specifikas dēļ īpašu sadārdzinājuma novērtēšanas metodiku ir izstrādājusi VSIA “Latvijas valsts ceļi”.

VNĪ šobrīd īsteno 44 valsts nozīmes būvprojektus, 24 objekti ir būvniecības stadijā, tajos VNĪ strādā ar 18 būvniekiem. Ar valsts atbalstu VNĪ rada nepieciešamo papildfinansējumu sešos projektos, no tiem četros finansējums rasts sadarbībā ar Kultūras ministriju. 

Taču, vienlaikus, līdz brīdim, kamēr tiks rasts finansējuma avots, nācies atlikt dažas pārbūves, piemēram, Lielās ģildes rekonstrukciju, norāda Griškevičs. Tāpat ir izskanējusi informācija, ka Kultūras ministrija uz laiku ir iepauzējusi Laikmetīgā mākslas muzeja būvi. Tāpat izskanēja informācija, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvdarbi ir sadārdzinājušies par gandrīz 900 000 eiro.

Šobrīd būvniecības nozares lielākais izaicinājums ir darbinieku atrašana, uzsver Griškevičs. CSP apkopotie dati liecina, ka būvniecības nozarē šā gada otrajā ceturksnī bija brīvas 2085 darba vietas jeb 3,3%. Neoficiālas aplēses liecina, ka daudzviet objektos trūkst pat trešās daļas strādājošo. Uz darba spēka trūkumu kā vienu no būtiskākajiem aktivitāti ierobežojošiem faktoriem uzņēmēju noskaņojumu raksturojošās CSP aptaujās oktobrī norādījusi trešā daļa jeb 33% respondentu. Ēku būvniecībā darba spēka trūkumu izceļ 38% aptaujāto.

Griškevičs uzskata, šī ir problēma, pie kuras ilgtermiņa risinājuma ir jāstrādā daudz aktīvāk, jo pretējā gadījumā situācija ar laiku tikai pasliktināsies. Piemēram, norāda Griškevičs, būtu jādomā, kā efektīvāk salāgot būvniecības tirgus pieprasījumu pēc prasmīgiem vidējas profesionālās kvalifikācijas speciālistiem ar cilvēku neatbilstošām zināšanām, kā nestrādājošiem palīdzēt pārcelties tuvāk potenciālajām darba vietām. 
 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares Transports

Izsludināta atklāta projektu iesniegumu atlase bezemisiju transportlīdzekļu iegādei pašvaldībās 10 milj. eiro apmērā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2022.gada 21.novembrī izsludināta atklāta projektu iesniegumu atlase bezemisiju transportlīdzekļu iegādei pašvaldībās 10 milj. eiro apmērā, kas tiek finansēts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildībā esošās Atveseļošanas fonda investīcijas*.

Pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums paredzēts pašvaldībām, lai nodrošinātu izglītojamo bezmaksas nokļūšanu izglītības iestādē vai citā mācību īstenošanas vietā un atpakaļ dzīvesvietā  ar videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.

Investīcijas ieviešanas rezultātā plānota vismaz 15 bezemisiju transportlīdzekļu iegāde un piegāde pašvaldībām.

Ierobežotā finansējuma dēļ viena pašvaldība var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu, kura kopējais Atveseļošanas fonda finansējums nepārsniedz 666 660 eiro. Projektā var plānot vismaz viena elektroautobusa (M2 vai M3 klases bezemisiju transportlīdzeklis) iegādi un, ja nepieciešams, tā darbības nodrošināšanai paredzētās uzlādes infrastruktūras izveidi.  Ja projekta ietvaros plāno iegādāties M2 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli vai par bezemisiju transportlīdzekli pārbūvētu transportlīdzekli, ievēro nosacījumu, ka Atveseļošanas fonda finansējums par vienu transportlīdzekļa vienību nepārsniedz 300 000 eiro.

Investīcijas ietvaros ir atbalstāmi projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiks pārtraukts ekspluatēt tādu vismaz trīs gadus projekta iesniedzēja īpašumā esošu ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmu M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli, kas ir tehniskā kārtībā un kura vecums uz projekta iesniegšanas brīdi, ņemot vērā tā pirmreizējās reģistrācijas gadu, ir vismaz 20 pilni kalendāra gadi un kura motora izmešu līmenis ir EURO III vai vairāk piesārņojošs, paredzot to aizstāt ar M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli.

Projektu iesniegumus konkursā var iesniegt pašvaldības (izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību), to izveidotas iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai investīcijas bezemisiju pilsētas sabiedriskā transporta iegādei plānotas citas Atveseļošanas fonda investīcijas**.

Investīcijas īstenošanas rezultātā paredzēts sasniegt šādus mērķus:

  1. līdz 2023. gada 31. decembrim ir izraudzīti finansējuma saņēmēji;
  2. līdz 2024. gada 31. decembrim noslēgti civiltiesiskie līgumi vai vienošanās par projektu īstenošanas tiesību piešķiršanu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei vietējo pašvaldību funkciju veikšanai un pārvaldes uzdevumu izpildei par kopējo vērtību vismaz 9 500 000 eiro;
  3. līdz 2025. gada 31. decembrim iegādāti 15 elektriskie bezemisiju transportlīdzekļi un veikta to piegāde pašvaldībām kā finansējuma saņēmējām (izglītojamo pašvaldības transportam).

Projektus nepieciešams īstenot līdz 2025. gada 31. decembrim.

Projektu iesniegumu atlasi organizē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sadarbībā ar VARAM. Ar projektu iesniegumu atlasi saistītā informācija pieejama šeit:

Publikācija Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”

Investīcijas īstenošanu reglamentējošie MK noteikumi

Projektu atlases dokumentācija

Projektu iesniegšana: e-vide

* 3.1.1.6.i. investīcijas “Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde”

** 1.1.1.2.i. investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” ietvaros

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Latvijai jārada vienots un caurskatāms zaļās enerģijas attīstības plāns

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 

2022. gada 21. novembris, Rīga – Svētdien, 20. novembrī noslēdzās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 27. sanāksme jeb COP27, un Latviju tajā pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) delegācija ministra Artūra Toma Pleša vadībā. Konferences laikā pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kas tostarp saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, atjaunīgo resursu plašāku izmantošanu un zaudējumu atlīdzināšanas mehānisma izveidi attīstības valstīm, kuras cieš no klimata pārmaiņu radītajām sekām.

Konferences noslēguma dokumentos liels uzsvars likts tieši uz atjaunīgās enerģijas attīstību un tās plašāku izmantošanu, kā arī uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju steidzamu samazinājumu visos sektoros. Tāpat izcelta bezprecedenta enerģētikas krīze, kuras ietekmē valstīm nepieciešams strauji transformēt enerģētikas sektoru tā, lai tas kļūtu drošāks un noturīgāks pret ārējiem satricinājumiem, – tostarp paātrinot pāreju uz atjaunīgās enerģijas izmantošanu šīs desmitgades laikā. Arī Latvijā jābūt saskaņotiem rīcības modeļiem, lai visām iesaistītajām pusēm būtu ne vien vienots redzējums par tālāko attīstības plānu, bet arī skaidri definēts algoritms pārējai uz zaļās enerģijas attīstību valstī.

Ministrs Plešs: “Konference ir noslēgusies, taču darbs pie klimata mērķu sasniegšanas turpinās – un tam jākļūst arvien ambiciozākam, īpaši Latvijā. Turklāt tam jābūt caurskatāmam, pārredzamam un saprotamam. Tā, piemēram, skaļi izskanējusi informācija, ka “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” plāno paaugstināt tarifus, taču, manuprāt, šobrīd pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šādus soļus spert nedrīkst, ja nav pilnas skaidrības par to, kā tas varētu ietekmēt zaļās enerģijas attīstību valstī. Te svarīgi atzīmēt, ka nepieciešams ieguldīt tīklu modernizācijā, un tam atvēlēti arī ievērojami Eiropas Savienības līdzekļi, kas gudri jāizmanto, lai celtu tīkla kapacitāti. Energoefektivitāte un zaļās enerģijas izmantošana ir jāatbalsta, nevis jāsoda ar papildu izmaksām. Mums ir jākāpina saules un vēja jaudas – tas palīdz gan samazināt rēķinus iedzīvotājiem, gan ļaus sasniegt klimata mērķus un samazināt emisiju apjomu, tādēļ iet soli atpakaļ un uzlikt papildu slogu mājsaimniecībām, manuprāt, ir pretrunīgi.”

Ministra ieskatā Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar citiem sektoriem un uzņēmējiem nepieciešams pēc iespējas ātrāk atjaunot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu  (NEKP), tajā palielinot ambīcijas atjaunīgās enerģijas izmantošanai – šobrīd mērķis ir nodrošināt vismaz 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas gala patēriņā, taču, lai sasniegtu klimata mērķus, mazinātu SEG emisijas un vairotu mūsu enerģētisko drošību un neatkarību, noteiktie mērķi ir jākāpina. Turklāt papildu zaļās enerģijas jaudas kalpos par nozīmīgu pienesumu tautsaimniecībai: mazākas izmaksas par elektrību un siltumenerģiju ilgtermiņā cels Latvijas konkurētspēju.

Tas saskan arī ar COP27 konferences laikā lemto – valstīm ir strauji jākāpina tīras un zaļas enerģijas attīstība, tostarp pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas enerģētikā. Tas ietver straujāku un vērienīgāku vēja un saules enerģijas izmantošanu kā nacionālajā enerģētikas politikā, tā mājsaimniecību līmenī, kas šī gada laikā piedzīvojis strauju kāpumu – šī gada laikā saules paneļi uzstādīti vairāk nekā 10 tūkstošos mājsaimniecību visā Latvijā, tostarp VARAM izstrādātās atbalsta programmas ietvaros.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Transports

IUB aizliedz ATD slēgt līgumus par sabiedriskā transporta nodrošināšanu septiņās reģionālo autobusu tīkla daļās

Leta

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), pēc sūdzību izskatīšanas konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2033.gadam septiņās reģionālo autobusu maršrutu tīkla daļās, atcēlis Autotransporta direkcijas (ATD) pieņemtos lēmumus, aizliedzot slēgt līgumus ar izvēlētajiem uzvarētājiem, liecina IUB informācija.

ATD konkursā maršruta tīkla daļā “Gulbene, Alūksne, Balvi” par uzvarētāju atzina SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss”, maršruta tīkla daļā “Jelgava, Dobele” – AS “Talsu autotransports”, maršruta tīkla daļā “Madona” – SIA “Norma-A”, maršruta tīkla daļā “Rēzekne, Ludza” – personu apvienība AS “Rēzeknes autobusu parks” un SIA “RO Reiss”, maršruta tīkla daļā “Talsi, Tukums” – SIA “Tukuma auto”, maršruta tīkla daļā “Valmiera, Valka, Smiltene” – SIA “VTU Valmiera”, bet maršruta tīkla daļā “Ventspils” – “Latvijas sabiedriskais autobuss”.

Par konkursa rezultātiem kopumā septiņas sūdzības iesniedza personu apvienība, kuras sastāvā ietilpst SIA “Gulbenes autobuss” un “VTU Valmiera”, pašvaldības SIA “Ventspils reiss”, personu apvienība, kuras sastāvā ietilpst “Latvijas sabiedriskais autobuss” un Lietuvas uzņēmums “Vlasava”, kā arī “Tukuma auto” un “Talsu autotransports”. 

IUB, izskatot sūdzības, aizliegusi ATD slēgt iepirkuma līgumus un uzdevusi atcelt pieņemtos lēmumus par konkursa uzvarētājiem. ATD 30 darbadienu laikā no IUB lēmuma paziņošanas jānovērš konstatētos pārkāpumus un atkārtoti jāizvērtē konkursā iesniegtos piedāvājumus.
Iesniedzēji sūdzībās norādījuši, ka daļas uzvarētāju piedāvājumi ir nepamatoti lēti, citās teikts, ka atzīto uzvarētāju tehniskais piedāvājums neatbilst konkursa prasībām.

Jau vēstīts, ka ATD konkursā tika vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums – 60% vērtējuma. Tehniskajā piedāvājumā eksperti vērtēja autobusu vecumu, pieejamības nodrošināšanu personām ar funkcionāliem traucējumiem un autobusu tehnisko aprīkojumu. Tāpat tika vērtēta pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un drošība, piemēram, videonovērošanas funkcija un GPS, kā arī papildu bonusi, piemēram, bezskaidras naudas norēķini un citi.

Konkursā uz septiņām tīkla daļām kopumā tika saņemti 55 piedāvājumi, kurus iesniedza 14 pretendenti.

Lielākā konkurence bija par iespēju sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla daļā “Madona” un “Ventspils” – uz katru no šīm daļām piedāvājumus bija iesnieguši deviņi pretendenti. Tāpat tika saņemti astoņi piedāvājumi par iespēju apkalpot maršruta tīkla daļu “Gulbene, Alūksne, Balvi”, “Talsi, Tukums” un “Valmiera, Valka, Smiltene”. Maršruta tīkla daļā “Rēzekne, Ludza” tika iesniegti septiņi piedāvājumi, bet “Jelgava, Dobele” – seši.

Līgums ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts uz 10 gadiem – līdz 2033.gada beigām.

Attiecīgais iepirkums bija atkārtoti sludināts konkurss, jo sākotnēji iesniegtie pretendentu piedāvājumi neatbilda konkursa nolikumam un tehniskās specifikācijas prasībām. Tāpat, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ATD vēlreiz pārliecinājās, vai komersanti spēj iekļauties iepriekš norādītajās izmaksās, kas saistītas ar autobusu iegādi, degvielu, energoresursu cenām, kā arī finanšu pieejamību kopumā.

Minētās septiņas tīkla daļas ir pēdējās, kurās tika izsludināts konkurss. 
Iepriekš izsludinātajās piecās maršrutu tīkla daļās – “Liepāja”, “Kuldīga, Saldus”, “Pierīga”, “Bauska” un “Daugavpils, Krāslava” – ir noslēgts līgums ar konkursa uzvarētāju, kas stājās spēkā 2021.gada 1.augustā. Četrās maršrutu tīkla daļās – “Cēsis”, “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”, “Limbaži, Sigulda” un “Ogre, Aizkraukle” – iepirkumu komisija ir noteikusi uzvarētājus, no kuriem tīkla daļās “Ogre, Aizkraukle” un “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni” līgumi stājās spēkā 2022.gada 1.jūlijā, bet tīkla daļās “Cēsis” un “Limbaži, Sigulda” noteikts sagatavošanās posma pagarinājums līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Pēc visu līgumu noslēgšanas un spēkā stāšanās visās maršrutu tīkla daļās sabiedriskā transporta pakalpojumi tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs 4,17 gadi.

Kategorijas
Tehnoloģijas un iekārtas

VARAM paplašina pakalpojuma “Attālinātais ierēdnis” pieejamību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) palielinot pašvaldību skaitu, kurās pieejams pakalpojums “Attālinātais ierēdnis”, vēl vairāk iedzīvotājiem ir pieejams attālinātas un personalizētas konsultācijas ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts zemes dienesta speciālistiem par vispieprasītākajām tēmām un jautājumiem.  

Pašlaik pakalpojums “Attālinātais ierēdnis” jau ir pieejams 15 valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (VPVKAC) un plānots, ka ar nākamo gadu, šis pakalpojumus tiks  pakāpeniski piedāvāts visā VPVKAC tīklā. Pakalpojuma primāra mērķauditorija ir seniori un sociāli jutīgā, mazaizsargātā sabiedrības daļa reģionos, kuriem ir grūtības patstāvīgi tikt galā ar digitālo vidi. 

VPVKAC, kur līdz šim bija pieejamas tikai klātienes un telefoniskās konsultācijas, turpmāk būs pieejamas arī attālinātās konsultācijas ar VID, VSAA un VZM speciālistiem par populārākajiem iedzīvotāju jautājumiem. “Mēs jūtam, ka sabiedrībā ir liels pieprasījums pēc iespējas izrunāt aktuālos jautājumus ar speciālistu aci pret aci, iespējams, parādot kaut kādus dokumentus un izveidojot tiešu saikni, tajā pat laikā netērējot enerģiju un laiku ceļam. Diemžēl, vairāki apkalpošanas centri reģionos un mazpilsētās tiek slēgti mazas noslodzes dēļ, bet mazaizsargāto sabiedrības grupu pārstāvjiem, jo īpaši pensionāriem un invalīdiem, vēl joprojām ir nepieciešamas speciālistu konsultācijas, kas būtu pieejamas tuvu mājai. Jaunais pakalpojums – “Attālinātais ierēdnis” – risina šo problēmu. Pandēmija ir iemācījusi sabiedrību strādāt attālināti – attālināti konsultē banku speciālisti, nekustamo īpašumu aģenti demonstrē mājas un dzīvokļus, ārsti veic pacientu apskati. Arī mēs ejam kopsolī ar laiku un esam gatavi pielāgoties klientu vajadzībām un vēlmei prātīgi izmantot laiku,” stāsta ministrs Artūrs Toms Plešs.  

Padziļinātās konsultācijas būs pieejamas par šādām tēmām: 

  • Ar Valsts ieņēmuma dienesta speciālistu būs iespējams izrunāt kapitāla pieaugumu situācijās, kad tiek pārdots vai kā citādi jaunam īpašniekam nodots personīgais nekustamais īpašums; 
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperti konsultēs par vecuma un invaliditātes pensijām, kā arī slimības un vecāku pabalstiem; 
  • Valsts zemes dienesta pārstāvji atbildēs uz jautājumiem un konsultēs par visiem saviem pakalpojumiem. 

VARAM norāda, ka jaunais pakalpojums kā pilotprojekts būs pieejams šādos VPVKAC: Alūksnes novada Alūksnes pilsētā un Pededzes pagastā, Augšdaugavas novada Ilūkstes pilsētā un Višķu pagastā, Balvu novada Viļakas pilsētā, Bauskas novada Rundāles pagastā un Vecumnieku pagastā, Jēkabpils novada Rubenes pagastā un Viesītes pilsētā, Olaines novada Olaines pilsētā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, Smiltenes novada Drustu pagastā, Gaujienas pagastā un Variņu pagastā, Valkas novada Ērģemes pagastā. 

Jaunā pakalpojuma primāra mērķauditorija ir seniori un sociāli jutīgā, mazaizsargātā sabiedrības daļa reģionos, kuriem ir grūtības patstāvīgi tikt galā ar digitālo vidi.  

Ministrs uzsver, ka visi pārējie pakalpojumi kā ierasts būs pieejami VPVKAC klātienē: “Mūsu speciālisti palīdzēs visiem interesentiem spert pirmos soļus e-pakalpojumu pasaulē. Bieži vien cilvēkiem gados ir vēlme apgūt digitālās prasmes un izmantot e-pakalpojumus, bet trūkst kāda, kurš varētu parādīt, kā to darīt. Mūsu speciālisti palīdzēs visiem interesentiem, kuriem ir tāda vēlme izmantot Latvija.lv pieejamos e-pakalpojumus, kā arī lietot drošu elektronisko parakstu. Tāpat mūsu speciālisti palīdzēs aizpildīt formas, atvērt failus un sniegs konsultācijas par citām e-vides iespējām.”   

Patlaban VPVKAC darbojas 35 pašvaldībās, kopā 140 vietās: VPVKAC adrešu saraksts un kontaktinformācija. Tajos pašvaldību iedzīvotāji var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus un pašvaldības pakalpojumus.