Kategorijas
Statistika

Preču eksporta kāpums vēl aizvien pārsniedz 30%

Finanšu ministrija

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada septembrī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Pirmo reizi kopš ārējās tirdzniecības statistikas datu uzskaites sākšanas preču eksports pārsniedzis 2 miljardus eiro. Kopējā eksporta vērtība šā gada septembrī veidoja 2137 miljonus eiro, kas bija par 32,3% lielāka nekā pērnā gada septembrī. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence. 2022. gada deviņos mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās par 31,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ko veicināja visas preču eksporta grupas, izņemot metāla preču grupu.

Tāpat kā iepriekšējos mēnešos viens no galvenajiem iemesliem tik straujai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums. Dati par septembri vēl nav pieejami, bet augusta dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 21,3%. Attiecinot augustā fiksēto eksporta cenu kāpumu uz septembra preču eksporta datiem, reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksports septembrī pieauga par 11,0%. Savukārt pirmajos deviņos mēnešos eksporta reālā izaugsme bija 9,5%.

Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas, jo loģistikas un ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies vismaz līdz pat šā gada beigām un turpināsies arī nākamā gada sākumā. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies, ko ietekmēs pieprasījuma kritums ārējos tirgos. Vienlaicīgi ir svarīgi norādīt, ka, pat ja izslēgtu cenu efektu, preču eksporta pieaugums ap 10% salīdzināmās cenās tiek vērtēts kā ļoti labs sniegums.

Preču eksporta vērtības pieaugums šā gada septembrī bija fiksēts visām preču grupām, izņemot metālu un to izstrādājumu grupai. Var atzīmēt divas preču grupas, kuras nodrošināja lielāko devumu eksporta izaugsmē jeb vairāk nekā divas trešdaļas. Pirmā grupa ir lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, to eksporta vērtībai pieaugot par 57% jeb par 206 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada septembri. Pusi no tik straujā pieauguma nodrošināja graudaugu eksporta kāpums. Tradicionāli tieši rudens mēnešos tiek fiksēti augstāki graudaugu eksporta apjomi, kas saistīts ar šīs lauksaimniecības kultūras ražas novākšanas sezonas pabeigšanu. Atbilstoši lauksaimnieku novērtējumiem šī gada graudaugu raža tiek uzskatīta par labu, līdz ar to sagaidāms, ka graudaugu eksports arī turpmākajos mēnešos veicinās kopējo preču eksportu. No pārējām lauksaimniecības un pārtikas preču grupām var atzīmēt arī piena produktu, dārzeņu, kā arī alkoholisko dzērienu eksporta kāpumu.

Savukārt, otrā preču grupa ar nozīmīgu devumu eksporta kāpumā ir minerālprodukti. Būtiski palielinoties elektroenerģijas eksportam, kā arī naftas pārstrādes produktu un dabasgāzes reeksportam, minerālproduktu eksports pieauga vairāk nekā trīs reizes jeb par 192 miljoniem eiro. Eksporta vērtības izmaiņas citās preču grupās ir atspoguļotas grafikā.

Augstās energoresursu cenas un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un investoru aktivitāti gan Eiropā, gan arī pārējos pasaules reģionos. Starptautisko organizāciju prognozes attiecībā uz ekonomikas attīstību šogad ir pārskatītas uz leju. Samazinātas ekonomiskās attīstības perspektīvas arī nākamajam gadam. Savukārt aktuālākie dati par uzņēmēju un mājsaimniecību konfidenci apstiprina bažas par ekonomikas attīstības tempu bremzēšanos. Eiropas Savienības (ES) ekonomikas sentimenta indikators samazinās jau kopš pērnā gada novembra, bet šā gadā jūlijā indikatora vērtība paslīdēja zem 100 punktiem. Kritums turpinājās arī nākamajos mēnešos, oktobrī indikatora vērtībai sasniedzot jau 90 punktus. Negatīvi vērtējams tas, ka uzņēmēju un patērētāju novērtējums par ekonomisko aktivitāti kļūst sliktāks praktiski visās ES dalībvalstīs, kā arī visās jomās, tajā skaitā rūpniecībā un būvniecībā, kas svarīgākas tieši Latvijas eksportētājiem. Sagaidāms, ka preču eksporta pieaugums turpināsies arī nākamajos mēnešos, bet šā gada nogalē un 2023. gada sākumā pieauguma tempi visticamāk kļūs būtiski zemāki salīdzinājumā ar pašreizējiem.

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Zemkopības ministra K. Gerharda vadībā lauksaimniecības nozarē ieguldīti vairāk nekā 2 miljardi eiro

Zemkopības ministrija

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda vadībā no 2019. līdz 2022. gadam Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā ieguldīti vairāk nekā 2 miljardi eiro.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Pēdējos četrus gadus lauksaimniecības nozare ir strādājusi krīzes režīmā – COVID-19 pandēmija, energoresursu cenu dramatiskais pieaugums, Krievijas iebrukums Ukrainā. Neskatoties uz šiem apstākļiem, man ir gandarījums, ka mums ir izdevies ne tikai saglabāt Latvijas lauksaimniecības nozari, bet arī nodrošināt stabilu tās attīstību. Šajā periodā ieguldītais finansējums veicināja Latvijas lauksaimniecības nozares pakāpenisku virzību uz Eiropas Zaļā kursa mērķiem, sekmēja mazo un vidējo saimniecību, kooperācijas un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā.”

Nozīmīgākie ieguldījumi lauksaimniecības nozarē četros gados (2019.-2022.)

Lielāko daļu no četru gadu laikā nozarē ieguldītā finansējuma – 1,2 miljardus eiro lauksaimnieki saņēma tiešajos maksājumos. Finansējums tika izmaksāts vairāk nekā 55 tūkst. lauksaimnieku. Vienlaikus vairāk nekā 700 milj. eiro ieguldīti Latvijas lauku attīstībā. Zemkopības ministra vadībā izdevies panākt būtisku pieaugumu valsts subsīdijām lauksaimniecības nozarei – kopumā četru gadu laikā 96,9 milj. eiro.

K. Gerharda vadībā izveidota atsevišķa atbalsta programma mazajiem lauksaimniekiem. Kopumā 2019.-2022. gadā mazo lauksaimnieku atbalstam piešķirti 32,5 milj. eiro, no tiem 11 milj. eiro no valsts budžeta. Sniegts atbalsts kooperatīvu attīstībai, četros gados valsts un ES atbalsta veidā izmaksājot ~12,8 milj. eiro.

Atšķirībā no citām nozarēm, Zemkopības ministrijai (ZM) ciešā sadarbībā ar nozari izdevās pārliecināt valdības partnerus nekavējoties sniegt atbalstu gan no COVID-19 pandēmijas, gan Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvi ietekmētajām lauksaimniecības jomām. Lai mazinātu pandēmijas negatīvo ietekmi un stimulētu ekonomiku, 2020. un 2021. gadā kopumā piešķirti 149 milj. eiro. Savukārt Krievijas kara Ukrainā radīto negatīvo seku mazināšanai Latvija operatīvi spēja saskaņot ar Eiropas Komisiju atbalsta mehānismus, lai izmantotu ES ārkārtas pielāgošanas atbalstu. Kopumā atbalstam no ES un valsts budžeta piešķirti 19,2 milj. eiro.

Lai veicinātu efektīvu un atbildīgu risku pārvaldību lauksaimniecībā, četru gadu laikā sējumu, stādījumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanas polišu izmaksu daļējai kompensēšanai piešķirti 44 milj. eiro, apdrošinot vairāk ne kā 1,2 milj. hektāru.

Šajā periodā stiprināta arī Zemes iegādes kreditēšanas programma, sniedzot iespēju jaunajiem lauksaimniekiem, kā arī mazām un vidējām saimniecībām visā Latvijā saņemt aizdevumu savas lauksaimnieciskās darbības attīstīšanai, tā nodrošinot Latvijas zemes resursu saglabāšanu mūsu lauksaimniekiem. 2019.-2022. gadā izsniegts vairāk nekā 1000 aizdevumu zemes iegādei par vairāk nekā 62 milj. eiro.

Zemkopības ministra K. Gerharda vadībā stiprināta lauksaimniecības nozares izglītības iestāžu – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš LLU), Bulduru dārzkopības vidusskolas un Malnavas koledžas kapacitāte, kā arī veikti ieguldījumi zinātnē un pētniecībā. Šajā periodā lauksaimniecības nozares izglītības iestāžu infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanā ieguldīti 27,6 milj. eiro, savukārt, zinātnē un pētniecībā – vairāk nekā 6,5 milj. eiro, t.sk. zinātniskās darbības attīstībai nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei Agroresursu un ekonomikas institūtam Viļānos un Dārzkopības institūtam Pūrē.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Elektroniskais iepirkums

Tiesa skatīs “Eco Baltia vide” strīdu ar Jūrmalas domi par 706 740 eiro zaudējumu kompensāciju

Leta

Administratīvā rajona tiesa šodien plkst.10 skatīs “Eco Baltia vide” prasību piedzīt 706 740 eiro zaudējumus no Jūrmalas domes, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts aģentūrai LETA skaidroja, ka Jūrmalas dome zaudējumus “Eco Baltia vide” esot nodarījusi neatbilstoši veikta iepirkuma par atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā rezultātā, zaudējumi uzņēmumam nav atlīdzināti, tādēļ tas kopā ar kompāniju “Ekonovus” lēma vērsties tiesā.

Viņš uzsvēra, ka zaudējumi aprēķināti, balstoties uz uzņēmumam pieejamo informāciju, un tos veido negūtā peļņa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, negūtā peļņa par konteineru nodrošināšanu, kā arī citi ar līguma neiegūšanu saistītie zaudējumi.

Jau vēstīts, ka “Eco Baltia vide” kopā ar vēl trim kandidātiem 2016.gadā piedalījās iepirkumā par atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā. Konkursā tika noteiktas stingras prasības attiecībā uz kandidāta pēdējo trīs gadu pieredzi un saimniecisko izdevīgumu. Pēc “Eco Baltia vide” ieskatiem, uzvarētājs šīm prasībām nekvalificējās vai atbilda tikai daļēji.

Līdz ar citiem iepirkuma kandidātiem 2016.gada oktobrī juridisko personu apvienība, kuru veido “Eco Baltia vide” un Lietuvas “Ekonovus”, iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Pēc vairākkārtējas iepirkuma pārsūdzēšanas IUB 2017.gada martā sūdzību noraidīja un atļāva Jūrmalas domei slēgt līgumu ar iepriekš noteikto konkursa uzvarētāju.

Tomēr “Eco Baltia vide” aizvien saskatīja pārkāpumus iepirkuma uzvarētāja noteikšanā, tāpēc vērsās ar sūdzību tiesā. Pēc vairāku gadu tiesvedības tiesa atzinusi, ka iepirkumā uzvarētājs patiešām izvēlēts nelikumīgi un tā piedāvājumu vajadzēja noraidīt. Savukārt saskaņā ar iepirkuma komisijas sēdes protokoliem “Eco Baltia vide” un “Econovus” apvienotais piedāvājums bija otrais saimnieciski izdevīgākais, līdz ar to atzīstams par konkursa uzvarētāju, ar kuru slēgt līgumu, iepriekš skaidroja Aizbalts.

Jūrmalas domes pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka “Eco Baltia vide” prasība atlīdzināt it kā nodarītus zaudējumus ir nepamatota.

Kā liecina “Firmas.lv” informācija, “Eco Baltia vide” reģistrēta 1996.gadā, un tās pamatkapitāls ir 203 470 eiro. Kompānija ietilpst atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmuma grupā “Eco Baltia”. 2020.gadā “Eco Baltia vide” apgrozījums bija 24,092 miljoni eiro, kas ir par 28,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 12,3 reizes, sasniedzot 3,303 miljonus eiro.

AS “Eco Baltia” akcionāri ir fonds “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%), “Eco Baltia” vadītājam Mārim Simanovičam piederošais uzņēmums “Enrial Holdings” (15,93%) un Kiprā reģistrēta kompānija “Penvi Investment Ltd” (0,75%).

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība

Kā nodrošināt modernākās iekārtas Latvijas slimnīcās?

Katrīne Pļaviņa-Mika, Sorainen zvērināta advokāte

Sabīne Stirniņa, jurista palīdze

Sabiedrības novecošana, hronisko un blakusslimību skaita pieaugums, jaunu ārstēšanas tehnoloģiju pieejamība un personalizētas medicīnas attīstība vairo pieprasījuma pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un to digitālās transformācijas. Veselības aprūpes sistēmām ir jāmainās, lai radītu efektīvākus un ilgtspējīgākus modeļus, kas pacientiem nodrošina reālu vērtību pie saprātīgām izmaksām.

Medicīniskas iekārtas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem veselības aprūpes sistēmas optimālai funkcionēšanai,1 taču to iegāde rada unikālas problēmas. Iegādājoties iekārtas, ir jāņem vērā, piemēram, to veiktspējas un funkcionālās prasības, uzstādīšanas vietas raksturojums, galalietotāja prasmes, pacientu labsajūta, digitalizācijas pakāpe kā arī rezerves daļu pieejamība. Diemžēl šīs vajadzības bieži netiek ņemtas vērā medicīnas iekārtu publiskā iepirkuma procedūrās. Tādēļ slimnīcas riskē iepirkt novecojošu aprīkojumu vai spiestas izmēģināt jaunas, ārpus Eiropas Savienības ražotas iekārtas.

Šos riskus iespējams mazināt, balstot medicīnas iekārtu iepirkumus uz vērtībām, nevis tehniskajiem parametriem un zemāko cenu. Šajā rakstā skaidrosim divu būtiskāko iepirkumu stratēģiju principus un to, kā vērtībā balstīts iepirkums nodrošina modernākās iekārtas Latvijas slimnīcās.

Uzlabots tehniskais piedāvājums

Slimnīcas Latvijā lielākoties pasūta medicīnas iekārtas caur apjomīgiem tehniskās specifikācijas noteikumiem un iepērk preces un pakalpojumus par zemāko cenu. Vēl 2021. gadā 78% iepirkumu Latvijā pasūtītāju izvēlējās iepirkuma uzvarētāju uz zemākās cenas pamata.2 Tādēļ vēlamies apskatīt galvenās atšķirības starp uzlabotu tehnisko piedāvājumu un vērtībā balstītu iepirkumu. Tas mums ļaus saprast, kā nodrošināt modernākās iekārtas Latvijas slimnīcās.

Prasti medicīnas iekārtu iepirkumos slimnīcas izvēlas noteikt iekārtu tehnisko specifikāciju uz vairākām lapām un piešķir saimnieciskā izdevīguma punktus par dažādiem veiktspējas rādītājiem, kas pārsniedz šo specifikāciju minimālo līmeni. Piemēram, kāda slimnīca saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai formāli norādīja iekārtas piegādes un uzstādīšanas cenu. Tomēr tehniskajā specifikācijā pasūtītājs noteica arī minimālās tehniskās prasības iekārtām, lai tiktu nodrošināta konkurence, un paredzēja piešķirt papildu punktus par tehniskajiem parametriem, kas uzlabotu izmeklējuma rezultātus un laiku. Līdz ar to pretendentiem, kuri piedāvātu iekārtu ar tehniskām priekšrocībām, tiktu piešķirti papildu punkti, savukārt par minimālo tehnisko prasību izpildi – ne.3

Šis piemērs ir tipisks medicīnas iekārtu iepirkumos – pasūtītājs, kam ne vienmēr ir laiks konsultēties ar nozari, definē virkni iekārtas tehnisko parametru, kas ir atrauti no tā pielietošanas rezultātiem. Tie ir atrauti arī no personāla regulāras apmācības, lai arī šādi iepirkumi parasti paredz pienākumu piegādātājiem apmācīt ārstniecības personālu iekārtas izmantošanā. Turklāt šajā pieejā nav paredzēti papildu labumi – ražotāja pienākums regulāri iekārtu modernizēt vai samainīt pret jaunu, fiksējot iespējamās papildus izmaksas, vai arī sasniegt konkrētus terapeitiskos vai diagnostikas rādītājus.

Iepriekš minētajā piemērā pasūtītājs pieļāva arī citu būtisku kļūdu – Iepirkumu uzraudzības birojs atcēla vērtēšanas kritērijus, jo tie piešķīra papildu punktus konkrētai iekārtu tehnoloģijai. Tirgū bija pieejamas vairākas tehnoloģijas, kuras parasti šādos iepirkumos sacentās. Smalka tehniskā specifikācija šādu konkurenci faktiski izslēdza bez pamatojuma klīniskos pētījumos.

Līdzīgi rīkojās Ziemeļigaunijas medicīnas fonds kardiostimulatoru iepirkumā. Tas piešķīra vērtējumu par iekārtu parametriem, kas pārsniedz minimālās prasības, papildus izvirzot kvalitātes elementus vērtēšanas kritērijos:

  1. Tehniskā atbalsta un implantācijas reakcijas laiks (50%):
    1) reakcijas laiks (kas nozīmē laiku, kas nepieciešams, lai ražotāja apmācīts speciālists pēc izsaukuma saņemšanas nonāk slimnīcā) darba dienās no plkst. 8 līdz 16 nepārsniedz 4 stundas;
    2) elektrodu esamība ar 2 mm attālumu starp galu un ķēdes kontaktu, lai novērstu attālināti dzirdamo signālu no kambara (10%);
    3) Implantētā defibrilatora pievadītā šoka enerģija vismaz 40 džoulu (10%);4) zemsprieguma un augstsprieguma ierīču telemetriskās kontroles brīdinājumi tiek nosūtīti pilnīgi automātiski un bez pacienta iejaukšanās (10%).
  2. Iespēja ieprogrammēt citu bāzes frekvenci un citu kambara pulsa frekvenci, kas ir atsevišķa programmēšanas iespēja automātiskā režīma pārslēgšanas laikā (7%);
  3. Asinsvadu slimību diagnostika un tendences slimnīcās (7%);
  4. Zemsprieguma ierīces intrakardiālās elektrogrammas ieraksta vismaz 9 minūtes un augstsprieguma ierīces tās ieraksta vismaz 35 minūtes (3%);
  5. Augstsprieguma vads, kas ievietots caur 7F vai mazāku ievietošanas ierīci (3%).

Lai gan Ziemeļigaunijas medicīnas fonds atrada līdzsvaru starp tehniskās specifikācijas prasību pārnešanu uz saimnieciskā izdevīguma kritērijiem, arī šajā gadījumā fonds neradīja pievienoto vērtību ārstiem un pacientiem. Būtiska šī iepirkuma atšķirība no pirmā Latvijas slimnīcas piemēra ir arī tajā, ka tas fiksēja budžetu, kura ietvaros iekārtas tiek iepirktas. Vēršam Jūsu uzmanību, ka saimnieciski izdevīgu piedāvājumu Latvijā nav tiesiski piešķirt, ja kaut 1% kritēriju neveido izmaksas.4

Koncentrējoties uz medicīnas iekārtas tehnisko piedāvājumu vērtēšanu, pasūtītājam ir liels slogs sekot līdzi nozares aktualitātēm un smalki pārzināt katra ražotāja veidoto iekārtu mehānismu. Tomēr vai šaura konkurence iepirkumā ir tā vērta, lai nepielaistu iepirkumam ražotājus ar citām tehnoloģijām? Vai pasūtītāja personāls tiešām spēj sekot līdzi patentētām tehnoloģijām un faktiski vienpersoniski izlemt, kuru ražotāju tehnoloģijas jāiepērk? Pēc kādiem kritērijiem šis eksperts vadās un vai viņa laiku varētu izmantot lietderīgāk, palīdzot ārstiem definēt iekārtu lietderības kritērijus? Iepirkums ir lieliska iespēja drošā formātā slimnīcai noskaidrot, kāda ir situācija konkrētu slimību ārstēšanā vai diagnostikā tirgū un piedalīties labākās aprūpes nodrošināšanā.

Vērtībā balstīts iepirkums – uzlabota iepirkuma stratēģija

Lai gan daudzas Eiropas slimnīcas ir reorganizējušas medicīnas iekārtu iepirkumus un pārgājušas uz stratēģisku un vērtībā balstītu medicīnas iekārtu iepirkumu, citās cenas faktoram joprojām ir liela nozīme. Vērtībā balstītu iepirkumu pieeju var nodrošināt, informējot un apmācot slimnīcu vadību un personālu par to, kā iepirkt preces un pakalpojumus, balstoties uz rezultātu pacientiem, ārstiem un sabiedrības veselībai.

Modernāko iekārtu nodrošināšanai publiskais iepirkums jāveic kā vērtībā balstīts iepirkums, jo tikai tā iespējams salīdzināt dažādas konkurējošas tehnoloģijas un piešķirt papildus punktus tiem piedāvājumiem, kas sola uzturēt iekārtu funkcijas un tās modernizēt. Tā ir iespēja novērtēt jaunos produktus, pakalpojumus un risinājumus, lai maksimāli palielinātu iztērētās naudas vērtību, nevis koncentrēties tikai uz zemāko pirkuma cenu.5 Līdz ar to vērtībā balstīta iepirkuma procesa ieviešana palīdz nodrošināt tādu medicīnas iekārtu izvēli, kas nodrošinās efektīvu un visām iesaistītajām pusēm patīkamu ārstēšanu.

Kā piemēru šādai pieejai var minēt intravenozo katetru iepirkumu, ko rīkoja Helseforetakenes Innkjøpsservice AS (HINAS) – uzņēmums, kas pieder četrām reģionālajām veselības iestādēm Norvēģijā, lai koordinētu publiskos iepirkumus. Pēc negatīvas pieredzes, iepērkot katetrus uz zemākās cenas pamata, HINAS izsludināja iepirkumu un iekļāva pacientu sāpju līmeni kā kvalitātes kritēriju. Papildus tam HINAS testēja produktus vairākās slimnīcās un ievāca veselības aprūpes darbinieku viedokli, lai izvēlētos uzvarētāju. Galu galā iepirkuma procedūrā neuzvarēja iepirkums ar zemāko cenu. Turklāt, viens no citiem pretendentiem pat centās panākt rezultātu atcelšanu, bet tiesa atzina, ka kritēriji un viedokļu ievākšana ir piemērots un objektīvs produktu novērtēšanas veids.6

Minētais HINAS iepirkums nebūtu iespējams, ja pirms tā nebūtu veikta tirgus izpēte. Lai arī mums nav precīzu ziņu par tās organizēšanu, citos līdzīgos iepirkumos esam pārliecinājušies, ka inovatīvu un modernu tehnoloģiju var iegūt tikai tad, ja tiek izstrādāta atbilstoša tehniskā specifikācija, kā arī izstrādāts līdzsvarots novērtēšanas process un piegādātājus atalgo par inovācijām līguma izpildes laikā. Ja pasūtītājs atalgo tikai iekārtas piegādes faktu, tad pretendenti nebūs motivēti piedāvāt vairāk.

Modernu iekārtu iepirkuma dokumentācijas izstrādē iesakām ievērot šādus principus:

  • To, kā uzdevums ir jāizpilda, nosaka nevis pasūtītājs, bet gan pretendents, pamatojoties uz savu pieredzi līdzīgos uzdevumos;
  • Pasūtītājs nenosaka visas un izsmeļošas preces minimālās tehniskās prasības;
  • Pretendents uzņemas maksimālu atbildību par gala rezultātu sasniegšanu;
  • Piedāvājumu izvēlē izmanto objektīvus un izmērāmus darbības rezultātus vai dzīves cikla izmaksas, nevis zemāko cenu.7

Pasūtītajiem ir jāizstrādā process, lai pieņemtu lēmumu par labāko veidu, kā izvēlēties piemērotāko un modernāko medicīnisko iekārtu. Vispirms būtu nepieciešams identificēt ekspertu(-s), kuri būtu piemēroti, lai sniegtu ieguldījumu tehniskās specifikācijas izstrādāšanā un noteiktu, kā inovatīvām ierīcēm jāattiecas uz tehnisko specifikāciju un kādas tās varētu būt. Lielākajā daļā gadījumu, kas saistīti ar medicīnas iekārtām, vispiemērotākie cilvēki būs ārsti, tostarp konsultanti un ķirurgi. Tomēr daudzos gadījumos būtu ieteicams konsultēties arī ar citu kategoriju ārstniecības personām. Līdz ar to pasūtītājs, konsultējoties ar attiecīgā jomā pieredzējušiem ekspertiem, būs pārliecināts, ka izstrādātās tehniskās specifikācijas mērķis ir iegūt modernākas tehnoloģijas.

Tālāk jāveic rūpīga izpēte, lai identificētu gan tos produktus, kas pašlaik ir pieejami tirgū, gan tos produktus, kas ir gaidāmi tuvākajā nākotnē. To var nodrošināt, piesaistot veselības aprūpē ieinteresētās personas, piemēram, veselības aprūpes speciālistus, pacientu vai nozares organizācijas kā Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā Veselības aprūpes darba grupu. Faktiski, šis būs obligāts jebkura pasūtītāja mājas darbs no 2023. gada 1. janvāra, kad tirgus izpētes neesības gadījumā pasūtītājam būs pienākums izbeigt iepirkuma procedūru.8

Secinājumi

Pasūtītāji bieži vien iepērk medicīnas iekārtas, koncentrējoties uz zemāko pirkuma cenu vai iekārtu minimālajām tehniskajām prasībām. Šāda pieeja nav atbilstoša pacientu, pakalpojumu sniedzēju, veselības un visas sabiedrības vajadzībām. Tā arī aizēno patiesās aprūpes izmaksas un nav pietiekama, lai nodrošinātu vērtībā balstītu veselības aprūpes sistēmu, kur tiek sasniegti labākie rezultāti pacientiem, kā arī optimizētas aprūpes izmaksas.

Savukārt vērtībā balstīti iepirkumi ir pieeja, kuras pamatā ir rezultāti, kas svarīgi pacientiem, kvalitāte un papildu ieguvumi pakalpojumu sniedzējiem, veselības sistēmai un sabiedrībai. Mūsuprāt, ir iespējams identificēt vairākus kritērijus, kas palīdzēs iegādāties un visu laiku nodrošināt modernu medicīnisko aprīkojumu slimnīcās.

Pirmkārt, ir nepieciešams izstrādāt skaidrus darbības rezultātus un vides kritērijus tehniskajā specifikācijā, kā arī līdzsvarot pretendentu piedāvājumu novērtēšanas procesu. Lai izstrādātu

atbilstošu tehnisko specifikāciju, ir nepieciešams veikt rūpīgu izpēti pietiekami agrīnā stadijā, lai identificētu tirgū pieejamās ierīces, gan arī tādas, kas gaidāmas tuvākajā nākotnē.

Otrkārt, specifikāciju izstrādē nepieciešams iesaistīt ieinteresētās personas, kam ir pieredze attiecīgā ierīču vai tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, pacientu un nozares organizācijas.

Treškārt, jāuzticas piegādātājiem un jādod viņiem iespēja sasniegt vēlamo rezultātu pašiem, uzņemoties risku par iekārtas novecošanu un darbības rezultātu nesasniegšanu. Ievērojot iepriekš minēto, ir iespējams nodrošināt modernu medicīnisko aprīkojumu, kas rezultēsies drošā un kvalitatīvā veselības aprūpē.


Katrīne Pļaviņa-Mika,
Sorainen zvērināta advokāte

Sabīne Stirniņa,
jurista palīdze

1. Ludovica Borsei, Guiditta Callea, Fabio Amatucci, Marta Marsilio, Rosanna Tarricone, Centralized Procurement of Medical Devices In Italy: A Methodology Towards Standardized Tender Dossier. Value in Health 2017; 20 (9):A594.

2. European Commission Single Market Scoreboard, Public Procurement. Pieejams: https://single-market-scoreboard.ec.europa.eu/policy_areas/public-procurement_en.

3. Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmums Nr. 4-1.2/19.26.

4. Skat. Publisko iepirkumu likuma 51.panta otrās daļas 1.punktu.

5. Corinna Sorenson, Panos Kanavos, Medical technology procurement in Europe: a cross-country comparison of current practice and policy. Health Policy 2011; 100:43–50.

6. Most Economically Advantageous Tendering and Value-Based Procurement of Medical Technology: Changing Practices, Increasing Value for Money of Health Care (Ekonomiski visizdevīgākais iepirkums un uz vērtību balstīts medicīnisko tehnoloģiju iepirkums: Prakses maiņa, veselības aprūpes cenas un vērtības palielināšana). Pieejams: https://www.medtecheurope.org/wp-content/uploads/2016/06/Value-based-procurement-report_0.pdf

7. Peter J.G.Dohmen, Erik M.van Raaj, A new approach to preferred provider selection in health care. Health Policy 2019.

8. Skat. 2022.gada 24.marta grozījumus Publisko iepirkumu likuma 18.pantā. Saite: https://likumi.lv/ta/id/331455-grozijumi-publisko-iepirkumu-likuma .

Kategorijas
Nozares Pašvaldības Uzņēmējdarbība

Pašvaldību apetīte nodarboties ar uzņēmējdarbību nemazinās

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs un LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs

Ekonomika attīstās cikliski, kas nozīmē gan kāpienus augšup, gan arī lejup. Tāpēc visu nozaru uzņēmumiem pastāvīgi ir jāveic tirgus analīze, jāpārorientē un jāpielāgo sava darbība, lai efektivizētu procesus, saglabātu savu konkurētspēju un noturētos tirgū. Taču privātā biznesa spēles noteikumi bieži vien neattiecas uz tiem, kas strādā ar publiskajiem resursiem, proti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Administratīvi teritoriālā reforma, kas bija iecerēts kā tramplīns novadu straujākai un ilgtspējīgai attīstībai, diemžēl iezīmē arī pretēju tendenci – pašvaldību apetīte iesaistīties uzņēmējdarbībā tikai aug. Taču vietvaru nepamatota dalība komercdarbībā kropļo konkurenci un no tā zaudētāji ir arī iedzīvotāji.

Argumenti, kas neiztur kritiku

Pašvaldību iesaiste biznesā pamatā izpaužas divos veidos. Vienā gadījumā komercpakalpojumus cilvēkiem sniedz vietvarām daļēji vai pilnībā piederošas kapitālsabiedrības, otrā – pašvaldību struktūrvienības vai speciāli izveidotas aģentūras. Teorija, normatīvie akti un arī labā prakse saka, ka pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrību iesaiste biznesā ir pamatojama tikai noteiktos gadījumos, piemēram, lai labotu tirgus nepilnības un kļūdas. Taču Latvijā itin bieži pašvaldības bez analīzes un iedziļināšanās uzskata, ka tikai to veidoti un vadīti uzņēmumi spēs nodrošināt pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību. Citi – slēpti un atklāti – argumenti ir darba vietu radīšana un nodrošināšana, nepietiekams privāto uzņēmumu piedāvājums, kā arī cena, kur bieži tiek aizmirsts izmaksās iekļaut investīcijas, šķērssubsīdijas, ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējumu vai publisko resursu izmantošanu. Šie pašvaldību argumenti var šķist pareizi, tomēr lielākoties tie ir aizbildinājumi un analītikas trūkums par ieguvumiem un zaudējumiem, konkurējot ar privāto sektoru.

Novadu apvienošanas spožums un posts

Satraucoši, ka atsevišķas vietvaras, kas pirms administratīvi teritoriālās reformas pieņēma lēmumu rīkot publisku iepirkumu par kāda pakalpojuma nodrošināšanu, pēc novadu apvienošanas to atkal pārtrauc un pakalpojumu uztic pašvaldības kompānijai bez konkursa. Turklāt nereti vietvaras izvēlas iesaistīties komerdarbībā, atklāti ignorējot arī Konkurences padomes izvērtējumu. Tiek ignorēti arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sniegtie ieteikumi un informācija par to, ka tirgus nepilnību nav un attiecīgos pakalpojumus ir spējīgs nodrošināt privātais uzņēmums. Pat ja neskaram tiesiskos aspektus, pašvaldību biznesa pārvaldība izgaismo daudzas nepilnības: uzraudzības trūkumu, neefektīvu darbību, līdzekļu izsaimniekošanu, normatīvo aktu prasību pārkāpumus. Tā ir realitāte. Nav arī noslēpuma, ka publiskā sektora dibinātie uzņēmumi bieži kalpo kā barotnes varai pietuvinātajiem, kur pasmelties pašiem un par lojalitāti padalīties ar citiem.

Ar burkānu vien nepietiks

Arī nesen LTRK pasūtītā pētījumā1“Administratīvi teritoriālā reformā kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus” apzinātas nepilnības. Viens no pētnieku secinājumiem – jāpilnveido normatīvais regulējums, lai paredzētu atbilstošus piespiedu mehānismus, tajā skaitā nosakot obligātu pienākumu izbeigt pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībās bez tiesiska pamata. Papildu tam jāparedz arī konkrēta amatpersonu atbildība.

Vietvaru iesaiste komercdarbībā nav attaisnojama ar vienkāršu atsauci uz pašvaldības rīcības brīvību vai nepieciešamību pildīt pašvaldības autonomās funkcijas. Pašvaldības mērķis ir vietējās kopienas labklājība, piesaistot atbilstošākos un izdevīgākos pakalpojumu sniedzējus, tādējādi veicinot arī uzņēmējdarbību reģionā. Tādēļ bez izsvērta ekonomiska un juridiska pamatojuma nav nemaz apsverama pašvaldību līdzdalība kapitālsabiedrībā, vietvaru aģentūru dibināšana vai atsevišķu funkciju veikšana pēc “in-house” principa.

Konkurence = ceļš uz attīstību

Arī mēs, LTRK Konkurences neitralitātes komitejā, neesam saņēmuši no visām vietvarām visaptverošu informāciju par līdzdalības īstenošanu. Tas atstāj negatīvu iespaidu uz VARAM rosinātā izvērtējuma procesa lietderību un atdevi. Lai novērstu šādas situācijas, būtu vēlams noteikt likumā par pienākumu pašvaldībām nodrošināt valdības sociālos partnerus ar noteiktu informācijas apjomu. Kāpēc tas ir nozīmīgi? Lai visā Latvijas teritorijā valdītu vienota izpratne par brīvās tirgus principiem un godīgas konkurences pamatnosacījumiem.

Administratīvi teritoriālā reforma kalpo par iespēju sakārtot iepriekš minētās problēmas, lai vietvaras izveidotu ekonomiski spējīgas teritorijas, kas palīdz attīstīties visai uzņēmējdarbības videi, veicina ekonomisko aktivitāti un ceļ dzīves līmeni. Pašvaldību deputātiem jāvelta pūles, lai panāktu uzplaukumu konkrētos reģionos. Tas gan nav iespējams, kropļojot konkurenci, jo tiek radīta nelabvēlīga augsne uzņēmējdarbībai kopumā un ekonomikas augšupejai. Konkurence rada spiedienu kļūt efektīvākiem, labākiem, ātrākiem un klientiem draudzīgākiem. To pēdējā gada laikā izcili pierādīja arī mazumtirdzniecības nozare, kur jauna tirgus dalībnieka ienākšana, lika sasparoties arī pārējiem veikalu tīkliem. Šo konkurences spiedienu jāizjūt arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem, lai tie tiešām kalpotu kopīgam labumam, nevis atsevišķu personu interesēm vai “aiz matiem pievilktiem” argumentiem par tirgus nepieciešamību.

Cerību dod tas, ka LTRK rīkoto priekšvēlēšanu diskusiju laikā beidzot varējām dzirdēt vairāku politiķu atzīšanos, ka publisko personu konkurēšana ar privāto sektoru nav godīga spēle. Viņu slēdziens ir identisks – vienmēr vispirms izvērtēt, ko var piedāvāt privātie uzņēmumi, un veicināt publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanu. Tomēr atsevišķos jautājumos joprojām ir izpratnes trūkums, lai gan ir pieejamas kompetento institūciju vadlīnijas, regulāri norisinās pasākumi, kuros tiek skaidrota nepieciešamība un pienākums ievērot konkurences noteikumus, un Saeimu sasniedz dažādas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt konkurenci Latvijas ekonomikā. Iespējams, skaļākai ir jākļūst iedzīvotāju balsij, jo konkurences kropļošana, kas ietekmē pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un cenu, skar katru no mums.

1https://ej.uz/kvf_pētījums

Kategorijas
Nozares Uzņēmējdarbība

Atvērts pirmais projektu konkurss Igaunijas-Latvijas programmā 2021.-2027. gadam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina piedalīties Igaunijas – Latvijas programmas 2021.-2027.gada pirmajā projektu konkursā, kas atvērts no 2022.gada 7.novembra un norisināsies līdz 2023.gada 15.februārim.

Programmas mērķis ir stiprināt sadarbību starp reģioniem šādos tematiskajos virzienos:

  • Kopīgi un viedi augoši uzņēmumi

Sadarbības stiprināšana starp izpētes, mazo vidējo uzņēmumu (MVU) un sabiedrisko sektoru, lai stimulētu inovācijas un uzņēmējdarbību. Transnacionālu inovāciju tīklu un klasteru izveide un stiprināšana un internacionalizācijas atbalsts. Šajā prioritātē ieguldījumi infrastruktūrā vai būvniecībā nav plānoti.

  • Ilgtspējīga un noturīga programmas teritorija

Darbības dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, piesārņojuma mazināšanai. Kopīgas darbības pārrobežu problēmu risināšanai programmas teritorijā, piemēram, kopīgo ūdenstilpņu piesārņojums, pārrobežu zaļo tīklojumu pārvaldība, dabas objektu attīstīšana atpūtas vajadzībām un ilgtspējīgam dabas tūrismam u.c..

  • Pieejamāka un ilgtspējīgāka pārrobežu tūrisma pieredze

Uz programmas teritorijas daudzveidīgā dabas un kultūras mantojuma balstītu ilgtspējīgu un pieejamu tūrisma produktu kopīga izstrāde, Tūrisma piedāvājumu, apskates objektu, produktu un pakalpojumu pieejamības uzlabošana visām sabiedrības grupām.

  • Vairāk sadarbības pārrobežu reģionos un kopīgu pakalpojumu attīstība

Ilgtspējīgas sadarbības prakses izveide pierobežas reģionā pārrobežu stratēģiskajai plānošanai un efektīvai kopīgo pārrobežu izaicinājumu risināšanai, pilotaktivitātes un īstenoti risinājumi sabiedrisko pakalpojumu ieviešanai. Šajā prioritātē ieguldījumi infrastruktūrā vai būvniecībā nav plānoti.

rogrammas teritorijā ietilpst šādi NUTS* 3 reģioni:

Latvijā: Kurzeme, Pierīga, Rīga un Vidzeme;

Igaunijā: Lõuna-Eesti (Dienvidigaunija) un Lääne-Eesti (Rietumigaunija).

Programmas finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi, privātie uzņēmumi.

Programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un 2021.–2027. gada periodam 24 miljoni euro no kopējā ERAF budžeta tiks piešķirti pārrobežu sadarbības projektu atbalstam.

ERAF līdzfinansējums finansējuma saņēmējiem sadarbības projektu īstenošanai ir 80% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem.

Aicinām visus interesentus 22.novembrī no plkst.10 līdz 12:30 piedalīties virtuālajā informatīvajā seminārā par atbalsta iespējām Programmā un pirmā projektu konkursa nosacījumiem. Pieteikšanās Programmas mājaslapā.

Detalizēta informācija par konkursa norisi un nosacījumiem ir atrodama Programmas tīmekļa vietnē. N.B.! Lūdzu ņemiet vērā, ka konsultācijas ar Programmas sekretariātu par projekta ideju pirms iesniegšanas ir obligātas! Programmas sekretariāta kontaktinformācija ir šeit.

Programmas komunikācijas kanāli:

*Eiropas Savienības statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas dalījums.* NUTS klasifikācija nosaka dalībvalstu ekonomiskās teritorijas iedalījumu, kas ietver arī to ārpusreģionālo teritoriju. Klasifikācija ir hierarhiska, tā katru dalībvalsti iedala trijos līmeņos – NUTS 1, NUTS 2 un NUTS 3. Otrais un trešais līmenis attiecīgi ir pirmā un otrā līmeņa apakšvienības. Teritoriālo vienību definīcija ir balstīta uz administratīvi teritoriālajām vienībām, kādas pastāv Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

Straujais cenu kāpums turpina negatīvi ietekmēt būvniecības nozari

Ekonomikas ministrija

Būvniecības nozarē izlaides apjomi samazinās piekto ceturksni pēc kārtas. 2022.gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas apjomi samazinājās par 13,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo ceturksni. Lejupslīde ir arī kopumā 3 ceturkšņos, būvniecības produkcijas apjomi gada griezumā ir par 12,5% mazāki kā 2021.gada 3 ceturkšņos. Var redzēt, ka būvizmaksu pieaugums aizvien negatīvāk ietekmē nozares aktivitāšu dinamiku. Pieaugošās cenas nozarē bremzē esošos būvniecības projektus un jaunu projektu uzsākšanu.

2022.gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas izlaide saruka visās būvniecības apakšgrupās. Samazinājuma temps ir diezgan vienmērīgs visās apakšgrupās, un lielākais samazinājums vērojams ēku būvniecībā.

Ēku būvniecības apjomi 2022.gada 3.ceturksnī bija par 14,2% mazāki kā iepriekšējā gada 3.ceturksnī. Samazinājumu noteica nedzīvojamo māju būvniecības sarukums.

Inženierbūvniecība 2022.gada 3.ceturksnī saruka par 12,2%, salīdzinot ar 2021.gada 3.ceturksni. Aktivitāte samazinājās visās inženierbūvniecības jomās.

Specializēto būvdarbu apjoms šajā periodā samazinājās par 13,3% salīdzinājumā ar 2021.gada 3.ceturksni. Sarukums vērojams visās apakšnozares jomās, īpaši strauji samazinoties būvdarbu pabeigšanas darbu, kā arī ēku nojaukšanas un būvlaukumu sagatavošanas segmentiem.

Par būvniecības aktivitāšu mazināšanos liecina arī būvatļauju dati. 2022.gada 3.ceturksnī izsniegto būvatļauju skaits sasniedza 1303 būvatļaujas, kas bija par 3,6% mazāk kā 2021.gada atbilstošajā periodā. To noteica komerctelpu un citu nedzīvojamo telpu būvniecībai izsniegto būvatļauju samazinājums. Savukārt, šajā periodā paredzamā platība saruka daudz straujāk – par 56,2 %.

Tuvākajos mēnešos būvniecības nozarē saglabāsies sarežģīta situāciju, jo esošais cenu kāpums turpinās ietekmēt būvniecības izmaksas, kā arī ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība ietekmēs privātās investīcijas. Šajā situācijā liela loma nozares izaugsmē būs valsts investīcijām – ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu ieguldījumiem.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

Pašvaldību darbības efektivitātes un kvalitātes pilnveidošanai būs pieejams atbalsts 3 milj. eiro apmērā

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija

8.novembrī, Ministru kabinets izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par atbalsta investīciju pašvaldību kapacitātes stiprināšanai to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Tam tiks nodrošināts atbalsts 3 milj. eiro apmērā.  

Lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi kvalitatīvi un iedzīvotājiem pieejami, kā arī, lai iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi būtu par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm, VARAM sadarbojoties ar plānošanas reģioniem, īstenos investīcijas projektu granta veidā. Finansējuma kopējais apmērs ir 3 025 000 eiro, no kuriem 2 500 000 eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda līdzekļi un 525 000 eiro –  valsts budžeta līdzekļi PVN segšanai. 

Atbalsta ietvaros VARAM plāno īstenot pašvaldību publisko pakalpojumu novērtējumus, apmācīt 1300 pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistus to darbības un sniegto pakalpojumu efektivitātes pilnveidošanai. Tāpat ir plānots izstrādāt metodiskus ieteikumus pašvaldību speciālistiem pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, kā arī nodrošināt atbalstu jaunu pakalpojumu sniegšanas veidu testēšanai. 

Ziņojums izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtībai, kas nosaka, ka VARAM nodrošina Atveseļošanās fonda plāna ietvaros noteikto reformu un investīciju atbilstošu īstenošanu un veic iekšējās kontroles sistēmas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pilnveidi atbilstoši plāna īstenošanas prasībām, kā arī AF plāna ietvaros noteikto reformu un investīciju rādītāju sasniegšanu.  

Vienlaikus atbalsts ir paredzēts saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, kur viens no rīcības virzieniem reģionālās politikas mērķa sasniegšanai ir plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte. 

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

2023. gadā būs pieejams Atveseļošanās fonda finansējums pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

8. novembrī Ministru kabinets (MK)  atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz finansējumu pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Kopējais investīcijai pieejamais finansējums no Atveseļošanās fonda, kas tiks piešķirts granta veidā,  ir 29,304 milj. eiro. 

Noteikumi izstrādāti ar mērķi uzlabot pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, tai skaitā atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos siltumnīcefekta gāzu (CO2) emisiju samazinošos pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai. 

Eiropas Savienībā ēku patērētā enerģija veido aptuveni 40% no enerģijas patēriņa, bet energoefektīva ēku renovācija tiek veikta tikai 1% ēku gadā, tāpēc klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai nākamajos gados ir nepieciešams palielināt ēku renovācijas apjomu. Vienlaikus būtiski ir palielināt arī atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, kas veicina enerģētisko neatkarību no importētiem energoresursiem. 

Latvijā pašvaldību ēku grupā joprojām ir daudz ēku ar zemu energoefektivitātes līmeni, tāpēc energoefektivitātes pasākumu veikšana šīm ēkām ir būtiska. Vienlaikus, samazinot šo ēku enerģijas patēriņu, jānodrošina tāda ēku iekštelpu gaisa apmaiņa un ventilācija, kas nerada kaitējumu veselībai. 

Kopējais pieejamais finansējums ir 29 304 000 eiro, kas tiks piešķirts, veicot atklātu projektu iesniegumu atlasi. Viena projekta ietvaros minimālā summa būs 30 000 eiro un maksimālā – 2 000 000 eiro. Finansējuma saņemšanai varēs pieteikties pašvaldības, t.sk. pašvaldību izveidotas iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības vai publiski privātas kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgušas pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, un projektu paredzēts īstenot ēkās, kur netiek veikta saimnieciskā darbība, izņemot gadījumus, kad  ēkās vai ēku daļās īsteno sabiedriskos pakalpojumus (ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus vai valsts vai pašvaldības apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus). 

Pašvaldībai projekta ietvaros jāsasniedz primārās enerģijas ietaupījums vismaz 30% apmērā, kā arī visām plānotajām būvniecības darbībām uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir jābūt ar augstu gatavību.  

Projektu iesniegumu atlasi organizē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sadarbībā ar VARAM. Pēc konkursa nolikuma saskaņošanas, CFLA izsludinās atklātu projektu iesniegumu atlasi publicējot informāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tīmekļvietnē www.cfla.gov.lv. Ar projektu iesniegumu atlasi un ieviešanu saistītā informācija pieejama: šeit 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai kultūras un kultūrizglītības iestādēs valdība piešķir 2,5 miljonus eiro

Kultūras ministrija

Valdība 8.novembra sēdē izskatīja un atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) lūgumu piešķirt 2 543 913 eiro no   līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai KM padotībā un pārraudzībā esošās kultūras un kultūrizglītības iestādes varētu segt energoresursu sadārdzinājumu.

Būtiskais energoresursu cenu kāpums radījis apgrūtinājumu iestādēm esošā finansējuma ietvaros nodrošināt paaugstināto komunālo pakalpojumu apmaksu. Papildu finansējums nepieciešams, lai netiktu ietekmēta kultūras un kultūrizglītības iestāžu pamatdarbība energoresursu sadārdzinājuma apstākļos. Saskaņā ar iestāžu iesniegtajiem aprēķiniem 2 091 742 eiro nepieciešami kultūras mantojuma iestādēm, muzejiem un bibliotēkām, 446 687 eiro KM padotībā esošajām profesionālās vidējās izglītības iestādēm, 2 800 eiro Valsts kultūrkapitāla fondam siltumenerģijas sadārdzinājuma segšanai, bet 2 684 eiro Kultūras ministrijai elektroenerģijas sadārdzinājuma segšanai.

Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā radījusi Eiropā energoresursu krīzi, tās tiešu ietekmi līdz ar elektrības, gāzes un citu energoresursu cenu sadārdzinājumu izjūt arī kultūras iestādes.  Atsevišķos objektos izmaksas ir pieaugušas no 2,5 līdz 10 reizēm salīdzinājumā ar periodu pirms gada. Lai netiktu pārtraukta to darbība vai muzeju kolekcijās apdraudēta mākslas darbu saglabāšana pareizos apstākļos, iestādes spiestas slēgt līgumus par būtiski lielākām izmaksām. Lai taupītu energoresursus un ieekonomētu līdzekļus, iestādes īsteno arī daudzveidīgus taupības pasākumus, piemēram, telpās samazina apkures temperatūru, ierobežo ventilācijas sistēmu darbības laiku, daļēji atslēdz koplietošanas telpu apgaismojumu, atslēdz fasādes apgaismojumu, samazina karstā ūdens lietojumu, uzstāda termoregulatorus apkures sistēmām, izmanto attālinātā darba iespējas, taču ar to nepietiek, lai pilnībā kompensētu energoresursu cenu pieaugumu.