Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija

Konkurences padome novērš karteļa risku biļešu tirgotāja izstrādātajās vadlīnijās

Konkurences padome

Konkurējošiem tirgus dalībniekiem atbalstāma ir dalība asociācijās, ar mērķi veicināt nozares kopīgu attīstību, taču aizliegta ir tādas informācijas apkopošana un izpaušana, kas ierobežo to neatkarīgu rīcību un ietekmē uzņēmumu konkurētspēju tirgū. Konkurences padome (KP) izvērtēja SIA “Biļešu serviss” izstrādātās vadlīnijas biļešu tirdzniecības, izplatīšanas un kontroles tirgū un sniedza norādes, lai preventīvi novērstu iespējamus Konkurences likuma (KL) pārkāpumus.

KP saņēma iesniegumu par iespējamu KL pārkāpuma risku saturošu vadlīniju projekta “Uzņēmējdarbības vadlīnijas, godīgas konkurences ievērošanai biļešu tirdzniecībā, izplatīšanā un kontrolē” izstrādi no SIA “Biļešu serviss” puses. Iesnieguma vērtēšanas rezultātā, KP analizēja izstrādāto vadlīniju projektu, kā arī tikās ar iesaistītajām pusēm, norādot uz vadlīnijās iekļautajām normām, kas neatbilst KL regulējumam.

Iepazīstoties ar vadlīniju projektu, KP secināja, ka vairāki to punkti rada konkurences tiesību pārkāpuma risku, piemēram, netieši aicina dalībniekiem saskaņot to darbību un izaugsmi tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem, kā arī aicina neveidot dempinga cenas, kas no KL viedokļa nav aizliegts. Dempings jeb produkta piedāvāšana par zemāku cenu nekā tā izmaksas, nav pieļaujams tikai gadījumā, ja kāds no konkrētajiem tirgus dalībniekiem atrodas dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū un ar īstenotajām darbībām tiek stiprināta konkurences kropļošana. Tāpat KP norādīja, ka vadlīnijās iekļauta neskaidri formulēta informācija par negodīgas konkurences jautājumu apspriešanu asociācijas dalībnieku starpā, kas ir pretrunā ar godīgas konkurences pamatprincipiem.

Vienlaikus vadlīnijās tika noteikta valsts pasūtījumu jeb publisko iepirkumu izpildes sadale, nosakot, ka   iepirkuma uzvarētājs ir tiesīgs izpildīt pasūtījuma apjomu tikai 50 % apmērā, atvēlot pārējo daļu otrās un trešās vietas ieguvējiem. KP vērsa uzmanību, ka šādu nosacījumu izvirzīšana rada potenciālu risku saskaņotai rīcībai, informācijas apmaiņai par dalību publiskajos iepirkumos, kā arī darbības noteikumu saskaņošanai starp publiskā iepirkuma dalībniekiem, kas saskaņā ar KL 11. panta pirmajā daļā noteikto vienošanās aizliegumu nav pieļaujams.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Vēlamies uzņēmumiem atgādināt, ka, ja tiek identificētas kādas godīgas konkurences problēmas tirgū, KP vienmēr ir atvērta sarunām, tādējādi preventīvi risinot pašrocīgu tirgus dalībnieku darbību, kas var novest pārkāpuma riska ēnā. Savukārt tirgus dalībniekus, kuri ir ņēmuši dalību asociācijās, lūdzam rūpīgi izvērtēt sadarbību un komunikāciju ar konkurentiem, lai ar savu rīcību nepārkāptu KL, kā arī nopietni izvērtēt, vai izstrādātās asociācijas dalībnieku vadlīnijas atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem. Tāpat aicinām izmantot tirgus dalībniekiem sniegto iespēju konsultēties ar KP par paredzētām vienošanām vai, kā šajā gadījumā, izstrādātām vadlīnijām, lai gūtu profesionālu novērtējumu par rīcības atbilstību KL, tādējādi izvairoties no iespējama pārkāpuma veikšanas.”

KP atgādina, ka ikviena asociācija vai apvienība un to biedri ir tāds pats subjekts KL izpratnē, kā jebkurš tirgus dalībnieks un uz to ir attiecināms KL noteiktais regulējums, tostarp vienošanās aizliegums. Tāpēc KP norāda, ka komunikācija starp savā starpā konkurējošiem uzņēmumiem par apstākļiem, kas skar konkrēto nozari kopumā, pati par sevi nav aizliegta, taču asociāciju rekomendācijas un vadlīnijas var tikt atzītas par KL pārkāpumu, ja tās ir vērstas uz biedru rīcības saskaņošanu un ietekmēšanu, ar mērķi ierobežot vai deformēt konkurenci. Papildu informācija pieejama KP izstrādātajā informatīvajā materiālā Konkurences padomes vadlīnijās asociācijām un to biedriem par Konkurences likuma 11. pantā minētā aizlieguma ievērošanu.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Tehnoloģijas un iekārtas

ALTUM 27.februārī sāk pieņemt pieteikumus energoefektivitātes pasākumu īstenošanai uzņēmējiem

ALTUM

ALTUM šā gada 27.februārī sāks pieņemt pieteikumus projektu atlases 4.kārtā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Programma ievērojami paplašināta, nosakot, ka atbalstu var saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti, kā arī elektroauto varēs iegādāties visu programmai atbilstošo nozaru uzņēmumi. Pieteikumu iesniegšana šajā kārtā ilgs līdz 26.martam. Lai skaidrotu programmas nosacījumus un pieteikumu sagatavošanas un izskatīšanas kārtību, 1.martā notiks informatīvs seminārs uzņēmējiem.

Programma sniedz atbalstu aizdevuma ar kapitāla atlaidi veidā un tagad pieejama mikro, maziem, vidējiem un lieliem komersantiem, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports.

ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītāja Līga Mellēna:

“Līdz ar atbalstāmo uzņēmumu loka un atbalstāmo jomu paplašināšanu programma ir vēl pievilcīgāka un jau šobrīd redzam, ka tas ir gaidīts solis. Tāpēc aicinu uzņēmējus būt aktīviem, neatlikt pieteikumu iesniegšanu uz pēdējo brīdi un, ja nepieciešams, projekta gatavošanā konsultēties ar ALTUM ekspertiem. Iepriekšējās kārtās gūtā pieredze rāda, ka ir svarīgi projektos norādīt reāli sasniedzamus rezultātus, jo to īstenošanas laikā šos rādītājus nebūs iespējams mazināt vai mainīt. Labāk izvēlēties konservatīvākus mērķus nevis tādus, kas vēlāk izrādās nesasniedzami.”

Aicinām uzņēmējus klātienē vai attālināti apmeklēt informatīvo semināru, kas notiks 1.martā plkst. 10:00. Vispirms interesentiem ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītāja Līga Mellēna pastāstīs par atbalsta programmu, savukārt par projektu vērtēšanas niansēm skaidros ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes eksperts Arnis Dzalbs. Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktora vietniece Līva Šnitko stāstīs par neto norēķinu sistēmu uzņēmumiem, savukārt pēc tam būs iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus ekspertiem.

Reģistrācija semināram: https://www.altum.lv/pakalpojumi/biznesam/energoefektivitates-aizdevums-ar-kapitala-atlaidi/

Ministru kabineta 20.februārī apstiprinātie grozījumi paredz virkni uzlabojumu atbalstāmo darbību klāstā. Tai skaitā, veicot energoefektivitātes pasākumus,  turpmāk uzņēmumi varēs veikt ieguldījumus arī zaļajos jumtos, ēku aprīkojuma digitalizācijā, uzlādes infrastruktūrā,  aprīkojumā, kā arī aprīkojumā saražotās enerģijas akumulēšanai. Savukārt atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos atbalstāmās darbības paplašinātas ar atjaunīgā ūdeņraža ražojošām tehnoloģijām, biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biometāna un biomasas kurināmo/degvielu ražojošām tehnoloģijām, augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģijām, kā arī ar saražotās enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtām pašpatēriņa nodrošināšanai.

Līdz ar programmas 4.kārtu ir mainīta arī turpmāko kārtu atvēršanas pieeja. Skaidro Līga Mellēna: “Jaunās kārtas projektu iesniegšanas posms ilgs četras nedēļas jeb no 27.februāra plkst.12:00 līdz 26.marta plkst. 12:00, savukārt jau nedēļu pēc šīs kārtas slēgšanas, 2.aprīlī, tiks atvērta nākamā, 5.kārta. Nākamajā kārtā pieejamā finansējuma apjoms būs atkarīgs no 4.kārtā rezervētā finansējuma apjoma. Kārtu rezultāti tiks paziņoti mēneša laikā pēc kārtējās kārtas slēgšanas. Jaunas kārtas tiks atvērtas ar nedēļas intervālu no iepriekšējās kārtas slēgšanas, līdz programmas finansējums tiks izsmelts.”

Kopējais pieejamais finansējums 4.kārtas projektiem ir 25,25 miljoni eiro, no kuriem 8,58 miljoni eiro paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanai, 15 miljoni eiro atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, bet 1,66 miljoni eiro bezemisiju transportlīdzekļiem.

Projektu vērtēšanā, tāpat kā līdz šim, uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atlasē, lielāko punktu skaitu piešķirot tiem, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas ietaupījumu, rēķinot uz katriem 1000 atbalsta eiro. Projekti, kas varēs pieteikties aizdevumam ar kapitāla atlaidi, tiks paziņoti mēneša laikā pēc katras kārtas slēgšanas.

Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai uzņēmumiem pieejams kā ALTUM aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai. Maksimālā aizdevuma summa ir pieci miljoni eiro ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem. Atbalsts tiek piešķirts kā kapitāla atlaide, kas nozīmē, ka ALTUM samazinās aizdevuma pamatsummu pēc projekta pabeigšanas un projekta mērķu sasniegšanas. Kapitāla atlaidi var pieprasīt līdz 30% apjomā no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 1,5 miljonus eiro saistītu uzņēmumu grupai kopā.

Elektroauto atbalsts turpmāk pieejams visām programmas nosacījumiem atbilstošajām nozarēm. Ar atbalstu iegādāties var jaunus M1 kategorijas (papildu transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai) un N1 kategorijas  elektroauto (kravas auto ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām). Kapitāla atlaides apmērs ir līdz 30%, nepārsniedzot  piecus tūkstošus eiro vienam M1 kategorijas spēkratam un 10 tūkstošus eiro vienam N1 kategorijas spēkratam. Saistītu uzņēmumu grupa kopā šajā atbalsta jomā var pieprasīt atbalstu ne vairāk kā 180 tūkstošu eiro apmērā. Iegādājoties elektroauto, uzņēmējs no ALTUM saņems garantiju finanšu līzingam. Pēc viena gada lietošanas, sasniedzot projekta mērķi – nobraukumu ne mazāku par 20 000 km, tiks piemērota kapitāla atlaide.

Plašāka informācija par programmu pieejama šeit: Energoefektivitātes aizdevums ar kapitāla atlaidi un elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Pašvaldības Uzņēmējdarbība

INTEGRITĀTES PAKTI – IZDEVĪGS IEGULDĪJUMS PUBLISKO IEPIRKUMU ATKLĀTĪBAS CELŠANĀ

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”

Biedrība ”Sabiedrība par atklātību – Delna” 23. februārī rīkoja semināru “Kāpēc integritātes pakti publisko iepirkumu procesā ir izdevīgi gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem?”. Prezentācijas sniedza darbā ar integritātes paktiem pieredzējuši eksperti, izceļot gan Latvijas, gan starptautisko perspektīvu, kā arī detalizētāk runājot par ieguvumiem pašvaldībām un uzņēmējiem, slēdzot integritātes paktus.  

Pasākumā piedalījās: 

– Kaunain Rahman, biznesa integritātes speciāliste Transparency International; 

– Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante labas pārvaldības jautājumos; 

– Haralds Beitelis, Valsts kancelejas Ārvalstu finanšu instrumentu departamenta vadītājs; 

– Roberts Matulis, SIA “RM DEALS” valdes priekšsēdētājs, bijušais biedrības “Sabiedrība par atklātību DELNA” padomes loceklis; 

– Krista – Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juriste. 

 

Integritātes pakti – vienošanās par godprātību 

Integritātes pakts ir kolektīvas rīcības iniciatīva, kuras mērķis ir stiprināt labas pārvaldības principus un novērst korupciju publiskajos iepirkumos. Starptautiskā organizācija Transparency International to uzsākusi ieviest dažādās valstīs kopš 90. gadiem. Integritātes paktā ir trīs iesaistītās puses – publiskās varas iestāde, uzņēmums, kas iesaistās iepirkumā, un pilsoniskā organizācija, kas uzņemas uzraudzīt visu iepirkuma procesu. 

Kā norādīja Kaunaina Rahmana, nereti integritātes pakti tiek jaukti ar citiem korupcijas novēršanas un uzraudzības mehānismiem, taču tā nozīmīgākā atšķirība ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaiste. 

Iesaistītās puses savā starpā noslēdz vienošanos par uzraudzības veikšanu un integritātes pakta īstenošanu. Vienošanās saturs tiek pielāgots konkrētajai situācijai diskusiju ceļā, labākajā gadījumā iesaistoties visām trīs pusēm. Noīmīgi uzsvērt arī skaidri noteiktu konfliktu risināšanas un sankciju mehānismu lomu, ko efektīvi izmantot, ja vienošanās noteikumi no kādas iesaistītās puses tiek pārkāpti. 

Izaicinājumi, kas novēroti vairākās valstīs līdzšinējā integritātes paktu ieviešanā, ir saistīti ar administratīvo slogu, kā rezultātā pašvaldības izvairās no sabiedrības iesaistīšanas iepirkumu uzraudzībā, un arī privātais sektors nevēlas iesaistīties integritātes paktos, zinot, ka iepirkums tiks uzraudzīts. 

Otrs izaicinājums ir publiskās pārvaldes institūciju nevēlēšanās sadarboties, ko ietekmē gan kopējā politiskā un administratīvā kultūra valstī, gan arī korupcijas klātesamība dažādos līmeņos. 

Integritātes paktu īstenošana nav iespējama bez pieredzējušām un aktīvām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tādēļ to kapacitātes un zināšanu palielināšana un iespēju nodrošināšana pieredzes gūšanai ir viena no prioritātēm, lai varētu runāt par integritātes paktu ieviešanu valstī. 

Mīti un patiesība par integritātes paktu 

Vienojoties ar pašvaldību par integritātes pakta ieviešanu kādā no publiskajiem iepirkumiem, ļoti bieži tiek pausti dažāda veida iebildumi. Delna ir apkopojusi dažādus atspēkojumus mītiem, kas visbiežāk izskan iebildumos.

1. mīts – visa informācija par iepirkumiem jau ir publiski pieejama;

Patiesība. Iepirkuma dokumentācijas izstrādē publiski pieejama ir tikai gala versija nevis materiāli, kas izmantoti tās tapšanas procesā, tomēr nav iespējams iepazīties ar konkrētu prasību pamatojošu informāciju vai iemesliem tehniskās specifikācijas niansēm. Iepirkumu komisijas sēdes nav publiski pieejamas, un no pretendentu piedāvājumu vērtēšanas publiski ir pieejams tikai komisijas sēdes protokols, taču netiek publiskoti paši piedāvājumi. Tas, protams, ir pamatoti un saprotami, tomēr tādējādi var rasties gadījumi, kur protokolā atspoguļotā informācija neatbilst faktiskajai piedāvājuma informācijai. Ja ir notikusi līguma grozīšana, pieejama ir tikai vispārīga informācija par noslēgto vienošanos, tomēr grozījumus pamatojošie dokumenti nav pieejami. Tādējādi sabiedrībai nav iespējams gūt informāciju par grozījumu, tostarp līgumcenas pieauguma, pamatojumu.

2. mīts – uz organizāciju neattieksies konfidencialitātes prasības;

Patiesība. Organizācija un pasūtītājs slēdz līgumu par uzraudzības veikšanu un tā saturu puses pielāgo savām vajadzībām. Puses var vienoties par specifiskiem konfidencialitātes noteikumiem, savukārt ierobežotas pieejamības informācijas un pretendentu un piegādātāju kofindenciālās informācijas neizpaušana līgumā vienmēr ir iekļauta.

3. mīts – pašvaldībai likums neatļauj iesaistīt novērotājus.

Patiesība. Normatīvais regulējums neaizliedz iepirkumu organizēšanā iesaistīt novērotāju bez balsstiesībām. Turklāt Pašvaldību likuma 51. trešā daļa nosaka, ka domei ir tiesības noteikt šajā likumā neminētus sabiedrības iesaistes veidus, lai veicinātu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu ievērošanu un pašvaldības ilgtspējīgu attīstību. Līdz ar to pašvaldībām ir tiesības iesaistīt sabiedrību arī dažādos Pašvaldību likumā neminētos veidos. 

Integritātes paktu ieviešana Latvijā 

Integritātes paktu ieviešana ir viens no valsts ilgtermiņa mērķiem. Valsts kancelejas plānā no 2023. līdz 2028. gadam ir veicināt iesaistīto pušu izpratni un arī nodrošināt iespējas valsts un nevalstiskajam sektoram gūt praktisku pieredzi darbā ar integritātes paktiem. Aktivitātes ietver domnīcu rīkošanu, starptautiskās pieredzes izpēti, integritātes paktu ieviešanas standarta izveidi un praktisku pielietošanu.  

Haralds Beitelis skaidro, ka svarīgi veidot materiālu, kas kļūtu par pamatu integritātes pakta iepazīšanai un ar kura palīdzību soli pa solim publiskās pārvaldes iestādes varēs iepazīties ar integritātes paktiem no praktiskās puses, kā arī ieguvumiem no to ieviešanas. 

Šobrīd trūkst tieši praktisku piemēru, kas atspoguļotu procesu, kliedētu bažas, neskaidrību un palielinātu motivāciju gan publiskā, gan privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem iestāties par integritātes paktu sniegtajām iespējām publisko iepirkumu procesa uzlabošanai. 

Ieguvumi 

Integritātes paktu izmantošana kopumā ceļ iepirkuma procedūru kvalitāti, novēršot negodprātības riskus. Visā iepirkuma īstenošanas procesā iespējama pārkāpumu, tostarp korupcijas novēršana, savlaicīga tās atklāšana un atrisināšana. 

Lai arī pastāv citi sabiedrības līdzdalības un pilsoniskās pārvaldes uzraudzības veidi, kā arī daļa informācijas par iepirkumiem ir publiski pieejama, Krista Asmusa norāda, ka tie neļauj pilnvērtīgi sekot līdzi iepirkuma procesam un novērst negodprātības riskus. Piemēram, ne iepirkumu komisiju sēžu satura informācija, ne informācija par līguma izpildi nav pieejama, bet citas informācijas kopas pieejamas tikai daļēji. 

Aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā integritātes pakti ir īpaši nozīmīgi, jo tie var palīdzēt novērst riskus valsts drošībai, kas saistīti ar kritiskās infrastruktūras izbūves iepirkumiem, kā arī trešo pušu ietekmi uz iepirkumu procesu un sankciju ievērošanu. 

Runājot par atsevišķu iesaistīto pušu izdevīgumu, publiskās pārvaldes institūciju (pašvaldību, nacionālā līmeņa) ieguvums ir efektīvāka iepirkumu konkursa organizēšana un īstenošana un iespēja uzlabot atklātību. Caur atklātības palielināšanu, tiek celta gan publiskās pārvaldes un uzņēmumu atbildība sabiedrības priekšā, gan radītas iespējas palielināt sabiedrības uzticēšanos, kā norāda Kaunaina Rahmana. 

Pilsoniskās sabiedrības ieguvums ir atklātība un caur to radītās iespējas sabiedrībai pārliecināties par publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu sabiedrības interesēs, kā arī uzraudzības procesā gūt pārliecību, ka process noritējis godprātīgi un nav pamata aizdomām par iespējamiem pieļautajiem pārkāpumiem. 

Daloties ar praktisko pieredzi kā nevalstiskās organizācijas pārstāvim projektā “Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība”, Roberts Matulis kā būtisku ieguvumu izcēla ārvalstu ekspertu lomu, kas ļauj izprast labo praksi, uzlabot iepirkumu procesus, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju stiprināšanu. Izaicinājums tomēr ir publiskās pārvaldes atsaucība un informācijas nodošanas ātrums, kas var traucēt sadarbībai.  

Privātā sektora pārstāvju (uzņēmumu) ieguvums ir budžets papildus ekspertīzei publiskā iepirkuma procesā, reputācijas stiprināšana, papildus cilvēkresursi, ārzemju pieredzes piesaiste un uznēmuma iekšējo procesu uzlabošana. Kā norāda R. Matulis, integritātes pakta process neizslēdz tādus izaicinājumus kā iespējama procesa “politizācija” un problēmas, kas saistītas ar skaidru komercnoslēpuma definēšanu. 

Ar prezentāciju par integritātes paktu nozīmīgumu pašvaldībām vari iepazīties šeit->.

Ar prezentāciju par integritātes paktu nozīmīgumu uzņēmumiem piedaloties publiskajos iepirkumos vari iepazīties šeit->.

Ar prezentāciju par integritātes paktu starptautisko perspektīvu vari iepazīties šeit->.

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi

CFLA pagarinājusi pieteikšanos finansējumam platjoslas infrastruktūras attīstīšanai

Satiksmes ministrija

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pagarinājusi pieteikšanos Atveseļošanas fonda (AF) finansējumam platjoslas infrastruktūras attīstīšanai, liecina informācija oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.

Pieteikšanās termiņš ir pagarināts līdz 2024. gada 10. aprīlim. Finansējumam ir aicināti pieteikties elektronisko sakaru komersanti. Sākotnēji projekta iesniegumu pieņemšana bija paredzēta līdz šī gada 26. februārim.

No AF pieejamas investīcijas 16,5 miljonu apmērā platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībai.

Satiksmes ministrijas izstrādātajā AF programmā uz finansējumu var pretendēt elektronisko sakaru komersanti, kuriem ir tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu Latvijā un kuri iepriekšējo triju gadu laikā ir nodrošinājuši elektronisko sakaru tīkla izveidi vismaz 300 objektos.

AF atbalsts varēs tikt izmantots, lai nodrošinātu ļoti augstas veiktspējas tīkla pasīvās infrastruktūras un augstas veiktspējas tīkla aktīvās infrastruktūras izveidi, projektēšanas un testēšanas izmaksas, kā arī citus saistītos izdevumus.

Investīcijas mērķis ir izveidot elektronisko sakaru infrastruktūru, kas spēj nodrošināt interneta pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 300 megabiti sekundē mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēm, kā arī sabiedriskām ēkām visā valsts teritorijā, izveidojot tehnoloģiski neitrālus pieslēgumus, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību.

Pieejamais AF finansējums ir 16 500 000 eiro: investīcijām katrā plānošanas reģionā paredzēti 3 300 000 eiro. Projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2026. gada jūnija beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

AF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.4. reformu un investīciju virziena “Digitālās infrastruktūras transformācija” 2.4.1.2.i. investīcijas “Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība” ietvaros.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Pašvaldības Uzņēmējdarbība

Pieejams ES fondu finansējums uzņēmējdarbības infrastruktūrai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, aicinot pašvaldības pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstīšanai pilsētu funkcionālajās teritorijās. Pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums šajā atlases kārtā – gandrīz 66  miljoni eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā ES fondu programma izveidota, lai  attīstītu uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru un palielinātu privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām.

Atklātajā projektu atlasē finansējumam var pieteikties pašvaldības vai to izveidotas iestādes; speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes; pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, kā arī publiski privātās kapitālsabiedrības, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus. 

Projektos tiks finansētas darbības, kas sekmē jaunu komersantu izvietošanu vai esošo komersantu paplašināšanos uzņēmējdarbības teritorijās, piemēram, industriālo pieslēgumu ierīkošana siltumapgādei, ūdensapgādei, elektroapgādei; ceļu infrastruktūra;  uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība; inženiertehniskās sistēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un uzkrāšanai; videi nodarītā kaitējuma remediācija vai degradētu ekosistēmu sanācija, kā arī teritorijas labiekārtošana. 

Plānots, ka projektu īstenošanas rezultātā līdz 2029. gada beigām attīstītajās publiskās infrastruktūras vietās labumu gūs vismaz 23 komersanti, radot darba algu fonda pieaugumu privātajā komercdarbībā vismaz 33 277 500 eiro un nodrošinot privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – vismaz 44 370 000 eiro.  

Otrajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir 77 577 491 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – finansējums 65 940 867 eiro un nacionālais finansējums ne mazāk kā 11 636 624 eiro. Finansējuma sadalījums plānošanas reģioniem: 
•    Rīgas plānošanas reģionam – ERAF finansējums 6 462 205 eiro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 140 389 eiro;
•    Kurzemes plānošanas reģionam – ERAF finansējums 13 254 114 eiro  un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 2 338 961 eiro;
•    Zemgales plānošanas reģionam – ERAF finansējums 13 715 701 eiro  un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 2 420 418 eiro;
    Vidzemes plānošanas reģionam ERAF finansējums 14 243 227 eiro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 2 513 511 eiro;
•    Latgales plānošanas reģionam – ERAF finansējums 18 265 620 eiro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 3 223 345 eiro.

Projektu iesniegumus CFLA pieņem no š.g. 21. februāra  līdz 2024. gada 21. jūnijam. Projektu atlases dokumentācija publicēta cfla.gov.lvTiešsaistes seminārs par projektu atlases jautājumiem plānots 2024. gada 6. martā.    


ES fondu atbalsts paredzēts VARAM izstrādātā ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.1. pasākuma “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” ietvaros.


Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”. 

Kategorijas
Pašvaldības

Pašvaldības gatavojas viedo risinājumu ieviešanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2024. gada 21. februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizēja semināru “Viedās pašvaldības – inovatīvās projektu idejas”, aicinot klātienē plānošanas reģionu, pašvaldību, valsts pārvaldes, zinātnes un inovatīvo risinājumu uzņēmumus, lai veicinātu izpratni par inovatīviem risinājumiem un to ieviešanu pašvaldību funkciju uzlabošanai.

Semināra nolūks bija vienkopus pulcēt projektu pieteikumu gatavošanā iesaistītās puses, kas plāno pretendēt uz finansējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.4. pasākuma “Viedās pašvaldības” ietvaros.

Semināra pirmajā daļā dalībnieki uzzināja par aktualitātēm un specifiku inovatīvu iepirkumu jomā, par kritērijiem, kas tiks vērtēti “Viedo pašvaldību” projektu pieteikumu atlasē, par zinātnieku un ekspertu atzinumiem, kuros tiks vērtēta plānotā viedā risinājuma novitāte Latvijas kontekstā, kā arī par inovāciju atrašanu, definēšanu un ieviešanu. Savukārt, otrajā daļā pašvaldību un inovatīvu risinājumu uzņēmumu pārstāvji prezentēja “viedās” idejas un risinājumus, kas varētu sniegt ekonomiju pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā. Šīs idejas komentēja un prezentētājiem jautājumus uzdeva zinātnes jomas pārstāvji un viedo risinājumu eksperti. Semināra noslēgumā notika tīklošanās – ieinteresēto pušu sarunas tālākas sadarbības īstenošanai.

Lai pieteiktos Eiropas Reģionālās attīstība fonda (ERAF) finansējumam viedo risinājumu ieviešanai pašvaldībās, kur maksimālais atbalsts vienam projektam ir 3 105 900 euro, plānošanas reģioni rīko pašvaldību ideju priekšatlasi. Šīs idejas vērtēs arī Latvijas Zinātnes padomes eksperti un atzinumu sniegs VARAM. Ierobežotas atlases projektu pieteikumu iesniegšana pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras uzaicinājuma notiks līdz 2024. gada beigām, bet viedie risinājumi jāievieš piecu gadu laikā. Viedā risinājuma ieviešanas rezultātā vismaz piecās pašvaldībās jāsamazina pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu, enerģijas patēriņš vai laika patēriņš vismaz 10% apmērā.

Seminārā gūtās zināšanas un kontakti ar zinātniskajām institūcijām un viedo risinājumu uzņēmumiem palīdzēs pašvaldībām sagatavot kvalitatīvus un vērtēšanas kritērijiem atbilstošus projekta pieteikumus “Viedo pašvaldību” aktivitātē.

Seminārs tika īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.2. pasākuma projekta Nr. 5.1.1.2/1/23/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana” ietvaros.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA PROGRAMMAS LATVIJĀ: NOZĪMĪGS ATBALSTS, BET VAI PIETIEKAMI IZMANTOTS?!

Biedrība “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli. Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Ar ko sākt? Pirms izvēlēties atbalsta programmu ir jāņem vērā šādi pamataspekti:

  1. Programmu dažādība. Lai pilnvērtīgi izmantotu uzņēmējdarbības atbalsta iespējas, ir svarīgi izprast programmu prioritātes un mērķus. Dažas atbalsta programmas orientējas uz jauno uzņēmēju atbalstu, sniedzot konsultācijas un resursus uzņēmuma dibināšanai, citas fokusējas uz eksporta iespēju paplašināšanu, nodrošinot informāciju par starptautisko tirgu, citu programmu fokuss ir ilgtspējas virzienā utml.
  2. Programmas veidojas divos līmeņos – starptautiskajās atbalsta programmās un nacionālā mēroga atbalsta programmās.
  3. Programmu atbalsta formāti – finansiāls un nefinansiāls.

Ko tas viss nozīmē? Paskaidrošu.

Starptautiskajās programmās uzņēmumi var piedalīties projektos, kas nereti prasa starptautisku partnerību un noteiktus mērķus, kas atbilst ES fonda mērķiem un līdz ar to ne vienmēr sakrīt ar uzņēmuma konkrētām vajadzībām. Tāpat arī administrēšanas process un naudas plūsma ir salīdzinoši garš un sarežģīts process. Šāda veida programmas ir Interrega pārrobežu programmas, Erasmus + programma, Horizon Europe, Life un citas. Kopumā šīs starptautiskās programmas ir ļoti vērtīgas, bet uzņēmumam ir jābūt gatavam garam ceļam līdz rezultātam, kas, iespējams, būs vairāk fokusēts uz plašāku jautājumu risināšanu. Piemēram, Interreg Igaunijas Latvijas programma atbalsta uzņēmumus inovatīvu produktu attīstībā, kuri tiek attīstīti reģionos un komandā, kas veidota no Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem, organizācijām. Programmas mērķis ir attīstīt pārrobežu sadarbību starp Latviju un Igauniju reģionos, tāpēc fokuss ir nevis uz vienu konkrētu uzņēmumu, bet jau starptautisku komandu un reģiona attīstību. Lai tomēr iedvesmotu uzņēmumus izvērtēt starptautisko programmu iespējas,  salīdzinot ar iepriekšējiem fondu periodiem, projektu administrēšana un atskaišu sistēma ir atvieglota, jo ES fondu programmu pārraugi saprot, ka projektu sarežģītību veido starptautiska partnerība, atšķirīgas nodokļu sistēmas un līdzīgi jautājumi, ka projektu vadītājiem jāpārzina.

Nacionāla mēroga programmas, kas arī atbalsta starptautiskas aktivitātes, ir pragmatiskākas, praktiskākas un fokusētākas gan uz uzņēmumu šī brīža aktuālām vajadzībām, gan finanšu atbalsta rīkiem. Informāciju par iespējām var meklēt pie ES fondu pārvaldītājiem – LIAA, CFLA, ALTUM, Lauku atbalsta dienestā, u.c. Minētās organizācijas nodrošina gan finansiālu, gan nefinansiālu atbalstu. Nacionālā mēroga programmas atbalsta dažādas aktivitātes uzņēmumos sākot ar digitalizācijas, eksporta veicinošiem pasākumiem līdz pat energoefektivitātes atbalsta rīkiem. Jāņem vērā, ka informācijai jāseko līdzi gana regulāri, jo konkursi ir atvērti periodiski.

Šis, protams, ir termins no ES fondu vadības, kur ir definēts, ka uzņēmumi un organizācijas var saņemt finansiālu un nefinansiālu atbalstu. Jautājums – ko tas nozīmē? Būtība pavisam vienkārša – vai saņem pakalpojumu, aktivitāti vai saņemt finansējumu. Pakalpojuma saņemšana ir nefinansiāls atbalsts, toties finansējuma saņemšana ir finansiāls atbalsts. Pakalpojumus uzņēmums saņem bez maksas vai ar samazinātu maksu, piemēram, uzņēmums nosūta savus darbiniekus uz apmācībām, kas pateicoties ES fondu projektam, izmaksā par 60% lētāk. Toties finansiāls atbalsts ir, kad uzņēmums saņem reālu finansējumu naudas izteiksmē uzņēmuma bankas kontā, kurš paredzēts konkrētiem mērķiem. 

Tam visam, papildus, aicināšu arī atcerēties par uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām – nozaru asociācijām, LTRK, Eiropas Digitālo Inovāciju Centru, biznesa inkubatoriem, attīstības aģentūrām u.c. Šīs organizācijas gana bieži realizē tieši starptautiskus projektus, kurus aktivitāšu mērķauditorija ir uzņēmumi. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmums var saņemt bez maksas vai samazinātas maksas pakalpojumu, kas ir fokusēts uz konkrētu mērķi – eksporta attīstība, ilgtspējīga biznesa modeļa izveide, kiberdrošība, digitalizācija u.c. Toties uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas ilgtermiņā strādā ar projekta sagatavošanu, administrēšanu, aktivitāšu organizēšanu un atskaitēm, par ko vairs nav jādomā pašam uzņēmumam, kurš vienkārši piedalās un saņem nefinansiālu atbalstu.

Kā viens no labajiem nefinansiālā atbalsta piemēriem Latvijā ir Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN), kas ir viens no lielākajiem pasaulē un ietver daudzas dalībvalstis, radot stabilu starptautisku sadarbības platformu uzņēmumiem. Šī uzņēmējdarbības atbalsta programma ir vērsta uz palīdzību tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri plāno attīstīties starptautiski.

Nobeigumā uzskaitīšu, manuprāt, galvenos ieguvumus, ko sniedz uzņēmējdarbības atbalsta programmas, kuru izmantošana var patiesi veicināt uzņēmumu attīstību.

Informācijas un resursu pieejamība: Uzņēmējdarbības atbalsta programmas sniedz uzņēmējiem piekļuvi informācijai par tirgiem, industrijas tendencēm, potenciālajiem partneriem un citiem svarīgiem faktoriem. Tas palīdz uzņēmējiem veiksmīgi plānot un pielāgot savu stratēģiju.

Konsultācijas un ekspertu atbalsts: Programmas piedāvā profesionālu konsultāciju un ekspertu atbalstu uzņēmējiem, kas var būt noderīgi dažādās jomās, piemēram, juridiskajās, finanšu vai mārketinga jomās.

Starptautiskā sadarbība: Dažas uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir daļa no starptautiskiem tīkliem, kas ļauj uzņēmumiem izveidot starptautiskas sadarbības partnerības, piedaloties kopīgos projektos un izmantojot starptautiskos resursus.

Apmācības: Programmas piedāvā uzņēmējiem apmācības, lai uzlabotu prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas veiksmīgai uzņēmējdarbības vadīšanai.

Finansiālais atbalsts: Dažas programmas piedāvā finansiālu atbalstu, piemēram, grantus vai aizdevumus, kas var palīdzēt uzņēmējiem īstenot inovatīvus projektus vai attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus.

Tirgus paplašināšana: Pateicoties programmu piedāvātajai informācijai un atbalstam, uzņēmēji var veiksmīgāk ienākt jaunos tirgos, tādējādi paplašinot savu darbību starptautiski.

Jaunas sadarbības un kontakti: Dažas programmas nodrošina tīklošanās iespējas. Piekļuve uzņēmējdarbības tīkliem un kopienām var veicināt  jaunas sadarbības iespējas un klientu bāzi.

Vienmēr jāatceras, ka ES fondu finansējums ir ES ilgtermiņa stratēģijas ieviešanas rīks, tāpēc ir jāatrod balanss starp uzņēmuma un ES interesēm. Izmantojot uzņēmējdarbības atbalsta programmas, uzņēmumi var uzlabot savu konkurētspēju lokāli un globāli, tādējādi arī veicinot tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Likumdošana, normatīvie akti

VARAM prezentē pieeju e-pārvaldes investīciju projektu atlasei

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Otrajā Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas sēdē, kuru vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa, tika pārrunāta jaunā pieeja e-pārvaldes investīciju projektu atlasei. Ministrijas eksperti iepazīstināja komitejas pārstāvjus ar atlases pamatprincipiem un galvenajiem kritērijiem, kā arī prezentēja projektu priekšatlases ceļakarti.

“Lai sasniegtu maksimālo labumu valstij un sabiedrībai kopumā, kā arī varētu pieņemt izsvērtus lēmumus, kurās jomās investīcijas visvairāk nepieciešamas, ir būtiski vienoties un izdiskutēt principus un kritērijus pirms izvērtēšanas process tiek uzsākts. Šāda pieeja ļaus veiksmīgi novērtēt projektu potenciālu un atbilstību kopējām valsts un sabiedrības vajadzībām. Rūpīga sākotnējā atlase ir pamats tam, lai investīcijas tiktu novirzītas projektiem ar vislielāko pozitīvo ietekmi uz valsts pārvaldes darbu, ieguvumiem sabiedrībai un tautsaimniecībai kopumā,” pauda VARAM ministre Inga Bērziņa.

Ir jāveido tādi valsts pārvaldes risinājumi un pakalpojumi, kas vienlaikus veicinātu arī privātā sektora digitalizāciju un jaunu pakalpojumu un produktu izveidi. Izstrādātie kritēriji izvirzīti, lai sasniegtu rezultātus, ko paredz jau pieņemtie politikas dokumenti – Valdības rīcības plāns, Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, ES digitālās desmitgades mērķi, nozaru pamatnostādnes u.c.

E-pārvaldes projektu atlases ceļa kartē īpaša uzmanība tiek pievērsta prioritārajām jomām, kas būs arī ar pozitīvu ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, pārvaldes digitālo attīstību, datu ekonomiku, valsts pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kompetenču centru atbalstam, inovāciju un mākslīgā intelekta izmantošanai, kā arī drošības stiprināšanai. Līdz ar to būs nepieciešama regulāra portfeļa pārskatīšana un atjaunošana, lai saglabātu atbilstību aktuālajām vajadzībām un izaicinājumiem.

Ministrijas tiks aicinātas iesniegt nozaru vajadzības saskaņā ar komitejā apstiprinātajiem kritērijiem.

prezentacija_20_02_2024.pdf

Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas mērķis ir attīstīt sabiedrības un valsts pārvaldes spēju efektīvi izmantot digitālo tehnoloģiju iespējas, paaugstināt valsts un tautsaimniecības konkurētspēju.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

«Velve»: Stradiņa slimnīcas jaunajā korpusā ieliekusies nesošā kolonna; vajadzīga pārbaude

lsm.lv

Būvkompānija “Velve” Stradiņa slimnīcas jaunbūvē – A2 korpusā – konstatējusi deformāciju vienai no nesošajām kolonnām. Aizdomās par kļūdu būvprojektā un būvprojekta aprēķinos informēts pasūtītājs un Būvniecības valsts kontroles birojs, aicinot veikt papildu pārbaudes, informēja uzņēmumā. Stradiņa slimnīca piesaistīs ekspertus, lai pārbaudītu “Velves” darbu kvalitāti, informēja slimnīcas padomē.

Konstatē deformāciju, pārtrauc būvdarbus

Apsekošanas laikā būvkompānija konstatēja, ka jaunbūves 4. stāva nesošajai konstrukcijai – metāla kolonnai – garenvirzienā vizuāli ir novērojams izliekums. Šāda deformācija jaunbūves nesošajā konstrukcijā nav pieļaujama, tādēļ darbi šajā zonā nekavējoties tika pārtraukti visos ēkas stāvos.

Lai izvairītos no iespējama apdraudējuma būvobjektā strādājošām personām, teritorija ap kolonnu šobrīd ir pilnībā norobežota un darbi tās zonā no pirmā līdz piektajam stāvam pārtraukti.

Būvniekam šaubas par tehniskajiem risinājumiem projektā

Pasūtītājam, Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), un jaunbūves projektētājiem ir nosūtīts akts par fakta konstatāciju, kurā būvkompānija norāda, ka tai ir pamatotas šaubas par būvprojekta tehniskā risinājuma piemērotību, tāpēc iesaistītās puses tiek aicinātas veikt nepieciešamās papildu pārbaudes.

“Velve” norāda, ka konkrētās kolonnas izbūves būvniecības procesā ir stingri ievērota būvprojekta dokumentācija. To apliecina gan metāla konstrukciju montāžas pieņemšanas un nodošanas dokumentācija, gan veiktie ieraksti būvdarbu žurnālā, gan arī segto darbu akti ar atbildīgo pušu – būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvdarbu veicēja – speciālistu parakstiem.

Tādēļ šobrīd konstatētā nesošās konstrukcijas deformācija pirmsšķietami, visticamāk, ir saistīta ar kļūdaino būvprojekta dokumentāciju un nepiemērota tehniskā risinājuma izvēli, pauž “Velve”.

“Lai izvairītos no jebkādām šaubām par jaunās ēkas drošumu un nodrošinātu pilnīgu atbilstību būvniecības normatīvo aktu regulējumiem, pasūtītājam un projektētājam ir pienākums rūpīgi pārliecināties par būvobjekta dokumentācijas kvalitāti un atbilstību. Šim nolūkam šobrīd ir nepieciešams piesaistīt neatkarīgus sertificētus ekspertus, kuri spēj veikt detalizētus būvprojekta aprēķinus, lai pārbaudītu, ka būvprojektā ir precīzi un atbilstoši aprēķināta nesošo konstrukciju nestspēja un slodzes,” norāda būvkompānija.

Pilna raksta versija lasāma lsm.lv

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Paplašina atbalstu komersantiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai

Ekonomikas ministrija

Apstiprinot grozījumus Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, t.sk. pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē, Ministru kabinets š.g. 20. februāra sēdē lēma būtiski palielināt un paplašināt atbalstu uzņēmējiem. Attīstības finanšu institūcija “Altum” š.g. 27. februārī plāno uzsākt uzņēmumu projektu pieņemšanu programmas ceturtajā atlases kārtā. 

Līdz ar Ministru kabineta lēmumu programmā ieviesta virkne uzlabojumu. Turpmāk atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei varēs saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti. Atgādinām, atbalstu var saņemt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports.

Tāpat līdz ar grozījumiem būtiski paplašināts atbalsts komersantiem elektroauto iegādei –  turpmāk atbalsts būs pieejams visu nozaru komersantiem, izņemot lauksaimniecības produktu primārās ražošanas, zivsaimniecības, tabakas izstrādājumu ražošanas, azartspēļu un transporta nozares komersantus. Līdz šim ar Atveseļošanas fonda investīciju līdzfinansējums elektroauto iegādei varēja saņemt tikai eksportējoši apstrādes rūpniecības komersanti.

“Ir tikai loģiski, ka valsts atbalsts energoefektivitātes pasākumiem un elektroauto iegādei turpmāk būs pieejams krietni plašākam uzņēmumu lokam. Es uzskatu, ka ir jāvirzās uz tādas prakses izskaušanu, kas selektīvi mērķēta uz vispārēja atbalsta piemērošanu atsevišķām nozarēm. Latvijai šobrīd galvenais ir panākt izrāvienu ES fondu līdzekļu investēšanā, pretējā gadījumā mēs riskējam zaudēt naudu simtiem miljonu eiro apmērā”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Lai informētu uzņēmējus un visus interesentus par iespējām piesaistīt atbalstu šajā programmā, ALTUM šā gada 1. martā aicina uzņēmējus piedalīties klātienes seminārā. Pasākuma dienas kārtība un pieteikšanās dalībai pasākumā būs pieejama ALTUM tīmekļa vietnē. Interesentiem būs pieejama arī pasākuma tiešraide.

Atgādinām, atbalsts  energoefektivitātes paaugstināšanai un AER tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumiem pieejams kā finanšu institūcijas “Altum” aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai –  maksimālā aizdevuma summa ir 5 milj. EUR ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem. Atbalsts tiek piešķirts kā kapitāla atlaide, tas ir – “Altum” samazinās aizdevuma pamatsummu līdz 30 % apmērā no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 1,5 milj. EUR, pēc tam, kad energoefektivitātes paaugstināšanas vai AER tehnoloģiju ieviešanas projekts būs realizēts un tiks sasniegti mērķa rādītāji.

Atbalsts pieejams bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, t.i – jaunu M1 kategorijas (papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai) un N1 kateogrijas (Kravas auto ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām) transportlīdzekļu iegādei, kas pēc savas konstrukcijas par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un kuru siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g CO2/km (turpmāk – elektroauto). Uzņēmējs, iegādājoties elektroauto, no finanšu institūcijas “Altum” saņems garantiju finanšu līzinga pakalpojuma saņemšanai un, sasniedzot sākotnēji projekta ietvaros noteiktos mērķus, tiks piemērota kapitāla atlaide – līzinga M1 kategorijas elektroauto iegādei nevarēs pārsniegt 5 000 EUR un viena N1 kategorijas elektroauto iegādei 10 000 EUR. Kapitāla atlaide, kuru piešķirs vienam uzņēmējam visu projekta ietvaros noteikto elektroauto iegādei, būs līdz 30 % no elektroauto izmaksām, bet ne vairāk kā 180 000 EUR.

Programmas ietvaros 2023. gada laikā jau tika organizētas trīs atlases kārtas, kurās kopā atbalstam pieteikti 260 projekti. No šiem projektiem par 95 projektu īstenošanu ir noslēgti aizdevumu līgumi, 48 projekti ir iesnieguši aizdevuma pieteikumus, 11 aizdevumu pieteikumi ir saņēmuši pozitīvu Altum lēmumu, savukārt vēl 36 projekti gatavo aizdevumu pieteikumus. Programmas ietvaros rezervētais Atveseļošanas fonda finansējums ir 32 milj. EUR apmērā.

Kā zināms, šīs Atveseļošanas fonda atbalsta programmas ietvaros uzņēmumi var saņemt atbalstu:

  • energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai uzņēmumos –  ēku renovācijai, t.sk. inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei un energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanai, kā arī jaunu energoefektīvāku ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādei un uzstādīšanai, ja aizstāj esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskiem procesiem. Turpmāk, veicot energoefektivitātes ieguldījumus ēkās, vienlaikus uzņēmumi varēs veikt ieguldījumus arī zaļajos jumtos, ēku aprīkojuma digitalizācijā, uzlādes infrastruktūrā,  aprīkojumā, kas no AER ražo elektroenerģiju, nodrošina siltumapgādi vai aukstumapgādi, piem., saules paneļiem un siltumsūkņiem, kā arī aprīkojumā saražotās enerģijas akumulēšanai;
  • atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos – saules vai vēja enerģiju izmantojošo elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai, kā arī siltumsūkņu un cietās biomasas siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kā arī citu AER tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos. Ar grozījumiem AER tehnoloģiju atbalstāmās darbības paplašinātas ar atjaunīgā ūdeņraža ražojošām tehnoloģijā, biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biometāna un biomasas kurināmo/degvielu ražojošām tehnoloģijām, augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģijām, kā arī ar saražotās enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtām – pašpatēriņa nodrošināšanai;
  • elektroauto iegādei.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.2.i. investīcijas “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))” 1.2.1.2.i.1. pasākuma “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)” īstenošanas noteikumi” var iepazīties Tiesību aktu portālā.