Aizliegtas vienošanās būtu jāsoda ar iespējamu cietumsodu, tā piektdien, 11. oktobrī, “Sabiedrības par atklātību – Delna” un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīkotā diskusijā pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns. Saeima pirms mēneša noraidīja priekšlikumu piemērot kriminālatbildību par aizliegtām vienošanām. Šis jautājums tagad nodots skatīšanai valdībā. Ģenerālprokuratūrā pašlaik gaida risinājumu.
Latvijā pēdējos gados vairākās karteļu lietās par vienošanos būvnieku, ceļu būvnieku un arī autobusu pārvadājumu jomā sodi piemēroti uzņēmumiem – juridiskām personām, bet ne to vadītājiem vai īpašniekiem, vai karteļu organizētājiem. Ģenerālprokuratūra pērn vērsās vēl pie iepriekšējā premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”), un šogad arī Saeimā ar priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos publiskos iepirkumos. Tā attiektos arī uz fiziskām personām, kurām par to draudētu cietumsods.
LDDK pirms lēmuma vēlas redzēt statistiku
Saeimas vairākums septembra sākumā noraidīja priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos. Deputāti šo balsojumu septembrī skaidroja ar nepietiekamām diskusijām par neatļautu vienošanos kriminalizēšanu.
Latvijas Darba devēju konfederācijā temata aktualitāti nenoliedz, bet sagaida plašāku izvērtējumu par problēmu gan iepriekš apspriedēs Saeimā, gan turpmākajās diskusijās.
“Ja ir politiskā griba stiprināt atbildības par aizliegtām vienošanām, mēs no LDDK puses pret to neesam iebilduši. Mēs esam iebilduši par procedūrām. Esam vairākkārt jautājuši pēc statistikas, tas acīmredzot neliekas svarīgs. LDDK nevienā brīdī neiestājas par aizliegto vienošanos esību,” uzsver LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Pilnu raksta versiju varat lasīt LSM.LV