Apkopotās neatbilstības veido gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji – proti, gan tādas neatbilstības, kuras nav ļoti būtiskas, bet kuras bieži atkārtojas, gan tādas neatbilstības, kurām ir būtisks raksturs, kaut arī tās sastopamas salīdzinoši retāk.
- Neatbilstošs izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs
Saskaņā ar nolikumos noteikto gadījumā, ja pasūtītājs konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, par uzvarētāju tiks noteikts pretendents, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre. Kaut arī minētais kritērijs nav pretrunā ar publisko iepirkumu regulējumu[1], Birojs vērš uzmanību, ka Eiropas Komisijas auditori iepirkumu audita ietvaros ir norādījuši, ka šāds izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs ir diskriminējošs; tāpat vēlams, lai izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs būtu saistīts ar konkrētā līguma priekšmetu.
Vienlaikus nereti nolikumos tiek iekļauti arī nosacījumi par izlozes rīkošanu šādos gadījumos. Arī attiecībā uz izlozi Birojs norāda, ka, lai arī tās paredzēšana nav pretrunā ar iepriekš minēto regulējumu, šī kritērija vietā ieteicams izvēlēties kādu ar līguma izpildi saistītu aspektu, kas pasūtītājiem ļautu izvēlēties savām vajadzībām visatbilstošāko/visizdevīgāko piedāvājumu (piemēram, kādu no saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem un attiecīgi izloze varētu būt kā galējais piedāvājuma izvēles kritērijs).
- Konkrētu standartu norādīšana
Joprojām nereti tiek konstatēts, ka iepirkuma dokumentācijā pasūtītājs ir atsaucies uz konkrētiem standartiem, šīs atsauces nepapildinot atbilstoši PIL 20. panta piektās daļas 2. punkta regulējumam (SPSIL 23. panta piektās daļas 2. punkts) ar vārdiem “vai ekvivalents”.
- Konkrētu parametru norādīšana tehniskajā specifikācijā
Pasūtītājam ir jānosaka minimālās tehniskās prasības piegādājamajām precēm, kādas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu to funkcionalitāti un piemērotību konkrētiem apstākļiem. Nereti tehniskajā specifikācijā tiek noteikti konkrēti specifiski parametri (piemēram, izmērs, svars, krāsa), kas var liecināt, ka var tikt piedāvātas tikai konkrēta ražotāja preces. Rūpīgi jāizvērtē šādu parametru objektīvā nepieciešamība; pasūtītājs ir tiesīgs noteikt preču funkcionalitātei nepieciešamos parametrus, pieļaujot iespējamās amplitūdas vai norādot minimālos vai maksimālos parametrus.
- Atzīšanas institūcijas atļaujas prasīšana ārvalsts būvdarbu vadītājam un būvuzraugam
Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 47 “Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā” regulējumu būvdarbu vadītājam un būvuzraugam, kura mītnes zemes vai sniegto pakalpojumu izcelsmes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, nav pamatoti prasīt atzīšanas institūcijas izsniegtu atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai un tas var uzsākt savu darbību Latvijā vienlaikus ar deklarācijas iesniegšanu atzīšanas institūcijai; attiecīgi pasūtītājs var lūgt uz līguma izpildi iesniegt informāciju no atzīšanas institūcijas par to, ka visi nepieciešamie dokumenti ir saņemti un attiecīgais speciālists ir iekļauts Būvniecības informācijas sistēmā.
- Netiek norādīts tehniskās specifikācijas sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datums
Saskaņā ar PIL 20. panta vienpadsmito daļu (SPSIL 23. panta vienpadsmitā daļa) pasūtītājam iepirkuma procedūras dokumentos (tehniskajā specifikācijā vai nolikumā) ir jānorāda tehnisko specifikāciju sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datums. Pasūtītājam ir jāaktualizē tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma izsludināšanas, ja pēc to sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas ir izdarīti grozījumi attiecīgās jomas tiesību aktos. Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas vai aktualizētas vairāk nekā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas, pasūtītājam, to fiksējot protokolā, pirms iepirkuma izsludināšanas ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāaktualizē tehniskajās specifikācijās un, ja attiecināms, citos iepirkuma procedūras dokumentos ietvertie rādītāji un aprēķini, kas var ietekmēt paredzamās līgumcenas noteikšanu.
- Būvdarbu līgums neatbilst Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” prasībām
Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem pasūtītājam publiskajā būvdarbu līgumā, ko slēdz saskaņā ar PIL (vai SPSIL) noteiktajā kārtībā veiktu iepirkumu vai iepirkuma procedūru, ir jāietver šajos noteikumos paredzētie līguma nosacījumi un jānodrošina, ka citi līguma noteikumi nav pretrunā ar šajos noteikumos minētajiem noteikumiem. Attiecīgie līguma nosacījumi un to saturs ir jāietver arī apvienotajā publiskajā projektēšanas un būvdarbu līgumā attiecībā uz būvdarbu līgumtiesisko regulējumu.
Ministru kabineta noteikumos citastarp iekļauti nosacījumi par būvdarbu pieņemšanas kārtību, norēķinu veikšanas kārtību, līgumsoda un līgumsaistību izpildes garantijas noteikumiem, kā arī tajos iekļauts nosacījums obligāti paredzēt līgumcenas indeksācijas noteikumus līgumiem, kuru izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu.
- Sankciju regulējuma attiecināšana uz visiem apakšuzņēmējiem
Gadījumos, kad iepirkuma dokumentācijā pasūtītājs nav paredzējis veikt tiešus maksājumus apakšuzņēmējam, nav pamatoti nolikumā noteikt pārbaudi pār piemērotajām sankcijām (saskaņā ar Sankciju likumu) attiecībā uz apakšuzņēmējiem.
Skat. Biroja skaidrojumu “Sankciju piemērošana publiskajos iepirkumos”
Vienlaikus Birojs vērš uzmanību, ka attiecībā uz iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena sasniedz Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības, pasūtītājam jāņem vērā arī Padomes regulas (ES) 2022/576 5.k pantā noteiktais (vienlaikus jāņem vērā, ka iepirkums, kas izsludināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, neatkarīgi no tā faktiskās plānotās līgumcenas, atzīstams par iepirkumu, uz kuru attiecas iepirkumu direktīvas, līdz ar to arī Regulas prasības).
Skat. Biroja skaidrojumu “Eiropas Komisijas sankcijas, kas stājās spēkā 2022. gada 9. aprīlī”
- Tiek pieprasīta informācija (dokumenti), ko nav paredzēts vērtēt
Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar PIL 13. panta otro daļu (SPSIL 17. panta otro daļu) pasūtītājs pieprasa no pretendenta tikai tādu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.
- Cena kā vienīgais piedāvājumu vērtēšanas kritērijs gadījumā, ja iepirkuma līgums tiek slēgts par elektroenerģiju patērējošām precēm vai produktiem
Saskaņā ar PIL 51. panta 31. daļas 3. punktā (SPSIL 57. panta 31. daļas 3. punktā) noteikto pasūtītājs nav tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantot tikai cenu, ja iepirkuma līgums tiek slēgts par elektroenerģiju patērējošām precēm vai produktiem (publiskā piegādes līgumā)).
- Par iepirkumu nav publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums
Birojs ir konstatējis vairākus gadījumus, kad par iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena pārsniedz Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību, nav publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums. Attiecīgi Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar PIL 27. panta otro daļu pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu (saskaņā ar SPSIL 31. pantu – periodisku informatīvu paziņojumu), ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.
[1]Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 51. panta septītā daļa; Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (turpmāk – SPSIL) 57. panta septītā daļa.↩