Kategorijas
Komunikācija

MEMORANDU PAR VALSTS EKONOMISKĀS IZAUGSMES VEICINĀŠANU ATBALSTA SEPTIŅAS POLITISKĀS ORGANIZĀCIJAS

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) memorandu par rīcības koordinēšanu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai parakstījušas septiņas politiskās organizācijas: “Saskaņa”, “Progresīvie”, “Attīstībai/Par”, “Nacionālā apvienība ”Visu Latvijai -Tēvzemei un brīvībai/LNNK””, “Apvienotais saraksts”, “Latvija Pirmajā vietā”. Arī “Jaunā Vienotība” paudusi vēlmi tuvākajā laikā pievienoties memorandam.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, LDDK, LTRK, LPS, LBAS, LZA veic politisko partiju un to apvienību priekšvēlēšanu programmu analīzi un tuvākajā laikā iepazīstinās sabiedrību ar secinājumiem par nozarēm svarīgu jautājumu un risinājumu atainojumu programmās.

LDDK prezidents Andris Bite:

“Politisko spēku interese un vēlme sadarboties ar iepriekš minētajām piecām organizācijām ir būtisks priekšnosacījums, lai publiskajā pārvaldē veicinātu tādu lēmumu pieņemšanu, kas ir balstīti aktuālajos datos un reālajos apstākļos, izdiskutēti un akceptēti nozaru organizācijās. Taču vienlaikus mums ir svarīgi, lai politiskās organizācijas ne tikai pievienojas memorandam, bet arī savos solījumos un apņemšanās demonstrē izpratni un apzināšanos par Latvijas tautsaimniecības, ekonomikas un sabiedrības labklājības attīstīšanu.”

LTRK prezidents Aigars Rostovskis:

“Gudra un tālredzīga politika nozīmē ciešu sadarbību ar sabiedrību. Valdības lielākie sociālie un sadarbības partneri priekšvēlēšanu ciklā politiskajām partijām piedāvāja parakstīt memorandu par ciešāku sadarbību pēc vēlēšanām. Viens no iemesliem šāda memoranda parakstīšanai bija esošās valdības  atrautība no reālās dzīves, kas ir ļoti bīstama. Daudzi līdzšinējās valdības lēmumi ir bijuši nepārdomāti, neprofesionāli un arī šauru politisko interešu vadīti, kā rezultātā Latvijas labklājība turpināja atpalikt no tuvākajām kaimiņvalstīm un  citām attīstītām Eiropas valstīm. Mēs ticam un ceram, ka pēc vēlēšanām jaunās valdības pārstāvji  un Latvijas politiskā vide kopumā, būs daudz gudrāka, tālredzīgāka un uz sadarbību orientētāka.”

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis:

“Lai lēmumi par mūsu valsts turpmāko attīstību tiktu pieņemti pamatoti ar aprēķiniem, kas balstīti uz datiem un reālo situāciju, ir svarīga mūsu organizāciju savstarpēja sadarbība, konsultēšanās un viedokļu apmaiņa. Taču bez Ministru kabineta piecu lielāko sadarbības partneru reālas iesaistes lēmumu pieņemšanā un realizēšanā solījumi un plāni var palikt nepildīti. Neskatoties uz dažādām krīzēm, mūsu valstij ir nepieciešama strauja ekonomiskā izaugsme un no kā maksimāli iegūtu arī iedzīvotāji. Ļoti svarīga ir valsts pārvaldes un pašvaldību sadarbība ikdienā. Svarīgi ir apzināties, ka cilvēki dzīvo visā valsts teritorijā un kopīgais uzdevums ir domāt par reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, reģionālo un visas valsts attīstību kopumā.”

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns

“Politisko partiju izteikts vairākums ir gatavs uzturēt regulāru dialogu ar valsts sociālajiem un sadarbības partneriem, kopīgi meklēt veiksmīgākos risinājumus nozaru un valsts līmenī. Sociālie un sadarbības partneri pārstāv plašu un nozīmīgu organizētās sabiedrības daļu – galvenos valsts nodokļu maksātājus, un mūsu kopīgās rekomendācijas valstij ir sociāli līdzsvarotas, ekonomiski lietderīgas un pieņemamas sabiedrības absolūtajam vairākumam.”

Savukārt LZA prezidents Ivars Kalviņš skaidro:
“Memoranda izstrādātāji kā organizācijas, kas apvieno lielāko daļu aktīvo uzņēmēju, pašvaldības, arodbiedrības, zinātnes un augstākās izglītības jomas darbiniekus un institūcijas, izvērtēs katras partijas nostāju attiecībā uz valsts attīstībai svarīgākajiem jautājumiem un sniegs rekomendācijas saviem biedriem un sabiedrībai par Saeimas vēlēšanās atbalstāmajām partijām”.

Jau ziņots, ka pieci lielākie Ministru kabineta sociālie un sadarbības partneri”: Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 2022. gada 24. maijā parakstīja memorandu, kas paredz turpmāku rīcības koordinēšanu un vienotu pozīciju sarunās ar valsts pārvaldi noteikto mērķu sasniegšanai.
MEMORANDS

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde

Latvijas un Igaunijas vēja parka “Elwind” projekta turpmāko virzību pārņems LIAA

Ekonomikas ministrija

Š.g. 13. septembrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts konceptuālais ziņojums “Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta “Elwind” līdzšinējo un turpmāko attīstību”, atkārtoti atbalstot Latvijas aktīvu iesaisti projektā, kas nākotnē stiprinās abu valstu enerģētisko neatkarību, nodrošinot elektroenerģijas jaudu 700 – 1000 MW apmērā.

“Elwind” atkrastes vēja parks būs nozīmīgs projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi, tādēļ projekta attīstības nākamajā stadijā no Latvijas puses ar to strādās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), nodrošinot parka būvniecībai nepieciešamo atļauju saņemšanu un ietekmes uz vidi novērtējumus. Tādā veidā tiks mazināta projekta ieviešanas ietekme uz elektroenerģijas pārvades tarifu patērētājiem.

Realizējot “Elwind” projektu, palielināsies Latvijas energoapgādes drošība un potenciāli nākotnē varētu samazināties arī enerģijas ražošanas izmaksas. Vienlaikus mūsu izmantotā enerģija kļūs zaļāka. Šajā nozarē ir augsts investīciju piesaistes potenciāls, kas nozīmē, ka, veicot nepieciešamos priekšdarbus, uzņēmēji būs gatavi iesaistīties, pārņemot daļu risku uz sevi. Paralēli “Elwind” projektam Latvijā tiks attīstīti arī citi mazākas jaudas vēja parki, kas nozīmē, ka salīdzinoši netālā nākotnē mēs no elektroenerģijas iepircējiem varētu kļūt par elektroenerģijas eksportētājiem, saražojot vairāk nekā Latvija spēj patērēt,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Saskaņā ar veiktās priekšizpētes rezultātiem, Latvijā atkrastes vēja parks varētu tikt izbūvēts Kurzemes piekrastē starp Liepāju un Ventspili, kur pēc veiktajiem pētījumiem ir visatbilstošākie apstākļi vēja parka attīstīšanai.  Jāuzsver, ka vēja turbīnas tiks izbūvētas aptuveni 20 km no krasta līnijas. Projekta “Elwind” laika plāns paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumi un visas nepieciešamās būvniecības atļaujas tiks saskaņotas līdz 2025. gadam, bet 2026. gadā plānots organizēt izsoli komersantiem, kuri vēlēsies iesaistīties projekta turpmākajā realizācijā. Kā projekta noslēguma termiņš tiek plānots 2030. gads. Būtiski uzsvērt, ka, saskaņā ar pētījumu centra SKDS 2022. gada aprīlī un maijā veiktās aptaujas rezultātiem, 77% Latvijas iedzīvotāju atbalsta vēja parku būvniecību.

“Elwind” projekta īstenošana dos ieguldījumu arī citu saistīto enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanā, tai skaitā energoefektivitātes, enerģētiskās drošības un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanas jomās. Tāpat projekts būs nozīmīgs ieguldījums Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai, tādēļ projekta realizācijai plānots piesaistīt arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumu, tādā veidā sedzot līdz pat pusei no kopējām pieslēguma infrastruktūras izmaksām.

Kā zināms, 2019. gadā Igaunijas valdības pārstāvji uzsāka sarunas ar Latvijas pusi par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019. gada decembrī, ekonomikas ministram tiekoties ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministru, tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju. Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Likumdošana, normatīvie akti

Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2022/1031 jeb Starptautiskā iepirkuma akts (IPI)

Iepirkumu uzraudzības birojs

2022. gada 29. augustā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2022/1031 jeb Starptautiskā iepirkuma akts – IPI, kuru Eiropas Savienības dalībvalstis piemēro tieši un uzreiz pēc tās pieņemšanas.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2022/1031 par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem (Starptautiskā iepirkuma akts – IPI).

Šī regula dod iespēju Eiropas Komisijai ieviest IPI pasākumus attiecībā uz trešo valstu pasākumiem vai praksi, lai ierobežotu trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma procedūrām. IPI pasākums ir Eiropas Komisijas pieņemts pasākums saskaņā ar šo regulu, ko paziņos ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, savukārt dalībvalstu pasūtītājiem IPI pasākumi attiecībā uz šīm trešajām valstīm būs obligāti jāpiemēro.

Šobrīd Eiropas Komisija vēl nav ieviesusi nevienu IPI pasākumu. Izmeklēšanu veic 9 mēnešu laikā (var pagarināt par 5 mēnešiem) un pēc lēmuma pieņemšanas to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal of the European Union).

Papildus skatīt: Skaidrojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2022/1031 (IPI)

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija

Moller grupas uzņēmumi izbeidz tiesvedību Volkswagen dīleru karteļa lietā un samaksā sodu

Konkurences padome

Administratīvā apgabaltiesa š.g. 7.septembrī izbeidza tiesvedību par pārsūdzēto Konkurences padomes (KP) 2014.gada lēmumu, ar kuru konstatēta aizliegta vienošanās jeb kartelis Moller grupā ietilpstošo komersantu jeb dīleru, kas nodarbojas ar Volkswagen automašīnu izplatīšanu, darbībās. Tiesvedība izbeigta, jo Moller grupas uzņēmumi atsauca savu pieteikumu tiesā un valsts budžetā samaksāja KP piemērotos naudas sodus vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā.


KP 2014.gadā konstatēja, ka vairāki Volkswagen automašīnu dīleri vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos, kurus rīkojuši gan privāti uzņēmumi, gan valsts pārvaldes iestādes un aģentūras, tāpat arī pašvaldības, skolas (skolēnu autobusi), pansionāti, iekšlietu sistēmas iestādes un citi. Dīleri regulāri viens otru informēja par saviem dalības plāniem attiecībā uz izsludinātiem iepirkumiem, lūdzot pārējos nekonkurēt, piemēram, nepiedalīties iepirkumā vispār vai nepiedāvāt zemākas cenas.


Kopā sešiem uzņēmumiem par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu, tai skaitā vairākiem Moller grupas uzņēmumiem – SIA “Moller Auto Krasta”, SIA “Moller Auto Ventspils”, SIA “Moller Auto Latvia” un SE Moller Baltic Import – kopumā 7 437 582,36 eiro apmērā.
Moller grupas uzņēmumi KP lēmumu apstrīdēja tiesā. 2018.gadā Administratīvā apgabaltiesa atcēla KP konstatēto pārkāpumu un piemēroto naudas sodu SIA “Moller Auto Latvia” un SE Moller Baltic Import, kā arī piemēroto naudas sodu SIA “Moller Auto Ventspils” un SIA “Moller Auto Krasta”. Taču 2021.gadā Senāts nosprieda, ka administratīvās tiesas secinājumi nav pietiekami pamatoti, lai atceltu KP lēmumu, tāpēc lēma, ka lieta ir nosūtāma atkārtotai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Izskatot lietu atkārtoti, Moller grupas uzņēmumi atsauca savu pieteikumu tiesā un samaksāja piemēroto naudas sodu pilnā apmērā.


KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs: “Senāta ieskatā Apgabaltiesas spriedums nesniedza pietiekamu atbildi, kādēļ karteļa vienošanās tikai viena zīmola ietvaros varētu nebūt konkurences ierobežojums pēc mērķa. Vairāku gadu garumā lietas dalībnieku starpā notika rīcības saskaņošana dažādos veidos, piemēram, ļaujot iepirkumā uzvarēt savstarpēji izvēlētam Volkswagen dīlerim, pārējiem dīleriem iesniedzot dārgākus, saskaņotus piedāvājumus vai atsakoties sniegt konkurējošus piedāvājumus. Šāda rīcība jau savā būtībā aizliegtā veidā mazināja dīleru savstarpējo konkurenci. Konkrētajā lietā karteļa vienošanās īpatnība bija tā, ka vienošanās dalībnieki pārstāvēja vienu un to pašu zīmolu, respektīvi – karteļa ietvaros dīleri ierobežoja konkurenci viena zīmola izplatīšanas ietvaros. Taču Senāta spriedums apstiprināja, ka dīleru savstarpējā komunikācija par dalību iepirkumos arī starp viena zīmola neatkarīgiem dīleriem nav pieļaujama un arī viena zīmola dīleriem savstarpēji jāsacenšas godīgā konkurencē kā jebkuram citam tirgus dalībniekam.”

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Apstiprināta atbalsta programma digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta š.g. 13. septembra sēdē apstiprināta vēl viena Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (Atveseļošanas fonds) atbalsta programma “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei”.

Digitalizācija šodien ietekmē visas ekonomikas nozares un maina mūsu dzīvi, darbu un saziņu. Digitalizācijas jautājumus īpaši aktualizēja Covid-19 pandēmija, apliecinot, cik aktuāla gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir spēja adaptēties un izmantot digitālos pakalpojumus, rīkus un piemēroties mainīgajiem apstākļiem kopumā. Tādēļ Atveseļošanas fonda ietvaros kā viena no EM galvenajām prioritātēm definēta atbalsts uzņēmējdarbības digitālajai transformācijai, kā arī digitālo pakalpojumu un nepieciešamo spēju un prasmju attīstība.

“Covid-19 pandēmijas laiks apliecinājis, ka mums vitāli nepieciešams ieguldīt uzņēmumu un dažādu procesu digitalizācijā, kas ļautu elastīgāk piemēroties dažādām  situācijām un mazinātu potenciālos negatīvos triecienus nākotnē. Atbilstoši IKT risinājumi un inovācijas ir ieguvušas īpašu nozīmi gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ikdienā,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Atbalsta programmas mērķis ir veicināt Eiropas Savienības vienotajā tīklā ietilpstošus Eiropas digitālās inovācijas centrus (EDIC), sekmējot vienotu un koordinētu atbalsta ekosistēmu digitālās transformācijas veicināšanai. Eiropas Digitālās inovācijas centri strādās, lai paaugstinātu uzņēmumu un sabiedrības izpratni par digitālo transformāciju.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi abus Latvijas izvirzītos EDIC kandidātus – biedrību “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris” un biedrību “Latvijas Digitālais akselerators”. EDIC attiecināmās izmaksas tiks segtas 50% apmērā no Atveseļošanas fonda finansējuma un 50% apmērā no programmas “Digitālā Eiropa”. Atveseļošanas fonda finansējums 10 miljonu eiro apmērā, būs pieejams līdz 2026. gada 30. jūnijam.

EDIC nodrošinās:

  1. sākotnējā un otrreizējā digitālā brieduma testa veikšanu,
  2. digitālās attīstības ceļa kartes, atzinuma izstrādi,
  3. digitālās transformācijas konsultācijas​, mentoringu,
  4. piekļuvi eksperimentēšanas, pilotēšanas un testēšanas darbībām pirms investīciju ieguldījumiem,
  5. palielinās informētību par digitālās transformācijas veicināšanas pakalpojumiem,
  6. izveidos vismaz piecus reģionālos kontaktpunktus visā Latvijā.

Lai pieteiktos kādā no Ekonomikas ministrijas Atveseļošanas fonda digitālās transformācijas investīcijām, atbalsta saņēmējiem ir nepieciešams vērsties pie EDIC, lai veiktu sākotnējo digitālā brieduma testu un saņemtu digitālās attīstības ceļa karti, kas būs padziļināts novērtējums par atbalsta saņēmējam nepieciešamajām investīcijām digitālās transformācijas veicināšanai. Lai pamatotu Atveseļošanas fonda finansējuma izlietojumu, atbalsta saņēmējiem būs nepieciešams veikt otrreizējo digitālā brieduma testu un saņemt atzinumu no EDIC, ja attiecināms, kas jāiesniedz iestādei, kas sniedz atbalstu.

Atbalsts būs pieejams granta veidā, sākot no šā gada 4. ceturkšņa.

Detalizēti ar jaunās atbalsta programmas nosacījumiem var iepazīties Ministru kabineta noteikumu projektā “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.r. “Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu” 2.2.1.1.i.  investīcijas “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei” īstenošanas noteikumi” (2.2.1.1.i. investīcija), kas publicēts Tiesību aktu portālā.

Kā zināms, Atveseļošanas fonds ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam plānošanas perioda finansējumam. Atveseļošanas fonda mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Atveseļošanas fonda līdzekļi Latvijā jāinvestē 2026. gada 1. pusgada laikā. Atveseļošanas fonda plānu iespējams skatīt šeit.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija

KP soda divus ar svētku noformēšanu saistītus uzņēmumus par dalību kartelī

Konkurences padome

2. septembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu sodīt uzņēmumus – SIA “Alpha Baltic Media” un SIA “Smart Solutions Europe” – par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu trīs Daugavpils pilsētas domes organizētajos iepirkumos un citos ar svētku noformēšanu, tostarp ar dekoru piegādi, uzstādīšanu un demontāžu, saistītos citu pašvaldību organizētajos vēl kopā astoņos iepirkumos. Par uzņēmumu aizliegtu vienošanos piemērots naudas sods vairāk nekā 28 351 eiro apmērā.

Informāciju par iespējamu aizliegtu vienošanos starp SIA “Smart Solutions Europe” un SIA “Alpha Baltic Media”  KP saņēma no Daugavpils pilsētas domes. Saņemtā un izmeklēšanas laikā papildus iegūtā informācija liecināja, ka uzņēmumu sagatavotie piedāvājumi Daugavpils pilsētas domes iepirkumā ir salīdzināmi gan saturiski, gan arī pēc aizpildīšanas veida. Lietas izpētes laikā, realizējot procesuālās darbības, atklājās, ka abu uzņēmumu piedāvājumus gan Daugavpils pilsētas domes organizētajā iepirkumā, gan arī citu pašvaldību rīkotajos iepirkumos sagatavojis SIA “Smart Solutions Europe” darbinieks.

KP konstatēja, ka laika periodā no 2020. gada nogales līdz 2021. gada nogalei SIA “Alpha Baltic Media” un SIA “Smart Solutions Europe” darbībās konstatētais pārkāpums izpaudies kā saskaņotu piedāvājumu iesniegšana iepirkumā, komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņa, tostarp par cenu, dalības noteikumu saskaņošana, piedaloties iepirkumos, t.sk. tādu dalības noteikumu izpaušana konkurentam, kas būtiski samazina konkurenci dalībai iepirkumā, kā arī piedāvājumu sagatavošana konkurentu vietā kopā 11 iepirkumos.

Nepatiesas informācijas sniegšana Iecietības programmas pieteikumā

Iecietības programmas viens no galvenajiem kritērijiem, kas jāievēro tās dalībniekam, ir patiesas informācijas sniegšana un sadarbība ar KP. Šajā lietā abi lietas dalībnieki vēlējās izmantot Iecietības programmas ietvaros iegūstamo naudas soda samazinājumu un atzina savās darbībās vienošanās pastāvēšanu vienā iepirkumā, kā arī sniedza papildu informāciju par vēl vienu iepirkuma epizodi, kur abi lietas dalībnieki bija saskaņojuši savas darbības. Taču veikto procesuālo darbību laikā KP atklāja, ka abi lietas dalībnieki nav snieguši pilnīgu un patiesu informāciju, jo ir saskaņojuši savas darbības ne tikai iepriekš minētajos divos, bet vēl deviņos līdzīgos iepirkumos par rotājumu uzstādīšanu, demontāžu un citiem darbiem. Ņemot vērā minēto, Iecietības programmas ietvaros iegūstamais naudas soda samazinājums konkrētajā gadījumā nav attiecināms[1].

Vienlaikus KP to vērtēja kā atbildību mīkstinošu apstākli, jo gan SIA “Alpha Baltic Media”, gan SIA “Smart Solutions Europe” izrādīja iniciatīvu sadarbībā ar KP, sniedza informāciju un papildu pierādījumus, kas veicināja aizliegtā pārkāpuma konstatēšanu. Tādējādi abi uzņēmumi saņēma naudas soda samazinājumu 10 % apmērā. KP pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem piemēroja naudas sodus, kas tika aprēķināti procentos no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma. SIA “Alpha Baltic Media” piemērotais naudas sods ir 27 381 eiro. Un SIA “Smart Solutions Europe” piemērotais naudas sods ir 970 eiro.

Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite: “Konkurences padome vienmēr augstu novērtē pasūtītāju līdzdalību pārkāpuma atklāšanā. Šajā gadījumā sākotnējo informāciju Konkurences padome saņēma tieši no Daugavpils pilsētas domes, tāpēc priecē tas, ka pirmšķietamās karteļa pazīmes pamanīja pats pasūtītājs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pirms kāda laika Konkurences padome īstenoja prevenciju Daugavpils pilsētas domes kapitālsabiedrībai par tās organizētajiem iepirkumiem, par kuriem Konkurences padome ziņoja Daugavpils pilsētas domei. Tas nozīmē, ka Konkurences padomes prevencija ir bijusi efektīva. Otra mācība šajā lietā, kuru vērts pieminēt, ir tirgus dalībnieku izpratnes trūkums par Iecietības programmas būtību. Tā noteikti nav domāta un nestrādās gadījumā, ja tirgus dalībnieks slēps savās darbībās pārkāpumu. Tieši otrādi, tā strādā tikai tad, ja tirgus dalībnieks patiesi sadarbojas ar iestādi, atzīst savās darbības pārkāpumu, sniedzot pilnīgu un patiesu informāciju.”

1 Ministru kabineta noteikumu Nr. 179 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.1 pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem”

Kategorijas
Pārtika un dzērieni Uzņēmējdarbība

Zaļā pāreja pārtikas rūpniecībā: reģionu attīstības dzinējspēks

Vidzemes plānošanas reģions

Augusta izskaņā Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar delegāciju no Latvijas, projekta “BioBaltic” ietvaros, devās izpētes braucienā uz Jitlandi Dānijā, lai gūtu jaunas zināšanas par zaļo pāreju pārtikas nozarē. Brauciena laikā viesi tika iepazīstināti ar produktu, organizāciju un pārvaldības inovācijām, kas būtiski attīsta Jitlandes reģionu.

Vizītes laikā pārstāvji ciemojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas strādā uz ilgtspēju. Viens no tiem – Organic Plant Protein –, kura mērķis ir paātrināt sabiedrības pāreju uz augu izcelsmes uzturu, izstrādājot un ražojot bioloģiskus augu izcelsmes proteīnus. Uzņēmums iepazīstināja ar dažādu augu valsts pulveru ražošanu no zirņiem, dažādu veidu pupiņām, lēcām u.c. produktiem, kas tiek piedāvāti gan cilvēku, gan dzīvnieku barības ražošanā. Kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Ulrihs Kerns-Hansens, lielākais izaicinājums ir izstrādāt produktu, kas garšo labi un sniedz pat labāku pieredzi nekā gaļa.

Delegācija apmeklēja arī uzņēmumu Ausumgaard, ģimenei piederošu senu muižas saimniecību, kas kļuvusi par modernu uzņēmumu, fokusējoties uz vides, sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem no apritīguma skatupunkta. Uzņēmuma teritorijā uzbūvētas 4 vēja turbīnas un saules paneļi un tas iegūst biogāzi no lauksaimniecības un pārtikas biomasas, kā arī no atlikumiem, kas piegādāti no citām reģiona saimniecībām.

Vizīte turpinājās Green Lab, zaļās un aprites ekonomikas parkā, kas darbojas kā tehnoloģiju veicinātājs un nacionālās pētniecības koordinators. Parkā bāzējas uzņēmumi, kas spēj viens otru nodrošināt, veidojot jaunas vērtību ķēdes. Daži no esošajiem uzņēmumiem ir Skīves pilsētas biogāzes rūpnīca un Quantafuel – uzņēmums, kas ražo sintētiskās degvielas un ķīmiskos produktus no citādi nepārstrādājamiem plastmasas atkritumiem. Parks turpinās paplašināties un drīzumā uzņems arī jaunus biedrus. Tā ilgtermiņa ambīcija ir demonstrēt simbiozi un palīdzēt pasaulei to pārņemt, kā arī panākt, lai šāds modelis būtu ekonomiski dzīvotspējīgs.

Delegāciju uzņēma arī Dānijas Pārtikas Bioklasterī, kas ir vienojoša platforma vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem un iestādēm pārtikas un bioresursu nozarē. Klastera ietvaros tiek veidotas spēcīgas vērtību ķēdes, kur ilgtspējīga attīstība caurvijas visos tās posmos. Galvenais klastera mērķis ir nodrošināt pasauli ar veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku. Viens no ilgtspējas izaicinājumiem ir sasniegt pārtikas rūpniecības saražotā CO2 samazinājumu līdz 17% līdzšinējo 25-30% vietā. Lai to paveiktu, kā risinājumi tiek saredzēti digitalizācijas un automatizācijas mērķtiecīgāka attīstīšana.

Vizīte ne tikai sniedza jaunas zināšanas, bet radīja arī jaunas sadarbības. Klastera prezentētais darbības modelis ļoti ieinteresēja Latvijas Pārtikas bioekonomikas klastera pārstāvjus, tika pārrunāta tālākā sadarbība, lai veicinātu abu klasteru mērķu sasniegšanu un biedru interešu realizāciju. Latvijas delegāciju pārstāvēja Aloja-Starkelsen, Felici un Very Berry uzņēmumi, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Pārtikas un bioekonomikas klasteris, Vidzemes Augstskola, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), kā arī Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā un Nordregio.

Pasākums norisinājies projekta “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība bio- un aprites ekonomikas veicināšanai” (BioBaltic) ietvaros. Tā mērķis ir padziļināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību bioaprites ekonomikas jomā.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Valdība un FICIL vienojas par kopīgiem mērķiem Latvijas konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Piektdien, 9. septembrī, Latvijas Ministru kabinetā valdības un ministriju pārstāvji tikās ar pārstāvjiem no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un vienojās par prioritārajām jomām, lai uzlabotu valsts konkurētspēju globālajā tirgū un uzņēmējdarbības vidi Latvijā padarītu pievilcīgāku uzņēmējiem. Kā būtiskus mērķus augsta līmeņa sanāksmes dalībnieki izvirzīja enerģētiskās neatkarības veicināšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī publiskā sektora digitalizāciju, lai paātrinātu un uzlabotu datu apmaiņu starp institūcijām.

“Situācijā, kad turpinās Krievijas īstenotais brutālais karš Ukrainā, mums Latvijā ir jādara viss, lai nodrošinātu joprojām labu vidi, kurā visiem dzīvot, strādāt un investēt. Vēlos uzsvērt, ka Latvija ir droša valsts un mēs darīsim visu, lai tas tā būtu arī turpmāk. Šobrīd lielākais izaicinājums valstī ir energoresursu pieejamība un to cena – būtiski atzīmēt, ka valdībai ir plāns un konkrēta rīcība, kā, pirmkārt, tiksim šai ziemai cauri un ko darīsim nākamajos gados. Saistībā ar gaidāmo apkures sezonu valdība ir pieņēmusi nepieciešamos lēmumus, lai gaidāmajā apkures sezonā pietiktu energoresursi, pirmām kārtām, dabasgāze, kā arī ir pieņemta plaša atbalsta pakotne gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Valdība ir arī lēmusi par enerģētiskās neatkarības stiprināšanu vidējā termiņā, attīstot vēja parkus – gan Latvijas-Igaunijas kopprojektā “Elwind”, gan jaunajā projektā, ko īstenos “Latvenergo” un “Latvijas Valsts meži” izveidotais kopuzņēmums vēja parku attīstīšanai. Mēs arī valdībā esam lēmuši par sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi Skultē un šobrīd gaidām, kad Ekonomikas ministrija valdībā iesniegs attiecīgu likumprojektu projekta īstenošanai, kā rezultātā mums būs savs sašķidrinātās gāzes termināls, kas ir savienots ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Latvija vidējā termiņā palielinās elektroenerģijas ražošanas jaudas valstī un kļūs par elektroenerģijas eksportētāju, kas ir arī būtisks nosacījums uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ārvalstu investīciju piesaistei,” uzsver Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Tāpat puses vienojās par nepieciešamību veikt padziļinātu valsts sektora struktūras novērtējumu, lai efektīvāk ieviestu, piemēram, zaļās iniciatīvas un digitalizāciju. Arī cilvēkkapitāla resurss ir priekšnoteikums ilgtermiņa ekonomikas izaugsmei, tāpēc valstī būtu jāattīsta darbinieku pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, kuras ir cieši saistītas ar nākotnes darba tirgus vajadzībām un uzņēmējiem atvieglotu darbaspēka piesaistīšanu. Lai to panāktu, ir nepieciešama centralizēta cilvēkkapitāla pārvaldība.

Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL valdes priekšsēdētāja: “Mums ir jāspēj risināt jau ieilgušās problēmas paralēli krīzes situācijām, citādāk dažādi jautājumi saistībā ar cilvēkkapitāla pieejamību, publiskā sektora reformu, ēnu ekonomikas apkarošanu netiek efektīvi risināti gadiem. Galvenie jautājumi, kas izriet no sadrumstalotas valsts pārvaldes struktūras, ir saistīti ar konkrētām funkcijām, kas jāveic dažādām institūcijām – gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Latviju, tāpat kā citas ES valstis, tuvākajās desmitgadēs gaida dažādi izaicinājumi, kas nozīmēs daudzas reformas valstī. Gan enerģētiskās neatkarības jautājumi, gan darba spēka izaicinājumi, gan Zaļā kursa ieviešana, gan arī ēnu ekonomikas apkarošana var tikt veikta efektīvāk, koncentrējoties uz konkrētiem rezultātiem ar konkrētu atbildību par katru tēmu.”

Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka ir jāpalielina ārvalstu investoru uzticība, nodrošinot paredzamu un stabilu uzņēmējdarbības vidi – jānostiprina tiesiskums, likumdošanas kvalitāte un tiesu efektivitāte. Liela nozīme ir arī tiesu specializācijai, uzlabojot pieejamību, kā arī tiesu digitālo iespēju uzlabošanai.

Sanāksmes ietvaros FICIL Ministru kabinetam tālākai izvērtēšanai iesniedza deviņus nostāju dokumentus ar priekšlikumiem un ieteikumiem par enerģētisko neatkarību un drošību, aprites ekonomiku, datiem, darbaspēka izaicinājumiem, tiesu efektivitāti, godīgu konkurenci un investīciju aizsardzību, ēnu ekonomikas apkarošanu, ES Zaļo kursu un Latvijas stratēģiju, valsts sektora reformu un likumdošanas kvalitāti.

Šī bija jau 26. Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa sanāksme. Tās notiek kopš 1999. gada ar mērķi nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā. Latvijas valdības un FICIL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augsta līmeņa ierēdņi un FICIL biedru uzņēmumu vadītāji. Latvijas Republikas Ministru kabineta un FICIL nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks 2023. gada rudenī.

Par Ārvalstu investoru padomi

FICIL ir nevalstiska organizācija, kas apvieno lielākos ārvalstu uzņēmumus no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības palātas, un Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). FICIL misija ir uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi un konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, lai sniegtu rekomendācijas valdībai.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

INFORMATĪVI MATERIĀLI, VADLĪNIJAS UN PAŠNOVĒRTĒJUMA RĪKI

Konkurences padome

Signālsaraksts pasūtītājiem karteļa pazīmju atpazīšanai iepirkumos: https://www.kp.gov.lv/lv/media/10127/download

Konkurences padomes līdzšinējā prakse liecina, ka iepirkumu karteļi ir smagākais un vienlaikus visizplatītākais konkurences vides kropļotājs Latvijā. Lai ar to cīnītos un veiksmīgi atklātu aizliegtas vienošanās, būtiska ir pasūtītāju jeb iepirkumu rīkotāju, kam ir iespēja pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, aktīva rīcība, ziņojot par iespējamiem pārkāpumiem. Tāpēc Konkurences padome ir izstrādājusi Signālsarakstu jeb ieteikumus pasūtītājiem, kā atpazīt karteļa iespējamās pazīmes iepirkumos. Lai veicinātu publisko finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu un vienlaikus – karteļu apkarošanu, ir nepieciešama pasūtītāju aktīva līdzdalība, ziņojot par iespējamiem pārkāpumiem. Tādējādi Konkurences padome ir sagatavojusi informatīvu materiālu, lai izglītotu pasūtītājus par godīgas konkurences principiem un aizliegtu vienošanos pazīmēm pretendentu starpā, tāpat lai informētu par preventīviem rīkiem, ko izmantot ikdienā karteļu risku mazināšanai, kā arī par konsultācijām un ziņošanas par pārkāpumiem iespējām Konkurences padomē.

No karteļiem brīvs iepirkums: https://www.kp.gov.lv/lv/media/1006/download

Informatīvs buklets publisko iepirkumu rīkotājiem par karteļiem iepirkumos. Šajā materiālā apkopota informācija par biežākajiem karteļu izpausmes veidiem, raksturīgākajām iepirkumu karteļu shēmām, kā arī tajā iekļauti ieteikumi iepirkumu rīkotājiem, kā rīkoties, lai mazinātu karteļu risku un, ko darīt, ja ir aizdomas par karteli iepirkumā.

Vadlīnijas par piemērotā naudas soda sadales kārtību un uzņēmējiem paredzētu finanšu pašnovērtējuma rīku: https://www.kp.gov.lv/lv/media/10082/download

Konkurences padome (KP) tirgus dalībniekiem ir izstrādājusi vadlīnijas, kuru mērķis ir izskaidrot ar KP lēmuma uzliktā naudas soda sadales procesu, un finanšu pašnovērtējuma rīku, kas katram tirgus dalībniekam ļaus pārliecināties, vai uzņēmumam pastāv grūtības veikt naudas soda samaksu noteiktajā termiņā un vai ir pamats lūgt naudas soda sadali.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Senāts apstiprina Konkurences padomes un tirgus dalībnieka Iecietības programmas un izlīguma procedūras ietvaros notikušās saziņas īpašo tiesisko aizsardzību

Konkurences padome

Latvijas Republikas Senāts 7. jūnijā, izskatot Konkurences padomes (KP) blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2022. gada 23. marta lēmumu, apstiprināja KP argumentus par nepieciešamību nodrošināt īpašu tiesisko aizsardzību tirgus dalībnieka KP iesniegtajam izlīguma piedāvājumam un Iecietības programmas ietvaros notikušajai saziņai.

Viens no t.s. “Būvnieku karteļa” lietas dalībniekiem vērsās KP ar lūgumu izsniegt starp KP un cita tirgus dalībnieku noslēgto izlīgumu. KP sniedza informāciju par lēmumā iekļauto izlīgumu, tomēr uzņēmums vērsās tiesā. Papildus pieteicējas pieteikuma priekšmetam – izlīguma izsniegšanai – Administratīvā rajona tiesa lietā vēlējās izprasīt no KP arī izlīguma piedāvājumu.

Izskatot KP sūdzību, Senāts konstatēja, ka konkurences lietās parasti tiek vērtēta tirgus dalībnieku sadarbošanās ar konkurences iestādi, kas aptver saziņu gan Iecietības programmas ietvaros, gan saziņu par iespējamiem izlīgumiem un ietver labprātīgu faktu un pārkāpuma atzīšanu no pārkāpēja puses jeb pašapsūdzošas liecības. Šādas atzīšanās dēļ uzņēmumi, kas sadarbojas ar iestādi, var tikt pakļauti civiltiesiskai vai krimināltiesiskai atbildībai un nonākt sliktākos apstākļos nekā līdzpārkāpēji, kuri nesadarbojas ar konkurences iestādi.

Senāts secināja, ka, lai nodrošinātu uzņēmumu gatavību brīvprātīgi sadarboties ar konkurences iestādi Iecietības programmas un izlīguma ievaros, uz tirgus dalībnieku sniegtajām liecībām nevar attiecināt pierādījumu izprasīšanu. Analizējot Zaudējumu atlīdzināšanas direktīvas nosacījumus, Senāts secināja, ka tieši Iecietības programmas ietvaros notikušajai saziņai un izlīguma piedāvājumiem ir noteikta vislielākā tiesiskā aizsardzība. Tāpēc šāda saziņa ir izslēgta no tā informācijas loka, ko drīkstētu padarīt pieejamu citām personām.

Senāts skaidroja, ka liecību izsniegšana ietekmētu KP īstenoto konkurences tiesību efektīvu piemērošanu – iestādes spēju efektīvi īstenot Iecietības programmu, atklāt un izmeklēt konkurences tiesību pārkāpumus. Savukārt personai, kura sniegusi pašapsūdzošas liecības, pēc šo liecību  nodošanas citai personai pastāv risks nonākt sliktākā pozīcijā, jo tai jāsāk aizsargāties pret šādas informācijas izmantošanu.

Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs: “Senāts lēmumā vērsa uzmanību uz KP īstenotajiem konkurences tiesību efektīvas piemērošanas aspektiem, apstiprinot, ka Iecietības programma un izlīguma procedūra ir svarīgi rīki nopietnāko pārkāpumu efektīvā atklāšanā un tirgus dalībnieku saukšanā pie atbildības. Senāta lēmums rada tiesisko noteiktību par izlīguma piedāvājumu un Iecietības programmas ietvaros notikušās saziņas īpašo tiesisko aizsardzību, novēršot tās izprasīšanas risku. Līdz ar to Senāta lēmums pozitīvi ietekmēs tirgus dalībnieku motivāciju sadarboties ar KP un atklāt savu dalību pārkāpumā Iecietības programmas ietvaros, kā arī izvairīties no sarežģītiem tiesvedības procesiem, ja tirgus dalībnieks izvēlēsies ar iestādi slēgt izlīgumu.”

Vairāk informācijas par KP Iecietības programmu, kur norādīts, kā rīkoties, ja tirgus dalībnieka rīcībā ir informācija par pārkāpumu un tas vēlas izmantot Iecietības programmas priekšrocības, var uzzināt šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/iecietibas-programma. KP ir sagatavojusi arī vadlīnijas par iespēju karteļu dalībniekiem atzīties pārkāpumā un saņemt atbrīvojumu no soda. Vadlīnijas skatīt ŠEIT. Tāpat KP ir sagatavojusi arī vadlīnijas par izlīgumiem konkurences lietās. Vadlīnijas skatīt ŠEIT.

Ikviens, kura rīcībā ir informācija par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem, var ziņot Konkurences padomei, rakstot iesniegumu vai izmantojot anonīmo ziņošanas formu tīmekļa vietnē: https://www.kp.gov.lv/lv/zinot-par-parkapumu.