Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Lai nenonāktu situācijā, kad likums ir pārkāpts

Gan Latvijā, gan pasaulē iepirkumu pretendentu karteļi ir viens no biežāk konstatētajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tas nozīmē – ja uzņēmums piedalās iepirkumos, pastāv liela varbūtība nonākt tiešā saskarē ar pārkāpumu. Korporatīvā konkurences tiesību ievērošanas programma ir veids, kā mazināt sava uzņēmuma risku nonākt pārkāpēja lomā.

Tā kā par dalību kartelī paredzētais sods var sasniegt līdz pat 10% no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, turklāt pārkāpējiem uz gadu tiek liegta iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos, un būtisks ir arī reputācijai nodarītais kaitējums, daudzi pasaules uzņēmumi un arvien vairāk uzņēmumu Latvijā rūpējas, lai ar konkurences tiesību ievērošanas programmas palīdzību apzinātu riskus un gādātu, lai darbinieki zinātu, kā pareizi rīkoties, lai nepārkāptu likumu.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Par zemākās cenas kritēriju

Pēdējā laikā medijos dedzīgi tiek diskutēts par zemākās cenas kritērija aizliegumu publiskajos iepirkumos. Protams, jāpiekrīt, ka, nosakot kā piedāvājuma izvēles kritēriju zemāko cenu, pasūtītājs dod tirgus dalībniekiem signālu, ka tas izvēlēsies lētāko no piedāvājumiem, kas atbilst visām iepirkuma dokumentācijā noteiktajām minimālajām prasībām. Loģiski, ka šajā gadījumā pretendenti sacenšas nevis ar kvalitāti, bet ar piedāvāto cenu. Tādēļ zemākās cenas kritērijs ir pamatots gadījumos, kad pasūtītājs var pietiekami precīzi aprakstīt nepieciešamo kvalitāti un to pilnībā apmierina iepirkuma dokumentos noteiktajām minimālajām prasībām atbilstošs piedāvājums. Ne velti Publisko iepirkumu likumā noteikts, ka pasūtītājs izvēlas zemāko cenu tikai tādā gadījumā, ja tehniskā specifikācija ir precīza un ja tas uzskata zemākās cenas piemērošanu par lietderīgu. Piemēram, pērkot virtuves tehniku, tehniskā specifikācija var būt pietiekami precīza, taču tas nenozīmē, ka pasūtītājam noteikti jāizvēlas lētākais piedāvājums, jo lietderīgāk būtu izvēlēties iekārtu, kura patērē mazāk resursu un tātad ir izdevīgāka ilgtermiņā.

Kategorijas
Nozares Uzņēmējdarbība

Iepirkumu monitorings eksporta tirgos

Uzņēmumiem, kas piedāvā savas preces un pakalpojumus ne tikai Latvijas tirgū, bet arī pārrobežu klientiem, jaunas eksporta iespējas var sniegt mērķa tirgu iepirkumu konkursu monitorings. Lai gan šis pārdošanas kanāls vēl nav pārāk populārs Latvijas eksportētāju vidē, tiem, kas meklē arvien jaunus veidus, kā palielināt savu klientu vai partneru loku, ir noteikti vērts apsvērt tenderu monitoringa uzsākšanu.

Iespējas ne tikai lieliem uzņēmumiem

Regulāra iepirkumu konkursu apsekošana uzņēmumiem var kalpot trijos dažādos veidos. Lieli uzņēmumi ar plašiem resursiem var izvērtēt tendera prasības un piedalīties konkursā paši, taču lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu būs piemērotāki divi citi varianti. Pirmkārt, iespējams sekot līdzi konkursu rezultātu attīstībai, un, kad paziņots ģenerāluzņēmējs vai konkursa uzvarētājs ‒ uzrunāt to ar savu piedāvājumu. Šādā veidā saziņa ar potenciālo partneri notiks brīdī, kad jūsu piedāvātās preces vai pakalpojumi viņam būs īpaši aktuāli, līdz ar to arī lielākas iespējas noslēgt darījumu.

Otrkārt, vidējiem vai maziem uzņēmumiem iepirkumu monitorings var kalpot arī kā tirgus izpētes veids. Tas ļaus jums saprast mērķa tirgus tendences un klientu tipiskās prasības no uzņēmējiem, kā, piemēram, nepieciešamie sertifikāti, darba izpildes termiņi, pieņemtie kvalitātes standarti un tamlīdzīgi.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

B daļas pakalpojuma iepirkums ar līgumcenu 4 000‒42 000 eiro pēc 2014. gada 1. janvāra

Šajā nodarbībā aplūkosim, kas ir B daļas pakalpojums un kā tas jāveic, piemērojot Publisko iepirkumu likumu.

Kas ir B daļas pakalpojumi un kāpēc tie izdalīti PIL 2. pielikumā kā atsevišķa pakalpojumu grupa?

Publisko iepirkumu likumam (turpmāk – PIL) ir divi pielikumi: 1. pielikums Būvdarbu līgumu nomenklatūra, kurā iekļauti visi būvdarbu veidi (CPV kodi, kas sākas ar 45 (45xxxxxx-x)), savukārt 2. pielikumā Pakalpojumu līgumu nomenklatūra – iekļauti visi pakalpojumu veidi (CPV kodi (no 50xxxxxx-x līdz 98xxxxxx-x)). PIL 2. pielikumā iekļautie pakalpojumi tiek sadalīti divās daļās:

  • A daļā (1.‒16. kategorija) iekļauti visi tie pakalpojumu veidi, kam ir skaidri definējamas tehnisko specifikāciju prasības, piemēram, auto remonta un telpu tīrīšanas pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, apdrošināšanas pakalpojumi;
  • B daļā (17.‒27. kategorija) iekļauti tie pakalpojumi, kuros būtu ieinteresēti tikai tie pretendenti, kas atrodas konkrētajā dalībvalstī, kurā pakalpojuma līgums būtu jāveic, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības un atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi.

Dalījumam pa daļām tiek izmantoti CPV kodi. PIL 2. pielikuma B daļā iekļautie pakalpojumi redzami tabulā.

17. Viesnīcu un restorānu pakalpojumi 64 No 55100000-1 līdz 55524000-9 un no 98340000-8 līdz 98341100-6
18. Dzelzceļa transporta pakalpojumi 711 No 60200000-0 līdz 60220000-6
19. Ūdenstransporta pakalpojumi 72 No 60600000-4 līdz 60653000-0 un no 63727000-1 līdz 63727200-3
20. Atbalsta un palīgtransporta pakalpojumi 74 No 63000000-9 līdz 63734000-3 (izņemot 63711200-8, 63712700-0, 63712710-3 un no 63727000-1 līdz 63727200-3) un 98361000-1
21. Juridiskie pakalpojumi 861 No 79100000-5 līdz 79140000-7
22. Personāla meklēšanas un nodrošināšanas pakalpojumi, izņemot darba līgumus 872 No 79600000-0 līdz 79635000-4 (izņemot 79611000-0, 79632000-3, 79633000-0) un no 98500000-8 līdz 98514000-9
23. Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, izņemot inkasācijas pakalpojumus 873 (izņemot 87304) No 79700000-1 līdz 79723000-8
24. Izglītības un profesionālās apmācības pakalpojumi 92 No 80100000-5 līdz 80660000-8 (izņemot 80533000-9, 80533100-0, 80533200-1)
25. Veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi 93 79611000-0 un no 85000000-9 līdz 85323000-9 (izņemot 85321000-5 un 853220002)
26. Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi 96 No 79995000-5 līdz 79995200-7 un no 92000000-1 līdz 92700000-8 (izņemot 92230000-2, 92231000-9 un 92232000-6)
27. Citi pakalpojumi, izņemot līgumus par programmas materiāla veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts apraidei, ko veiks raidorganizācija, un līgumus par raidlaiku


No tabulā ietvertās informācijas secinām, ka B daļas pakalpojumu grupā iekļauti arī:

  • viesnīcu pakalpojumi – piemēram, semināru organizēšanā būtiski ir tas, ka semināru klausītāji ir jāizmitina nevis tur, kur būtu lētāk ‒ Kuldīgā, bet tuvāk semināra norises vietai ‒ Cēsīs, vienlaikus nodrošinot naktsmītnes vietā arī brokastis un vakariņas;
  • juridiskie pakalpojumi – piemēram, valsts interešu pārstāvībai EKT pasūtītājs vēlas piesaistīt zinošu, ar labu reputāciju apveltītu juristu, kas pārzina gan nacionālo likumdošanu, gan valsts valodu;
  • apsardzes pakalpojumi – piemēram, slimnīcas apsardzes pakalpojumu nodrošināšanai vēlas piesaistīt Latvijā strādājošu komersantu, nevis tādu, kas reģistrēts, piemēram, Spānijā, turklāt šādos pakalpojumos ir daudz svarīgu detaļu ‒ valsts valodas zināšanas, cilvēku mentalitātes saprašana, reaģējot uz dažādām stresa situācijām, un licences nepieciešamība, uzsākot šāda veida uzņēmējdarbību;
  • apmācību pakalpojumi – piemēram, šādu pakalpojumu saņemšanā ir būtiski, ka tos sniedz valsts valodā, un pasniedzējs pārzina nacionālo likumdošanu, lai varētu izskaidrot attiecīgo mācību tēmu. Šādi apmācību pakalpojumi nepieciešami profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, slēdzot līgumus ar komersantiem par prakšu vietu nodrošināšanu šo izglītības iestāžu audzēkņiem;
  • veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi – piemēram, pašvaldībai nepieciešami ārpakalpojumi, proti, nepieciešami cilvēki, kas var sniegt palīdzību vientuļiem un slimiem cilvēkiem, tādējādi slēdzot līgumus vai nu ar komersantiem, kas šādus pakalpojumus sniedz, vai ar fiziskām personām, kas ir kvalificēti sniegt šādus pakalpojumus;
  • atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi – piemēram, pašvaldības vēlas Mātes dienā sarīkot pasākumu ar pazīstama mākslinieka piedalīšanos par godu visām māmiņām. Šādos gadījumos līgumus var slēgt ar konkrēto mākslinieku, piemēram, ar Lauri Reiniku vai Raimondu Paulu. Vēloties saņemt sporta pakalpojumus, proti, ja skola vēlas iznomāt baseinu uz dažām stundām nedēļā sporta stundu novadīšanai vai iznomāt kādu lielu sporta halli uz vienu dienu sporta svētku organizēšanai, tad pasūtītājs slēdz līgumu ar šo pakalpojumu sniedzēju – komersantu, kas apsaimnieko konkrēto ēku vai sporta halli.

Kāpēc B daļas pakalpojumiem piemēro atšķirīgu iepirkuma veikšanas kārtību?

Lai gan B daļā iekļauti tie pakalpojumi, kuros būtu ieinteresēti tikai tie pretendenti, kas atrodas konkrētajā dalībvalstī, kurā pakalpojuma līgums būtu jāveic, tas nenozīmē, ka, veicot šādus iepirkumus, pasūtītājam nekas nav jādara, proti, noslēdz līgumu, nemeklējot zelta vidusceļu starp savām vēlmēm, komersantu spējām tās realizēt un saprātīgu finanšu izlietojumu. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, vienlaikus neignorējot iepirkumu pamatprincipus, ir noteikta atvieglota iepirkuma veikšanas kārtība. Šādas iepirkuma veikšanās kārtības pamatā ir ES iepirkuma pamatprincipu ievērošana ‒ vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības un nediskriminācijas principu nodrošināšana attiecībā pret komersantiem, kas vēlas šādos iepirkumos piedalīties.

Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika Nozares

Kā izvēlēties veselībai nekaitīgu datortehniku

Šķiet, ka Latvijā ledus ir sakustējies, un zaļais iepirkums vairs nav tikai teorētisks jēdziens: pašvaldības un valsts iestādes apsver zaļāku preču un pakalpojumu iegādi.
Datoru un serveru tehnikas iegāde sastāda trešo daļu no Elektroniskās iepirkumu sistēmas preču apgrozījuma (jeb 6,26 miljonus latu 2010. gadā. Kādi faktori būtu jāņem vērā un jāparedz iepirkumā, iegādājoties datortehniku?
Par to, kādiem jābūt datoru tehniskajiem parametriem, lai spriež datorspeciālisti un datoru lietotāji. Šoreiz par to, kā samazināt datoru nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un darbinieku veselību.

Kad pirms vairākiem gadiem kādā Latvijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumā veica darba vides riska novērtējumu, liels bija uzņēmuma vadības pārsteigums, kad izrādījās, ka darbavietas ar kaitīgāko ietekmi uz veselību bija nevis ražošanas cehos, bet gan birojā pie datoriem: datoru ergonomisko standartu ievērošanai ir ļoti liela nozīme darbinieku veselības aizsardzībā. Savukārt datora ietekme uz vidi izpaužas visā tā dzīves ciklā. Datoru ražošanai tiek patērēti vērtīgi resursi, kuru ieguve saistīta gan ar Zemes resursu noplicināšanu, gan ar vides piesārņojumu. Datoru darbībai nepieciešami gana lieli energoresursi, tāpēc ļoti svarīga ir energoefektivitāte: Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs 2010. gadā datortehnika pakalpojumu sektorā patērēja aptuveni 11,4 % no kopējā pakalpojumu sektora enerģijas patēriņa, ko ar mērķtiecīgiem energoefektivitātes pasākumiem varētu samazināt uz pusi. Datora plastmasu sastāvā var būt kaitīgi komponenti, piemēram, pretaizdegšanās vielas, kas mazos daudzumos var izdalīties un piesārņot iekštelpu gaisu.

Kategorijas
Nozares

Karaliste, kurā aizliegts ievest citrusaugļus

Spānijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir savs Publisko iepirkumu likums, kurā nevar būt iekļautas tiesību normas, kas ir pretrunā ar ES noteikto regulējumu. Galvenās atšķirības nacionālajos likumos parasti skar sistēmas modernizācijas pakāpi, pieeju iepirkumu centralizācijai, kā arī pārsūdzību efektivitāti.

Visi minētie faktori būtiski ietekmē valsts Publisko iepirkumu sistēmu un tās veidošanas jēgu, tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai mazinātu birokrātiju un motivētu uzņēmējus būt atbildīgiem, lieki neizšķiežot resursus dažādu aizdomīgu shēmu atbalstīšanai.

Spānija kopā ar Portugāli pievienojās desmit valstu kopienai 1986. gadā, kad vēl nebija noslēgts 1993. gada Māstrihtas līgums, bet bija jau pieņemtas pirmās divas publisko iepirkumu direktīvas ‒ 1971. gada 26. jūlija Padomes direktīva 71/305/EEK par procedūru koordinēšanu, piešķirot uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (grozījumi izdarīti ar direktīvu 89/440/EEK) un 1976. gada 21. decembra Padomes direktīva 77/62/EEK, kura koordinē procedūras piegādes līgumu piešķiršanai valsts vajadzībām (grozījumi izdarīti ar direktīvu 88/295/EEK).

Tagad savus piedāvājumus Spānijas izsludinātajās iepirkumu procedūrās var iesniegt teju ikvienas pasaules valsts uzņēmēji, ja vien tie ievēro starptautisko līgumu, ES un pašas Spānijas noteiktos nosacījumus.

Saskaņā ar Pasaules Bankas sniegto informāciju Spānijas karalistes ekonomika ir devītā lielākā pasaulē un piektā lielākā ekonomika Eiropas mērogā. Publiskajiem iepirkumiem tā tērē aptuveni 13 % no IKP. 1999. gadā Spānijā tika ieviesta eiro valūta.

Atsaukties iesniegt piedāvājumus Spānijas valsts un pašvaldību iestāžu publiski izsludinātajās iepirkuma procedūrās tiek aicināti uzņēmumi, kuri atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un to ir attiecīgi pierādījuši. Lai atvieglotu akreditāciju minētajām prasībām, Spānijā ir izveidota uzņēmumu klasifikācijas sistēma. Tajā vēlams reģistrēties ikvienam uzņēmumam, kurš ir gatavs un vēlas noslēgt publiska iepirkuma līgumu. Reģistrā tiek norādīts, uz kādiem līgumiem katrs no uzņēmumiem var pretendēt. Citu ES valstu uzņēmumi atbilstību kvalifikācijas prasībām var pierādīt ar attiecīgiem dokumentiem, sertifikātiem, kā arī esamību savas valsts līdzvērtīgā, atzītā reģistrā, kas izveidots tādam pašam nolūkam.

Sistēmas modernizācija

Ikvienam uzņēmumam ir svarīgi, lai publiskā iepirkuma procedūra būtu vienkārša un rezultāts – prognozējams. Spānija ir modernizējusi publisko iepirkumu sistēmu, akcentējot, ka tas tiek darīts, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos. Moderna iepirkumu sistēma nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un piegādātājiem galvenokārt norit elektroniski – pasūtītājs vienuviet publicē sludinājumu un iepirkuma dokumentāciju, savukārt kvalificēts piegādātājs elektroniski iesniedz savu piedāvājumu, kuru pasūtītājs novērtē un paziņo par rezultātu. Ja kritēriji ir objektīvi, tad ikvienam ir saprotams, kāda iemesla dēļ tas ir vai nav atzīts par labāko.

Galvenie Publisko iepirkumu direktīvā nr. 2004/18EK paredzētie modernizētas sistēmas elementi ir: kvalifikācijas sistēma, dinamiskā iepirkumu sistēma un elektroniskā izsole. Ja tās tiek ieviestas ar paredzēto mērķi, tad praktiski tiek izslēgta otkatu sistēmas pastāvēšana un zūd argumenti pārsūdzībām.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Piegādātāju nomaiņas iemesls vienmēr ir kvalitātes jautājums

Zinām, ka AS Latvijas balzams ražotie dzērieni top Latvijā. Taču retais aizdomājas, cik bezgala nozīmīgs ķēdes posms LB ražošanas procesā un peļņas veidošanā ir uzņēmuma iepirkumi.

Šo iepirkumu ģeogrāfija ir visai iespaidīga. Par uzņēmuma komplicēto un sazaroto dažādas produkcijas iegādes sistēmu stāsta LB loģistikas direktors INTARS GEIDĀNS.

Produkcijas veidi un to piegādātāji

Latvijas balzama iepirkumu tīkls aptver teju vai visu pasaules karti – nekas gan netiek iepirkts, piemēram, Āfrikā un Dienvidamerikā, toties citi reģioni ir ļoti plaši aptverti. Tālākie piegādātāji atrodas Amerikā un pat Jaunzēlandē.

No Latvijas piegādātājiem tiek iepirkta ļoti neliela daļa no kopējā izejvielu klāsta, jo šeit neražo gandrīz neko no specifiskās produkcijas, kas nepieciešama uzņēmumam Latvijas balzams. Atsevišķa tēma gan ir dabisko izejvielu klāsts, šie dabas produkti daļēji tiek iepirkti no vietējiem ražotājiem, tomēr šī iepirkuma apjoms ir salīdzinoši mazs, lai gan šie produkti ir interesanti un specifiski – varētu sacīt, ka tieši mūsu ziemeļnieciskās floras savdabība vairākiem dzērieniem piešķir to neatkārtojamo garšas, aromāta un citu izcilo īpašību buķeti: puplaksis, piparmētras, vērmeles, kalmes, baldriāna sakne, bērzu pumpuri, arī žāvētas mellenes no vietējās zemnieku saimniecības un citi produkti.

Daudzām balzama sastāvdaļām Latvijā ir viens piegādātājs, tā tas ir izveidojies teju vai vēsturiski, atrast tam līdzīgu būtu diezgan sarežģīti. Taču bieži vērojama situācija, ka vietējais ražotājs vietējā tirgus zemā pieprasījuma dēļ vairs īsti nespēj neko piedāvāt – tāpēc arī Latvijas balzams daudzas citas zālītes un produktus iepērk no Eiropas, kur tie tiek audzēti rūpnieciski un ir sertificēti. Lai Latvijas zemnieks izaudzētu un izžāvētu 100 kilogramus nepieciešamās produkcijas, kā arī sagatavotu visus nepieciešamos sertifikātus, šī produkcija sadārdzinātos tiktāl, ka galu galā cenas dēļ to vairs nebūtu iespējams iegādāties.

No rūpnieciski ražotām lietām Latvijā iepērkams tikai kartona iepakojums un etiķetes, ko ražo Rīgā un Jelgavā.

Spirts: Slovākija un Krievija

Galvenā izejviela – spirts – nāk no divām vietām. Pirmkārt, tā ir Krievija, kur koncernam pieder rūpnīca Tambovas reģionā; šis spirts, piemēram, tiek izmantots visā Stoli® programmā. Spirts, kas tiek izmantots citos LB produktos, savukārt nācis no Slovākijas. Tātad spirtam ir divi lielie piegādātāji.

Stikla tara: Eiropa, Baltkrievija, Krievija

Nākamā lielā grupa apjoma ziņā pēc spirta ir pudeļu piegādes. Pudeles pārsvarā nāk no Igaunijas, Polijas, Vācijas, Lietuvas, taču ir arī atsevišķas apjomā sīkākas piegādes no citām valstīm, piemēram, no Krievijas un Baltkrievijas.

Tik raksturīgās melnā balzama pudeles nāk no Vācijas (tilpums līdz litram, ieskaitot), taču īpašas suvenīra iepakojuma pudeles ar rokturīti ražo Latvijas Keramika, tomēr tie ir tikai pāris simti pudeļu gadā, bet visas pārējās balzama standarta pudeles atceļojušas no Vācijas. Tur atrodas uzņēmums, kuram, šķiet, grūti būtu atrast līdzinieku. Tas ir ģimenes uzņēmums jau otrajā, trešajā paaudzē – paši uzņēmuma rādītāji ir izdomājuši un uzstādījuši iekārtas, un ir praktiski vienīgie, kas ar tādu kvalitāti un precizitāti spēj apstrādāt mālu.

No Francijas nāk pudeles elitārajam degvīnam Stolichnaya Elit Vodka, savukārt citas specifiskas pudeles tiek iegādātas arī Itālijā.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Nozares Pašvaldības

Kāpēc Atēnu Olimpiskā stadiona būvnieki neuzvar Salaspils skrejceļa konkursā?

Mana sarunu biedra Salaspils novada domes izpilddirektora ANDREJA JAUNKALNA pieredze iepirkumos ir tikpat sena kā pats PIL un tā priekšgājējs, likums „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”, kopā. Tāpēc interesanti uzzināt, kā likums reāli darbojas būvniecības iepirkumos no konkrēta pasūtītāja ‒ Salaspils novada domes pārstāvja A. Jaunkalna – skatupunkta. Lūk, viņa pārdomas.

Viens no PIL mērķiem ir nodrošināt valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, taču, ievērojot visas likuma prasības, šī mērķa sasniegšana bieži vien nav iespējama. Mūsu likumdošana ir tendēta uz procedūrām, tās ir smalki aprakstītas, lai varētu salīdzinoši viegli pārbaudīt, bet visā šajā procesā pats rezultāts ir kļuvis otršķirīgs.

Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums

Manis teiktais noteikti nesaskanēs ar daudzu citu viedokli, bet es tomēr uzskatu, ka mūsu mērķis iepirkumos būtu zemākā cena. Taču būvniecības pakalpojumu nozarē tas ir iespējams tikai pie zināmiem nosacījumiem: ja ir ļoti precīzi izstrādāta tehniskā specifikācija un ir ļoti kvalitatīvs tehniskais projekts. Šobrīd saimnieciski izdevīgākais piedāvājums drīzāk ir mīts, kas ir izdevīgs tikai uz papīra. Lai par to pārliecinātos, pietiek paskatīties, kādi ir tie kritēriji, pēc kuriem iepirkumu komisijai tas jānosaka.

Pirmkārt, tā ir cena. Labs kritērijs pie nosacījuma, ka iepirkuma pamatā izsniegtais tehniskais projekts ir labi un detalizēti izstrādāts, ja specifikācija ir perfekta un pilnīgi atbilst visiem rasējumiem. Godīgi teikšu, tas ir retums. Pārējie kritēriji nav nepieciešami, jo tos var aizstāt pasūtītāja obligātās prasības. Tomēr šīs prasības iepirkumos pārtapušas kritērijos.

Piemēram, otrais kritērijs ir darbu izpildes termiņi. Ja pasūtītājs nav norādījis minimālo robežu, tad pretendents tur var uzrādīt zilus brīnumus, kas neatbilst projekta darba uzdevumā norādītajiem darbu izpildes termiņiem. Rezultātā mēs saņemam fiktīvus piedāvājumus, bet vēlāk, jau būvniecības laikā, šis uzvarētājs meklēs objektīvus iemeslus, kāpēc nav iespējams pasūtījumu izpildīt laikā. Savukārt, ja iepirkuma nolikumā norādīts minimālais termiņš, tad visi pretendenti tieši šo termiņu arī piedāvās. Un atkal nav iespējas neko izvērtēt, jo visiem pretendentiem būs vienāds punktu skaits šajā kritērijā! Ja kāds no pretendentiem izrādās godīgs un norāda reālu termiņu, kas ir kaut par mēnesi garāks, viņa piedāvājums automātiski vairs nav konkurētspējīgs.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares Uzņēmējdarbība

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju veikto zemsliekšņu iepirkumu apstrīdēšana

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma (turpmāk – SPSIL) 11. panta pirmo daļu SPSIL attiecina uz iepirkuma procedūrām, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu nr. 840 „Noteikumi par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu līgumcenu robežām” 2.1. punktam šīs līgumcenu robežas ir 5 186 000 eiro būvdarbu līgumiem un 414 000 eiro piegādes un pakalpojumu līgumiem. Minētajos noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, kas koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Latvijā nav pieņemti noteikumi, kas regulētu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus zem norādītajām līgumcenu robežvērtībām. Līdz ar to sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pats ir tiesīgs noteikt, kādu procedūru tas piemēros šādiem iepirkumiem. Parasti tās ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iekšējās procedūras vai, ja līgumā par ES fonda projektu īstenošanu ir noteikts, tad Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) izstrādātās Iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas pieejamas tīmekļvietnē http://www.iub.gov.lv.