Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares Tieslietas

Vai iepirkumu veicējiem piemēroti administratīvie sodi uzlabos iepirkumu sistēmu?

LR Saeimā otrajā lasījumā ir pieņemti Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nr. 392, kas nosaka administratīvos sodus iepirkumu veicējiem. Aprīlī tie tiks skatīti trešajā lasījumā.

Artis Lapiņš, Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta Valsts resursu politikas nodaļas vecākais eksperts:
– Jebkuras pārmaiņas likumdošanā tiek gatavotas ar mērķi uzlabot attiecīgās nozares darbību. Taču reālo ietekmi uz procesiem varēs noteikt pēc pusgada vai gada. Jāsaprot, ka administratīvie sodi korupciju nenovērš, taču par to jau šobrīd var sodīt personas, kas to pieļauj.

Administratīvie sodi ir paredzēti galvenokārt piecās pozīcijās:

  • pirmā – par atbilstīgās iepirkuma procedūras nepiemērošanu;
  • otrā – par interešu konfliktiem, ja tādi rodas iepirkuma organizēšanas gaitā;
  • trešā – konkursa dalībnieku nevērtēšana pēc pašu izvirzītajām prasībām. Te jāpiebilst, ka prasības dažādās valstīs var atšķirties, taču runa ir par iepirkuma organizētāju prasību ievērošanu;
  • ceturtā pozīcija, par ko var draudēt administratīvais sods – nepamatota līgumu grozīšana. Šī pozīcija ir cieši saistīta ar pirmo – netiek ievērota pareizā procedūra un vēlāk tiek mainīts arī līgums;
  • uzmanība jāpievērš arī piektajai pozīcijai – dokumentu nodrošināšanai. Sodi attieksies uz tiem, kas rīko publiskos iepirkumus.
Kategorijas
Korupcija Nozares

Par brīvu un godīgu konkurenci iepirkumos

SKAIDRĪTE ĀBRAMA Konkurences padomes (KP) vadīšanu uzskata par sev vispiemērotāko nodarbošanos un labprāt stāsta par ikdienas cīņu ar karteļu dalībniekiem un citiem konkurences tiesību neievērotājiem. Ja biznesā valda brīva un godīga konkurence, uzplaukst valsts ekonomika. Tātad viņas vadītās iestādes darba rezultāti ir tiešā saistībā ar ikvienu no mums.

Jūs savulaik esat studējusi Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē, bet Latvijas Universitātē esat apguvusi vācu valodu, ekonomiku, vadības zinātni… Tātad jūs interesē ļoti dažādi zinību virzieni. Vai joprojām esat nemitīgos sevis meklējumos?

Jā, biju, bet kopš 2004. gada mani meklējumi ir beigušies. Īstenībā viss, kas ar mani profesionāli noticis, ir bijis noteiktā pēctecībā. Soli pa solim, pašai veidojot un realizējot konkurences stratēģijas noteiktā biznesa vidē, esmu nonākusi līdz konkurences pārraudzībai un aizsardzībai visplašākajā – valstiskajā – mērogā. 2003. gadā pieteicos uz Konkurences padomes locekļa amata konkursu, lai gan biju izveidojusi un vadīju liela Vācijas uzņēmuma Internationaler Bund institūtu Rīgā, kas nodarbojās ar tūrismu, profesionālo un interešu izglītību, sociālo darbu. Kad uzzināju, ka esmu izturējusi konkursu, apzināti pārtraucu savu karjeru biznesā, lai gan darba apstākļi un atalgojums tur bija daudz labāks, un sāku darbu valsts pārvaldē. Pirms tam biju iestājusies LU maģistrantūrā, jo, ilgus gadus nodarbojoties ar biznesa mārketingu un attīstību, mani interesēja konkurētspējas jautājumi. Rakstot maģistra darbu, izpētīju KP mājaslapu un sāku domāt, ka vēlos no citas puses, t. i., regulācijas līmenī, paraudzīties uz procesiem, kuros esmu piedalījusies iepriekš. Iesniedzu pieteikumu uz izsludināto KP locekļa vietu, izturēju ļoti grūtu konkursu, ko vadīja tā laika Konkurences padomes priekšsēdētājs Pēteris Vilks, un kopš 2004. gada strādāju Konkurences padomē.

Kuros gadījumos Konkurences padomei visbiežāk nākas saskarties ar publiskajiem iepirkumiem?

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Nozares

Ar mazu naudu daudz kilometru nesaglābsi!

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīklam piešķirto finansējumu, plāno un organizē visus uzturēšanas un būvniecības darbus. Šī valsts iestāde ir viens no lielākajiem pasūtītājiem, kas gadā izsludina aptuveni 200 iepirkumus. Par ceļu būvi un ar to saistītajiem iepirkumiem – saruna ar LVC valdes priekšsēdētāju IVARU PĀŽI.

Gada finansējums ceļiem – 152 miljoni latu. Tas ir daudz vai maz?

Maz! Lai kaut cik saglābtu Latvijas ceļus, gadā būtu vajadzīgi vismaz 300 miljoni latu, un arī tas būtu maz. Lielākā daļa finansējuma ir Eiropas nauda. Kohēzijas fonda līdzfinansējums paredzēts ceļu jaunbūvei un rekonstrukcijai, bet reģionālos autoceļus remontē un būvē ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudu. Mums ir ļoti daudz objektu, bet varam izdarīt tikai tik, cik ļauj finansējums.
Kohēzijas fonda nauda patlaban lielākoties novirzīta Rīgas–Maskavas virzienā jaunajam ceļa posmam Tīnūži–Koknese, kuru plānots nodot šoruden, kā arī Ludzas–Terehovas posma būvei.

Cilvēki bieži jauc jaunbūvi ar rekonstrukciju. Gadā veicam darbus 500–700 kilometros valsts ceļu. Jāpiebilst, ka esam rekonstruējuši 200 km ceļu, ieekonomējot naudu Maskavas virzienā. Šī ekonomija bija iespējama, jo 2009.–2011. gada piedāvājumu cenas bija ievērojami zemākas par iepriekš plānotajām, kuru pamatā bija 2007.–2008. gada cenas.
Ietaupīto Eiropas naudu tērējām seguma klāšanai. Īsākais posms ir 10 kilometri, piemēram, atjaunots ceļa segums cauri visai Ķekavai. No Murjāņiem uz Valmieras pusi ir rekonstruēti 25 kilometri ceļa, bet tur visi darbi vēl nav pabeigti. Diemžēl Valmieras novada Rubenes posmā paliek gabals nekvalitatīva ceļa.

Kas liedz saplānot darbus tā, lai noasfaltētu vēl tos dažus kilometrus? Pieņemsim, ka ceļiem ir iedoti pieci miljoni latu. Kāpēc par šo naudu lāpīt nekvalitatīvos ceļa posmus, mazliet noklājot še, mazliet – tur: varbūt labāk būtu kapitāli rekonstruēt vienu gabalu ar tādas kvalitātes materiāliem, lai ceļš būtu labā stāvoklī 20 gadus!?

Dārgos ceļus un ceļa posmus būvējam tikai par Eiropas līdzekļiem.

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni Uzņēmējdarbība

Pārtikas iepirkumi jeb Kā ieslēgt zaļo gaismu savējiem

Pārtikas vairumtirdzniecības kompānijas Futurus Food komercdirektors ĒRIKS JANSONS jau vairāk nekā desmit gadus piedalās valsts un pašvaldības iestāžu organizētajos pārtikas iepirkuma konkursos. Tos rīko, lai nodrošinātu ēdināšanu skolās, bērnudārzos, pansionātos un citās iestādēs.
It kā vienkārša, pašsaprotama lieta. Arī iepirkumu summas nav pārāk lielas. Tomēr izrādās – tieši ar pārtikas iepirkumiem saistīts bezgala daudz dīvainību, un tās iegāde ir viena no grūtāk kontrolējamām iepirkuma procedūrām. Tas savukārt paver iespēju aizmuguriskiem darījumiem un konkursā ļauj ieslēgt zaļo gaismu savējiem.

No putraimu fasēšanas līdz iepirkumiem

SIA Futurus Food darbība sākās ar putraimu fasēšanu un apmēram 10 darbiniekiem. Ēriks Jansons, kurš šajā vairumtirdzniecības kompānijā nonācis 2001. gadā, atceras, ka toreiz gada apgrozījums bijis kādi 50–60 tūkstoši latu. Tomēr pakāpeniski uzņēmuma darbība paplašinājusies. Nesen tas pievērsies eksportam, atvēris savu krekeru un cepumu ražotni, tāpēc pašlaik mazumtirgotājiem spēj piedāvāt jau ap 800 dažādu nosaukumu pārtikas preces, bet apgrozījums šajā laikā pieaudzis līdz astoņiem miljoniem latu gadā.
Līdzīgi attīstījusies situācija ar iepirkumiem. Sākumā uzņēmums bijis vienīgais, kas ar tiem nodarbojies.

„Tolaik bija cita sistēma. Informācija par mazajiem, lokālajiem iepirkumiem tika publicēta attiecīgajās mājaslapās, bet mums nebija tik daudz resursu, lai tās visas pārbaudītu. Pirmos četrus gadus orientējāmies tikai uz tiem, par kuriem ziņas bija atrodams Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā – tātad strādājām vienīgi ar lielajiem iepirkumiem,” atceras Ēriks Jansons. Tagad viņam esot divi asistenti, kas ļauj vidēji gadā katru darbdienu piedalīties pat vairāk nekā vienā iepirkumā, un pērn to skaits bijis 260.

Vienlaikus gan jāsaprot, ka runa nav par celtniecības pakalpojumiem vai elektroenerģijas piegādi, bet gan – par pārtikas iepirkumu. „Tās ir pavisam citas summas – 70 000–100 000 latu gadā pārtikai jau ir ļoti liels iepirkums,” skaidro komercdirektors. „Bet pēdējā laikā mēs piedalāmies arī konkursos ar kopējo summu 1000 lati gadā. Futurus Food priekšrocība ir tāda, ka, strādājot ar lielveikaliem, mūsu mašīnas piegādā produktus visā Latvijā, tad kāpēc gan šo iespēju neizmantot arī mazākiem pasūtītājiem! Parēķinu, kāds ir autotransporta noslogojums, attālums un rezultātā tie ir papildus kādi 100 lati mēnesī.”

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares

Šie dīvainie noguldījumu pakalpojuma iepirkumi

Organizējot ikdienas iepirkuma procedūru, var veiksmīgi realizēt mērķus – nodrošināt iepirkuma pārskatāmību, vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem un veicināt piegādātāju brīvu konkurenci. Tomēr pastāv saimnieciskās darbības joma, kurā, veicot iepirkumus, pasūtītājam jābūt īpaši radošam un varošam, lai noslēgtu iepirkuma līgumu atbilstoši likuma prasībām.

Saskaņā ar Eiropas Savienības iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem un tiem pakārtoto Publisko iepirkumu likumu finanšu pakalpojumi (iepirkuma nomenklatūras (CPV) 6. kategorija) ir pakalpojumu līgumu veidi, kuru noslēgšanai ir jāpiemēro atbilstošas procedūras. Savukārt viena no sarežģītākajām finanšu pakalpojumu iepirkuma procedūrām ir noguldījumu pakalpojuma iepirkums (CPV kods 66112000-8). To nosaka iepirkuma procedūras īpatnības, no kurām būtiskākās minētas šajā rakstā.

Paredzamās līgumcenas noteikšana

Paredzamās līgumcenas noteikšana ir pamats atbilstošas iepirkuma procedūras izvēlei. Publisko iepirkumu likuma 9. panta 2. daļa nosaka, ka paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi.
Tomēr, slēdzot noguldījuma līgumu, pasūtītājam nav izdevumu, bet, tieši otrādi, – noguldījuma līguma noslēgšanas mērķis ir kapitāla pieaugums jeb peļņas procents.
Likumdevējs nosaka, ka banku un citu finanšu pakalpojumu paredzamā līgumcena ir maksa par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējā summa.

Tādējādi, lai noteiktu noguldījumu pakalpojuma iepirkuma procedūru, ir jāņem vērā iespējamais labums jeb peļņas procents, ko gūst pasūtītājs, un nav jāņem vērā noguldījuma summa.
Līdz ar to var gadīties, ka pasūtītājs plāno noslēgt līgumu, piemēram, par vienu miljonu latu, taču, ņemot vērā aktuālās noguldījuma procentu likmes tirgū, par līguma noslēgšanu būtu jārīko t. s. mazais iepirkums, jeb iepirkuma procedūra saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.¹pantu.

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni

Ko īstenībā ēd mūsu bērni

Skatoties uz 2013. gada IUB pārtikas produktu iepirkumos izsludinātajiem konkursiem un salīdzinot to nolikumus ar 2010. gada tehniskām specifikācijām, produktu apjomos ir redzama MK noteikumu ietekme – pamazām tiek izvēlēti veselīgāki produkti. Tomēr valsts mērogā kopumā vajadzētu paskatīties, kas notiek skolas ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju segmentā, kā pašvaldībās notiek iepirkuma pakalpojuma izpilde un kādus produktus iepērk pakalpojuma sniegšanas normatīvos reglamentētās iestādes.

Sākums stāstam par pavārīti

Bērni uz bērnudārziem nāk no dažādām ģimenēm ar dažādu ēšanas kultūru, savu nelielo pieredzi, alerģijām un uztura paradumiem. Tas ir redzams kopgaldā domu pilnajās bērnu sejās – vai es to vispār ēdu, vai man tas garšos, vai tā krāsa un smarža ir uzticama, lai es to bāztu mutē? Un te sākas patiesais stāsts par pavārīti vai saimnieci, kas gatavo maltītes kopgaldam. Vai viņas savā ikdienas darbā ir zinošas un prasmīgas, veidojot daudzveidīgu ēdienu piedāvājumu; vai izmanto nedēļas komplekta principu un rullē uz priekšu ar sešiem atstrādātiem un pārbaudītiem komplektiem; vai ņem vērā sezonu un pielāgojas rudens ēdienkartei un ziemai; vai izvēlas lētākos produktus, lai nodrošinātu paēdušo vēderu principu ar domu, ka gan jau mājās vecāki parūpēsies par ēdiena daudzveidību un atbilstību sezonai?! Makaroni, rīsi, griķi cauru gadu un dārzeņu sautējumam pievienots ķirbītis vai kālis – tā jau ir augstākā pilotāža! Protams, ir daudz dzirdēts par to, ka bērni to neēd, bet sākumā veselīgu uztura ieradumus veido ģimene, vēlākajā posmā – pirmsskolas iestādes un skolas ēdināšanas kopgaldi. Mūsu bērnu ēdināšana vairāku gadu garumā tiek uzticēta ēdināšanas uzņēmumiem. Kā viņi šo uzticību attaisno?

Upenes apelsīnu vietā

Kategorijas
Nozares Statistika

IUB statistika par 2013.gada janvāri

Šoreiz žurnālam Iepirkumi sniedzam IUB Informācijas departamenta apkopoto statistiku par janvāra mēnesi, bet turpmāk šāda veida statistiku – apkopojumu 7 tabuliņās – sniegsim reizi ceturksnī.

1.tabulā jāņem vērā, ka vienam iepirkumam var būt pat 100 daļas, kā tas mēdz būt medicīnas preču iepirkumos, turklāt viens un tas pats pretendents var pieteikties uz vienu, vairākām vai visām daļām, atkarībā no tā, kā pasūtītājs ir noteicis iepirkuma dokumentos. Attiecīgi tabulā redzamie rādītāji neliecina par konkrēto uzņēmumu biežāku piedalīšanos iepirkumos, bet var norādīt arī uz viena uzņēmuma piedalīšanos vairākās iepirkuma daļās. Piemēram, 1.tabulā SIA Arbor Medical Korporācija atrodas pirmajā vietā, taču no šiem datiem vien nevar apgalvot, ka minētais uzņēmums ir piedalījies visvairāk iepirkumos vai ka medicīnas preču iepirkumi būtu visbiežāk izplatītie. Ja vadās no CPV koda, tad visbiežāk tiek veikti pārtikas, būvdarbu, kurināmās koksnes un degvielas iepirkumi, kā tas redzams 3.tabulā.

Salīdzinot 4.tabulu, kas attiecas uz pasūtītāju (galvenokārt publiskām personām, piemēram, valsts vai pašvaldību iestādēm), un 5.tabulu, kas attiecas uz finansējuma saņēmējiem (privātpersonām, t.i., uzņēmumiem un fiziskām personām, kas saņem ES fondu finansējumu), redzams, ka publiskas personas iepirkumus veikušas biežāk nekā privātpersonas, kā arī par lielāku kopējo līgumcenu.

Tabula 1

Kategorijas
Nozares Transports

Kā ar iepirkumiem sakārtot auto nozari

Pirms gada Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas vadītājs Andris Kulbergs ziņoja, ka Latvijas tirgū 90% autoservisu nemaksā nodokļus. Salīdzinot ar Igauniju, tur auto nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars ir mazāks par 10%. Šobrīd situācija nav īpaši mainījusies. Rodas jautājums – kā autoservisi, kas nav godīgi pret valsti, var veiksmīgi piedalīties valsts iestāžu iepirkumos? Izrādās, ka var. Auto Asociācijas projektu vadītāja ZANE RONE teic, ka valsts iestāžu iepirkumu nolikumi ar dzīšanos pēc zemākās cenas pat veicina autoservisu palikšanu ēnu ekonomikas zonā. Rakstā Zane Rone pauž Auto Asociācijas viedokli par auto nozares iepirkumiem.

Ekspertus pieaicināt izvairās
Autotirgū valda pretmeti  laba kvalitāte un konkurētspējīgs piedāvājums pret zemu kvalitāti un ēnu ekonomiku. Mēs ar virsbūvju servisu sertificēšanu cenšamies pateikt gan valsts iestādēm, gan patērētājiem, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas atbilst kvalitātes standartiem, un, veicot iepirkumu remotpakalpojumu jomā, ikvienam ir iespēja izvērtēt, kam uzticēties. Auto Asociācija seko līdzi katram savas nozares izsludinātajam iepirkumam IUB mājaslapā un katru izvērtē.

Kategorijas
Nozares Pašvaldības Uzņēmējdarbība Vide un asenizācija

Iepirkums nav burvju nūjiņa! Bet kas tad?

15.februārī Vides un reģionālās attīstības ministrijā notika žurnāla Iepirkumi organizēta diskusija Par aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanas iepirkumos.
Situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā ir saasinājusies, jo visi līgumi par atkritumu apsaimniekošanu, kas tika reiz slēgti, neievērojot PIL nosacījumus, ir spēkā tikai līdz šā gada 1.jūlijam. Līdz ar to apmēram 60 pašvaldībām pavasarī jāveic iepirkuma procedūra par atkritumu apsaimniekošanu, ja vien tās nav parūpējušās par savu uzņēmumu pēc in – house principa.

Diskusijā savu viedokli izteica katrs no 11 dalībniekiem. Viens no uzaicinātajiem nevarēja ierasties un savu viedokli pauda vēstulē. Ar viņu tad arī sākam.

Nevis lētāk, bet ekonomiski izdevīgāk!

Armands Nikolajevs, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, izpilddirekcijas vadītājs

Mūsu asociācijas biedru juridiskais statuss ir ļoti dažāds, tāpēc arī viedokļi par to, kādam jābūt ideālam iepirkumam, atšķiras. Šobrīd es Jums sniedzu savu viedokli un redzējumu. No pašvaldību puses izstrādātā iepirkumu dokumentācija, maigi sakot, ir nekvalitatīva un vienkāršības dēļ vērsta uz iepirkumu, kura rezultātā tiek izvēlēts komersants, kurš piedāvā zemāko cenu. Šī iemesla dēļ mēs pēc tam sūkstāmies, ka esam saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu.

Mani ierosinājumi:

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Nozares

Iepirkumu pirmspārbaudes

Tuvojas beigām jau otrais Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas periods. Atskatoties uz šiem diviem periodiem, jāsecina, ka diemžēl lielākais gadījumu skaits, kad ES fondu projektu ietvaros finansējuma saņēmējs ir ieguvis tikai daļēju ES fondu finansējumu vai nav saņēmis vispār, ir to kļūdu dēļ, kas pieļautas publiskajos iepirkumos. Lai laikus novērstu iespējamās kļūdas iepirkumu dokumentos un iepirkumu ietvaros iesniegto piedāvājumu vērtēšanā, kā arī varētu labāk izprast iepirkumu pirmspārbaužu būtību, rakstā aplūkots svarīgākais, ko vajadzētu ievērot, lai iepirkums būtu veiksmīgs un finansējuma saņēmēja projekts saņemtu 100% ES fondu finansējumu.

CFLA pieredze

No 2012.gada janvāra Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) kā sadarbības iestāde vairāku ES fondu aktivitātēs sāka veikt iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes. Pirms tam iepirkumu pirmspārbaudes ES fondu projektu ietvaros izsludinātajiem iepirkumiem veica Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). CFLA tas bija pilnīgi jauns izaicinājums. Kopš tā laika ir pagājis gads un CFLA ir uzkrājusi kaut nelielu, bet savu pieredzi iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā.