Organizējot ikdienas iepirkuma procedūru, var veiksmīgi realizēt mērķus – nodrošināt iepirkuma pārskatāmību, vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem un veicināt piegādātāju brīvu konkurenci. Tomēr pastāv saimnieciskās darbības joma, kurā, veicot iepirkumus, pasūtītājam jābūt īpaši radošam un varošam, lai noslēgtu iepirkuma līgumu atbilstoši likuma prasībām.
Saskaņā ar Eiropas Savienības iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem un tiem pakārtoto Publisko iepirkumu likumu finanšu pakalpojumi (iepirkuma nomenklatūras (CPV) 6. kategorija) ir pakalpojumu līgumu veidi, kuru noslēgšanai ir jāpiemēro atbilstošas procedūras. Savukārt viena no sarežģītākajām finanšu pakalpojumu iepirkuma procedūrām ir noguldījumu pakalpojuma iepirkums (CPV kods 66112000-8). To nosaka iepirkuma procedūras īpatnības, no kurām būtiskākās minētas šajā rakstā.
Paredzamās līgumcenas noteikšana
Paredzamās līgumcenas noteikšana ir pamats atbilstošas iepirkuma procedūras izvēlei. Publisko iepirkumu likuma 9. panta 2. daļa nosaka, ka paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi.
Tomēr, slēdzot noguldījuma līgumu, pasūtītājam nav izdevumu, bet, tieši otrādi, – noguldījuma līguma noslēgšanas mērķis ir kapitāla pieaugums jeb peļņas procents.
Likumdevējs nosaka, ka banku un citu finanšu pakalpojumu paredzamā līgumcena ir maksa par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējā summa.
Tādējādi, lai noteiktu noguldījumu pakalpojuma iepirkuma procedūru, ir jāņem vērā iespējamais labums jeb peļņas procents, ko gūst pasūtītājs, un nav jāņem vērā noguldījuma summa.
Līdz ar to var gadīties, ka pasūtītājs plāno noslēgt līgumu, piemēram, par vienu miljonu latu, taču, ņemot vērā aktuālās noguldījuma procentu likmes tirgū, par līguma noslēgšanu būtu jārīko t. s. mazais iepirkums, jeb iepirkuma procedūra saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.¹pantu.
Iepirkuma procedūras norises dokumenti
Noguldījumu pakalpojuma iepirkuma norises dokumentu saturu nosaka izvēlētās iepirkuma procedūras veids.
Pirmais, kas ienāk prātā, plānojot noguldījumu pakalpojuma līguma iepirkuma procedūru virs 20 000 latu, ir atklāts konkurss. Tomēr, rīkojot atklātu konkursu, pasūtītājs saskarsies ar problēmu – būs jānosaka precīza iepirkuma priekšmeta tehniskā specifikācija un jāizstrādā atklāta konkursa norises nolikums.
Praktiski tas nozīmē, ka, izsludinot konkursu, pasūtītajam ir jābūt zināmai noguldījuma summai, noguldījuma valūtai, noguldījuma periodam. Tikai, izpildot minētos nosacījums, var nodrošināt brīvas konkurences principu atklāta konkursa ietvaros.
Taču bieži konkrēta noguldījuma līguma izdevīgums parādās, salīdzinot dažādus noguldījuma summas, valūtas un termiņa virknējumus, kurus, iepriekš nedefinējot, atklāta konkursa ietvaros nav iespējams iegūt.
Lai publiskās iepirkuma procedūras ietvaros panāktu pasūtītājam maksimāli izdevīgākā noguldījuma līguma noslēgšanu, būtu rīkojama sarunu procedūra saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 62. panta 1. daļas 2. punktu. Šajā gadījumā pasūtītāja uzdevums izstrādāt kandidātu atlases, piedāvājuma iesniegšanas un sarunu uzsākšanas noteikumus nebūt nav tik sarežģīts. Toties, sarunu procedūras ietvaros pasūtītājs ar atlasītajiem pretendentiem būs tiesīgs apspriest iesniegtos piedāvājumus, lai saskaņotu tos ar iepirkuma procedūras dokumentiem un pašu vajadzībām. Galvenais – sarunu laikā pasūtītājs būs spējīgs noteikt izdevīgāko noguldījuma veidu, ņemot vērā pretendentu sniegto informāciju.
Prasības pretendentu kvalifikācijai
Pasūtītāja pamattiesības izvirzīt kvalifikācijas prasības attiecībā uz noguldījumu pakalpojuma sniedzējiem ānosaka Publisko iepirkumu likuma 37. pants. Tomēr finanšu pakalpojumu joma ir īpaši regulējama un pasūtītājam jāņem vērā atbilstošu uzraudzības institūciju sniegtā informācija.
Latvijā finanšu pakalpojumu ir tiesīgas sniegt kredītiestādes, kuras noteiktajā kārtībā ir reģistrētas un kurām ir izsniegta licence kredītiestādes darbībai. Savukārt piesaistīt noguldījumus no neierobežota klientu loka ir tiesīga tikai Latvijā licencēta banka vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī licencēta bankas filiāle, kas paziņojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par darbības uzsākšanu.
Jāatzīmē, ka tikai uz Latvijā reģistrētajām bankām un krājaizdevumu sabiedrībām attiecas noguldījumu garantiju sistēma.
Galvenie rādītāji, kas raksturo kredītiestādes finansiālo stāvokli, ir:
-
1. kapitāla pietiekamība – rādītājs, kas raksturo bankas spēju ar kapitālu segt iespējamos zaudējumus. Latvijā noteiktā minimālā kapitāla prasība ir astoņi procenti;
2. aktīvu atdeves rādītāji – parāda, cik efektīvi ieguldīti kredītiestādes līdzekļi, kas saņemti no akcionāriem, noguldītājiem u. c. Šim rādītājam nav vispāratzītu standartu par tā lielumu;
3. peļņa vai zaudējumi – tas, ka kredītiestāde strādā ar peļņu, nozīmē iespēju palielināt kapitālu, attīstīt darbību.
Tomēr, izvirzot jebkuru rādītāju kā kvalifikācijas prasību, jāatceras, ka par kredītiestādes darbības efektivitāti nevar spriest tikai pēc minētajiem rādītājiem, bet gan jāvērtē to kopums un tendences ilgākā laika periodā.
Piemēram, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas skaidrojumiem1 augstāka kapitāla pietiekamība parasti norāda uz nesen dibinātām bankām, kuras faktiski vēl nav sākušas darbību. Savukārt peļņas vai zaudējumu radītājs ir grāmatvedības jēdziens, kuru var ietekmēt vairāki faktori, t. sk. – nesen uzsākta darbība; lieli ieguldījumi biznesa attīstībā; darbības reorganizēšana, uzkrājumu veidošana nedrošiem parādiem; ieguldījumu pārvērtēšana.
Viens no faktoriem, kas būtu jāsalīdzina pretendentu atlasē, ir arī piesaistīto noguldījumu apjoms un tā izmaiņu tendences noteiktajā laika periodā. Noguldījumu piesaiste un pārvalde saistīta ar pieaugošu procentu likmju risku un valūtas risku. Jābūt pieredzei šādu risku vadīšanā un atbilstošai risku pārvaldīšanas sistēmai.
Analizējot informāciju par konkrētas kredītiestādes darbību, jāņem vērā, ka saskaņā ar kredītiestāžu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām kredītiestādēm regulāri jāpublicē informācija par darbībai piemītošajiem riskiem un to pārvaldīšanas metodēm, finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. Šāda informācija ir pieejama gan konkrētās kredītiestādes interneta mājaslapā, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājaslapā.
Viss iepriekš minētais liecina par pasūtītāja pienākumu rūpīgi izvēlēties iespējamo noguldījumu pakalpojuma sniedzēju kvalifikācijas prasības, jo katru šādu prasību pasūtītājam jāspēj pamatot un objektīvi izvērtēt.
Piedāvājuma izvēles kritēriji
Piedāvājuma izvēles kritērijs nav tikai prasībām atbilstošu pretendentu piedāvājumu sarindošanas instruments. Objektīvi noteiktais piedāvājuma izvēles kritērijs ļauj efektīvi izlietot pasūtītāja budžeta līdzekļus, maksimāli samazinot iespējamos riskus.
Izvēloties noguldījumu pakalpojuma sniedzēju, pasūtītājam ir iespēja noteikt saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijus:
- 1. fiksētais peļņas procents (gada procentu likme) konkrētajā noguldījuma periodā;
2. fiksētā peļņas procenta aprēķināšanas un izmaksas kārtība;
3. noguldījuma līguma pārskatīšanas un izbeigšanas nosacījumi;
4. noguldījuma pagarināšanas nosacījumi;
5. īpašie nosacījumi.
Iepirkuma līguma noslēgšanas veids
Lai nodrošinātu maksimālu ienesīgumu no noguldījuma līgumu noslēgšanas, pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt iespēju iepirkuma procedūras ietvaros noslēgt vispārīgu vienošanos ar vairākiem pretendentiem. Tiesa, šāda līguma forma izdevīga pasūtītājam, ja plānotie noguldījuma līguma termiņi pārsniedz 12 kalendāros mēnešus un plānotajā noguldījumu periodā noguldījumu procentu likmes pieaug.
Paredzot vispārīgās vienošanās noslēgšanu, jāņem vērā, ka iepirkuma paredzamā līgumcena ir visu paredzamo līgumu kopsumma. Praktiski tas nozīmē, ka pasūtītājam, lai noteiktu iepirkuma metodi, būtu jānosaka visu iespējamo procentu ieņēmumu kopsumma vispārīgās vienošanās darbības laikā.
Apkopojot visu iepriekš minēto, jāsecina, ka noguldījumu pakalpojuma iepirkums nav klasisks un tā realizācija saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošo normatīvo dokumentu prasībām ir atkarīga no pasūtītāja spējām un vēlmes izmantot atbilstošas iepirkuma metodes un noteikt objektīvi salīdzināmus un izvērtējamus pretendentu atlases un piedāvājuma izvēles kritērijus.
Komentārs par noguldījumu iepirkumiem
Liene Eglāja, IUB Metodoloģijas departamenta vecākā referente
Pasūtītājiem, noguldot brīvos naudas līdzekļus kredītiestādēs, ir jāpiemēro PIL regulējums. Paredzamo līgumcenu nosaka, vadoties no tā, kādus ienākumus pakalpojumu sniedzējs saņems no pasūtītāja noguldīto naudas līdzekļu izmantošanas. Tā kā šādu ienākumu apjoms nav precīzi nosakāms, IUB iesaka līgumcenā iekļaut vismaz PIL 9. panta desmitās daļas 2. punktā minētos maksājumus un kredītiestādes procentmaksājumiem latos analogu naudas summu, kas tiek rēķināta no pasūtītāja noguldījuma apjoma, skaitot to par visu noguldījuma laiku kopā.
Veicot noguldījumu pakalpojumu iepirkumu, pasūtītājs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu. Tikai izņēmuma gadījumā – ja pakalpojumu raksturs neļauj līguma izpildei nepieciešamās prasības paredzēt tik precīzi, lai pretendenti varētu sagatavot piedāvājumus, bet pasūtītājs tos varētu salīdzināt un novērtēt atklātā vai slēgtā konkursā – tas ir tiesīgs piemērot sarunu procedūru uz 62. panta pirmās daļas 2. punkta pamata. Šādā gadījumā pasūtītājs paziņojumā par līgumu vai, ja tas nav iespējams, savā mājaslapā ievieto sarunu procedūras izvēles pamatojumu.
Teksts: Valsts SIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra attīstības projekta vadītājs Jevgēnijs Gramsts
———
1. Rakstā izmantoti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 21.06.2012. skaidrojumi „Par izziņām”.↩
Atbildēt