Vai iepirkumu veicējiem piemēroti administratīvie sodi uzlabos iepirkumu sistēmu?

LR Saeimā otrajā lasījumā ir pieņemti Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nr. 392, kas nosaka administratīvos sodus iepirkumu veicējiem. Aprīlī tie tiks skatīti trešajā lasījumā.

Artis Lapiņš, Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta Valsts resursu politikas nodaļas vecākais eksperts:
– Jebkuras pārmaiņas likumdošanā tiek gatavotas ar mērķi uzlabot attiecīgās nozares darbību. Taču reālo ietekmi uz procesiem varēs noteikt pēc pusgada vai gada. Jāsaprot, ka administratīvie sodi korupciju nenovērš, taču par to jau šobrīd var sodīt personas, kas to pieļauj.

Administratīvie sodi ir paredzēti galvenokārt piecās pozīcijās:

  • pirmā – par atbilstīgās iepirkuma procedūras nepiemērošanu;
  • otrā – par interešu konfliktiem, ja tādi rodas iepirkuma organizēšanas gaitā;
  • trešā – konkursa dalībnieku nevērtēšana pēc pašu izvirzītajām prasībām. Te jāpiebilst, ka prasības dažādās valstīs var atšķirties, taču runa ir par iepirkuma organizētāju prasību ievērošanu;
  • ceturtā pozīcija, par ko var draudēt administratīvais sods – nepamatota līgumu grozīšana. Šī pozīcija ir cieši saistīta ar pirmo – netiek ievērota pareizā procedūra un vēlāk tiek mainīts arī līgums;
  • uzmanība jāpievērš arī piektajai pozīcijai – dokumentu nodrošināšanai. Sodi attieksies uz tiem, kas rīko publiskos iepirkumus.

Pēteris Plinka, SIA Vikomakss Servisa nodaļas vadītājs:
– Iepirkumu nolikumos bieži vien nav pietiekami precīzi formulēti spēles noteikumi, tāpēc rodas dažādi pārpratumi. Piemēram, vienā konkursā tiek apvienotas dažādas lietas, ko nevajadzētu apvienot vai arī prasības ir neizprotamas. Diez vai ar administratīviem sodiem šo stāvokli izdosies uzlabot. Lielajos ES finansētajos konkursos sodi varbūt būs efektīvi, bet mums, mazajiem, būtu labāk, ja noteiktu precīzus, reālus kritērijus, pēc kuriem varam piedāvāt savus pakalpojumus. Vajadzīgas vienotas vadlīnijas visiem, lai katram iepirkumu nolikuma sastādītājam nav jāizgudro divritenis no jauna. Latvijā vērojama tendence uzreiz kādu sodīt ar naudas sodu, nevis radīt apstākļus, lai nebūtu jāsoda. Manuprāt, vispirms vajadzētu domāt par iepirkumu veicēju apmācību, par regulāru informācijas piegādi, ko un kā labāk darīt, nevis visus, kuri kaut ko nezina vai neizprot līdz galam, uzreiz sodīt.

Vilnis Janpaulis, būvfirmas AZ Inter ražošanas direktors:
– Jā, vajag sodīt, jo tad iepirkumu veicēji atbildīgāk izturēsies pret savu darbu un kāds noteikti aizdomāsies, ko izdarījis nepareizi. Darba aprakstus bieži vien sastāda juristi, kas no būvniecības neko nesaprot, un būvniekiem pēc tiem vēlāk ir jāstrādā. Iepirkumu veicēji uzticas projektētājiem, kuri paši ir pieņemti konkursa kārtībā, jo spējuši piedāvāt zemāko cenu par savu pakalpojumu. Tad nu tādiem zemākās cenas projektētājiem uzticas iepirkumu veicēji un rezultātā nav jābrīnās, kāpēc projektos ir tik daudz kļūdu! Cik gan konkursu nav pārskatīti nepareizu projektu dēļ!

Aija Udalova, Jelgavas novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāja:
– Jelgavas novada pašvaldība veic plašus celtniecības un rekonstrukcijas darbus – KPFI fonda ietvaros ir notikusi pašvaldības ēku (skolas, kultūras nami) siltināšanas darbu pirmā kārta, šobrīd ir izsludināti vairāki iepirkumi ēku siltināšanas darbu otrajai kārtai, būvējam sporta halli, rekonstruējam pašvaldības administratīvo ēku, celsim piebūves skolām (mācību klašu paplašināšanai, sporta zālei). Gadā veicam apmēram 100 iepirkumus atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un Iepirkumu vadlīnijām sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

Domāju, ka administratīvais sods būs papildus slogs IUB vai citai institūcijai. Manuprāt, pašvaldības godprātīgi pilda savus pienākumus, ievērojot likuma normas. Varbūt vajadzētu domāt nevis par sodu piemērošanu, bet gan par to, ko darīt, lai šādi pārkāpumi nenotiktu. Nešaubīgi varu atbildēt – vajadzīgas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, lai tas nebūtu interpretējams, lai skaidri saprotam, ko un kā var un ko nevar darīt. Tā kā pašvaldība īstenojusi dažādu fondu (KPFI, KF, ERAF, LAD u. c.) projektus, varu teikt, ka ir skaidri redzams, cik atšķirīgi dažādas PIL normas tiek tulkotas ES fondu kontrolējošās institūcijās.
Šajā sakarā vēlos atzīmēt IUB vadītājas Daces Gailes centienus palīdzēt un skaidrot likuma normas iepirkuma veicējiem gan semināros, gan ar izdales materiāliem (pēdējais izstrādātais dokuments pasūtītājiem – vadlīnijas atklāta konkursa veikšanai piemērojot PIL).

Teksts: Inga Jēruma


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *