Kategorijas
Nozares

Ceļazīmes lidmašīnām un trolejbusi Rīgai

BAIBA BROKA vairāk pazīstama kā politiķe. Sevišķi pēc aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām, kad, Nacionālās apvienības virzīta, kandidēja uz Rīgas domes priekšsēdētājas krēslu, bet pēc ievēlēšanas bija spiesta palikt opozīcijā. Daudz mazāk būs to, kas zina, ka Baiba Broka (iespējams, viena no ļoti nedaudziem politiķiem) ir arī publiskā iepirkuma speciāliste. Turklāt ar šajā nozarē īpašu un specifisku pieredzi.

Kāda tad ir jūsu līdzšinējā pieredze publiskajos iepirkumos?
Esmu valsts akciju sabiedrības Latvijas Gaisa satiksme (VAS LGS) valdes locekle un vienlaikus arī tās iepirkumu komisijas vadītāja. Jau gandrīz četrus gadus. Arī pirms tam, strādājot par tieslietu ministru padomnieci, ko uz pusslodzi turpinu darīt joprojām, un darbojoties dažādās darba grupās, saskāros ar jautājumiem, kas saistīti ar publiskajiem iepirkumiem. Tikai ar normatīvo aktu starpniecību. Biju Publiskās privātās partnerības likuma izstrādes darba grupas vadītāja vietniece. Tāpēc var droši teikt – Latvijas Gaisa satiksmē ar publisko iepirkumu ikdienā nodarbojos praktiski, bet ministrijā piedalījos normatīvo aktu izstrādē un to grozījumos.

Kādi ir VAS LGS veiktie iepirkumi? Gan pēc savas struktūras, gan pēc apjomiem?
Latvijas Gaisa satiksme nodarbojas ar gaisa vadības pakalpojumu sniegšanu. Ja vienkārši, tad mēs esam tie, kas izliek ceļazīmes gaisa kuģiem. Debesīs nav luksoforu, bet satiksme tik un tā pietiekami intensīva. Kādam tā jāregulē, un to dara LGS vadības dispečeri, dodot norādes gan to gaisa kuģu kapteiņiem, kas pārlido Latviju, šeit nemaz nenolaižoties, gan tiem, kuri paceļas vai nolaižas Rīgas lidostā. Šī joma ir saistīta ar ļoti modernām, specifiskām un vienlaikus arī dārgām tehnoloģijām, kuras nepārtraukti tiek uzlabotas un modernizētas, jo aug drošības standarti, un līdz ar to arī tām izvirzītās prasības. Tādas mūsdienīgas iekārtas, piemēram, ir satelītnavigācija, satelītsignālu uztveršana ar dažādiem radariem… Bet summas, par kādām veicam iepirkumus, atkarīgas no konkrēto gadu investīciju plāniem. Vidēji tie ir no trim līdz pieciem miljoniem latu gadā.

Tātad īstenībā mēs runājam par augstajām tehnoloģijām un iekārtām, ko Latvijā nemaz neražo, tāpēc publiskajos iepirkumos jūs strādājat ar ārzemju kompānijām?
Jā, lai gan ikdienā veicam arī dažādas administratīvās funkcijas, kā, piemēram, grāmatvedība, juridiskie pakalpojumi, personāllietas, kur tāpat nepieciešams sludināt konkursus un organizēt publiskos iepirkumus. Mums pieder vairāki īpašumi, kas laiku pa laikam jāremontē, un arī jauno iekārtu uzstādīšana reizēm saistīta ar būvniecību, tāpēc iepērkam arī šos pakalpojumus. Tomēr tie noteikti nav noteicošie. Lielajos iepirkumos parasti strādājam ar ārzemju piegādātājiem un ražotājiem. Turklāt tie ir unikāli ražotāji, kurus pasaulē labākajā gadījumā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, bet atsevišķās jomās tādu ir ne vairāk kā divi, trīs.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares Tieslietas

Vai iepirkumu veicējiem piemēroti administratīvie sodi uzlabos iepirkumu sistēmu?

LR Saeimā otrajā lasījumā ir pieņemti Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nr. 392, kas nosaka administratīvos sodus iepirkumu veicējiem. Aprīlī tie tiks skatīti trešajā lasījumā.

Artis Lapiņš, Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta Valsts resursu politikas nodaļas vecākais eksperts:
– Jebkuras pārmaiņas likumdošanā tiek gatavotas ar mērķi uzlabot attiecīgās nozares darbību. Taču reālo ietekmi uz procesiem varēs noteikt pēc pusgada vai gada. Jāsaprot, ka administratīvie sodi korupciju nenovērš, taču par to jau šobrīd var sodīt personas, kas to pieļauj.

Administratīvie sodi ir paredzēti galvenokārt piecās pozīcijās:

  • pirmā – par atbilstīgās iepirkuma procedūras nepiemērošanu;
  • otrā – par interešu konfliktiem, ja tādi rodas iepirkuma organizēšanas gaitā;
  • trešā – konkursa dalībnieku nevērtēšana pēc pašu izvirzītajām prasībām. Te jāpiebilst, ka prasības dažādās valstīs var atšķirties, taču runa ir par iepirkuma organizētāju prasību ievērošanu;
  • ceturtā pozīcija, par ko var draudēt administratīvais sods – nepamatota līgumu grozīšana. Šī pozīcija ir cieši saistīta ar pirmo – netiek ievērota pareizā procedūra un vēlāk tiek mainīts arī līgums;
  • uzmanība jāpievērš arī piektajai pozīcijai – dokumentu nodrošināšanai. Sodi attieksies uz tiem, kas rīko publiskos iepirkumus.
Kategorijas
Iepirkumu ABC Nozares

Komersantu iespējas publiskajā iepirkumā

Šoreiz aplūkosim, kāda ir komersanta loma iepirkumos. Nodarbībā paskaidrošu par publisko iepirkumu normatīvajos aktos izmantotajiem terminiem attiecībā uz komersantu un norādīšu, kā mazāki vai ar šaurāku specializāciju esošie komersanti var veidot apvienības, tādā veidā radot sev plašākas iespējas dalībai publiskajos iepirkumos. Sniegšu arī ieskatu, kādas ir komersantu tiesības iepirkuma procesa laikā.

Normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā ir minēti trīs dažādi termini, ar kuriem apzīmēts komersants dažādu iepirkuma metožu atšķirīgos posmos:

  • kandidāts – piegādātājs, kurš iesniedzis pieteikumu dalībai slēgta konkursa (PIL 62. panta) 1. posmā;
  • pretendents – piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu. Šāds termins tiek minēts Publisko iepirkumu likuma (arī SPSIL un MK not. 65) pantos, kur tiek atrunāta mazā iepirkuma norises kārtība saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma 8.1 pantu, B daļas pakalpojuma iepirkumā, atklātajā konkursā un slēgtā konkursa/sarunu procedūras (PIL 62. panta) 2. posmā);
  • piegādātājs – fiziskā vai juridiskā persona, vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.

Slēgtā konkursā un sarunu procedūrā saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 62. pantu iepirkuma procedūrai ir divi posmi (sk.1. tabulu):

  • 1. posms
    Šajā posmā jebkurš piegādātājs, iesniedzot pieteikumu (kopā ar kvalifikācijas dokumentiem, kas ir pieprasīti kandidātu atlases nolikumā), kļūst par kandidātu.
  • 2. posms
    Šajā posmā kvalificējušies kandidāti, iesniedzot piedāvājumu (atbilstoši uzaicinājumā izvirzītajām prasībām iepirkuma priekšmetam un vērtēšanas kritērijam), kurā ir tikai tehniskais un finanšu piedāvājums, kļūst par pretendentiem.

1.tabula
Likuma termins attiecībā uz komersantu

Iepirkuma metode Kas un ko iesniedz Līguma izpildītājs
Atklāts konkurss/
mazais iepirkums/
B daļas pakalpojuma iepirkums
Piedāvājumu iesniedz pretendents Piegādātājs
Slēgts konkurss/sarunu procedūra 1. posms – pieteikumu iesniedz kandidāts 2. posms – piedāvājumu
iesniedz pretendents
Piegādātājs
Kategorijas
Nozares Transports

Kā ar iepirkumiem sakārtot auto nozari

Pirms gada Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas vadītājs Andris Kulbergs ziņoja, ka Latvijas tirgū 90% autoservisu nemaksā nodokļus. Salīdzinot ar Igauniju, tur auto nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars ir mazāks par 10%. Šobrīd situācija nav īpaši mainījusies. Rodas jautājums – kā autoservisi, kas nav godīgi pret valsti, var veiksmīgi piedalīties valsts iestāžu iepirkumos? Izrādās, ka var. Auto Asociācijas projektu vadītāja ZANE RONE teic, ka valsts iestāžu iepirkumu nolikumi ar dzīšanos pēc zemākās cenas pat veicina autoservisu palikšanu ēnu ekonomikas zonā. Rakstā Zane Rone pauž Auto Asociācijas viedokli par auto nozares iepirkumiem.

Ekspertus pieaicināt izvairās
Autotirgū valda pretmeti  laba kvalitāte un konkurētspējīgs piedāvājums pret zemu kvalitāti un ēnu ekonomiku. Mēs ar virsbūvju servisu sertificēšanu cenšamies pateikt gan valsts iestādēm, gan patērētājiem, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas atbilst kvalitātes standartiem, un, veicot iepirkumu remotpakalpojumu jomā, ikvienam ir iespēja izvērtēt, kam uzticēties. Auto Asociācija seko līdzi katram savas nozares izsludinātajam iepirkumam IUB mājaslapā un katru izvērtē.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Iepirkumu zonas kārtotājs Ivars Mēkons

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 28.janvārī konceptuāli atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), ko izstrādājusi augsta līmeņa ekspertu darba grupa. Izstrādātie grozījumi tiks nodoti balsošanai komisijas deputātiem; grozījumi piedāvā risinājumus, kā publiskos iepirkumus padarīt vienkāršākus, atklātākus, mazāk birokrātiskus. Darba grupas vadītājs ir Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks IVARS MĒKONS.
Jau sarunas sākumā viņš atzīst, ka iepirkumi daudziem šķiet kā slēgtā zona, kurā visi netiek ielaisti un kur procesi ir tik sarežģīti, ka, no malas raugoties, tos grūti izprast. Tomēr, izvērtējot iepirkumu sistēmu pēc būtības, kārtību un mērķtiecību tajā esot iespējams panākt.

Kāpēc tika izveidota darba grupa iepirkumu jautājumu sakārtošanai?
Pērnā gada nogalē bija aktualizējušies pārmetumi par iepirkumu procesu norisi un bija bažas par to, vai mērķis – efektīva valsts un pašvaldību līdzekļu taupīšana, kā arī godīga konkurence – tiek sasniegts. Kritika un pārmetumi nāca gan no uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, gan no sabiedrības. Tāpēc pēc premjera Valda Dombrovska uzdevuma tika izveidota darba grupa, lai objektīvi izvērtētu šos pārmetumus, ieteikumus, viedokļus, aktuālās problēmas. Grupā bija pārstāvētas gan valsts iestādes, gan uzņēmēju organizācijas, gan nevalstiskais sektors.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Nozares

Iepirkumu pirmspārbaudes

Tuvojas beigām jau otrais Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas periods. Atskatoties uz šiem diviem periodiem, jāsecina, ka diemžēl lielākais gadījumu skaits, kad ES fondu projektu ietvaros finansējuma saņēmējs ir ieguvis tikai daļēju ES fondu finansējumu vai nav saņēmis vispār, ir to kļūdu dēļ, kas pieļautas publiskajos iepirkumos. Lai laikus novērstu iespējamās kļūdas iepirkumu dokumentos un iepirkumu ietvaros iesniegto piedāvājumu vērtēšanā, kā arī varētu labāk izprast iepirkumu pirmspārbaužu būtību, rakstā aplūkots svarīgākais, ko vajadzētu ievērot, lai iepirkums būtu veiksmīgs un finansējuma saņēmēja projekts saņemtu 100% ES fondu finansējumu.

CFLA pieredze

No 2012.gada janvāra Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) kā sadarbības iestāde vairāku ES fondu aktivitātēs sāka veikt iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes. Pirms tam iepirkumu pirmspārbaudes ES fondu projektu ietvaros izsludinātajiem iepirkumiem veica Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). CFLA tas bija pilnīgi jauns izaicinājums. Kopš tā laika ir pagājis gads un CFLA ir uzkrājusi kaut nelielu, bet savu pieredzi iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā.

Kategorijas
Nozares

Daces Gailes darbs un hobijs – iepirkumi

DACE GAILE jau vienpadsmito gadu strādā Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Kopš 2012. gada marta viņa ir šīs iestādes vadītāja. Par publiskajiem iepirkumiem Dace ir aizstāvējusi gan maģistra, gan bakalaura darbu, gan arī vadījusi studentu darbus. Iepirkumus viņa atzīst par savu darbu un hobiju – tas jaušams arī šajā sarunā.

Kādas šobrīd ir publisko iepirkumu attīstības tendences? Kurp mēs virzāmies?
Mēs virzāmies uz atbildīgāku rīcību. Arī Publisko iepirkumu likuma (PIL) grozījumi ir tendēti uz atbildību, uz lietu sakārtošanu. Likumā noteikts, ka pasūtītājam aizliegts grozīt noslēgtu līgumu, ja grozījumi nav iepriekš atrunāti. Ja pasūtītājs kaut ko līgumprojektā norādījis nepareizi, arī piegādātājam laikus jāvērš uz to uzmanība, citādi abiem var noiet greizi. Līdz šim attieksme pret iespēju grozīt jau noslēgtu publiskā iepirkuma līgumu bijusi, es teiktu – visai liderīga. Tas šķita ļoti vienkārši – nolīgt par lētāko cenu un tad sākt korekcijas līgumā. Pamazām gan pasūtītāji, gan piegādātāji sākuši saprast, ka saskaņot sarunu procedūru par neparedzamiem būvdarbiem vai pakalpojumiem IUB ir kļuvis gandrīz neiespējami. Jāsaprot, ka pasūtītājam jāatrunā

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Vertikālās partnerības koncepta izmaiņas publiskajos iepirkumos

Publiskie iepirkumi ir joma, kurā saskaras dažādas intereses, kas ir pašsaprotami, ņemot vērā, ka izdevumi par iepirkuma līgumu izpildi saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) apkopoto informāciju 2010.gadā bija 1,2 miljardi latu, bet 2011.gadā – gandrīz 1,5 miljardi latu, turklāt ir prognozējams šā rādītāja pieaugums, Latvijas ekonomikai pārvarot piedzīvotās krīzes sekas. Protams, dažādo interešu sadursmes rezultātā nereti izkristalizējas vērā ņemami un noderīgi priekšlikumi, kas turklāt iekļaujas Latvijas tiesību sistēmā, gan arī ir atbilstoši Latvijas saistībām pret Eiropas Savienību un citām starptautiskajām saistībām, tostarp noslēgtajiem nolīgumiem Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros. Šādi priekšlikumi arī nodrošina publisko iepirkumu sistēmas kvalitatīvu pilnveidošanu.