Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 28.janvārī konceptuāli atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), ko izstrādājusi augsta līmeņa ekspertu darba grupa. Izstrādātie grozījumi tiks nodoti balsošanai komisijas deputātiem; grozījumi piedāvā risinājumus, kā publiskos iepirkumus padarīt vienkāršākus, atklātākus, mazāk birokrātiskus. Darba grupas vadītājs ir Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks IVARS MĒKONS.
Jau sarunas sākumā viņš atzīst, ka iepirkumi daudziem šķiet kā slēgtā zona, kurā visi netiek ielaisti un kur procesi ir tik sarežģīti, ka, no malas raugoties, tos grūti izprast. Tomēr, izvērtējot iepirkumu sistēmu pēc būtības, kārtību un mērķtiecību tajā esot iespējams panākt.
Kāpēc tika izveidota darba grupa iepirkumu jautājumu sakārtošanai?
Pērnā gada nogalē bija aktualizējušies pārmetumi par iepirkumu procesu norisi un bija bažas par to, vai mērķis – efektīva valsts un pašvaldību līdzekļu taupīšana, kā arī godīga konkurence – tiek sasniegts. Kritika un pārmetumi nāca gan no uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, gan no sabiedrības. Tāpēc pēc premjera Valda Dombrovska uzdevuma tika izveidota darba grupa, lai objektīvi izvērtētu šos pārmetumus, ieteikumus, viedokļus, aktuālās problēmas. Grupā bija pārstāvētas gan valsts iestādes, gan uzņēmēju organizācijas, gan nevalstiskais sektors.
Vai nav tā, ka mēs nemitīgi uzlabojam iepirkuma procedūru, bet par maz izvērtējam rezultātus?
Darba grupa ir pirmais plašais forums, kur ir centieni maksimāli šo sistēmu apzināt no augšas, turklāt skatot arī citu ES valstu prakses.
Citās valstīs regulāri tiek sekots līdzi iepirkumu procesiem, bet Latvijā šajā darba grupā tika veikta pirmā stratēģiskā analīze. Līdz šim PIL tika kosmētiski pielabots, bet pēc būtības iepirkumu procesi diemžēl netika izvērtēti. Tagad sistēmu izvētīja cilvēki, kas mūsu valstī visdziļāk pārzina iepirkumu procesus.
Kādi bija secinājumi, izvērtējot PIL?
Mēs secinājām, ka PIL ir ļoti smagnējs un birokrātisks. Mēs likumu esam izveidojuši nevis kā vadlīnijas, bet kā sistēmu, lai novērstu dažāda veida manipulācijas. Rezultātā pēc vairākiem apjomīgiem un nesekmīgiem iepirkumiem ir radies jautājums – vai šādu rezultātu vajadzētu sagaidīt no normālas iepirkumu sistēmas? Neapmierinātība ir no visām pusēm, tāpēc ir jāmaina sistēma. No ES gaidāmās jaunās direktīvas mainīs tikai atsevišķas lietas, bet mūsu valstī PIL jāmaina pilnībā – un tas ir darbs vairāku gadu garumā. Šobrīd aicinām ieviest galvenos grozījumus, lai procesu padarītu efektīvāku jau šogad, ir jāvienkāršo procedūra, jāpalielina cenu slieksnis mazajiem iepirkumiem un jābeidz nepamatotu sūdzību dēļ aizkavēt līguma slēgšanu.
Izvērtēsim katru no šiem grozījumiem. Tātad ja IUB par konkrēto iepirkumu ir iesniegta sūdzība, līgumu ar uzvarētāju slēgt ir aizliegts šo faktu negodprātīgi izmanto uzņēmēji, lai kaitētu konkurentiem. Kā piedāvājat to atrisināt?
Jā, šobrīd sūdzības iesniegšana IUB automātiski aptur iepirkumu. Tas nozīmē, ka automātiski tiek aizsargātas vienīgi sūdzētāja intereses, pieņemot, ka kļūdījies gan pasūtītājs, gan arī uzņēmējs, kurš godprātīgi piedalījies konkursā un paļāvies uz uzvaru. Ir jāņem vērā visu intereses.
Mēs izvērtēšanai piedāvājam depozītu ieviešanu – ja uzņēmējs sūdzības iesniegšanas brīdī ir pārliecināts par savu taisnību, viņš neriskēs, jo naudu atgūs ar procentiem. Bet negodprātīgie pārsūdzētāji aizdomāsies – vai ir vērts zaudēt naudu tikai tāpēc, lai kādam ieriebtu.
Otrs risinājums būtu tāds, ka IUB dažu darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas izvērtē visu iesaistīto pušu intereses un to apdraudējumus un operatīvi pieņem lēmumu, vai tiešām ir pamats aizliegt slēgt iepirkuma līgumu līdz sūdzības izskatīšanas brīdim. Tā tas praktiski notiek visās citās ES valstīs, arī Igaunijā. Vēl Igaunijā un citviet mazā publiskā iepirkuma slieksnis ir 40 000 eiro, un arī darba grupas sagatavotais priekšlikums paredz mazā publiskā iepirkuma sliekšņa palielināšanu no 20 000 latu uz 30 000 latu, kā arī to, ka turpmāk pasūtītājam būs pienākums trīs gadus glabāt noslēgto iepirkumu līgumu tekstus uzņēmuma mājaslapā.
Vai aizliegums atklātā konkursā slēgt līgumu ar vienīgo pretendentu netiks atcelts?
Visu interesēs ir panākt, lai iepirkumu process ir paredzams, taisnīgs, efektīvs un lai tajā nav ļaunprātīgas darbības. Nesen vienai no ministrijām bija šāds gadījums vienīgais piedāvājums formāli atbilda likuma prasībām, bet jau konkursa norises gaitā radās bažas, vai piedāvājums ir godprātīgs. Tā arī notika pēc diviem mēnešiem uzņēmējs pateica, ka par šādu summu līguma prasības nav izpildāmas, un prasīja piemaksu.
Protams, tā ne vienmēr ir pasūtītāja kļūme, ka pieteicies tikai viens pretendents. Ir plānots atcelt šo līguma slēgšanas aizliegumu. Slēgtā konkursā gan jābūt vismaz diviem pretendentiem. Mērķis ir radīt iespēju pieteikties visiem uzņēmējiem; ja tikai viens šādu izvēli izmanto, tas nebūtu pamats automātiskai prasībai rīkot jaunu konkursu.
Kā plānojat mazināt birokrātiskos šķēršļus?
Runājot par vienas pieturas aģentūru jeb birokrātisko šķēršļu mazināšanu, ir vairāki priekšlikumi. Viens no tiem ir šāds praksē paketē var būt pat 150 dokumentu, pašlaik katrs dokuments ir jāparaksta. Mēs piedāvājam risinājumu, ka cauršūtu dokumentu, kurā ir šie 150 dokumenti, var apliecināt ar vienu parakstu.
Šobrīd piegādātājs pats gādā izziņas no VID, UR utt., bet no 1.aprīļa šīs izziņas būs iespējams iegūt pašam iepirkumu veicējam.
Mēs uzskatām, ka nākotnē IUB vadlīnijām ir jāpiešķir lielāks spēks. Arī ministrijām ir jārunā ar saviem pasūtītājiem. Ministrijām pašām vairāk jāraugās, kā tiek veikti iepirkumi attiecīgajās nozarēs.
Uzņēmēji uzskata premjera Valda Dombrovska izdotā rezolūcija, kas paredz, ka valsts uzņēmumu iepirkumi virs viena miljona latu ir skatāmi valdībā, iepirkumu procesu sarežģīs un padarīs lēnāku. Kāds no tā būs ieguvums valstij?
Šajā jautājumā ir radies pārpratums. ES finansētajiem projektiem ļoti bieži ir neattiecināmās izmaksas. Ja valdība veido budžetu, tad valdībai ir jāzina, vai nav neattiecināmo izmaksu riska. Svarīgi, lai Finanšu ministrija un Valsts kanceleja iepazīstas ar projektiem virs viena miljona un pieņem tos zināšanai, nevis lai kaut ko tajos groza vai ietekmē iznākumu.
Piemēram, iepirkums par Liepājas brīvostas padziļināšanas projektu. It kā ekonomiskās zonas Latvijā ir neatkarīgas, bet vienalga saistītas ar valsti – ja ārvalstnieks iepirkumā uzvarēs, viņš prasīs atbildību no valsts.
Tāpat kā privātajā sektorā ja akcionāra uzņēmums rada saistības arī pašam akcionāram, tad viņam ir tiesības tās izvērtēt pirms to uzņemšanas, nevis tā, ka notiek nostādīšana fakta priekšā.
Vai darba grupa ir saņēmusi kādus ieteikumus no malas?
Nesen saņēmām vēstuli no Valda Birkava, kurš ir starptautiskās programmatūras autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance Latvijas pārstāvniecības vadītājs. Viņš ierosina, ka no iepirkumiem vajadzētu diskvalificēt ne tikai nodokļu nemaksātājus, bet arī visus, kuri atzīti par intelektuālo tiesību pārkāpējiem.
Es, protams, neaicinu pārkāpt kāda tiesības, bet vai Latvijas uzņēmēju liktenis valstij nav svarīgāks par kompāniju Apple vai Microsoft interesēm? Vai te nerodas dažu vietējo kompāniju lobēšanas risks?
Jā, ir jāizvērtē samērīgums…Vēl daži uzņēmēji pievērsa uzmanību, ka pastāv atliktie nodokļu maksājumi, kurus atļauts maksāt vēlāk. Vēl jāņem vērā nianse, ka vienā katlā tiek samesti tie, kuru parāds ir 100 latu, ar tiem, kuri valstij ir miljonu parādā.
Runājot par Elektronisko iepirkumu sistēmu, Pašvaldību savienība ar bažām raugās, vai tik 2015.gadā nesāks centralizēt visu lauksaimniecību…
Darba grupā izskatījām arī EIS izmantošanu pašvaldībās. Šobrīd EIS ir faktiski virzīta uz zemāko cenu. Ja pasūtītājam ir iespējams preci vai pakalpojumu iegūt lētāk, tad EIS nav obligāti jāizmanto. Pašlaik ir plānots paplašināt EIS piedāvājumu telekomunikāciju sakariem un automatizācijai, nevis lauksaimniecības produktu ražojumiem. Svarīgi arī piebilst, ka vispirms pasūtītājs noskaidro, kādu preci tas vēlas, un tikai tad raugās, vai EIS to piedāvā. Tas ir, ja ir nepieciešamība iegādāties datorus, nav automātiski jāskatās tikai tie, kas ir EIS; pasūtītājs definē prasības un tikai tad raugās, vai EIS ko tādu piedāvā.
Kad plānojat pabeigt jauno PIL?
Vispirms ir jāsagaida jaunās ES direktīvas par iepirkumiem. Ātrāk par 2015.gadu tas nebūs.
Šobrīd ir spēkā uzstādījums, ka no 2016. gada visi iepirkumi Latvijā būs elektroniski. Vai tas ir reāli?
Atklāti sakot, diez vai tik ātri mums izdosies to panākt, jo šobrīd pat lielvalstīs visi nespēj nodrošināt elektronisko parakstu. Un nav noslēpums, ka Latvijas laukos ne visur ir pieejams pat internets.
Kā vērtējat priekšlikumus par iepirkumu veicēju administratīvu sodīšanu?
Ja tas uzlabos visu iepirkumu sistēmu un paaugstinās iepirkumu veicēju atbildību, tad to vajag darīt. Arī KNAB un Delnas pārstāvji ir izteikušies, ka Latvijā virmo nesodāmības sajūta. Tas pats attiecas uz piegādātājiem, arī viņi bieži uzvedas negodprātīgi. Mēs darba grupas iesniegtajos grozījumos vēl neiekļāvām priekšlikumus par administratīvo sodīšanu, bet Saeimā norit darbs arī pie šī jautājuma.
Vai Latvijā ir mehānismi, kā atbalstīt vietējos ražotājus, veicot iepirkumus? Vai to var saukt par iepirkumu veicēju slinkumu, ja viņi pašvaldībās pieļauj pārtikas iepirkumu nedalīšanu lotēs, bet atļauj uzvarēt ārvalstu vairumtirgotājiem?
Te drīzāk ir runa par pasūtītāju izglītošanu, kas būtu vai nu IUB vadlīniju jautājums, vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbs. Protams, nevar arī slīgt otrā galējībā sadalīt labajos un sliktajos piegādātājos. ES prasības tomēr ir vienotas visām valstīm; tas, ka kāda valsts rīkojas interesanti, nebūtu pamats, lai arī mēs akli sekotu negatīvai praksei.
Kā jūs kļuvāt par darba grupas vadītāju?
Es pirms tam MK nodarbojos ar investīciju lietām, un tur virkne gadījumu bija saistīti ar iepirkumiem. Iepirkumi ir veids, kur saskaras valsts un uzņēmēju intereses. Ja uzņēmēju nekaunīgi atstādina no konkursa, atrodot formālus iemeslus, tas rada lielu neapmierinātību. Reiz 150 miljonu vērtā projektā iepirkumu komisija atstādināja kompāniju no dalības iepirkumā vienas neiztulkotas lappuses dēļ…
Kādas ir jūsu aktualitātes un šogad veicamie darbi?
Valdība 12.februāra sēdē atbalstīja nākamos loģiskos soļus, ko piedāvā darba grupa papildus Saeimā iesniegtajiem grozījumiem. Ir apzinātas piecas galvenās risināmās lietas:
-
1) pārsūdzības sistēmas izmaiņas;
2) rīcība, kad uzvarētājs negodprātīgi pilda līgumus;
3) IUB vadlīniju lomas veicināšana;
4) VID un UR datubāžu aktualizācija;
5) centralizācijas paplašināšana.
Trīs mēnešu laikā darba grupai jāizstrādā redzējums likuma grozījumu līmenī vai arī likuma piemērošanas līmenī.
Ko jūs novēlat žurnālam Iepirkumi?
Žurnāls startēja gandrīz vienlaikus ar darba grupu, kuras darbībai ir progresīvs rezultāts. Tādu pašu rezultātu novēlu sasniegt jūsu žurnālam!
Fakti no Ivara Mēkona CV
- Dzimis 1980.gadā Rīgā.
- 2004.gadā ieguvis maģistra grādu jurisprudencē Latvijas Universitātē.
- Kopš 2004.gada strādā Valsts kancelejā ar starptautisko investīciju tiesību jautājumiem.
Atbildēt