Kategorijas
Nozares

Elektronisko iepirkumu sistēmā veikti uzlabojumi

Šogad EIS ir veikti vairāki tehniski uzlabojumi, kas iepirkumu procesu padarīs ērtāku un laika ziņā efektīvāku, kā arī sniegs papildu informāciju lietotājiem – gan pircējiem, gan piegādātājiem.

Uzlabojumi pircējiem

1. Iepirkumu grozu apvienošana

Sistēmā iepircējs var apvienot (konsolidēt) vairākus savas organizācijas grozus (t. sk. arī kolēģu – citu attiecīgās organizācijas darbinieku veidotos) vienā iepirkuma grozā, lai veidotu kopīgu pirkuma pieprasījumu. Vislielākās ērtības šī funkcionalitāte dod tām pircēju organizācijām, kurām ir vairākas struktūrvienības. Šajā gadījumā katrā struktūrvienībā par iepirkumiem atbildīgais darbinieks varēs veidot grozu atbilstoši savām vajadzībām, savukārt par visas organizācijas iepirkumiem atbildīgais varēs apskatīt struktūrvienību grozus, nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas un apvienot visus grozus vienā, tādējādi iegūstot sistēmā visu informāciju elektroniski, un nav nepieciešams papildu darbs ārpus tās. Savukārt katras struktūrvienības groza veidošana pirms to apvienošanas nodrošinās precīzāku struktūrvienību vajadzību atspoguļošanu EIS pasūtījumos.

eis_1

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība Nozares

Medikamentu katalogi EIS tiks būtiski papildināti

Medikamentu katalogi Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) www.eis.gov.lv jau ir tradicionāla preču grupa, kuru izmanto ārstniecības iestādes visā Latvijā. Kopš 2008. gada EIS pircējiem ir pieejami pretinfekciju medikamenti un kopš 2010. gada – muskuļu un skeleta sistēmas medikamenti.

Šā gada otrajā ceturksnī Elektronisko iepirkumu sistēmā medikamentu katalogi tiks papildināti ar jaunu, plašu medikamentu katalogu – Stacionāros biežāk lietojamie medikamenti.

Iepirkums veidots sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru un Nacionālo veselības dienestu. Tajā iekļauti stacionāros biežāk izmantojamie medikamenti no šādām farmakoterapeitiskajām grupām:
A – gastrointestinālais trakts un vielmaiņa;
B – asinis un asinsrades orgāni;
C – kardiovaskulārā sistēma;
D – dermatoloģiskie līdzekļi;
G – uroģenitālā sistēma un dzimumhormoni;
H – hormonus, izņemot dzimumhormonus un insulīnus, saturoši zāļu līdzekļi sistēmiskai lietošanai;
L – pretaudzēju un imūnsistēmu ietekmējoši līdzekļi;
N – nervu sistēma;
P – pretparazītu līdzekļi, insekticīdi un repelenti;
R – elpošanas sistēma;
S – maņu orgāni;
V – dažādi līdzekļi.

EIS iekļauti arī nereģistrēti medikamenti īpašiem gadījumiem, pamatojoties uz statistikas datiem par iepriekšējā periodā lietotajiem nereģistrētajiem medikamentiem no šādām farmakoterapeitiskajām grupām:
A – gastrointestinālais trakts un vielmaiņa;
B – asinis un asinsrades orgāni;
C – kardiovaskulārā sistēma;
G – uroģenitālā sistēma un dzimumhormoni;
L – pretaudzēju un imūnsistēmu ietekmējoši līdzekļi;
N – nervu sistēma;
R – elpošanas sistēma.

Kategorijas
Iespieddarbi un izdevējdarbība Izglītība un zinātne Nozares

Izmaiņas mācību līdzekļu iepirkumos

Par aktualitātēm mācību grāmatu un skolēnu darba burtnīcu iepirkumos 15. martā Latvijas Pašvaldību zālē žurnāls Iepirkumi diskutēja kopā ar septiņiem ekspertiem. Pa vienam pārstāvim bija no Izglītības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Iepirkumu uzraudzības biroja, biedrības Vecāki par izglītību, Ogres novada domes, Rīgas 28. vidusskolas un mācību grāmatu izdevniecības Zvaigzne ABC.

Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas katru augustu vecāki stāv rindās pie grāmatnīcām ar skolotāju izsniegtajiem sarakstiem, kuros ir norādītas nepieciešamās darba burtnīcas un arī pa kādai grāmatai nākamajam mācību gadam. Kā būs šogad? Tiesībsargs paziņojis, ka katrai pašvaldībai pašai ir jāsedz izdevumi par skolēnu nodrošināšanu ar mācību grāmatām un darba burtnīcām. Vecākiem likt iegādāties mācību līdzekļus ir bezmaksas izglītības principa pārkāpums!

Izrādās, ka jau 20 gadus Latvijā tiek ignorēta ANO Bērnu tiesību konvencija un Satversmē iekļautais punkts par vienādām tiesībām iegūt bezmaksas pamatizglītību.
Ir atrasts viens grēkāzis, diskusijā klātesošais 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, kurš, lūk, ir atļāvies likt vecākiem pirkt mācību līdzekļus.

Skolas ir kļuvušas par ķīlniecēm – ar skubu no dažu skolu mājaslapām izņemti obligāti nopērkamo darba burtnīcu saraksti un radīts iespaids, ka valstī tomēr ir bezmaksas izglītība. Kam mēs cenšamies to iestāstīt? Paši sev?

Situācija dažādās pašvaldībās ir atšķirīga. Piemēram, Ventspils skolās bezmaksas izglītība tiek nodrošināta. Darba burtnīcas iepērk pašvaldība, skolās tās tiek kopētas un izmantotas skolēnu apmācībai. Tomēr lielākajā vairumā pašvaldību, to skaitā arī Rīgā, vecāki paši iegādājas darba burtnīcas un samērā dārgās angļu valodas grāmatas. Citas grāmatas tiek izsniegtas skolu bibliotēkās bez maksas.

DISKUSIJAS DALĪBNIEKI

IZM Izglītības departamenta vecākais eksperts Ēriks Sīka:
– Šobrīd Izglītības likuma grozījumi ir sagatavoti projekta veidā, drīzumā tie nonāks Saeimā. No deputātiem atkarīgs, vai jaunie noteikumi stāsies spēkā šogad vai nākamgad. Lielas grūtības, kā zināms, sagādā valsts fiskālā disciplīna.

IUB Metodoloģijas departamenta direktores vietniece Arita Ūdre:
– Varbūt var runāt ar VRAA, kas veido EIS, lai tā piedāvā īpašu mācību grāmatu katalogu? Tas atvieglotu konkrētu mācību grāmatu iepirkumu.

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe:
– Izglītības sistēma nevarēs normāli funkcionēt, ja to centralizēs. Skolotāju iespējas, variācijas, kvalitāte, uzskati ir tik atšķirīgi!

Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons:
– Pateicoties manai rūgtajai pieredzei un Tiesībsarga aktivitātēm, cerams, ka valsts beidzot tiks skaidrībā, kas ir valsts pienākums, kas jādara pašvaldībām un kas – vecākiem.

Pašvaldību savienības Iepirkumu speciāliste Daina Dzilna:
– Ja līgumsumma būs virs 70 000 latu, jārīko iepirkumu procedūra un jāskatās, kā sagrupēt šos mācību līdzekļus. Jūs varat tos iepirkt kaut piecas reizes, bet tā būs atklāta konkursa procedūra.

Apgāda Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka:
– Vēl lielāka iepirkumu centralizācija par skolas līmeni nebūtu vēlama, jo bieži vien mācību grāmatu autori ir paši skolotāji, un būtu dīvaini, ja vēstures grāmatas autors mācītu vēsturi no cita autora grāmatas.

Biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simanovska:
– Valsts zina, cik lielā apjomā tā var atļauties finansēt vienu skolēnu, pašvaldība arī to zina. Tikai vecākiem neviens nejautā, cik lielu summu viņi var samaksāt.

– Šobrīd tiek veikti grozījumi Izglītības likumā un saskaņā ar tiem izdoti jauni noteikumi par kārtību, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu iegādi. Kas tajos būs jauns, kādas pārmaiņas gaidāmas un kad tie varētu stāties spēkā?

Ēriks  Sīka: – Jā, mēs Izglītības ministrijā uzskatījām, ka ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai precīzāk definētu, kas īsti tiek uzskatīts par mācību līdzekļiem, lai precizētu finansiālo atbildību, kas attiecas uz valsti, pašvaldībām un vecākiem. Pašvaldības visu laiku ir bijušas atbildīgas par izglītības procesa nodrošināšanu savās mācību iestādēs. Grozījumi likumā netiek veikti, lai noteiktu konkrētas summas, termiņus, grāmatu atjaunošanas regularitāti utt.
Šobrīd Izglītības likuma grozījumi ir sagatavoti projekta veidā, drīzumā tie nonāks Saeimā. No deputātiem atkarīgs, vai jaunie noteikumi stāsies spēkā šogad vai nākamgad. Lielas grūtības, kā zināms, sagādā valsts fiskālā disciplīna.

Vita Pūķe: – Vai ministrija ir padomājusi par to, ko izglītībā prasīs eiro ieviešana? Mainīsies mācību līdzekļi, vairs nevarēsim komerczinībās, ekonomikā vai matemātikas teksta uzdevumos skaitīt latus, tā būs pagātne.

Ēriks Sīka: – Konkrēti par eiro ieviešanu neesam sprieduši, bet tas, ka jāpalielina finansējums mācību līdzekļu iegādei, visiem ir skaidrs.

Vita Pūķe: – Mēs patiešām esam satraukušies, jo problēmas ar mācību līdzekļu iegādi ir lielas. Šim mērķim esošā budžeta ietvaros mums papildus jāatrod 250 000 latu, kas ir praktiski neiespējami. Godīgi sakot, arī nākamgad, kad budžetā tiks samazināta ienākumu nodokļa sadaļa, es neredzu iespējas atrast šādu summu. Protams, mēs atbalstīsim savas skolas, cik vien būs mūsu spēkos, – arī šobrīd papildus valsts niecīgajam finansējumam mēs plānojam piecus latus uz skolēnu mācību grāmatām un burtnīcām, bet tas joprojām ir nepietiekami.

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni Uzņēmējdarbība

Pārtikas iepirkumi jeb Kā ieslēgt zaļo gaismu savējiem

Pārtikas vairumtirdzniecības kompānijas Futurus Food komercdirektors ĒRIKS JANSONS jau vairāk nekā desmit gadus piedalās valsts un pašvaldības iestāžu organizētajos pārtikas iepirkuma konkursos. Tos rīko, lai nodrošinātu ēdināšanu skolās, bērnudārzos, pansionātos un citās iestādēs.
It kā vienkārša, pašsaprotama lieta. Arī iepirkumu summas nav pārāk lielas. Tomēr izrādās – tieši ar pārtikas iepirkumiem saistīts bezgala daudz dīvainību, un tās iegāde ir viena no grūtāk kontrolējamām iepirkuma procedūrām. Tas savukārt paver iespēju aizmuguriskiem darījumiem un konkursā ļauj ieslēgt zaļo gaismu savējiem.

No putraimu fasēšanas līdz iepirkumiem

SIA Futurus Food darbība sākās ar putraimu fasēšanu un apmēram 10 darbiniekiem. Ēriks Jansons, kurš šajā vairumtirdzniecības kompānijā nonācis 2001. gadā, atceras, ka toreiz gada apgrozījums bijis kādi 50–60 tūkstoši latu. Tomēr pakāpeniski uzņēmuma darbība paplašinājusies. Nesen tas pievērsies eksportam, atvēris savu krekeru un cepumu ražotni, tāpēc pašlaik mazumtirgotājiem spēj piedāvāt jau ap 800 dažādu nosaukumu pārtikas preces, bet apgrozījums šajā laikā pieaudzis līdz astoņiem miljoniem latu gadā.
Līdzīgi attīstījusies situācija ar iepirkumiem. Sākumā uzņēmums bijis vienīgais, kas ar tiem nodarbojies.

„Tolaik bija cita sistēma. Informācija par mazajiem, lokālajiem iepirkumiem tika publicēta attiecīgajās mājaslapās, bet mums nebija tik daudz resursu, lai tās visas pārbaudītu. Pirmos četrus gadus orientējāmies tikai uz tiem, par kuriem ziņas bija atrodams Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā – tātad strādājām vienīgi ar lielajiem iepirkumiem,” atceras Ēriks Jansons. Tagad viņam esot divi asistenti, kas ļauj vidēji gadā katru darbdienu piedalīties pat vairāk nekā vienā iepirkumā, un pērn to skaits bijis 260.

Vienlaikus gan jāsaprot, ka runa nav par celtniecības pakalpojumiem vai elektroenerģijas piegādi, bet gan – par pārtikas iepirkumu. „Tās ir pavisam citas summas – 70 000–100 000 latu gadā pārtikai jau ir ļoti liels iepirkums,” skaidro komercdirektors. „Bet pēdējā laikā mēs piedalāmies arī konkursos ar kopējo summu 1000 lati gadā. Futurus Food priekšrocība ir tāda, ka, strādājot ar lielveikaliem, mūsu mašīnas piegādā produktus visā Latvijā, tad kāpēc gan šo iespēju neizmantot arī mazākiem pasūtītājiem! Parēķinu, kāds ir autotransporta noslogojums, attālums un rezultātā tie ir papildus kādi 100 lati mēnesī.”

Kategorijas
Iepirkumu ABC Nozares

Iepirkumu plānošana

Iepriekšējā numurā tika aplūkoti būtiskākie normatīvie akti, kas jāpiemēro iestādēm, veicot iepirkumus, un pie kādiem līgumcenu sliekšņiem jāpiemēro normatīvajos aktos minētās iepirkuma metodes. Šajā numurā aplūkosim iepirkumu plānošanas nosacījumus ‑ ar ko sākas iepirkums, vai iepirkums jāplāno, kā to darīt pareizi, kādi priekšnoteikumi jāievēro un ko pircējs iegūst, plānojot iepirkumu.

Kas iestādē nosaka, kad jāveic iepirkums?
Atbilstoši normatīvo aktu prasībām iepirkumu veic, sasniedzot iepirkuma metožu piemērošanai noteiktos līgumcenu sliekšņus.
Neviens normatīvais akts nenosaka, kad un kā plānojams iepirkums un kas ierosina iepirkuma uzsākšanu. Atbildes uz minētajiem jautājumiem var sniegt dokuments, kura nepieciešamību nosaka iestādes vadītājs, proti, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmā daļa paredz, ka Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis, atvasinātas publiskas personas orgāns vai iestādes vadītājs izdod iekšējos normatīvos aktus uz normatīvā akta pamata vai pats pēc savas iniciatīvas savas kompetences jautājumos.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Iepirkumu zonas kārtotājs Ivars Mēkons

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 28.janvārī konceptuāli atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), ko izstrādājusi augsta līmeņa ekspertu darba grupa. Izstrādātie grozījumi tiks nodoti balsošanai komisijas deputātiem; grozījumi piedāvā risinājumus, kā publiskos iepirkumus padarīt vienkāršākus, atklātākus, mazāk birokrātiskus. Darba grupas vadītājs ir Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks IVARS MĒKONS.
Jau sarunas sākumā viņš atzīst, ka iepirkumi daudziem šķiet kā slēgtā zona, kurā visi netiek ielaisti un kur procesi ir tik sarežģīti, ka, no malas raugoties, tos grūti izprast. Tomēr, izvērtējot iepirkumu sistēmu pēc būtības, kārtību un mērķtiecību tajā esot iespējams panākt.

Kāpēc tika izveidota darba grupa iepirkumu jautājumu sakārtošanai?
Pērnā gada nogalē bija aktualizējušies pārmetumi par iepirkumu procesu norisi un bija bažas par to, vai mērķis – efektīva valsts un pašvaldību līdzekļu taupīšana, kā arī godīga konkurence – tiek sasniegts. Kritika un pārmetumi nāca gan no uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, gan no sabiedrības. Tāpēc pēc premjera Valda Dombrovska uzdevuma tika izveidota darba grupa, lai objektīvi izvērtētu šos pārmetumus, ieteikumus, viedokļus, aktuālās problēmas. Grupā bija pārstāvētas gan valsts iestādes, gan uzņēmēju organizācijas, gan nevalstiskais sektors.

Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Kā Eiropas un pašu nauda Liepājā kalpo iedzīvotājiem

Cilvēku, kurš gadus četrus piecus nav bijis Liepājā, tagad, pilsētā iebraucot, gaida ne viens vien pārsteigums. Vairāku lielu tieši krīzes laikā uzsāktu būvniecības un infrastruktūras sakārtošanas projektu rezultātā daudzas vietas Liepājā pārvērtušās līdz nepazīšanai. Visi šie projekti, gan uzreiz redzamie, gan ne tik pamanāmie, īstenoti, pateicoties profesionālai un mērķtiecīgi organizētai iepirkuma procedūrai. Ko tas nozīmē, saruna ar Liepājas domes Publisko iepirkumu daļas vadītāju EVU CIEKURZI.

„Patiesībā ar publiskajiem iepirkumiem pašvaldībā tiešāk vai netiešāk nodarbojas gandrīz visi,” saka Eva, jo, pēc viņas domām, iepirkums sākoties ar brīdi, kad apzināta kāda nepieciešamība vai radusies konkrēta ideja. Tas var attiekties tiklab uz infrastruktūru, kā arī vides monitoringu vai akūti nepieciešamu pētījumu. Liepājas domē ir Iepirkumu komisija septiņu cilvēku sastāvā.

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Elektronisko iepirkumu sistēma un tās priekšrocības

Kas ir EIS?

Ideja veidot elektronisko iepirkumu sistēmu jeb EIS pirmo reizi izskanēja 2004.gadā, kad Latvijai, iestājoties Eiropas Savienībā, bija jāpārņem komplicētās Eiropas iepirkumu normas, trūka zinošu iepirkumu speciālistu kvalitatīvu decentralizētu iepirkumu nodrošināšanai. Tika secināts, ka standarta preču iegādei lietderīgāk rīkot centralizētus iepirkumus, kuru rezultātus attēlotu elektroniska kataloga veidā, no kura visas ieinteresētās iestādes varētu izvēlēties savām vajadzībām atbilstošas preces. EIS (www.eis.gov.lv) ir Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturēta valsts informācijas sistēma, kas integrēta arī citās valsts informācijas sistēmās. EIS pamatā ir elektronisko katalogu princips, kurš darbojas kā interneta veikals publiskā sektora organizācijām un kurā savas standarta preces piedāvā vairāki piegādātāji.

Kategorijas
Nozares

Pašvaldības ir pret obligātu EIS izmantošanu

Patlaban sabiedrības vērtēšanai nodotie jaunie Publiskā iepirkuma likuma labojumi paredz arī pašvaldībām ieviest obligātu EIS katalogā iekļauto preču izmantošanu. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieki ANDRA FELDMANE un AINO SALMIŅŠ nenoliedz EIS priekšrocības atsevišķos gadījumos, bet tajā pašā laikā nevar akceptēt uzstādījumu, kas izriet no valdības dotā solījuma SVF, ka viss, kas no VRAA puses būs ievietots katalogā, obligāti būs jāpērk centralizēti.

Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Valmiera izceļas? Tikai ievēro likumus…

Pašvaldības nedodas uz veikalu nopirkt dēļu kravu vai papīra pakas… Gandrīz par visu tiek veikts iepirkums, sākot ar telpu uzkopšanu, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu un beidzot ar jaunu ēku būvniecību, ielu rekonstrukciju. Valmieras domes izpilddirektoru JĀNI BAIKU neizvaicājam nejauši vai pa draugam. Profesionāli, korekti – tā Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) starp citām uzteic Valmieras pilsētas pašvaldību, kad vaicājam, kuras pašvaldības vislabāk tiek galā ar iepirkumiem.