SKAIDRĪTE ĀBRAMA Konkurences padomes (KP) vadīšanu uzskata par sev vispiemērotāko nodarbošanos un labprāt stāsta par ikdienas cīņu ar karteļu dalībniekiem un citiem konkurences tiesību neievērotājiem. Ja biznesā valda brīva un godīga konkurence, uzplaukst valsts ekonomika. Tātad viņas vadītās iestādes darba rezultāti ir tiešā saistībā ar ikvienu no mums.
Jūs savulaik esat studējusi Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē, bet Latvijas Universitātē esat apguvusi vācu valodu, ekonomiku, vadības zinātni… Tātad jūs interesē ļoti dažādi zinību virzieni. Vai joprojām esat nemitīgos sevis meklējumos?
Jā, biju, bet kopš 2004. gada mani meklējumi ir beigušies. Īstenībā viss, kas ar mani profesionāli noticis, ir bijis noteiktā pēctecībā. Soli pa solim, pašai veidojot un realizējot konkurences stratēģijas noteiktā biznesa vidē, esmu nonākusi līdz konkurences pārraudzībai un aizsardzībai visplašākajā – valstiskajā – mērogā. 2003. gadā pieteicos uz Konkurences padomes locekļa amata konkursu, lai gan biju izveidojusi un vadīju liela Vācijas uzņēmuma Internationaler Bund institūtu Rīgā, kas nodarbojās ar tūrismu, profesionālo un interešu izglītību, sociālo darbu. Kad uzzināju, ka esmu izturējusi konkursu, apzināti pārtraucu savu karjeru biznesā, lai gan darba apstākļi un atalgojums tur bija daudz labāks, un sāku darbu valsts pārvaldē. Pirms tam biju iestājusies LU maģistrantūrā, jo, ilgus gadus nodarbojoties ar biznesa mārketingu un attīstību, mani interesēja konkurētspējas jautājumi. Rakstot maģistra darbu, izpētīju KP mājaslapu un sāku domāt, ka vēlos no citas puses, t. i., regulācijas līmenī, paraudzīties uz procesiem, kuros esmu piedalījusies iepriekš. Iesniedzu pieteikumu uz izsludināto KP locekļa vietu, izturēju ļoti grūtu konkursu, ko vadīja tā laika Konkurences padomes priekšsēdētājs Pēteris Vilks, un kopš 2004. gada strādāju Konkurences padomē.
Kuros gadījumos Konkurences padomei visbiežāk nākas saskarties ar publiskajiem iepirkumiem?