Pēdējā laikā medijos dedzīgi tiek diskutēts par zemākās cenas kritērija aizliegumu publiskajos iepirkumos. Protams, jāpiekrīt, ka, nosakot kā piedāvājuma izvēles kritēriju zemāko cenu, pasūtītājs dod tirgus dalībniekiem signālu, ka tas izvēlēsies lētāko no piedāvājumiem, kas atbilst visām iepirkuma dokumentācijā noteiktajām minimālajām prasībām. Loģiski, ka šajā gadījumā pretendenti sacenšas nevis ar kvalitāti, bet ar piedāvāto cenu. Tādēļ zemākās cenas kritērijs ir pamatots gadījumos, kad pasūtītājs var pietiekami precīzi aprakstīt nepieciešamo kvalitāti un to pilnībā apmierina iepirkuma dokumentos noteiktajām minimālajām prasībām atbilstošs piedāvājums. Ne velti Publisko iepirkumu likumā noteikts, ka pasūtītājs izvēlas zemāko cenu tikai tādā gadījumā, ja tehniskā specifikācija ir precīza un ja tas uzskata zemākās cenas piemērošanu par lietderīgu. Piemēram, pērkot virtuves tehniku, tehniskā specifikācija var būt pietiekami precīza, taču tas nenozīmē, ka pasūtītājam noteikti jāizvēlas lētākais piedāvājums, jo lietderīgāk būtu izvēlēties iekārtu, kura patērē mazāk resursu un tātad ir izdevīgāka ilgtermiņā.
Birka: Publisko iepirkumu likums
Šajā nodarbībā aplūkosim, kas ir B daļas pakalpojums un kā tas jāveic, piemērojot Publisko iepirkumu likumu.
Kas ir B daļas pakalpojumi un kāpēc tie izdalīti PIL 2. pielikumā kā atsevišķa pakalpojumu grupa?
Publisko iepirkumu likumam (turpmāk – PIL) ir divi pielikumi: 1. pielikums Būvdarbu līgumu nomenklatūra, kurā iekļauti visi būvdarbu veidi (CPV kodi, kas sākas ar 45 (45xxxxxx-x)), savukārt 2. pielikumā Pakalpojumu līgumu nomenklatūra – iekļauti visi pakalpojumu veidi (CPV kodi (no 50xxxxxx-x līdz 98xxxxxx-x)). PIL 2. pielikumā iekļautie pakalpojumi tiek sadalīti divās daļās:
- A daļā (1.‒16. kategorija) iekļauti visi tie pakalpojumu veidi, kam ir skaidri definējamas tehnisko specifikāciju prasības, piemēram, auto remonta un telpu tīrīšanas pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, apdrošināšanas pakalpojumi;
- B daļā (17.‒27. kategorija) iekļauti tie pakalpojumi, kuros būtu ieinteresēti tikai tie pretendenti, kas atrodas konkrētajā dalībvalstī, kurā pakalpojuma līgums būtu jāveic, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības un atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi.
Dalījumam pa daļām tiek izmantoti CPV kodi. PIL 2. pielikuma B daļā iekļautie pakalpojumi redzami tabulā.
17. | Viesnīcu un restorānu pakalpojumi | 64 | No 55100000-1 līdz 55524000-9 un no 98340000-8 līdz 98341100-6 |
18. | Dzelzceļa transporta pakalpojumi | 711 | No 60200000-0 līdz 60220000-6 |
19. | Ūdenstransporta pakalpojumi | 72 | No 60600000-4 līdz 60653000-0 un no 63727000-1 līdz 63727200-3 |
20. | Atbalsta un palīgtransporta pakalpojumi | 74 | No 63000000-9 līdz 63734000-3 (izņemot 63711200-8, 63712700-0, 63712710-3 un no 63727000-1 līdz 63727200-3) un 98361000-1 |
21. | Juridiskie pakalpojumi | 861 | No 79100000-5 līdz 79140000-7 |
22. | Personāla meklēšanas un nodrošināšanas pakalpojumi, izņemot darba līgumus | 872 | No 79600000-0 līdz 79635000-4 (izņemot 79611000-0, 79632000-3, 79633000-0) un no 98500000-8 līdz 98514000-9 |
23. | Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, izņemot inkasācijas pakalpojumus | 873 (izņemot 87304) | No 79700000-1 līdz 79723000-8 |
24. | Izglītības un profesionālās apmācības pakalpojumi | 92 | No 80100000-5 līdz 80660000-8 (izņemot 80533000-9, 80533100-0, 80533200-1) |
25. | Veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi | 93 | 79611000-0 un no 85000000-9 līdz 85323000-9 (izņemot 85321000-5 un 853220002) |
26. | Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi | 96 | No 79995000-5 līdz 79995200-7 un no 92000000-1 līdz 92700000-8 (izņemot 92230000-2, 92231000-9 un 92232000-6) |
27. | Citi pakalpojumi, izņemot līgumus par programmas materiāla veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts apraidei, ko veiks raidorganizācija, un līgumus par raidlaiku |
No tabulā ietvertās informācijas secinām, ka B daļas pakalpojumu grupā iekļauti arī:
- viesnīcu pakalpojumi – piemēram, semināru organizēšanā būtiski ir tas, ka semināru klausītāji ir jāizmitina nevis tur, kur būtu lētāk ‒ Kuldīgā, bet tuvāk semināra norises vietai ‒ Cēsīs, vienlaikus nodrošinot naktsmītnes vietā arī brokastis un vakariņas;
- juridiskie pakalpojumi – piemēram, valsts interešu pārstāvībai EKT pasūtītājs vēlas piesaistīt zinošu, ar labu reputāciju apveltītu juristu, kas pārzina gan nacionālo likumdošanu, gan valsts valodu;
- apsardzes pakalpojumi – piemēram, slimnīcas apsardzes pakalpojumu nodrošināšanai vēlas piesaistīt Latvijā strādājošu komersantu, nevis tādu, kas reģistrēts, piemēram, Spānijā, turklāt šādos pakalpojumos ir daudz svarīgu detaļu ‒ valsts valodas zināšanas, cilvēku mentalitātes saprašana, reaģējot uz dažādām stresa situācijām, un licences nepieciešamība, uzsākot šāda veida uzņēmējdarbību;
- apmācību pakalpojumi – piemēram, šādu pakalpojumu saņemšanā ir būtiski, ka tos sniedz valsts valodā, un pasniedzējs pārzina nacionālo likumdošanu, lai varētu izskaidrot attiecīgo mācību tēmu. Šādi apmācību pakalpojumi nepieciešami profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, slēdzot līgumus ar komersantiem par prakšu vietu nodrošināšanu šo izglītības iestāžu audzēkņiem;
- veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi – piemēram, pašvaldībai nepieciešami ārpakalpojumi, proti, nepieciešami cilvēki, kas var sniegt palīdzību vientuļiem un slimiem cilvēkiem, tādējādi slēdzot līgumus vai nu ar komersantiem, kas šādus pakalpojumus sniedz, vai ar fiziskām personām, kas ir kvalificēti sniegt šādus pakalpojumus;
- atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi – piemēram, pašvaldības vēlas Mātes dienā sarīkot pasākumu ar pazīstama mākslinieka piedalīšanos par godu visām māmiņām. Šādos gadījumos līgumus var slēgt ar konkrēto mākslinieku, piemēram, ar Lauri Reiniku vai Raimondu Paulu. Vēloties saņemt sporta pakalpojumus, proti, ja skola vēlas iznomāt baseinu uz dažām stundām nedēļā sporta stundu novadīšanai vai iznomāt kādu lielu sporta halli uz vienu dienu sporta svētku organizēšanai, tad pasūtītājs slēdz līgumu ar šo pakalpojumu sniedzēju – komersantu, kas apsaimnieko konkrēto ēku vai sporta halli.
Kāpēc B daļas pakalpojumiem piemēro atšķirīgu iepirkuma veikšanas kārtību?
Lai gan B daļā iekļauti tie pakalpojumi, kuros būtu ieinteresēti tikai tie pretendenti, kas atrodas konkrētajā dalībvalstī, kurā pakalpojuma līgums būtu jāveic, tas nenozīmē, ka, veicot šādus iepirkumus, pasūtītājam nekas nav jādara, proti, noslēdz līgumu, nemeklējot zelta vidusceļu starp savām vēlmēm, komersantu spējām tās realizēt un saprātīgu finanšu izlietojumu. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, vienlaikus neignorējot iepirkumu pamatprincipus, ir noteikta atvieglota iepirkuma veikšanas kārtība. Šādas iepirkuma veikšanās kārtības pamatā ir ES iepirkuma pamatprincipu ievērošana ‒ vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības un nediskriminācijas principu nodrošināšana attiecībā pret komersantiem, kas vēlas šādos iepirkumos piedalīties.
IUB statistika par 2013.gada janvāri
Šoreiz žurnālam Iepirkumi sniedzam IUB Informācijas departamenta apkopoto statistiku par janvāra mēnesi, bet turpmāk šāda veida statistiku – apkopojumu 7 tabuliņās – sniegsim reizi ceturksnī.
1.tabulā jāņem vērā, ka vienam iepirkumam var būt pat 100 daļas, kā tas mēdz būt medicīnas preču iepirkumos, turklāt viens un tas pats pretendents var pieteikties uz vienu, vairākām vai visām daļām, atkarībā no tā, kā pasūtītājs ir noteicis iepirkuma dokumentos. Attiecīgi tabulā redzamie rādītāji neliecina par konkrēto uzņēmumu biežāku piedalīšanos iepirkumos, bet var norādīt arī uz viena uzņēmuma piedalīšanos vairākās iepirkuma daļās. Piemēram, 1.tabulā SIA Arbor Medical Korporācija atrodas pirmajā vietā, taču no šiem datiem vien nevar apgalvot, ka minētais uzņēmums ir piedalījies visvairāk iepirkumos vai ka medicīnas preču iepirkumi būtu visbiežāk izplatītie. Ja vadās no CPV koda, tad visbiežāk tiek veikti pārtikas, būvdarbu, kurināmās koksnes un degvielas iepirkumi, kā tas redzams 3.tabulā.
Salīdzinot 4.tabulu, kas attiecas uz pasūtītāju (galvenokārt publiskām personām, piemēram, valsts vai pašvaldību iestādēm), un 5.tabulu, kas attiecas uz finansējuma saņēmējiem (privātpersonām, t.i., uzņēmumiem un fiziskām personām, kas saņem ES fondu finansējumu), redzams, ka publiskas personas iepirkumus veikušas biežāk nekā privātpersonas, kā arī par lielāku kopējo līgumcenu.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 28.janvārī konceptuāli atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), ko izstrādājusi augsta līmeņa ekspertu darba grupa. Izstrādātie grozījumi tiks nodoti balsošanai komisijas deputātiem; grozījumi piedāvā risinājumus, kā publiskos iepirkumus padarīt vienkāršākus, atklātākus, mazāk birokrātiskus. Darba grupas vadītājs ir Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks IVARS MĒKONS.
Jau sarunas sākumā viņš atzīst, ka iepirkumi daudziem šķiet kā slēgtā zona, kurā visi netiek ielaisti un kur procesi ir tik sarežģīti, ka, no malas raugoties, tos grūti izprast. Tomēr, izvērtējot iepirkumu sistēmu pēc būtības, kārtību un mērķtiecību tajā esot iespējams panākt.
Kāpēc tika izveidota darba grupa iepirkumu jautājumu sakārtošanai?
Pērnā gada nogalē bija aktualizējušies pārmetumi par iepirkumu procesu norisi un bija bažas par to, vai mērķis – efektīva valsts un pašvaldību līdzekļu taupīšana, kā arī godīga konkurence – tiek sasniegts. Kritika un pārmetumi nāca gan no uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, gan no sabiedrības. Tāpēc pēc premjera Valda Dombrovska uzdevuma tika izveidota darba grupa, lai objektīvi izvērtētu šos pārmetumus, ieteikumus, viedokļus, aktuālās problēmas. Grupā bija pārstāvētas gan valsts iestādes, gan uzņēmēju organizācijas, gan nevalstiskais sektors.
Iepirkumu pirmspārbaudes
Tuvojas beigām jau otrais Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas periods. Atskatoties uz šiem diviem periodiem, jāsecina, ka diemžēl lielākais gadījumu skaits, kad ES fondu projektu ietvaros finansējuma saņēmējs ir ieguvis tikai daļēju ES fondu finansējumu vai nav saņēmis vispār, ir to kļūdu dēļ, kas pieļautas publiskajos iepirkumos. Lai laikus novērstu iespējamās kļūdas iepirkumu dokumentos un iepirkumu ietvaros iesniegto piedāvājumu vērtēšanā, kā arī varētu labāk izprast iepirkumu pirmspārbaužu būtību, rakstā aplūkots svarīgākais, ko vajadzētu ievērot, lai iepirkums būtu veiksmīgs un finansējuma saņēmēja projekts saņemtu 100% ES fondu finansējumu.
CFLA pieredze
No 2012.gada janvāra Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) kā sadarbības iestāde vairāku ES fondu aktivitātēs sāka veikt iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes. Pirms tam iepirkumu pirmspārbaudes ES fondu projektu ietvaros izsludinātajiem iepirkumiem veica Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). CFLA tas bija pilnīgi jauns izaicinājums. Kopš tā laika ir pagājis gads un CFLA ir uzkrājusi kaut nelielu, bet savu pieredzi iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā.
Sabiedrībā plašu rezonansi ir ieguvis publiskais iepirkums Par ceļu satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamo mērierīču sistēmas ieviešanu jeb sabiedrībā dēvētā fotoradaru sāga. Galarezultātā valsts rīcībā nav efektīvas satiksmes drošības uzlabošanas sistēmas, savukārt komersants nonācis būtiskās finansiālās grūtībās. Ne vilks paēdis, ne kaza dzīva. Kāpēc tā?
Zvērinātu advokātu birojam TRINITI, sniedzot klientam juridisko palīdzību, ir bijis iespējams un nepieciešams izvērtēt šī iepirkuma faktiskos un tiesiskos apstākļus. Strādājot ar šo lietu, ir izveidojies noteikts viedoklis par cēloņiem, kas izraisījuši šī sākotnēji daudzsološā un uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanu vērstā projekta nesekmīgo iznākumu.
Daces Gailes darbs un hobijs – iepirkumi
DACE GAILE jau vienpadsmito gadu strādā Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Kopš 2012. gada marta viņa ir šīs iestādes vadītāja. Par publiskajiem iepirkumiem Dace ir aizstāvējusi gan maģistra, gan bakalaura darbu, gan arī vadījusi studentu darbus. Iepirkumus viņa atzīst par savu darbu un hobiju – tas jaušams arī šajā sarunā.
Kādas šobrīd ir publisko iepirkumu attīstības tendences? Kurp mēs virzāmies?
Mēs virzāmies uz atbildīgāku rīcību. Arī Publisko iepirkumu likuma (PIL) grozījumi ir tendēti uz atbildību, uz lietu sakārtošanu. Likumā noteikts, ka pasūtītājam aizliegts grozīt noslēgtu līgumu, ja grozījumi nav iepriekš atrunāti. Ja pasūtītājs kaut ko līgumprojektā norādījis nepareizi, arī piegādātājam laikus jāvērš uz to uzmanība, citādi abiem var noiet greizi. Līdz šim attieksme pret iespēju grozīt jau noslēgtu publiskā iepirkuma līgumu bijusi, es teiktu – visai liderīga. Tas šķita ļoti vienkārši – nolīgt par lētāko cenu un tad sākt korekcijas līgumā. Pamazām gan pasūtītāji, gan piegādātāji sākuši saprast, ka saskaņot sarunu procedūru par neparedzamiem būvdarbiem vai pakalpojumiem IUB ir kļuvis gandrīz neiespējami. Jāsaprot, ka pasūtītājam jāatrunā
Pašvaldības nedodas uz veikalu nopirkt dēļu kravu vai papīra pakas… Gandrīz par visu tiek veikts iepirkums, sākot ar telpu uzkopšanu, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu un beidzot ar jaunu ēku būvniecību, ielu rekonstrukciju. Valmieras domes izpilddirektoru JĀNI BAIKU neizvaicājam nejauši vai pa draugam. Profesionāli, korekti – tā Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) starp citām uzteic Valmieras pilsētas pašvaldību, kad vaicājam, kuras pašvaldības vislabāk tiek galā ar iepirkumiem.
Tiesas kontrolei pār iepirkuma procedūru ir nozīme ne tikai konkrētu lietu ietvaros, bet arī plašākā mērogā – nosakot virzienu, kādā attīstās izpratne par tiesisku iepirkuma procedūru. Kā liecina tabulā apkopotie dati, pēdējos gados strauji audzis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā (turpmāk – Senāts) izskatīto iepirkumu lietu skaits.
Gads | 2004. | 2005. | 2006. | 2007. | 2008. | 2009. | 2010. | 2011. | 2012. |
Izskatīto lietu skaits1 (ieskaitot procesuālos jautājumus) | 3 | 2 | 3 | 3 | 2 | 3 | 9 | 16 | 16 |
Ar spriedumu izskatītās lietas | 1 | 2 | 1 | 3 | 1 | 0 | 3 | 2 | 4 |
Cerams, ka šāds kāpums vairāk saistīts ar uzņēmēju plašāku informētību par viņu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības iespējām, nevis ar iepirkumu veicēju negodprātīgas vai kļūdainas rīcības biežumu. Tālāk sniegts apkopojošs ieskats Senāta aktuālajā praksē, kurā paustās atziņas var kalpot kā ieteikumi procedūras dalībniekiem savu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībā un visām procedūrā iesaistītajām personām un institūcijām godīgas spēles veicināšanā.