Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares Tieslietas

Vai iepirkumu veicējiem piemēroti administratīvie sodi uzlabos iepirkumu sistēmu?

LR Saeimā otrajā lasījumā ir pieņemti Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nr. 392, kas nosaka administratīvos sodus iepirkumu veicējiem. Aprīlī tie tiks skatīti trešajā lasījumā.

Artis Lapiņš, Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta Valsts resursu politikas nodaļas vecākais eksperts:
– Jebkuras pārmaiņas likumdošanā tiek gatavotas ar mērķi uzlabot attiecīgās nozares darbību. Taču reālo ietekmi uz procesiem varēs noteikt pēc pusgada vai gada. Jāsaprot, ka administratīvie sodi korupciju nenovērš, taču par to jau šobrīd var sodīt personas, kas to pieļauj.

Administratīvie sodi ir paredzēti galvenokārt piecās pozīcijās:

  • pirmā – par atbilstīgās iepirkuma procedūras nepiemērošanu;
  • otrā – par interešu konfliktiem, ja tādi rodas iepirkuma organizēšanas gaitā;
  • trešā – konkursa dalībnieku nevērtēšana pēc pašu izvirzītajām prasībām. Te jāpiebilst, ka prasības dažādās valstīs var atšķirties, taču runa ir par iepirkuma organizētāju prasību ievērošanu;
  • ceturtā pozīcija, par ko var draudēt administratīvais sods – nepamatota līgumu grozīšana. Šī pozīcija ir cieši saistīta ar pirmo – netiek ievērota pareizā procedūra un vēlāk tiek mainīts arī līgums;
  • uzmanība jāpievērš arī piektajai pozīcijai – dokumentu nodrošināšanai. Sodi attieksies uz tiem, kas rīko publiskos iepirkumus.
Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Nozares

Ar mazu naudu daudz kilometru nesaglābsi!

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīklam piešķirto finansējumu, plāno un organizē visus uzturēšanas un būvniecības darbus. Šī valsts iestāde ir viens no lielākajiem pasūtītājiem, kas gadā izsludina aptuveni 200 iepirkumus. Par ceļu būvi un ar to saistītajiem iepirkumiem – saruna ar LVC valdes priekšsēdētāju IVARU PĀŽI.

Gada finansējums ceļiem – 152 miljoni latu. Tas ir daudz vai maz?

Maz! Lai kaut cik saglābtu Latvijas ceļus, gadā būtu vajadzīgi vismaz 300 miljoni latu, un arī tas būtu maz. Lielākā daļa finansējuma ir Eiropas nauda. Kohēzijas fonda līdzfinansējums paredzēts ceļu jaunbūvei un rekonstrukcijai, bet reģionālos autoceļus remontē un būvē ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudu. Mums ir ļoti daudz objektu, bet varam izdarīt tikai tik, cik ļauj finansējums.
Kohēzijas fonda nauda patlaban lielākoties novirzīta Rīgas–Maskavas virzienā jaunajam ceļa posmam Tīnūži–Koknese, kuru plānots nodot šoruden, kā arī Ludzas–Terehovas posma būvei.

Cilvēki bieži jauc jaunbūvi ar rekonstrukciju. Gadā veicam darbus 500–700 kilometros valsts ceļu. Jāpiebilst, ka esam rekonstruējuši 200 km ceļu, ieekonomējot naudu Maskavas virzienā. Šī ekonomija bija iespējama, jo 2009.–2011. gada piedāvājumu cenas bija ievērojami zemākas par iepriekš plānotajām, kuru pamatā bija 2007.–2008. gada cenas.
Ietaupīto Eiropas naudu tērējām seguma klāšanai. Īsākais posms ir 10 kilometri, piemēram, atjaunots ceļa segums cauri visai Ķekavai. No Murjāņiem uz Valmieras pusi ir rekonstruēti 25 kilometri ceļa, bet tur visi darbi vēl nav pabeigti. Diemžēl Valmieras novada Rubenes posmā paliek gabals nekvalitatīva ceļa.

Kas liedz saplānot darbus tā, lai noasfaltētu vēl tos dažus kilometrus? Pieņemsim, ka ceļiem ir iedoti pieci miljoni latu. Kāpēc par šo naudu lāpīt nekvalitatīvos ceļa posmus, mazliet noklājot še, mazliet – tur: varbūt labāk būtu kapitāli rekonstruēt vienu gabalu ar tādas kvalitātes materiāliem, lai ceļš būtu labā stāvoklī 20 gadus!?

Dārgos ceļus un ceļa posmus būvējam tikai par Eiropas līdzekļiem.