Iepirkuma process

Šajā nodarbībā aplūkosim, kāds ir iepirkuma process, ar ko tas sākas un ar ko beidzas. Kādas ir iepirkuma realizēšanas metodes, kuras no tām piemēro visbiežāk, ar ko mazais iepirkums atšķiras no atklāta konkursa procedūras un kāpēc ir tādi B daļas iepirkumi, kuriem ir atšķirīgi iepirkuma nosacījumi?

Jebkuram iepirkuma procesam ir vairāki posmi:

1) iepirkuma komisijas izveidošana un nepieciešamo ekspertu piesaiste;
2) iepirkuma dokumentu sagatavošana (t. sk. vajadzības apzināšana un tirgus izpēte);
3) iepirkuma norise:
a) iepirkuma izsludināšana,
b) piedāvājumu sagatavošanas laiks,
c) piedāvājumu saņemšana,
d) piedāvājumu atvēršana, izvērtēšana un lēmuma pieņemšana,
e) iepirkuma līguma slēgšana,
f) iepirkuma līguma vadība.

Katram no šiem posmiem nepieciešams laiks. Lai gan normatīvie akti nosaka iepirkumam piemērojamo iepirkuma metodi, iepirkuma posmus un termiņus (piedāvājumu gatavošanai, līgumu slēgšanai utt.), tie neregulē, cik ilgi tiek gatavoti iepirkuma dokumenti, cik ilgi lemj par iepirkuma komisijas sastāvu un ekspertu nepieciešamību, nedz arī, cik daudz laika vajadzētu pircējam, lai izvērtētu iesniegtos piedāvājumus un pieņemtu lēmumu.

Publiskajos iepirkumos gan netiek minēts termins iepirkuma metodes, taču tas, manuprāt, ietver gan tās iepirkuma procedūras, gan iepirkuma veikšanas kārtību, kas netiek definēta kā iepirkumu procedūra, proti: mazais iepirkums un B daļas pakalpojumu iepirkumi.

Iepirkuma metodes:

1. mazais iepirkums;
2. B daļas pakalpojuma iepirkums;
3. iepirkuma procedūras:
a) atklāts konkurss,
b) slēgts konkurss,
c) sarunu procedūra,
d) metu konkurss,
e) konkursa dialogs.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – Likumi) noteiktās biežāk piemērotās iepirkumu procedūras ir:
1) atklāts konkurss;
2) slēgts konkurss.

Bez minētajām iepirkumu procedūrām ir arī tādas, kuras piemēro tikai Likumos noteiktajos gadījumos:
1) sarunu procedūra (ar vai bez paziņojuma par līgumu (PIL 62. pants vai 63. pants)/ dalības uzaicinājuma (SPSIL 11. panta otrā vai trešā daļa) publicēšanas);
2) konkursa dialogs (tikai PIL 64.1 pants);
3) metu konkurss (PIL un SPSIL X nodaļa).

Tālāk aplūkosim Publisko iepirkumu likumā minētās iepirkumu metodes (t. sk. iepirkumu procedūras).

Kas notiek Publisko iepirkumu likuma iepirkuma procedūrās?

• Atklātā konkursā piedāvājumus var iesniegt jebkurš piegādātājs, pasūtītājs izvēlas uzvarētāju, kas atbilst konkursa nolikuma prasībām un slēdz līgumu ar konkrētu piegādātāju (ja ir vairākas iepirkuma daļas, tad uzvarētāju ir tikpat, cik iepirkuma daļu, proti, katrā iepirkuma daļā ir uzvarētājs).




• Slēgtā konkursā pieteikumu var iesniegt jebkurš piegādātājs, pasūtītājs izvēlas labākos kandidātus, kurus aicina iesniegt piedāvājumu, kā rezultātā, pamatojoties uz piedāvājumā sniegto informāciju, izvēlas uzvarētāju.




• Sarunu procedūrā pasūtītājs apspriežas ar paša izraudzītiem kandidātiem, un ar vienu vai vairākiem no tiem rīko sarunas par līguma noteikumiem, pēc kurām nosaka uzvarētāju. Ir divu veidu sarunu procedūras:
• ar paziņojuma par līgumu (PIL 62. pants) – nav jāsaņem atļauja no IUB;
• bez paziņojuma par līgumu (PIL 63. pants) – atsevišķos gadījumos ir jāsaņem atļauja no IUB (PIL 63. panta pirmās daļas 2. punkts, otrās daļas 1. un 2. punkts, kā arī ceturtā daļa).




• Metu konkursu (PIL 64.1 pants) rīko, lai profesionāli salīdzinātu un novērtētu projekta skici (metu) (galvenokārt arhitektūras vai informācijas sistēmu nozarē), un tajā var piedalīties jebkurš piegādātājs.




• Konkursa dialogā (PIL X daļa) visi var pieteikties dialogam, kura laikā tiek formulētas viena vai vairākas alternatīvas pasūtītāja vajadzību apmierināšanai, pēc tam atlasītie kandidāti tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumus, no kuriem, pamatojoties uz iesniegtajā piedāvājumā iekļauto informāciju, izvēlas uzvarētāju.




• B daļas pakalpojumu iepirkumā piedāvājumu var iesniegt jebkura (t. sk. uzaicinājumā norādītā) persona, kas spēj piedāvāt savus pakalpojumus. Šādā iepirkumā pasūtītājs var nepiemērot likumā noteiktās iepirkumu procedūras, izņemot PIL 17. pantā, 27. pantā, 30. panta pirmajā, ceturtajā un sestajā daļā, kā arī III nodaļā, 32. pantā,35. panta pirmajā daļā un 67. pantā paredzētās prasības.




• Mazajā iepirkumā var piedalīties jebkurš piegādātājs, un pasūtītājs, izvērtējot piedāvājumu atbilstību iepirkuma noteikumiem, nosaka uzvarētāju. Iepirkums pēc norises ir ļoti līdzīgs atklātam konkursam, tikai to piemēro pie zemākiem līgumcenu sliekšņiem. Iepirkumu norisi regulē PIL 8.1 pants.

Ņemot vērā, ka Latvijā nepiemēro konkursa dialogu, tālāk šo iepirkuma procedūru neaplūkosim.

Kas notiek katrā no iepirkuma procesa posmiem?

Neatkarīgi no tā, kāda iepirkuma metode tiks piemērota konkrētā iepirkuma veikšanai, pirmais darbs ir noteikt, kāda ir pasūtītāja vajadzība, ko nosaka gan aptaujājot savus darbinieku, gan veicot tirgus izpēti, proti, veicot visus priekšdarbus, lai varētu kvalitatīvi sagatavot iepirkuma dokumentus. Galvenokārt uzmanība jāpievērš iepirkuma priekšmeta aprakstam – tehniskajām specifikācijām un līguma projektam. Šie dokumenti ir nepieciešami, uzsākot jebkuru iepirkumu. To, cik detalizēti vai cik lielā apjomā ir izvirzāmas kvalifikācijas prasības un dokumenti, kādi var būt vērtēšanas kritēriji, nosaka piemērojamās iepirkuma metodes noteikumi. Kādi ir katra iepirkuma priekšdarbi? Te būtu nedaudz jāpievērš uzmanība žurnāla Iepirkumi 2. numuram, kura Iepirkumu ABC sadaļas 2. nodarbībā tika aplūkota tēma Iepirkumu plānošana.

Salīdzinājumam neliels ieskats atklātā konkursa un mazā iepirkuma norisēs.
* Spiediet uz bildes, lai to palielinātu!