Augstāka tiesa (AT) noraidījusi AS “Rīgas siltums” kasācijas sūdzību prasībā pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) par siltumtīklu apkopes iepirkumu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Rasma Zvejniece.
AT vērtēja uzņēmuma kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts uzņēmuma lūgums atcelt IUB lēmumu. Lietā kā atbildētāji ir gan RNP, gan IUB.
AT šodien noraidīja “Rīgas siltuma” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā IUB pieņemtais lēmums izsludinātajā atklātajā konkursā “Siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope”.
Senāts spriedumā atzinis par pamatotiem Administratīvās rajona tiesas secinājumus, ka pieteicējas – “Rīgas siltums” – izpratne par piedāvājuma saturu un pats iesniegtais piedāvājums būtiski atšķīrās no nolikumā norādītajām prasībām.
LETA ziņojusi, ka 2016.gada novembrī RNP izsludināja iepirkumu par “Siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi”. Iepirkumā uzvarēja pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga”. “Rīgas siltums” piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu iepirkuma dokumentācijā iekļautajām prasībām, proti, uzņēmums bija nepareizi aizpildījis finanšu piedāvājumu.
Par iepirkuma rezultātiem “Rīgas siltums” 2017.gada 30.jūnijā iesniedza iesniegumu IUB, taču izvērtējot uzņēmuma argumentus un RNP paskaidrojumus, arī birojs atzina, ka RNP rīkojies atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajam un pamatoti atzinis “Rīgas siltuma” piedāvājumu par neatbilstošu iepirkuma dokumentācijā ietvertajām prasībām.
Saistībā ar šo lēmumu “Rīgas siltums” 2018.gada pavasarī bija spiests atlaist 230 darbiniekus.
Tiesas sēdē Senāts uzklausīja “Rīgas siltuma” pārstāvi un atbildētāju – RNP un IUB – pārstāvjus, lai noskaidrotu, kā interpretējamas tās iepirkuma nolikuma normas, atbilstoši kurām pieteicējai bija jāizpilda savs finanšu piedāvājums.
Tiesa skaidroja, kāda veida izmaksas atbilstoši iepirkuma nolikumam bija iekļaujamas finanšu piedāvājuma sadaļā par sniedzamajiem pamata pakalpojumiem un kāda veida izmaksas bija iekļaujamas sadaļā par papildu pakalpojumiem.
Lietā pasūtītāja RNP izsludināja atklātu konkursu “Siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope”. Iepirkumā piedāvājumu iesniedza arī “Rīgas siltums”, kuras piedāvājumu pasūtītāja atzina par neatbilstošu tehniskās specifikācijas un nolikumā izvirzītajām finanšu piedāvājuma prasībām.
“Rīgas siltums” finanšu piedāvājuma veidlapā papildu darbiem virknē pozīciju kā izmaksas bija norādījusi cenu 0,00 eiro, un pasūtītāja, izvērtējot pieteicējas argumentus par konkrēto cenu veidošanos, secināja, ka pieteicēja finanšu piedāvājuma pamata pakalpojumu sadaļu ir aizpildījusi neatbilstoši, jo tajā iekļāvusi izmaksas, kas bija jāiekļauj finanšu piedāvājuma sadaļā par papildu pakalpojumiem.
Kategorija: Enerģētika, siltumapgāde
Augstākajā tiesā šodien 10. jūlijā būs pieejams nolēmums AS “Rīgas siltums” prasībā pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), aģentūrai LETA pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.
AT vērtēja uzņēmuma kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts uzņēmuma lūgums atcelt IUB lēmumu. Lietā kā atbildētāji ir gan RNP, gan IUB.
LETA ziņojusi, ka 2016.gada novembrī RNP izsludināja iepirkumu par “Siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi”. Iepirkumā uzvarēja pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga”. “Rīgas siltums” piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu iepirkuma dokumentācijā iekļautajām prasībām, proti, uzņēmums bija nepareizi aizpildījis finanšu piedāvājumu.
Par iepirkuma rezultātiem “Rīgas siltums” 2017.gada 30.jūnijā iesniedza iesniegumu IUB, taču izvērtējot uzņēmuma argumentus un RNP paskaidrojumus, arī birojs atzina, ka RNP rīkojies atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajam un pamatoti atzinis “Rīgas siltuma” piedāvājumu par neatbilstošu iepirkuma dokumentācijā ietvertajām prasībām.
Saistībā ar šo lēmumu “Rīgas siltums” 2018.gada pavasarī bija spiests atlaist 230 darbiniekus.
Tiesas sēdē Senāts uzklausīja “Rīgas siltuma” pārstāvi un atbildētāju – RNP un IUB – pārstāvjus, lai noskaidrotu, kā interpretējamas tās iepirkuma nolikuma normas, atbilstoši kurām pieteicējai bija jāizpilda savs finanšu piedāvājums.
Tiesa skaidroja, kāda veida izmaksas atbilstoši iepirkuma nolikumam bija iekļaujamas finanšu piedāvājuma sadaļā par sniedzamajiem pamata pakalpojumiem un kāda veida izmaksas bija iekļaujamas sadaļā par papildu pakalpojumiem.
Zvejniece skaidroja, ka lietā pasūtītāja RNP izsludināja atklātu konkursu “Siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope”. Iepirkumā piedāvājumu iesniedza arī “Rīgas siltums”, kuras piedāvājumu pasūtītāja atzina par neatbilstošu tehniskās specifikācijas un nolikumā izvirzītajām finanšu piedāvājuma prasībām.
“Rīgas siltums” finanšu piedāvājuma veidlapā papildu darbiem virknē pozīciju kā izmaksas bija norādījusi cenu 0,00 eiro, un pasūtītāja, izvērtējot pieteicējas argumentus par konkrēto cenu veidošanos, secināja, ka pieteicēja finanšu piedāvājuma pamata pakalpojumu sadaļu ir aizpildījusi neatbilstoši, jo tajā iekļāvusi izmaksas, kas bija jāiekļauj finanšu piedāvājuma sadaļā par papildu pakalpojumiem.
Pašvaldības SIA “Ventspils siltums” izsludinājusi iepirkumu par jaunu centralizētu siltumtīklu būvniecību Kuldīgas ielā un būvuzraudzības pakalpojuma nodrošināšanu.
Jaunas bezkanāla tipa siltumtrases būvniecība no rūpnieciski izolētiem cauruļvadiem paredzēta ēkām Kuldīgas ielā 134, kur atrodas bērnudārzs “Bitīte” un Kuldīgas ielā 138, kur taps daudzfunkcionālais pakalpojumu centrs. Kopējais plānotais siltumtrases garums būs nedaudz vairāk kā 900 metri.
Izsludinātajam iepirkumam par siltumtrases būvniecību piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 16.jūlijs. Piedāvājumi iesniedzami līdz plkst. 14.30 elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu apakšsistēmā www.eis.gov.lv, kurā tiešsaistes režīmā būs iespējams sekot līdzi arī iesniegto piedāvājumu atvēršanas procesam. Ārpus EIS e-konkursu apakšsistēmas iesniegtie piedāvājumi tiks atzīti par neatbilstošiem Iepirkuma prasībām.
Plānots, ka jaunbūvējamai ēkai Kuldīgas ielā 138 siltumtrases pieslēgums ar iespēju padot siltumenerģiju būs jānodrošina jau līdz šā gada 30.decembrim. Savukārt jaunbūvējamās siltumtrases būvdarbi ar teritorijas labiekārtošanu būs jāpabeidz līdz 2021.gada 31.maijam, bet objekta nodošana ekspluatācijā paredzēta līdz 2021.gada 31.jūlijam.
Tajā pat laikā izsludinātajam iepirkumam par būvuzraudzības nodrošināšanu piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 14.jūlijs plkst.14.00. Piedāvājumi cenu aptaujai iesniedzami pa e-pastu: iepirkumi.vsiltums@ventspils.lv vai arī klātienē Talsu ielā 84, Ventspilī.
Plašāk par iepirkumiem var uzzināt pašvaldības SIA “Ventspils siltums” mājaslapā: http://ventspilssiltums.lv
Informāciju sagatavoja Arnis Uzaris, Pašvaldības SIA “Ventspils siltums” valdes priekšsēdētājs.
Lai nodrošinātu labāku siltumenerģijas pārvades pakalpojumu kvalitāti, SIA “Baložu komunālā saimniecība” nākamnedēļ uzsāks siltumtrases rekonstrukcijas darbus Ķekavas novada Baložu pilsētā, kas noritēs Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Siltumtīklu modernizācija Titurgā” ietvaros.
Modernizējot siltumtrases Baložu pilsētā – Titurgas apkaimē, būtiskākais ieguvums būs siltumtīklu drošība un siltuma zudumu samazināšana, kas attiecīgi iedzīvotājiem ilgtermiņā samazinātu izmaksas par siltumenerģiju.
Kā informē SIA “Baložu komunālās saimniecība” projekta vadītājs Juris Piebalgs, tad būvdarbu laikā novecojušās siltumtrases tiks nomainītas uz jaunām. Kopējais plānotais rekonstruējamo siltumtrašu cauruļu garums ir 2967,40 m. Savukārt rekonstruējamo siltumtrases kopgarums ir 1483,70 m, tai skaitā, projekta ietvaros tiks rekonstruēta siltumtrase ar rūpnieciski izolētām caurulēm (zemē ieraktas) 789,90 m garumā un ēku pagrabos (tranzītā līdz siltummezgliem) 693,80 m garumā.
Siltumtrases rekonstrukcijas būvdarbi tiks saskaņoti vēl ar vienu citu Ķekavas novada pašvaldības šobrīd īstenoto projektu, proti, Uzvaras prospekta un Jaunatnes ielu pārbūves darbiem, kuru ietvaros tiks mainīti arī vecie apakšzemes inženiertīkli. Tā kā siltumtrases rekonstrukcijas projekts skar arī Uzvaras prospektu, tad pašvaldība ir uzdevusi abu šo projektu vadītājiem veikt abu projektu īstenošanu, abpusēji saskaņojot būvdarbus.
SIA “Baložu komunālā saimniecība” aicina iedzīvotājus būs saprotošiem un iecietīgiem pret būvdarbu laikā noteiktajiem ierobežojumiem, jo siltumapgādes tīklu rekonstrukcijas būvdarbi ir komplekss pasākums. Pašvaldības uzņēmums atvainojas jau iepriekš Baložu iedzīvotājiem un viesiem par būvdarbu laikā sagādātajām neērtībām.
Atkārtotā publiskā iepirkuma rezultātā siltumtrases nomaiņas būvdarbus veiks SIA “Siltumtehserviss”, bet būvuzraudzību – a/s “Inspecta Latvia”. Būvdarbu izmaksas ir lēšamas 479 820,62 eiro bez PVN, bet būvuzraudzības izmaksas – 11 875 eiro bez PVN. Saņemot pozitīvu atzinumu no Centrālās finanšu un līguma aģentūras, šī gada 17.jūnijā ir noslēgti būvdarbu un būvuzraudzības līgumi.
“Veicot projekta līguma grozījumus, pagarinot projekta īstenošanas termiņu, atceļot iepriekšējo iepirkumu rezultātus un veicot jaunus iepirkuma konkursus būvdarbiem un būvuzraudzībai, saskaņojot iepirkuma procedūras ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru, mums ir izdevies ietaupīt aptuveni 200 000 eiro no projekta sākotnējām izmaksām vai aptuveni 100 000 eiro no atceltā iepirkuma rezultātiem,” skaidro SIA “Baložu komunālā saimniecība” valdes priekšsēdētājs Zintis Šaicāns.
Siltumtrašu rekonstrukcijas projektu īsteno SIA “”Baložu komunālā saimniecība”, kurai pašvaldība ir deleģējusi nodrošināt komunālos, tostarp, siltumenerģijas pārvades pakalpojumus Baložu pilsētā. Tāpēc uzlabojot šo pakalpojumu kvalitāti, SIA “Baložu komunālā saimniecība” realizē Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu projektu “Siltumtīklu modernizācija Titurgā”. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” ietvaros saskaņā ar līgumu Nr. Nr. 4.3.1.0/17/A/011, kas 2018.gada 23.maijā tika noslēgts starp SIA “Baložu komunālā saimniecība” un Centrālo finanšu un līguma aģentūru. Kohēzijas fonda līdzfinansējums veido 40% no attiecināmajām izmaksām. Savukārt projekta lielāko finansējuma daļu – 60% – nodrošina Ķekavas novada pašvaldība, ņemot aizņēmumu Valsts kasē un to ieguldot SIA ‘Baložu komunālā saimniecība” pamatkapitālā.
Atgādinām – lai īstenotu šo projektu, SIA “Baložu komunālā saimniecība” kopumā veikusi divus būvdarbu iepirkumus. Pirmais iepirkums tika pārtraukts, jo tika pieņemts lēmums par iepirkuma uzvarētāju, neņemot vērā Centrālās finanšu un līguma aģentūras kā projekta atbildīgās iestādes iebildumus un negatīvo atzinumu par iepirkuma procedūru, līdz ar to apdraudot projekta īstenošanu un ES līdzfinansējuma saņemšanu. Toreiz par šiem būtiskiem pārkāpumiem siltumtrašu iepirkuma organizēšanā 2019.gada jūnijā no amata tika atbrīvota iepriekšējā SIA “Baložu komunālās saimniecības” vadība. Šobrīd SIA “Baložu komunālā saimniecība” vada Zintis Šaicāns, kura kandidatūra tika izvēlēta atklātā konkursa kārtībā.
Informāciju sagatavoja Vineta Vītoliņa, Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja.
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) izsludinājis iepirkumu par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 2021.gadam. Kopējais nepieciešamais rezervju apjoms ir 370 500 tonnas, kas atbilst 90 dienu degvielas kopējā importa daudzumam. Paredzamā iepirkuma līgumcena ir 16 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
BVKB direktore Svetlana Mjakuškina atzīst: “Birojs, centrālo krājumu pārrauga pienākumus veicot, ir īpaši rūpīgi izvērtējis iepriekšējo pieredzi valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanā un izstrādājis efektīvāko risinājumu šo rezervju iepirkšanai esošā regulējuma ietvaros. Taču drošības rezervju uzglabāšanas sistēma kopumā ir jāpārskata.”
Eiropas Savienības (ES) Direktīva 2009/119/EK Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, uzliek par pienākumu vienmēr uzturēt naftas produktu obligātās rezerves tādā daudzumā, kas atbilst 90 dienu vidējam importa daudzumam iepriekšējā kalendārajā gadā. Valsts naftas produktu rezervju uzglabāšana jāveic konkursā izvēlētiem uzņēmumiem, kas enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā apņemas Latvijai šos naftas produktus pārdot vajadzīgajā daudzumā.
BVKB iepirkumu plāno organizēt divās kārtās. Pirmās kārtas nosacījumi paredz kandidātu vērtēšanu Satversmes aizsardzības birojā un pieprasa atbilstību Aizsardzības un drošības jomas likuma prasībām, ņemot vērā arī kandidātu finanšu rādītājus un iepriekšējo pieredzi valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanā. Savukārt uz iepirkuma otro kārtu tiks aicināti pretendenti, kuri atbildīs nolikuma un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma nosacījumiem. Galvenie iepirkuma kritēriji būs viszemākā cena par vienas tonnas naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu vienam mēnesim bez PVN, nepārsniedzot kopējo līgumcenu. Tiks ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas ES dalībvalstis.
Iepirkumā aicināti piedalīties komersanti vai to apvienības, kuri savu darbību reģistrējuši ES dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu teritorijā ar nosacījumu, ka Latvijas naftas produktu drošības rezerves ir jāglabā ES dalībvalstu teritorijā un Latvijā. Valsts naftas produktu drošības rezervju apjomi un veidi tiks precizēti iepirkuma otrajā kārtā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes sagatavoto energobilanci par 2019.gadu.
Informācija par iepirkumu atrodama Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļa vietnē un Elektroniskajā iepirkumu sistēmā.
Attiecībā uz 2021.gada naftas produktu drošības rezervēm BVKB plāno īstenot ne vien apjoma, bet arī naftas produktu kvalitātes kontroli. Jau ziņots, ka birojs šī gada maijā uzsācis naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas vietu pārbaudes Latvijas teritorijā, kā arī plāno pārbaudīt ārzemēs uzglabātās rezerves, nolūkā pārliecināties par pieejamību valsts mēroga enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā.
2018.gada 12.decembrī Ekonomikas ministrija (EM) iepirkumā “Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts naftas produktu rezervju izveidei” līdz 2020.gada 31.decembrim noslēdza līgumus ar deviņiem komersantiem – SIA “Pirmas”, UAB “Okseta”, UAB “Baltic Petroleum”, SIA “Circle K Latvia”, AS “Ventbunkers”, SIA “RDZ Energy”, “Gunvor SA”, “Vitol SA” un “Mercuria Energy Trading SA”. Šobrīd 60% valsts degvielas drošības rezervju tiek uzglabātas Latvijā, bet 40% citviet Eiropā. 2020.gada aprīlī EM pilnvaroja biroju veikt drošības rezervju krājumu kontroli.
Kopš 2020.gada 1.janvāra BVKB pilda centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, organizējot iepirkumu drošības rezervju pakalpojumam valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, kā arī administrē šo pakalpojumu.
Informāciju sagatavoja Jūlija Eizenberga, Būvniecības valsts kontroles biroja sabiedrisko attiecību speciāliste.
AS “RĪGAS SILTUMS” jau tuvākajā laikā nākamajam finanšu gadam veiks apjomīgāko atjaunojamo energoresursu (šķeldas) iepirkumu uzņēmuma vēsturē. Šķeldas ražotāji aicināti sekot līdzi iepirkumiem mājas lapā www.rs.lv, lai sniegtu savu piedāvājumu.
Atklājot jaunos, augsti efektīvos, atjaunojamo energoresursu siltumavotus siltumcentrālēs “Imanta” (katlu jauda 40 MW) un “Daugavgrīva”(katlu jauda 8 MW), jau nākamajā finanšu gadā atjaunojamo energoresursu (šķeldas) apjoms AS “RĪGAS SILTUMS” kurināmā bilancē sasniegs 50%.
Atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums kurināmā bilancē tuvina Rīgu izvirzītajiem vides mērķiem. Rīga 2009.gadā pievienojās PILSĒTU MĒRU PAKTAM, kurā pausta vienpusēja apņemšanās līdz 2020.gadam par 20% samazināt ES radītās CO2 emisijas apjomu, kas panākams par 20% paaugstinot energoefektivitāti un līdz 20% palielinot atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā.
Reizē tas arī tuvina vienam no Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālajiem mērķiem – līdz 2030.gadam nodrošināt vismaz 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas galapatēriņā.
Līdz šim vienas sezonas vajadzībām uzņēmums iegādājās aptuveni 370 tūkst. MWh šķeldas, nākamajai tās apjoms plānots 533 tūkst. MWh. Tas ir lielākais kurināmā iepirkums uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.
AS “RĪGAS SILTUMS”, atbilstoši godīgai komercpraksei un kā to nosaka Latvijas likumdošana, nepieciešamo kurināmo iepērk atklātā konkursā, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.
Konkursa komisija atbildīgi izstrādājusi virkni nosacījumu, lai iegādātā šķelda atbilstu ne tikai enerģētiskajiem kritērijiem, bet lai tā būtu droša siltumenerģijas ražošanā, nepārsniedzot konkursā norādīto pieļaujamo radioaktīvo starojumu (1 bekerels/kg), kas noteikts, balstoties uz AS “RĪGAS SILTUMS” pasūtītā pētniecības projekta “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem” (turpmāk Pētījums) rekomendācijām.
AS “RĪGAS SILTUMS” pievērš īpašu uzmanību šķeldas drošības prasībām, saskaroties ar tās pelnu radioaktīvo piesārņojumu vairākus gadus atpakaļ, kad 2018.gadā rudens lietavu un plūdu izraisīto seku dēļ tika apgrūtinātas vietējās šķeldas piegādes, un AS “RĪGAS SILTUMS” bija spiesta veikt papildu iepirkumu procedūras, lai iegādātos importētu kurināmo. Lai arī importētajā šķeldā netika fiksēta paaugstināta radiācija, blīvajos pelnos tā tika konstatēta.
AS “RĪGAS SILTUMS”, ievērojot atbildīgas uzņēmējdarbības principus, nekavējoties pārtrauca siltumenerģijas ražošanu ar piesārņoto šķeldu. Lai novērstu šādas problēmas nākotnē SC “Ziepniekkalns” tika ierīkoti radiācijas detektēšanas sistēmas vārti, ievedamās koksnes šķeldas un izvedamo pelnu kontrolei. Tā ir vienīgā šāda veida sistēma Latvijas siltumapgādes uzņēmumu vidū, kas spēj noteikt gan pelnu, gan šķeldas starojuma līmeni.
AS “RĪGAS SILTUMS” šķeldas piegādes līgumos ieviesusi pieļaujamo starojuma līmeni 1 bekerels/kg, kas rekomendēts Pētījumā. Jāatzīmē, ka Lietuvā biomasas tirdzniecības biržā Baltijā “BALTPOOL” UAB pārdotās šķeldas starojums nedrīkst pārsniegt 30 bekerelus/kg. Izvērtējot kaimiņvalstu praksi, kā arī Pētījuma secinājumus un rekomendācijas, AS “RĪGAS SILTUMS” šķeldas piegādes līgumos noteikusi tādu pieļaujamo starojuma līmeni, kas ir drošs iedzīvotājiem un vidi saudzējošs. Kravas, kas neatbilst līgumā noteiktajām prasībām, tiek atgrieztas piegādātājam.
AS “RĪGAS SILTUMS” darbības vērtības ir droša darba vide darbiniekiem un vides saglabāšana rīdziniekiem, tālredzīga dabas resursu izmantošana, vienlaikus ierobežojot kaitīgo vides faktoru ietekmi gan uz cilvēkiem, gan dabu.
AS “RĪGAS SILTUMS” ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi.
77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Pilsētas siltumtīklu kopējais garums ir ap 800 kilometri, no kuriem 74% atrodas AS “RĪGAS SILTUMS” īpašumā.
Informāciju sagatavoja Linda Rence, AS “RĪGAS SILTUMS” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.
Kokapstrādes uzņēmums “Latvijas finieris” plāno investēt 150 000 eiro saspiestā gaisa sagatavošanas staciju modernizācijā rūpnīcā “Furniers” Bauskas ielā 60, Rīgā, liecina informācija “Firmas.lv”.
Iepirkumam tehniskajā specifikācijā teikts, ka investīciju projekts paredz sagatavot trīs esošo saspiestā gaisa ražošanas iekārtu un aprīkojuma nomaiņas inženiera dizainu un saskaņot to ar pasūtītāju, kā arī iekārtas piegādāt un uzstādīt, integrējot esošajā rūpnīcas saspiestā gaisa sistēmā.
Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2021.gada 31.maijam, piesaistot finansējumu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē” trešajā kārtā.
Pretendentiem iepirkumu konkursā piedāvājumi jāiesniedz līdz šā gada 9.martam.
Jau ziņotas, ka “Latvijas finiera” apgrozījums 2018.gadā bija 249,238 miljoni eiro, bet peļņa – 11,983 miljoni eiro.
“Latvijas finieris” ir reģistrēta 1992.gadā. “Latvijas finiera” pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana, pārdošana, produktu attīstība un saistīto pakalpojumu sniegšana.