Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Vērtē Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu

Finanšu ministrija

Pirmdien, 20. jūnijā, Finanšu ministrijas vadības pārstāvji tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, lai apspriestu Latvijas Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas gaitu un pirmo Latvijas iesniegto AF maksājuma pieprasījumu Eiropas Komisijā 201 miljona eiro apmērā (atskaitot priekšfinansējumu jeb avansu).

Atveseļošanas fonda līdzekļi sniegs būtisku pienesumu tādu patlaban īpaši aktuālu izaicinājumu risināšanā kā energoefektivitātes paaugstināšana un enerģētiskās neatkarības nodrošināšana, veicinot elektroapgādes sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas modernizāciju, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu, ērtāku, ātrāku un videi draudzīgāku sabiedrisko transportu,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

FM pirmo AF maksājuma pieprasījumu EK ir iesniegusi saskaņā ar noteikto laika grafiku šī gada 17. jūnijā, esot izpildītiem pirmajiem deviņiem AF plānā paredzētajiem rādītājiem likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās. Paredzēts, ka EK maksājuma pieprasījumu izskatīs divu mēnešu laikā, izvērtējot, kā Latvija ir izpildījusi šim maksājumam nepieciešamos atskaites punktus un mērķus.

Starp Latvijas izpildītajiem rādītājiem nevienlīdzība mazināšanas jomā minama likuma par īrnieku un izīrētāju tiesību līdzsvarošanu stāšanās spēkā, kas kā rādītājs ietverts Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajam pasākumam par Finansēšanas fonda izveidi zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Izpildīts rādītājs Izglītības un Zinātnes ministrijas pārziņā esošā pasākuma ietvaros, definējot kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus attiecībā uz minimālo izglītojamo skaitu un infrastruktūras pieejamību ar mērķi sakārtot vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu. Tāpat arī izpildīts Labklājības ministrijas pārziņā esošais punkts par Sociālo pakalpojumu uzlabošanas un attīstības plānu 2021.-2024. gadam.

Likuma varas, tai skaitā ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanas jomā minama kritēriju pieņemšana riskantu tirgus sektoru, klientu un pirkumu noteikšanai ar mērķi uzlabot iepirkumu kvalitāti un mazināt nepietiekamas konkurences un nekvalitatīvi sagatavotas dokumentācijas riskus, kas ir FM pārziņā. Pieņemti arī grozījumi publisko iepirkumu normatīvajos aktos konkurences veicināšanai. Kā arī izpildīts Iekšlietu ministrijas pārziņā esošs rādītājs, kas paredz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumu stāšanos spēkā.

Savukārt digitālās transformācijas jomā minama Satiksmes ministrijas atbildībā esošā vienota modeļa pieņemšana “pēdējās jūdzes” attīstībai. Ņemot vērā digitālās transformācijas procesu sabiedrībā, kā arī pandēmijas rezultātā  pieaugošo nepieciešamību veikt dažādus procesus (tostarp, izglītības jomā) attālināti, “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībai ir ļoti būtiska ietekme uz plašu sabiedrību, jo paredzēts nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumus ar ievērojami uzlabotu datu pārraides ātrumu ļoti lielam apjomam datu. Pieņemtas arī tehniskās prasības savienotai un automatizētai braukšanai. Tāpat arī apstiprināts MK noteikumu projekts par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību, ar šo izpildot AF plānā noteiktā pasākuma „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajiem skolēniem un izglītības iestādēs” atskaites punktu.

Saskaņā ar ES prasībām katrai dalībvalstij noteiktos termiņos EK ir jāiesniedz maksājumu pieprasījumi. Pieprasītais maksājums tiek ieskaitīts valsts budžetā ar nosacījumu, ja izpildīti un sasniegti konkrēti AF plānā noteikti mērķi un rādītāji gan reformu, gan investīciju veidā. Savukārt, lai saņemtu visu AF finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā, Latvijai līdz 2026. gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 214 mērķus un rādītājus, kas ir sadalīti 6 maksājumos reizi gadā no EK. Finansiāli apjomīgāko maksājuma pieprasījumu Latvija EK plāno iesniegt 2023. gadā 503 miljonu eiro apmērā, esot sasniegtiem 49 rādītājiem.

No katra maksājuma pieprasījuma Latvijai atskaita 13%, tā dzēšot EK 2021. gada septembrī Latvijai izmaksāto AF avansu jeb priekšfinansējumu 237,4 miljonu eiro apmērā. Attiecīgi, lai arī pirmais maksājuma pieprasījums ir par 231 miljonu eiro, budžeta ieņēmumos Latvijai paredzēts iemaksāt 201 miljonu eiro.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Uzņēmējdarbība

Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Ukraina paraksta Kopīgu paziņojumu par sadarbību tūrisma jomā

Ekonomikas ministrija

Šā gada 17.jūnijā Lietuvā, Viļņā, pirmajā Reģionālajā tūrisma samitā par mieru un atveseļošanu tikās par tūrismu atbildīgo ministriju pārstāvji un diplomāti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas, kā arī pārstāvji no Ukrainas Tūrisma attīstības valsts aģentūras. Samita laikā tika parakstīts piecu valstu Kopīgs paziņojums par sadarbību tūrisma jomā.

No Latvijas puses Samitā piedalījās un Kopīgo paziņojumu parakstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda.

Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud drošību un ekonomikas, tai skaitā tūrisma nozares, izaugsmi ne tikai Ukrainā, bet arī citās valstīs, tādēļ vienošanās par sadarbību, kopīgu interešu definēšana, solidaritāte, savstarpējs atbalsts un informācijas apmaiņa ir svarīgāka kā jebkad.  Piecu valstu kopīga vienošanās par sadarbību veicinās mierpilna un ilgtspējīga tūrisma sektora atveseļošanos ne tikai Ukrainā, bet arī tās kaimiņvalstīs, t.sk. Latvijā,” uzsver Andris Čuda.

Kopīgā paziņojuma mērķis ir solidāri atbalstīt Ukrainu tās tūrisma nozares atveseļošanā, sekmēt Krievijas Federācijas izslēgšanu no starptautiskajām tūrisma organizācijām, komitejām un programmām līdz Krievijas Federācija pārtrauc savu militāro darbību Ukrainā un izved savus militāros spēkus no Ukrainas teritorijas, veicināt tūrisma iestāžu un jomas ekspertu kontaktu dibināšanu, pieredzes un labās prakses apmaiņu, kā arī attīstīt un padziļināt draudzīgas attiecības tūrisma jomā starp samita dalībvalstīm.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Ja klients ir no Krievijas….. vai esat gatavi 5. jūlijam?

Autore: ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE ALISA LEŠKOVIČA 

Par to, ka Eiropas Savienība ir pieņēmusi tā saucamo “Sesto sankciju paketi” noteikti ir dzirdēts un lasīts daudz. Galvenā ziņa, ka Eiropas Savienība aizliedza naftas produktu importu no Krievijas. Tomēr šīs galvenās ziņas ēnā iespējams palika nepamanīta kāda cita, ne mazāk svarīga ziņa, kas skar daudzus uzņēmējus.

Proti, ir aizliegts tieši vai netieši sniegt Krievijas valdībai vai JURIDISKĀM PERSONĀM, VIENĪBĀM VAI STRUKTŪRĀM, KAS IEDIBINĀTAS KRIEVIJĀ sekojošus pakalpojumus:

1) grāmatvedības uzskaites,
2) revīzijas, tai skaitā tiesību aktos noteiktās revīzijas,
3) konsultācijas nodokļu jomā,
4) konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā;
5) sabiedrisko attiecību pakalpojumus.

Minētais aizliegums NEATTIECĀS UZ:

a) fiziskām personām (t.i., Krievijas pilsoņiem minētos pakalpojumus sniegt var);
b) Krievijas uzņēmumiem, kuri PIEDER Eiropas Savienības juridiskai personai;
c) Krievijas uzņēmumiem, kurus KONTROLĒ Eiropas Savienības juridiskās personas;
d) Krievijas uzņēmumiem, ja pakalpojumi ir nepieciešami, lai īstenotu tiesības uz aizstāvību tiesvedībā un tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Zemāk mazliet detalizētāk par katru no šiem izņēmumiem.
JA KRIEVIJAS UZŅĒMUMS PIEDER ES REĢISTRĒTAM UZŅĒMUMAM…

Aizliegums NEATTIECĀS uz Krievijā dibinātām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras PIEDER Eiropas Savienībā reģistrētai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai,
Atgādināšu, ka saskaņā ar Eiropas Savienības vadlīnijām, būt juridiskās personas, vienības vai struktūras īpašniekam nozīmē turēt valdījumā VISMAZ 50 % no juridiskās personas īpašumtiesībām vai arī būt to akciju/kapitāldaļu kontrolpaketes īpašniekam.

Tātad nekādus iepriekš minētos pakalpojumus sniegt nevar Krievijas uzņēmumam, kas PIEDER:

a) Vienai vai vairākām juridiskām personām un neviena no šīm juridiskām personām NAV DIBINĀTA ES DALĪBVALSTĪ;
b) vairākām juridiskām personām, no kurām viena ir dibināta ES dalībvalstī, bet tai pieder MAZĀK NEKĀ 50% no Krievijas uzņēmuma kapitāldaļām/akcijām;
c) vismaz 50% no Krievijas uzņēmuma pieder fiziskai personai – Krievijas (vai citas valsts) pilsonim.

JA KRIEVIJAS UZŅĒMUMS IR ES REĢISTRĒTĀ UZŅĒMUMA KONTROLĒ…

Tāpat aizliegums NEATTIECAS uz: Krievijā dibinātām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras pilnībā vai kopīgi KONTROLĒ Eiropas Savienībā reģistrēta juridiska persona, vienība vai struktūra.

Atgādināšu, ka pastāv vairāki kritēriji, kurus ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai juridisko personu kontrolē cita persona, tas ir, vai šī persona var un efektīvi īsteno izšķirošu ietekmi pār šo juridisko personu. Šie kritēriji ir sekojoši:

a) pilnvaras iecelt vai atcelt vairākumu no juridiskās personas administratīvās pārvaldes, valdes vai padomes locekļiem;
b) izmantot visus juridiskas personas vai vienības aktīvus vai to daļu;
c) solidāri dalīt juridiskas personas vai vienības finanšu saistības, vai garantēt tās;
d) ietekmēt juridiskās personas korporatīvo stratēģiju, darbības politiku, biznesa plānus, investīcijas, finanšu nodrošināšanu, cilvēkresursus un juridiskos jautājumus;
e) ieviest vai uzturēt mehānismus, lai uzraudzītu juridiskās personas vai tās vienības komercdarbību;
f) pastāv kādas citas norādes, piemēram, uzņēmuma adreses koplietošana vai tāda paša nosaukuma izmantošana, kas trešajām personām varētu radīt iespaidu, ka abi uzņēmumi vai to vienības patiesībā ir daļa no viena uzņēmuma.

Jāteic, ka ne vienmēr tas, cik % no visām kapitāldaļām/akcijām pieder personai, ir izšķirošais faktors tam, vai šī persona veic attiecīgā uzņēmuma kontroli. Arī tad, ja, piemēram, personai pieder 7% kapitāldaļas, bet tā veic kādu no iepriekš uzskaitītām darbībām, tad var tikt uzskatīts, ka šī persona faktiski veic kontroli pār uzņēmumu!

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Jums ir kāds klients – UZŅĒMUMS, kas ir dibināts Krievijā (un nav svarīgi, ka tas nav sankcionēts uzņēmums) – tad Jums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem un rūpīgiem par to, kādus pakalpojumus Jūs sniedzat vai plānojat sniegt šādam uzņēmumam.

Ja arī pēc rūpīgas pārbaudes Jums nerodas pārliecība pār to, vai tiešām ES dalībvalstī reģistrētai personai PIEDER vai tā kopā (ar vēl kādu ES reģistrētu uzņēmumu) vai atsevišķi KONTROLĒ Krievijas uzņēmumu – tad vairāk nekā ieteicams apsvērt, vai Jūs drīkstat kādu no iepriekš minētajiem pakalpojumiem sniegt! Pretējā gadījumā, Jūs riskējat ar kriminālatbildību un no šādiem pakalpojumiem gūto ienākumu konfiskāciju.

JA PAKALPOJUMI IR NEPIECIEŠAMI AIZSTĀVĪBAI TIESĀ …
Aizliegums NAV PIEMĒROJAMS, ja minētie pakalpojumi ir ABSOLŪTI NEPIECIEŠAMI, lai īstenotu tiesības uz aizstāvību tiesvedībā un tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Tātad, ja pie Jums vēršas Krievijas uzņēmums vai viņa advokāts ar lūgumu sniegt kādu no minētajiem pakalpojumiem tāpēc, ka tas ir nepieciešams aizstāvības īstenošanai kādā krimināllietā, vai arī tāpēc, ka tas ir nepieciešams, piemēram, administratīvajā lietā –strīdā ar VID – , tad šos pakalpojumus sniegt VAR, bet ar nosacījumu, ka tie ir ABSOLŪTI NEPIECIEŠAMI.

Ņemot vērā, ka jebkurš izņēmums ir tulkojams šauri, tad nebūtu attaisnojami gadījumi, kad minētie pakalpojumi tiek sniegti Krievijas uzņēmumam visos gadījumos, ja notiek tiesvedība vai tiesisks strīds ar iestādi, arī tādi, kuros grāmatveža vai revidenta palīdzība vai atzinums nav nepieciešami.

CIK ILGI VĒL VAR SNIEGT ŠĀDUS PAKALPOJUMUS
Ja Jums ir šādi klienti – Krievijā dibināti uzņēmumi, un neviens no izņēmumiem uz Jums neattiecas, tad Jums līdz 2022. gada 5. jūlijam ir jāizbeidz ar Regulu nesaderīgus līgumus, kuri noslēgti pirms 2022. gada 4. jūnija, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamos papildu līgumus.

Tādēļ esiet rūpīgi Klientu pārbaudē un izvēlē.

P.S. Līdzīgs aizliegums attiecās arī uz juridiskās adreses (uzņēmējdarbības vai administratīvās adreses) nodrošināšanas pakalpojumiem un pārvaldības pakalpojumiem trastiem, ja patiesā labuma guvējs ir no Krievijas.

Kategorijas
Nozares Uzņēmējdarbība

Konkurentu savstarpēja komunikācija – ko drīkst un ko nedrīkst

Konkurences padome

Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas pret Ukrainu un saistīto ieviesto sankciju rezultātā vairāku nozaru uzņēmēji ir saskārušies ar nopietniem šķēršļiem un apgrūtinājumiem to darbībai, piemēram, izejvielu deficītu, to cenu ievērojamu sadārdzināšanos, kā arī straujo degvielas cenu palielināšanos. Atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, koksnes kurināmais un pārtika, ir arī būtiski audzis pieprasījums, kas rezultējies ar cenu paaugstināšanos un dažos gadījumos – ar grūtībām saražot produktus nepieciešamajā daudzumā.

Ņemot vērā radušos situāciju, nozaru pārstāvji nereti komunicē savā starpā, piemēram, asociācijās, lai kopīgi apspriestu problēmas un meklētu tām risinājumus. Līdz ar to pašlaik uzņēmēju vidū aktuāls ir jautājums par to, kāda sadarbība konkurentu starpā ir atļauta, lai to savstarpējās komunikācijas un sadarbības rezultātā netiktu pārkāpts Konkurences likums.

Konkurences padome (turpmāk – KP) skaidro, ka komunikācija starp savā starpā konkurējošiem uzņēmumiem par apstākļiem, kas skar konkrēto nozari kopumā, pati par sevi nav aizliegta, ja netiek pārsniegtas konkurentu pieļaujamās sadarbības robežas, t.i., tiek ievērots Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vienošanās aizliegums.  

KP norāda,  ka katrs gadījums vērtējams individuāli, un noteiktos apstākļos kopēja tirgus dalībnieku, kas uzskatāmi par konkurentiem, komunikācija vai paziņojumi var nonākt KP redzeslokā. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem, kas saistīti ar komerciāli sensitīvu informāciju, ar uzņēmumu nākotnes plāniem un jebkādu citu informāciju, kas var ietekmēt konkurentu rīcību vai stratēģiju tirgū. Tādēļ uzņēmumiem jāvadās pēc turpmāk minētajiem principiem.

Tirgus dalībnieki drīkst:

apspriest nozares kopējās problēmas, tai skaitā organizēt lobiju; veidot kopīgus izejvielu iepirkumus, lai iegādātos lielāku preču apjomu, tādējādi saņemot zemākas cenas. Skatīt KP iepriekšējo paziņojumu par šo jautājumu;individuāli lūgt pircējam/piegādātājam pārskatīt esošos līgumus, ja pašreizējā politiskā un ekonomiskā situācija nebija paredzama, noslēdzot šos līgumus, un tā ir ietekmējusi tirgus dalībnieka spējas izpildīt līgumsaistības; apmainīties ar publiski pieejamu informāciju; vispārīgu informāciju, kur nevar identificēt informāciju par atsevišķu tirgus dalībnieku; un/vai vēsturisku informāciju, kas ir vecāka vismaz par gadu.

Tirgus dalībnieki nedrīkst:

apmainīties ar komerciāli sensitīvu informāciju. Komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū, un tā var saturēt datus gan par pagātni, gan esošo situāciju, gan nākotni. Piemēram, par komerciāli sensitīvu informāciju tiek uzskatīta informācija par cenām, cenu veidošanās noteikumiem, pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas apjomiem, tirgus daļām, teritorijām, piedāvājumiem, dalību aktuālajos vai plānotajos pasūtītāju organizētajos iepirkumos (informācija par piedalīšanos vai nepiedalīšanos, piedāvājuma līgumcenu un ietvertajiem nosacījumiem), tāpat specifiskiem piegādātājiem vai apakšuzņēmējiem, iepirkuma apjomu, iepirkuma cenu, iepirkuma noteikumiem utt. Iepriekš uzskaitītā informācija, ar ko uzņēmumi nedrīkst apmainīties, ir tikai piemērs nevis izsmeļošs saraksts. KP vērtē katru situāciju individuāli, atkarībā no tās konteksta;saskaņot savu rīcību vai stratēģiju tirgū, t.sk. vienoties par kopēju nostāju pret saviem partneriem, pircējiem, piegādātājiem.

Svarīgi atcerēties! Galvenais princips, kas tirgus dalībniekiem ir jāievēro – jebkuram tirgus dalībniekam sava komercdarbība, plāni un rīcība tirgū ir jāveido patstāvīgi un neatkarīgi.

Individuālu līgumu izpildes problēmu apspriešana kolektīvi ir pieļaujama izņēmuma gadījumos, kad:

  • problēma ir saistīta ar tirgus ietekmējošiem ārējiem krīzes apstākļiem, piemēram, degvielas cenu būtisku pieaugumu, u.c.;
  • un problēma ietekmē būtiskas nozares daļas dalībnieku līgumu izpildi, t.i., tās nav individuālu tirgus dalībnieku līgumu izpildes problēmas.

Šādās kolektīvās apspriedēs, piemēram, asociācijās, nedrīkst apspriest individuālu esošo līgumu nosacījumu analīzi vai nākotnes izmaiņu noteikšanu, kopīgi pieņemot par to lēmumu, kā arī šādas darbības nevar būt slēptas no tirgus. Tas ir būtiski visās nozarēs, bet it sevišķi nozarēs, kur tirgus dalībnieki ir atkarīgi no viena vai dažiem spēcīgiem pircējiem, un tādējādi asociācijas var būt kā mediators, kas iniciē risināt visu nozari ietekmējošas ekonomiskas problēmas, kas saistītas ar esošo līgumu izpildi. Vienlaikus individuālu līgumu pārskatīšanu, vienojoties par konkrētiem nosacījumiem, tirgus dalībniekiem jāveic patstāvīgi.

KP aicina rūpīgi vērtēt komunikāciju un sadarbību ar konkurentiem, un savas rīcības atbilstību Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam, veicot nepieciešamos soļus iespējama pārkāpuma nepieļaušanai. Papildu informācija pieejama KP izstrādātajā informatīvajā materiālā  Konkurences padomes vadlīnijās asociācijām un to biedriem par Konkurences likuma 11. pantā minētā aizlieguma ievērošanu, kur apkopota arī KP līdzšinējā prakse.

Neskaidrību gadījumā KP aicina uzņēmējus proaktīvi konsultēties ar KP. Tāpat saskaņā ar Konkurences likuma 11. panta trešo daļu tirgus dalībnieki pirms vienošanās noslēgšanas var iesniegt KP ziņojumu par paredzēto vienošanos un saņemt lēmumu par tās atbilstību Konkurences likumam.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Izveidojot lieljaudas vēja parkus Latvijā, elektroenerģijas cenas ievērojami samazināsies

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2022. gada 17. jūnijs, Rīga – Eiropas Komisija (EK) pirms mēneša nāca klajā ar ieteikumiem, kā dalībvalstīm ievērojami atvieglot procedūras atjaunīgās enerģijas ražošanai, sakot, ka, lai risinātu augsto enerģijas cenu kāpumu, ir būtiski strauji palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru. Atjaunīgā enerģija ir stūrakmens, uz kura balstās pārkārtošanās uz tīru enerģiju, turklāt bez kā nav iespējams sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, padarīt enerģiju cenas ziņā pieejamu un samazināt Eiropas Savienības (ES) atkarību no fosilajām degvielām un enerģijas importa.

Ministrs Artūrs Toms Plešs: “Skatoties uz pieaugošajiem elektrības rēķiniem, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk rast īstermiņa atbalsta risinājumus, kas ļaus vieglāk pārdzīvot gaidāmo apkures sezonu. Taču tikpat svarīgi ir rast ilgtermiņa risinājumus sadārdzinājuma mazināšanai. Vēja enerģijas izmantošana ir viens no risinājumiem, turklāt līdz šim šo resursu neesam pienācīgi apguvuši – Latvijā šobrīd ir viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms Baltijas valstu vidū. Piemēram, uzstādot turbīnas ar 800 megavatu jaudu, elektroenerģijas cena samazinātos aptuveni trīs reizes. Uzskatu, ka kavēties vairs nedrīkst.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), reaģējot uz energoresursu cenu kāpumu un Krievijas iebrukumu Ukrainā, izstrādāja likumprojektu, kas paredz strauji kāpināt atjaunīgo energoresursu jaudas, mazinot administratīvos un birokrātiskos šķēršļus lielu sauszemes vēja parku būvniecībai Latvijas teritorijā. Likumprojekts šobrīd tiek skatīts Saeimā un virzās uz pieņemšanu steidzamības kārtā.

Kā ziņots iepriekš, valdībā apstiprināts VARAM izstrādātais likumprojekts “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”. Iepriekš vēja parku izveide prasīja 3–4 gadus, tādēļ jaunais risinājums paredz šo laiku samazināt uz 6–8 mēnešiem. Likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, kas vienlaikus sekmēs arī intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu ietekmi uz iedzīvotājiem samazinājumu. Likumprojekts nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju (VES), kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, līdz brīdim, kad šī likuma ietvaros sasniegta VES kopējā jauda 1000 MW.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

VNĪ atver biroju publiskajam sektoram – pilotprojekts valsts iestāžu kopstrādei un biroju pārvaldes efektivitātei no 2. maija līdz 29. jūlijam

Valsts nekustamie īpašumi

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam. VNĪ pilotprojekta mērķis – sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar  Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti,” informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks. Kopš projekta uzsākšanas maijā, pirmajās nedēļās VNĪ birojā darba dienu aizvadījuši jau vairāk kā 150 viesdarbinieki. Iespēju izmantojušas vairākas ministrijas, tajā skaitā Ekonomikas, Zemkopības, Tieslietu, Izglītības un zinātnes un Veselības. Tostarp viesojušās arī padotības iestādes, kā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas autoceļu uzturētājs un citi uzņēmumi. VNĪ birojs šobrīd pielāgots, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darba dienu ikvienam, izmantojot individuālā un kopdarba zonas, sapulču un atpūtas telpas. Kopstrādes  pilotprojekts ikvienam publiskā sektora darbiniekam ir mērķtiecīgais solis uz priekšu, lai realizētu viedas darba vides konceptu valsts pārvaldē un modernas darba kultūras attīstību.

“Kopstrādes telpas un aktivitātēs-bāzēti biroji ir bijis aktuāls jautājums globālā mērogā vēl pirms pandēmijas iestāšanās, tomēr tās laikā strādāšanas veids ir mainījies neatgriezeniski, tādēļ šobrīd it īpaši nepieciešams mainīt un pielāgot esošās darba telpas, lai tās atbilstu iestāžu un darbinieku vajadzībām nākotnē. VNĪ ir saņēmusi vairākus lūgumus palīdzēt īstenot biroja pārmaiņu vadību un celt citu iestāžu darbinieku izpratni. VNĪ veic konsultācijas, analīzē ēku un to lietotāju vajadzības, piedāvā piemērotākos kopstrādes risinājumus un soļus to ieviešanai,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna. “Publiskās pārvaldes darbs ietekmē ikviena Latvijas cilvēka ikdienu, tāpēc ir svarīgi, ka modernā darba vidē strādā motivēti profesionāļi. Covid-19 pandēmija bija straujas pielāgošanās periods, kura laikā mums visiem bija jāatrod iepriekš maz izmantotas pieejas darba organizācijai. Tagad mēs varam izmantot gūtās mācības un virzīties uz darbiniekiem un vadītājiem piemērotāko modeli, kurā galvenais ir mērķis un rezultāts,” pauž Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Par darba dienu aktivitātēs-bāzētā birojā pieredzē dalās Valsts zemes dienesta personāla departamenta vadītāja Sarmīte Lūse, kura kopā 3 darbiniekiem testēja aktivitātēs bāzētas darba vides priekšrocības: “VNĪ ir moderns un pārdomāts birojs. Saskatām, ka šādu aktivitātēs-bāzētu biroju varētu ieviest arī Valsts zemes dienests, piemērojot to mūsu darba specifikai. Šādi biroji ir mūsu nākotne, pandēmijas laiks mums ir pierādījis, ka mēs varam strādāt attālināti, un, ka ofisa telpas var izmantot pēc īpašas vajadzības.”

Pieteikties kopstrādei VNĪ birojā, Talejas ielā 1, Rīgā valsts iestāžu pārstāvjiem iespējams kopstrade.vni.lv, reģistrējoties vismaz vienu dienu iepriekš, sekojoši saņemsiet apstiprinājumu un informāciju par ierašanās kārtību.

VNĪ paredz iespēju savu biroju koplietošanai valsts iestādēm piedāvāt arī nākotnē, tādējādi sekmējot arvien efektīvāku telpu izmantošanu, videi draudzīgu resursu patēriņu, kā arī finanšu ietaupījumu valsts budžetā. Tostarp šāds pakalpojums turpina attīstīt viedas darba vides konceptu publiskajā sektorā, kas pērn tika aizsākts ar VNĪ izstrādātajām “Publiskā sektora biroja izveides vadlīnijās”. Dokuments kalpo kā rokasgrāmata viedas darba vides ieviešanai, kurā VNĪ ietver savu un starptautisku pieredzi, izvirzot viedas darba vides faktoru kopumu, kas sekmē gudrāku strādāšanas veidu – digitālo rīku izmantošana, strādājot attālināti un birojā, pielāgojamība, nodrošinot modulāras un daudzfunkcionālas darba zonas, iekļaujoša vide un labiekārtojums, kas atspoguļo iekšējo kultūru un citi.

VNĪ ir pirmais veiksmīgais piemērs tam, ka iestāde var veiksmīgāk un daudz efektīvāk strādāt aktivitātēs-bāzētā birojā, pārvācoties no trīs ēkām uz vienu 2019. gada beigās. Pirmkārt, tas sekmē ietaupījumu valsts budžetā, kā arī pozitīvu ietekmi uz klimatu, samazinot kopējo izmantoto biroja platību par 45%, darba vietu skaitu par 30% un telpu uzturēšanā 5 gadu laikā ietaupot 900 tūkstošus eiro. Jau šobrīd fiksēts kopējais siltumenerģijas un elektroenerģijas pašpatēriņa samazinājums par 65%. Otrkārt, darba vides maiņai ir bijusi tieša ietekme uz  darbinieku labsajūtu un piesaistes rādītāju, kas pērn sasniedzis 75 indeksa punktus un ir krietni virs publiskā sektora vidējā rādītāja. Aktivitātēs-bāzētā biroja plānojums palīdz integrēties komandā, uzlabo informācijas apriti un sadarbību starp struktūrvienībām.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Kavētos nodokļus varēs nomaksāt piecu gadu laikā

Saeima

Saeima ceturtdien,16.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kādā varēs veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Iepriekš šos maksājumus varēja sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. 

Atkārtoti termiņa pagarinājumu kavēto nodokļu nomaksai Valsts ieņēmumu dienestam varēs lūgt par tiem kavētajiem maksājumiem, kuru samaksas termiņš iepriekš jau ir bijis pagarināts, paredz grozījumi. 

Termiņa pagarinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka ir virkne nodokļu maksātāju, kuri joprojām nav atguvušies no Covid-19 izraisītās krīzes un nevar sekmīgi izpildīt kavētās nodokļu saistības, jo viņu ieņēmumu apjoms nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tāpat arī jāņem vērā, ka Latvijas ekonomiku ir ietekmējuši jauni satricinājumi, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, teikts grozījumu anotācijā.  

Atkārtota nodokļu samaksas termiņa pagarināšana uzņēmējiem, kurus skārušas ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, ļaus saglabāt maksātspēju un attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī saglabāt darba vietas, veikt kārtējos nodokļu maksājumus un samaksāt kavētos nodokļus, pauduši likumprojekta autori. 

Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.augustā.

Kategorijas
Nozares Pētniecība un izstrāde

Tiek izsludināts projektu konkurss aktivitātē “Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai”

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija, saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda padomes 2022. gada 12.maija sēdes lēmumu izsludina projektu konkursu aktivitātē “Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai”. Konkursa mērķis – finansiāli atbalstīt sadarbības projektu īstenošanu 2022./2023.gadā, lai radītu praktiski izmantojamus rezultātus vides aizsardzības politikas veidošanā un/vai  īstenošanā.

Konkursā tiek atbalstītas aktivitātes, kas atbilst šādiem pamatkritērijiem:

– Vadlīniju, metodoloģijas, rekomendāciju, tehnoloģisko risinājumu izstrāde, pilnveidošana un ieviešana;

– Profesionālo zināšanu un prasmju attīstīšana / papildināšana;

– Datu ieguve, analīze un digitalizācija vides politikas veidošanai, ieviešanai un/vai rezultātu novērtēšanai;

– Līdzšinējās vides politikas rezultātu un labās prakses demonstrācijas projektu īstenošana;

– Uz specifiskām mērķgrupām vērsti informatīvi izglītojoši pasākumi par vides prasību ievērošanu;

– Pilotprojektu realizācija prioritārajās vides politikas jomās – ekosistēmu pakalpojumi, aprites ekonomika, adaptācija klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu mazināšanas risinājumi (t.sk., bet ne tikai, izstrādāt un testēt praktiskus risinājumus prioritāro vides problēmu risināšanai, labās prakses demonstrācijai un praktisku priekšlikumu sagatavošanai projekta rezultātos ieinteresētajām pusēm / tiešajiem lietotājiem);

– Dabas tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīkla izvērtējums – sociāli ekonomiskais pienesums;

– Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanas aspekti.

Projekta iesniedzējs / īstenotājs var būt:

  • Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums,
  • Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija.

Projekta aktivitātes projekta īstenotājam ir jāīsteno sadarbībā ar vienu no konkursa nolikumā noteiktajām projekta sadarbības iestādēm ne ilgāk kā līdz 2023.gada 30.septembrim. 

Konkursā kopējais pieejamais finansējums ir EUR 850 000. Maksimālais viena projekta finansējuma apjoms no Fonda līdzekļiem – EUR 60 000.

Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2022.gada 10.jūnijs.

Projektu konkursa nolikums un tā pielikumi ir pieejami sadaļā – Projektu konkursu nolikumi.

Jautājumu gadījumā lūdzam rakstīt uz lvaf@vraa.gov.lv .

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Saeima galīgajā lasījumā atbalsta akciju sabiedrību reformu

Tieslietu ministrija

Ceturtdien, 16. jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to darbības caurspīdīgumu.

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Jaunās izmaiņas tiesiskajā regulējumā ikvienam nodrošinās piekļuvi informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem, tādējādi veicinot caurspīdīgumu akciju sabiedrību darbībā. Reformas mērķis ir sekmēt lielāku aktivitāti akciju sabiedrību dibināšanā, labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un investīciju piesaisti. Līdz ar to investīciju pieplūdums un ekonomiskā aktivitāte veicinās arī Latvijas iedzīvotāju pārticību.”

Līdzšinējais normatīvais regulējums ļāva akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, padarot iespējamu negodprātīgu un pretlikumīgu rīcību, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme norāda, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti necaurspīdīguma dēļ.

Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Savukārt akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos, Uzņēmumu reģistrā ir jāsniedz informācija par lielākajiem akcionāriem, un tā ir sniedzama, tiklīdz akcionāri ir informējuši akciju sabiedrību par akciju iegūšanu.

Vienlaikus grozījumi paredz virkni jaunumu, kuru mērķis ir modernizēt un atvieglot gan akciju sabiedrību, gan SIA procedūru veikšanu. Ar grozījumiem tiek modernizēta akcionāru sapulču sasaukšanas kārtība, kā arī akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentu pieejamība un akcionāru sapulces norises kārtība, piemēram, akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentus nodrošinot primāri elektroniskā vidē, nevis papīra formātā sabiedrības juridiskajā adresē.

Grozījumu stāšanās spēkā ir plānota 2023. gada 1. jūlijā, lai dotu iespēju akciju sabiedrībām  gada laikā iesniegt visu nepieciešamo informāciju Uzņēmumu reģistram. Akciju sabiedrības, kuras nebūs izpildījušas šo pienākumu un nebūs atklājušas savus akcionārus, varēs tikt pakļautas to darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra.

Ar grozījumiem Komerclikumā var iepazīties šeit.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Pašvaldības

Valsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta jaunā Pašvaldību likuma projektu

Saeima

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 15.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja jaunā Pašvaldību likuma projektu. Likums iecerēts, lai nodrošinātu demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību. 

Likuma projekts noteic pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras. Tāpat paredzēts stiprināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēt pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.  

Jauns vietējo pašvaldību likums ir nepieciešams, jo kopš 1994.gada, kad pieņemts šobrīd spēkā esošais likums “Par pašvaldībām”, ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē un līdz ar to daļa no esošā regulējuma normām ir novecojušas, neefektīvas un esošajai sistēmai neatbilstošas, atzīmēts likuma projekta anotācijā. 

Izmaiņas pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā arī nepieciešamas saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc aktīvākas sabiedrības iesaistes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem instrumentiem, lai nodrošinātu viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos ar pašvaldību darbību saistītos jautājumos, deputātiem iepriekš akcentēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. 

Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā, kā viena no līdzdalības formām paredzēta iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās plānotas kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas, kuru uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē. Plānots, ka pašvaldība iedzīvotāju iesaistei varēs izmantot līdzdalības budžetu, ko varēs izmantot sabiedrības ierosināto teritorijas attīstības projektu īstenošanai. Par finansējuma izlietojumu lems paši pašvaldības iedzīvotāji. 

Likumprojekts paredz, ka turpmāk vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija būs oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Šāda kārtība nodrošinās vienkāršāku un ērtāku informācijas pieejamību plašākam sabiedrības lokam, kā arī pašvaldību darbības uzraudzības institūcijām, teikts likumprojekta anotācijā. Patlaban pašvaldības var izvēlēties – saistošos noteikumus un paskaidrojuma rakstus publicēt oficiālajā izdevumā, vietējā laikrakstā vai bezmaksas pašvaldības izdevumā. 

Plānots, ka jaunais Pašvaldību likums stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. 

Likuma projekts trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.