Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Skaidrojumi regulējumam no 2023.gada 1.janvāra

Iepirkumu uzraudzības birojs

Līdz ar grozījumiem publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, esam atjaunojuši un izstrādājuši jaunus skaidrojumus, kas palīdzēs to piemērošanā.

Infografikās īsumā apkopoti grozījumi:

Atjaunotie un izstrādātie skaidrojumi: 

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Autoratlīdzību saņēmējiem nākamgad saglabāsies līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība

Saeima

2023.gadā autoratlīdzību saņēmējiem tiks saglabāta līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība, paredz Saeimā ceturtdien, 1.decembrī, steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi noteic, ka vēl līdz nākamā gada beigām autoratlīdzību saņēmēji varēs nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – par viņiem tāpat kā līdz šim nomaksās autoratlīdzības izmaksātājs. Iepriekš bija noteikts, ka no 2023.gada autoratlīdzību saņēmējiem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem un pašiem jāveic nodokļu nomaksa.

Izmaiņas likumā rosinātas saistībā ar saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošanu autoratlīdzību saņēmējiem, anotācijā norādījuši grozījumu autori.    

Saistītus grozījumus Saeima šodien pieņēma arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Vide un asenizācija

Saeima pieņem grozījumus Klimata un enerģētikas ministrijas izveidei

Saeima

Lai ieviestu Klimata un enerģētikas ministriju un ministra amatu, Saeima ceturtdien, 1.decembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā.

Likuma grozījumu mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību. Tāpat iecerēts veidot spēcīgu, profesionālu un kompaktu valsts pārvaldi, teikts likumprojekta anotācijā.

Ministriju veidos, pārceļot uz jaunveidojamo ministriju no Ekonomikas ministrijas struktūrvienības, kas izstrādā, organizē un koordinē enerģētikas jautājumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, valdības struktūrai ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm. Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā nozares ministra portfelis un atsevišķas ministrijas izveidošana tiek vērtēta pēc tā, cik būtiski pieaug konkrētās politikas nozares prioritātes. Ar grozījumiem par vienu no šādām jomām paredzēts noteikt klimatu un enerģētiku.

Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu šo politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz šim politiskā atbildība par klimatu bija noteikta ministram, kas atbild arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību, uzsver likumprojekta autori.

Tāpat likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka sekmīga enerģētikas politikas īstenošana ir kritiska visai sabiedrībai, īpaši ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un tam sekojošo enerģijas piegāžu uz Eiropu pārtraukšanu. Nepieciešams veltīt īpašu uzmanību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un tam, lai atteiktos no fosilajiem energoresursiem. Līdz šim par enerģētikas politiku atbildēja ekonomikas ministrs.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Svarīgi: ES fondu projektu portāla pāreja uz autentifikāciju ar paaugstinātas drošības līdzekļiem

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Svarīga informācija visiem ES fondu projektu portāla jeb Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmas (KPVIS) lietotājiem: autorizācija ar lietotājvārdu un paroli būs iespējama līdz 02.01.2023. Pēc tam autorizācija būs pieejama tikai ar Vienotās pieteikšanās moduļa (VPM) paaugstinātas drošības autentifikācijas rīkiem, tādēļ lūdzam savlaicīgi pārliecināties, ka Jums tie ir pieejami.

Saistībā ar pieaugošajiem kiberdraudiem šobrīd Latvijā viens no drošākajiem pieslēgšanās veidiem ir VPM piedāvātie autentifikācijas rīki, t.i.,  autentifikācija ar e-parakstu vai eID, vai e-paraksts Mobile.

Informējam, ka pēc 02.01.2023. lietotāju paroles KPVIS tiks deaktivētas un sistēmai varēs pieslēgties tikai ar  šiem autentifikācijas rīkiem:

  • Informācija par to, kas ir eID un kā to iegūt, pieejama šeit. No 2023.gada 1.maija eID karte būs obligāta visiem Latvijas iedzīvotājiem.
  • Informācija par to, kas ir eParaksts un kā to iegūt, pieejama šeit.
  • Informācija par to, kas ir eParaksts mobile un kā to iegūt, pieejama šeit.
Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Statistika

Ekonomikas lejupslīdi trešajā ceturksnī noteicis kritums vairumtirdzniecībā un būvniecības apjomu samazināšanās

Finanšu ministrija

Latvijas ekonomikas izaugsmei 2022. gada laikā aizvien bremzējoties, iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, samazinājies par 0,6%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem IKP samazinājies par 1,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šis samazinājums bijis tieši tāds pats, kā pirms mēneša rādīja IKP ātrā novērtējuma dati.

Lai arī izaugsmes tempi gada laikā arvien samazinājušies un trešajā ceturksnī jau piedzīvots kritums, negatīvie faktori bijuši tādi paši kā iepriekšējos ceturkšņos un būtiskākā negatīvā ietekme uz IKP samazinājumu trešajā ceturksnī bijusi vairumtirdzniecības un būvniecības nozarēm, kur piedzīvots attiecīgi 23,0% un 13,6% kritums pret pagājušā gada trešo ceturksni. Nozīmīga loma bijusi arī produktu nodokļu apjoma samazinājumam par 7,6%, un atšķirībā no gada pirmajiem ceturkšņiem izaugsme vairs nav vērojama apstrādes rūpniecībā, kas trešajā ceturksnī samazinājusies par 1,6%.

Ja vairumtirdzniecībā kritums lielā mērā saistīts ar darījumu ierobežošanu ar Krieviju, būvniecības nozari vistiešāk skāris izmaksu pieaugums, kavējot darbu izpildi vai liekot atteikties no jauniem projektiem. Izmaksu pieaugums un ārējā pieprasījuma vājināšanās sākusi ietekmēt arī apstrādes rūpniecību, kur kritumu trešajā ceturksnī piedzīvojušas abas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrāde un pārtikas produktu ražošana, samazinoties attiecīgi par 9,0% un 2,0%.

Vienlaikus pakalpojumu nozares, tajā skaitā tās, kuru darbība visvairāk bija ierobežota Covid-19 pandēmijas laikā, turpina uzrādīt ļoti spēcīgus pieauguma tempus. Vislielākā pozitīvā ietekme trešajā ceturksnī bijusi informācijas un komunikāciju nozares pieaugumam par 14,2%. būtisks kāpums bijis izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 33,1%, komercpakalpojumu nozarēs – par 13,2% un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 26,2%.

Līdzīgi arī IKP izlietojuma puses dati parāda joprojām samērā spēcīgu privātā patēriņa pieaugumu, tam salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni palielinoties par 5,5%, ko nodrošinājusi pakalpojumu nozaru darbības atjaunošanās pēc pandēmijas ierobežojumiem. Ļoti spēcīga izaugsme saglabājusies eksportā – par 12,3%, kamēr  investīciju apjomi līdz ar problēmām būvniecībā un augot privāto investoru piesardzībai, palielinājušies tikai ļoti mēreni – par 0,4%, un mērens pieaugums bijis arī valdības patēriņā – par 1,6%.

2022. gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā ekonomikas izaugsme veidojusi 2,4%, taču ceturtajā ceturksnī prognozējams vēl nedaudz lielāks ekonomikas kritums, ko noteiks straujā cenu kāpuma pieaugošā negatīvā ietekme uz privātā patēriņa apjomu. Vājinās arī ārējais pieprasījums, un visa šī gada laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un straujā energoresursu cenu kāpuma pasaules tirgos, gan pasaules, gan Eiropas Savienības valstu ekonomikas izaugsmes prognozes ir tikušas pastāvīgi samazinātas.

Ņemot vērā trešā ceturkšņa IKP datus, kas parādīja straujāku ekonomikas sabremzēšanos, kā arī zemākus pasaules ekonomikas un Latvijas partnervalstu ekonomikas izaugsmes tempus, Finanšu ministrija pašlaik aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes, pārskatot uz leju IKP pieauguma tempus 2022. un 2023. gadam.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Uzņēmumi var pieteikties atbalsta programmai Apvienotajos Arābu Emirātos

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un citiem partneriem izstrādājusi īpašu iniciatīvu “The Entrepreneurial Nation”, kuras laikā tiks veicināta Tuvo Austrumu un Eiropas sadarbība uzņēmējdarbībā. Iesaistīties iniciatīvā aicināti arī Latvijas uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti iepazīt AAE tirgus sniegtās iespējas, kā arī darbojas ar  tehnoloģijām un mobilitāti, aprites ekonomiku, zaļajām inovācijām vai biomedicīnu saistītās jomās.

Iniciatīva radīta ar mērķi dot iespēju abu pušu uzņēmējiem iegūt jaunu pieredzi Tuvo Austrumu un Eiropas tirgos. Starptautiskās izstādes “EXPO 2020” laikā tika panākta vienošanās par divpusēja akseleratora izveidi starp Latvijas un AAE uzņēmumiem. “Ar šīs programmas starpniecību vēlamies attīstīt valstu divpusējās ekonomiskās attiecības. 15 uzņēmumiem no Latvijas būs iespēja tuvāk iepazīt Tuvo Austrumu reģionu, izmantojot tās atbalsta iespējas, kuras tiek piedāvātas vietējiem uzņēmējiem. Savukārt 15 AAE uzņēmumi, kuri specializējušies tehnoloģiju vai citās viedo specializāciju jomās, iekļausies Latvijas uzņēmējdarbības vidē, kas paver iespējas Eiropā,” tā programmas būtību skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Lai pieteiktos dalībai, Latvijas uzņēmumiem ir jādarbojas kādā no RIS3 nozarēm un tas nedrīkst būt jaunāks par vienu gadu, kā arī Tuvajiem Austrumiem ir jābūt vienam no prioritārajiem tirgiem. Latvijas uzņēmumiem, kuri pieteikušies dalībai iniciatīvā un atbildīs izvirzītajiem kritērijiem, sadarbībā ar LIAA tiks nodrošināts pārstāvētajai nozarei atbilstošs AAE mentors, kurš sniegs konsultācijas, uzsākot tirgus apguves aktivitātes. Uzņēmumiem tiks nodrošināta informācija par AAE fondu iespējām un pieejamajiem grantiem konkrētajā tirgū, kā arī informācija par tirgus analīzi un tā specifiku. Dalība iniciatīvā noteikti paredz tīklošanās iespējas, kas ļautu dibināt jaunus kontaktus un potenciālās sadarbības starp abu valstu uzņēmējiem – tas tiks nodrošināts, rīkojot dažādus sadarbības partneru pasākumus. Iniciatīvas laikā Latvijas uzņēmumiem tiek dota iespēja izmēģināt savu potenciālu un darbības paplašināšanu Tuvo Austrumu tirgū, vēršot uzmanību ilgtspējīgu ideju attīstībai dažādu tehnoloģiju jomās, biomedicīnā un citās nozarēs.

Kritērijiem atbilstošie AAE uzņēmumi pēc atlases varēs saņemt LIAA atbalsta pakalpojumus, konsultācijas, kamēr AAE Ekonomikas ministrija nodrošinās atbalstu uzņēmuma mārketinga aktivitātēm, kas ļautu pavērt iespējas arī Latvijas atpazīstamībai Tuvajos Austrumos.

LIAA šajā iniciatīvā darbosies kā kontaktpunkts un “vienas pieturas aģentūra”, kas palīdzēs investoriem un emirātu uzņēmējiem izstrādāt pielāgotus risinājumus Latvijas un Eiropas tirgus apgūšanai. Tāpat nozīmīga loma šīs iniciatīvas attīstībā būs LIAA pārstāvniecībām Eiropā, kas konsultē par uzņēmēju iespējām konkrētas valsts vai reģiona tirgū. LIAA sniegs konsultācijas par tirgus izpēti, dažādu nozaru potenciālu un uzņēmuma reģistrēšanu Latvijā, kas ir arī viens no svarīgākajiem nosacījumiem uzņēmuma dalībai iniciatīvā. Uzņēmumi Latvijā saņems nozarei atbilstošu mentoru vai kontaktpunkta atbalstu, kā arī dos ieskatu par Latvijas uzņēmējdarbības vides specifiku un juridiskajiem nosacījumiem iniciatīvas periodā.

Zināms, ka šajā gadā Dubaijā, AAE, noslēdzās pasaules izstāde “EXPO 2020”, kurā ar pozitīviem rezultātiem piedalījās arī Latvija. LIAA pārstāvniecības vadītāja AAE Inga Ulmane ir pārliecināta, ka šī iespēja būs gana vilinoša Latvijas uzņēmumiem. “Tuvo Austrumu reģions ir samērā eksotisks, jo tajā nav mums pierastās rietumu biznesa kultūras un patēriņa tendenču, tomēr nu jau tas ir samērā viegli sasniedzams ar mūsu nacionālās aviolīnijas tiešo avioreisu, kā arī Latvijas uzņēmēji, intensīvi piedaloties “Expo2020” aktivitātēs, ir pieredzējušāki tā apguvē un izpratnē. Lai arī Latvijas dalība “EXPO 2020” tika atzinīgi novērtēta un pamanīta, konkurence tirgū ir kļuvusi piesātinātāka un tirgus apguve prasa lielu pacietību un mērķtiecīgu gatavošanos. Dažādu nozaru uzņēmumi ir jau dibinājuši jaunus kontaktus un noslēguši sadarbības līgumus, kas pavēra jaunas iespējas abu valstu uzņēmējdarbības attīstībai. Reģionā saredzam augošu potenciālu, tādēļ esam gandarīti, ka šis divpusējais akselerators, uz kura izveidi strādājām vairākus gadus, ir radīts tieši tagad, kad Tuvie Austrumi tiek atzīti par vieno no ekonomiski pozitīvākajiem globalajiem tirgiem un ceram, ka ar AAE valsts iestāžu iesaisti lielo klientu uzrunāšana būs efektīvāka un operatīvāka,” tā I.Ulmane.

“The Entrepreneurial Nation” iniciatīva ir vērsta uz tādām nozarēm kā mobilitāte, tehnoloģijas, zaļās inovācijas, aprites ekonomika un biomedicīna. Tieši šīs nozares definētas kā Latvijai prioritārās investīciju piesaistes un eksporta attīstības jomā. Šāda iniciatīva var pavērt iespējas Latvijas un AAE sadarbībai arī pētniecības un attīstības jomā.

Plašāka informācija par uzņēmēju dalības kritērijiem un iniciatīvu pieejama AAE Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Plašāka informācija par interesējošajiem jautājumiem pieejama LIAA Klientu apkalpošanas nodaļā: jautajumi@liaa.gov.lv. Latvijas uzņēmumi pieteikties dalībai programmā var platformā https://business.gov.lv/.

Kategorijas
Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Grozījumi kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumos no 2023.gada 1.janvāra

Iepirkumu uzraudzības birojs

2023.gada 1.janvārī stājas spēkā būtiski grozījumi  kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumos.

Lai būtu vieglāk izprast izslēgšanas noteikumu piemērošanu no 2023. gada 1. janvāra, Iepirkumu uzraudzības birojs sagatavojis gan izvērstu skaidrojumu, gan videolekciju, kas skaidro Publisko iepirkumu likuma 42. pantā (arī Publisko iepirkumu likuma 9.panta astotajā daļā) noteikto normu piemērošanu, tāpat arī skaidrota PIL 43. panta (uzticamības nodrošināšana) piemērošana.

Skaidrojumu var piemērot arī attiecībā uz pārējiem publiskos iepirkumus regulējošajiem likumiem tiktāl, ciktāl regulējums atbilst Publisko iepirkumu likumam.

Skatīt skaidrojumu:

Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi (no 2023)

Grozījumi:

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Likumdošana, normatīvie akti

KP tirgus uzraudzībā skaidro saistītu uzņēmumu dalības iepirkumos riskus un sniedz priekšlikumus savstarpēji saskaņotu darbību risku mazināšanai

Konkurences padome

Konkurences padome (KP) nereti saņem iepirkumu organizētāju lūgumus skaidrot, ko darīt situācijās, kad iepirkumos piedāvājumus iesniedz gan formāli, gan neformāli saistīti uzņēmumi, un vai šādās situācijās, kad saistītie uzņēmumi iesniedz piedāvājumus vienā iepirkumā kā konkurenti, piedāvājumi ir sagatavoti neatkarīgi un patstāvīgi. Ņemot vērā, ka KP vairākkārt ir skaidrojusi šo situāciju saistībā ar AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) organizētajiem iepirkumiem par kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumu, KP īstenoja tirgus uzraudzību, izmantojot šo tirgu kā piemēru, lai skaidrotu pasūtītājam un uzņēmumiem, kā šādās situācijās rīkoties.

Tirgus uzraudzības mērķis bija iegūt informāciju par saistīto uzņēmumu dalību LVM organizētajos iepirkumos, to saistību jeb kā tie paši sevi pozicionē konkrētajā tirgū, kā tie glabā katrs savu komercnoslēpumu un nodrošina neatkarīgu piedāvājumu sagatavošanu iepirkumiem un vai viens otru uzskata par konkurentiem konkrēti LVM iepirkumos par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Ņemot vērā uzņēmumu sniegtās atbildes, KP izstrādāja secinājumus un priekšlikumus gan pasūtītājam, gan tirgus dalībniekiem, lai mazinātu neskaidrību tirgū par saistītu uzņēmumu dalību iepirkumos.

Pienākums piedāvājumus iepirkumos sagatavot un iesniegt neatkarīgi

LVM iepirkumos par kokmateriālu pārvadāšanu piedalās gan uzņēmumi, kas saskaņā ar Konkurences likumu ir atzīstami par neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, gan uzņēmumi, kas Konkurences likuma izpratnē ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku. Konkurences likumā  noteiktais vienošanās aizliegums neattiecas uz uzņēmumiem, kas atzīstami par vienu tirgus dalībnieku, līdz ar to rodas situācijas, kad šādi uzņēmumi, sasvstarpēji saskaņojot dalības noteikumus vai pašus piedāvājumus iepirkumos, var palikt nesodīti.

Neatkarīgi, vai tirgus dalībnieki ir atzīstami par vienu tirgus dalībnieku vai neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, tie savstarpēji konkurē pirms piedāvājumu iesniegšanas un piedāvājumu iesniegšanas brīdī pasūtītājam un tiem ir jānodrošina, ka piedāvājumi ir sagatavoti neatkarīgi un patstāvīgi, neatklājot viens otram savus plānus saistībā ar dalību iepirkumos, t.sk. glabā katra uzņēmuma komercnoslēpumu. Tas noteikts gan Konkurences likumā, gan Publisko iepirkumu likumā.  

Pasūtītājam ir jāizvērtē uzņēmumu sadarbības riski un jāmotivē uzņēmumus iepirkumā iesniegt patiesi konkurējošus piedāvājumus

Pastāv vairākas pazīmes, kas var liecināt, ka uzņēmumi, kas ir atzīstami par vienu tirgus dalībnieku, piedāvājumus iepirkumā nav sagatavojuši neatkarīgi, piemēram, viena un tā pati amatpersona lemj par vairāku uzņēmumu dalību iepirkumos, viena un tā pati amatpersona paraksta vairāku uzņēmumu iesniedzamos piedāvājumus vai parakstās par iesniegšanu Elektroniskā iepirkumu sistēmā, vienam no grupas uzņēmumiem nepieder neviens transporta līdzeklis, ar ko nodrošināt LVM nepieciešamo pakalpojumu, un tas transporta līdzekļus nomā no otra grupas uzņēmuma, kas arī piedalās tajos pašos iepirkumos, tādējādi ir pamatotas aizdomas, ka uzņēmumi viens otru pirms piedāvājuma iesniegšanas ir informējuši par saviem nākotnes plāniem attiecībā uz dalību iepirkumos.

Tāpat, ja neatkarīgi tirgus dalībnieki, piemēram, atrodas vienās un tajās pašās telpās, tiem ir kopīgi nodarbināti darbinieki, to starpā notiek regulāra sadarbība, piemēram, par savstarpēju kokvedēju nomu, par ko nav sniegta informācija pasūtītājam, tad pasūtītājam  var rasties bažas par iespējamu informācijas apmaiņu saistībā ar uzņēmumu dalību iepirkumos un par to, vai uzņēmumi ir sagatavojusi piedāvājumus iepirkumam neatkarīgi.

Vienlaikus, arī pasūtītājs var īstenot papildu darbības, kas radītu lielāku skaidrību par konkurences apstākļiem iepirkumos gan pašam pasūtītājam, gan arī tirgus dalībniekiem. Piemēram, pasūtītājs papildinot nolikumu, var pieprasīt vairāk informācijas no tirgus dalībniekiem attiecībā par to savstarpējo saistību un motivēt uzņēmumus iepirkumā iesniegt vienu kopīgu piedāvājumu, nevis dažādus pieteikumus no viena tirgus dalībnieka, tādējādi imitējot savstarpējo konkurenci.

Uzņēmējiem jānovērš informācijas apmaiņas un saskaņošanas riski

Uzņēmumiem, kas ir atzīstami par vienu tirgus dalībnieku, ir būtiski veikt papildu pasākumus komerciāla rakstura informācijas, kas attiecas uz iepirkumiem, kuros tie konkurē vai varētu konkurēt, savstarpējas apmaiņas ierobežošanai. KP tirgus uzraudzībā konstatē, ka, piemēram, mātes uzņēmumi atsevišķos gadījumos izdod rīkojumus vai slēdz līgumus ar meitas uzņēmumu valdes locekļiem par to, ka darbības, kas saistītas ar dalību iepirkumos, meitas uzņēmums veiks autonomi no mātes un citiem meitas uzņēmumiem. Tomēr šādās situācijas ir svarīgi, ka šādi rīkojumi nav tikai formāli.

Vienlaikus saistītajiem uzņēmumiem, lai novērstu vai mazinātu risku, ka piedāvājumi netiek sagatavoti neatkarīgi, būtu apsverama iespēja formalizēt sadarbību, piemēram, piedaloties vienā un tajā pašā iepirkumā kā personu apvienībai un piesaistot meitas uzņēmumus kā apakšuzņēmējus, tādējādi mazinot neskaidrības gan pasūtītājam, gan citiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū.

Savukārt neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, kas ir savstarpēji saistīti un iesniedz katrs savu neatkarīgu piedāvājumu pasūtītājam, būtu, pirmkārt, jānovērtē, vai savstarpējā sadarbība nepārsniedz atļautās sadarbības robežas, un, otrkārt, būtu jānodrošina, ka pasūtītājam ir pieejama informācija par neatkarīgo tirgus dalībnieku savstarpējo sadarbību. Piemēram, neatkarīgiem tirgus dalībniekiem ir jāapzinās, ka, sniedzot pakalpojumus ar automašīnām, uz kurām ir citu neatkarīgo tirgus dalībnieku logo uzlīmes, šaubas par šo uzņēmumu patieso konkurenci iepirkumā radīsies ne tikai pasūtītājam, bet arī citiem tirgus dalībniekiem.

Signālsaraksts pasūtītājiem aizliegtu vienošanos atpazīšanai iepirkumos

Tāpat Publiskā iepirkuma likuma grozījumi paredz, ka no 2023. gada pasūtītāji varēs liegt uzņēmuma dalību iepirkumā, ja tiem būs pamatotas aizdomas, ka iepirkuma procedūrā netiek ievērota godīga konkurence. Proti, pasūtītāji varēs pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad būs kļuvis nepārsūdzams Konkurences padomes lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkuma pieteikumā vai piedāvājumā konstatēs norādes, kas var liecināt par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu pasūtītājs būs konsultējies Konkurences padomē un saņēmis iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Šajā gadījumā, apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.

Tādējādi, lai cīnītos ar aizliegtām vienošanām un arī Publisko iepirkumu likuma neievērošanu, ļoti svarīga ir pasūtītāja līdzdalība un loma. KP uzsver, ka pasūtītājam jābūt skaidri saprotamiem konkurences tiesību principiem un zinošam par to, kā atklāt aizliegtas vienošanās un kas par tām liecina. Lai stiprinātu pasūtītāju zināšanas par aizliegtām vienošanām un tie spētu iepirkumos atpazīst uzņēmumu īstenotas aizliegtās vienošanās, KP ir izstrādājusi informatīvo materiālu pasūtītājiem – “Signālsaraksts pasūtītājiem”.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Latvija vērtēs uzņēmumu faktisko īpašnieku publiskas pieejamības regulējumu

Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un Finanšu ministriju veiks Latvijas normatīvo aktu izvērtējumu uzņēmumu īpašnieku publiskas pieejamības jomā, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesas 22.11.2022. sprieduma atziņas.

Latvijas normatīvie akti nosaka, ka dati par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem jeb patiesajiem labuma guvējiem (PLG) ir svarīgi ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanas kontekstā. Tikpat svarīga datu pieejamība ir arī drošas un caurspīdīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai, ļaujot uzņēmējiem veikt darījumu partneru pārbaudi, kā arī sankciju piemērošanas nodrošināšanai, jo ikviens pats ir atbildīgs par partnera PLG informācijas pārbaudi, lai nepieļautu darījumu ar sankcionētu personu gan tieši, gan pastarpināti.

Eiropas Savienības tiesa 22.11.2022. ir pieņēmusi lēmumu lietā, kurā skatīts jautājums par patieso labuma guvēju (PLG) datu publisku pieejamību. Tiesa atzinusi, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (jeb AML) 5. direktīvas norma par PLG datu vispārpieejamu piekļuvi nav spēkā.

ES tiesas spriedums skar tikai informācijas vispārējo pieejamību. Tas neskar informācijas par PLG pieejamību tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī likuma subjektiem, piemēram, bankām.

ES tiesas spriedums neskar juridisko personu pienākumu atklāt savus PLG.

Uzņēmumu reģistra prakse šobrīd nemainās – uzņēmumiem dati par savu PLG ir jāatklāj tāpat kā līdz šim; informācijas pieejamība par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem šobrīd tiek nodrošināta līdzšinējā apjomā, tas ir, Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv, pakalpojumā “sistēma sistēmā” (API servisos), tiek nodota Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotājiem  u.c.

Latvija savulaik, veidojot PLG publiskas pieejamības regulējumu, balstījās uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (jeb AML) 4. direktīvu, kā arī uz citiem starptautiska un nacionāla līmeņa normatīvajiem aktiem,piemēram, starptautisko sankciju, komerctiesību, informācijas atklātības un atkalizmantošanas, personas datu aizsardzības u.c. jomās, jo tobrīd vēl 5. direktīva nebija radīta. Līdz ar to šobrīd Latvija ir juridiski citā situācijā nekā Luksemburgas Uzņēmumu reģistrs un citi Eiropas Savienības reģistri, kuri savā normatīvajā regulējumā pilnībā balstījās tikai AML 5.direktīvas pamatojumā juridisko personu faktisko īpašnieku publiskai pieejamībai  Tāpēc, tiks veikts izvērtējums, lai noskaidrotu ES tiesas sprieduma ietekmi uz Latvijas normatīvo aktu regulējumu.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Elektroniskais iepirkums Enerģētika, siltumapgāde

ES sper soli pretim kopīgam gāzes iepirkumam un atjaunojamo energoresursu veicināšanai

Ekonomikas ministrija

Š.g. 24. novembrī Briselē norisinājās ārkārtas Eiropas Savienības Enerģētikas ministru padomes sēde, kurā ministri vienojās par divu jaunu tiesību aktu ES enerģētiskās neatkarības un solidaritātes stiprināšanai saturu, kā arī apmainījās ar sākotnējiem viedokļiem par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par gāzes tirgus cenu korekcijas mehānismu. Latvijas viedokli sanāksmē pauda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda.

Sēdes laikā ministri vienojās par jaunas Regulas par solidaritātes stiprināšanu saturu, kas ietver trīs dimensijas. Viena no tām paredz ES dabasgāzes pieprasījuma apkopošanu un kopīga gāzes iepirkuma īstenošanu. Kopīgā iepirkumā ES spētu vienoties ar energoresursu piegādātājiem par labākām cenām, kā arī tiktu samazināts risks konkurencei, kas var veicināt pieprasījuma saspringumu un cenu pieaugumu tirgū. Vienlaikus, šāda pieprasījuma apkopošana neparedz obligātu gāzes iegādi konkrētajā piedāvājumā. Latvija atbalsta šāda principa ieviešanu, kā arī panāca, ka platformā netiks iekļauta gāze, kas nāk no Krievijas.

Tāpat, lai mazinātu gāzes cenu, līdz 2023.g. martam EK plāno izveidot jaunu sašķidrinātās dabasgāzes cenu etalonu, kas atspoguļotu reālo gāzes izmaksu cenu nevis ģeopolitiski ietekmēto cenu. Latvija atbalsta pasākumus, kas vērsti uz gāzes tirgus stabilizāciju.

Šajā Regulā paredzēts iekļaut arī noklusējuma solidaritātes noteikumus starp dalībvalstīm gāzes piegādes deficīta gadījumā, kas attieksies uz valstīm starp kurām nav noslēgti solidaritātes līgumi. Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kam jau ir noslēgti šādi divpusēji solidaritātes līgumi ar Igauniju un Lietuvu.

Sanāksmes laikā ministri vienojās arī par saturu otrai Regulai, ar ko noteiks ietvaru, lai paātrinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

Regula paredz ieviest pagaidu ārkārtas pasākumus, no kuriem būtiskākie paredz ieviest sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principu. Proti, saskaņā ar to, atjaunojamās enerģijas projektiem nebūtu jāveic vairāki atļauju saņemšanas procesa būtiskie soļi, kas attiecas uz vides prasībām.

Tāpat Regulā tiek piedāvāts, ka atļaujas izsniegšanas process saules paneļiem nevarēs pārsniegt vienu mēnesi, savukārt atļauju siltumsūkņu uzstādīšanai būtu jāizsniedz trīs mēnešu laikā, kā arī jāparedz atvieglota pieslēgšanās sistēmai.

Savukārt atjaunojamās enerģijas elektrostaciju jaudas palielināšanai Regulā piedāvātais projektu atļaujas izsniegšanas termiņš ir viens gads, savukārt elektroenerģijas tīkliem viens mēnesis.

Latvija atbalsta Regulas mērķi veicināt atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un projektu ieviešanu, kas ir atslēgas elements energoneatkarības stiprināšanai un energoresursu cenu samazināšanai.  Līdz ar to Latvija kopumā atbalsta Regulā paredzētos pasākumus saistībā ar AER atļauju izsniegšanas paātrināšanai. Ņemot vērā Latvijas AER īpatsvaru un sistēmas spējas pieņemt pieprasītās jaudas, svarīgi, ka Regulā ir atrunāts, ka pasākumi, kurus paredzēts ieviest, nevar apdraudēt elektrotīklu infrastruktūras drošību un stabilitāti. 

Sēdes noslēgumā dalībvalstu ministri apmainījās ar viedokļiem par EK priekšlikumu par gāzes tirgus korekcijas mehānisma ieviešanu. Vairāki ministri, tajā skaitā Latvija, pauda bažas par EK piedāvātā mehānisma iespējamo ietekmi uz apgādes drošumu. Turpmākajās nedēļās ir nepieciešams aktīvs darbs pie konkrēto priekšlikuma parametru precizēšanas, lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un risina cenu problēmas. Apstiprināt priekšlikumu paredzēts nākamajā padomes sēdē decembra vidū.