LV portālam: SANDIJS VECTĒVS, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos; ALEKSIS JAROCKIS, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs; JĀNIS ENDZIŅŠ, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs; INESE TAURIŅA, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore.
Gan Finanšu izlūkošanas dienesta, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jaunākās aptaujas atklāj, ka ir augusi sabiedrības tolerance pret finanšu noziegumiem un neoficiāliem risinājumiem dažādu jautājumu kārtošanā. Eksperti norāda, ka šīs iecietības pieaugums varētu būt skaidrojams ar pēdējo divu gadu laikā novērojamajām ekonomiskajām problēmām, vienlaikus ir ļoti svarīgi turpināt mazināt cēloņus sabiedrības tolerancei pret finanšu noziegumiem.
KNAB priekšnieka vietnieka p. i. stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos S. Vectēvs:
- “Iecietības pieaugums varētu būt skaidrojams ar pēdējo divu gadu laikā novērojamo ekonomisko ietekmi – straujā inflācija un aizdevumu procentu likmju kāpums veicinājuši ātrāku iedzīvotāju maku iztukšošanos.”
- “KNAB ieskatā, ekonomiskajiem apstākļiem valstī uzlabojoties, ar laiku samazinātos arī iecietība pret finanšu noziegumiem un būtu novērojamas pozitīvas tendences korupcijas uztveres indeksā.”
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs A. Jarockis:
- “Viens no rādītājiem, kas netieši liecina par ēnu ekonomikas apmēru valstī, ir skaidras naudas aprites īpatsvars.”
- “Finanšu ministrija meklē risinājumus, lai veicinātu digitālo maksājumu popularizēšanu, motivējot sabiedrību ikdienas darījumos dot priekšroku bezskaidrās naudas norēķiniem, plašākai bezkontakta un mobilo maksājumu izmantošanai.”
LTRK valdes priekšsēdētājs J. Endziņš:
- “Ļoti daudzos gadījumos, ja būtiski mazinātu birokrātiju, varētu redzēt lielus uzlabojumus korupcijas jautājumos.”
- “Otrs cēlonis ir sabiedrības vispārējās labklājības jautājums. Jo augstāks kļūtu dzīves līmenis, jo vairāk samazinātos iecietība pret finanšu noziegumiem, īpaši pret sīkiem noziegumiem.”
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore I. Tauriņa:
- “Pēdējo gadu augstā inflācija samazina dzīves līmeni. Jo sliktāka cilvēkiem kļūst finanšu situācija, jo lielāks risks, ka vairāk pievērsīsies noziegumiem, t. sk. finanšu noziegumiem.”
- ““Delnas” pieredzē cīņa ar noziegumiem ir sekmējama, ja iedzīvotāji – tie, kuri saskaras ar konkrēto noziegumu, ceļ trauksmi: ziņo atbildīgajām iestādēm.”
Latvijas iedzīvotāju iecietība pret finanšu noziegumiem palielinās, liecina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) 2023. gadā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti. 2022. gadā aptuveni 32% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka vajadzības gadījumā apsvērtu iespēju iegādāties nelegālās akcīzes preces, savukārt 2023. gadā jau 40% aptaujāto atzina, ka varētu tā rīkoties. Augusi arī tolerance pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un kukuļdošanu.
FID uzsver: ir svarīgi, lai cilvēki apzinātos, ka aiz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas stāv smagi noziegumi – narkotiku tirdzniecība, korupcija, krāpšana un cilvēktirdzniecība.
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sabiedriskās domas aptauja atklāj iedzīvotāju un uzņēmēju samērā toleranto attieksmi pret neoficiāliem risinājumiem dažādu jautājumu kārtošanā. KNAB novērojis, ka triju gadu laikā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju attieksme pret kukuļošanu nav būtiski mainījusies.
2023. gada aptaujā 19% iedzīvotāju un 20% uzņēmēju atzina, ka pēdējo divu gadu laikā izmantojuši neoficiālus risinājumus. Salīdzinot respondentu atbildes 2023. un 2021. gadā, secināms, ka triju gadu periodā šajā ziņā būtisku izmaiņu nav un četri no pieciem iedzīvotājiem un uzņēmējiem dažādu jautājumu kārtošanā izvēlas oficiālus risinājumus.
LV portāls jautā: Kāpēc Latvijā palielinās iedzīvotāju iecietība pret finanšu noziegumiem? Ko darīt, lai situācija uzlabotos?
Sandijs Vectēvs
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos
Situācija Latvijā būtu jāskata ciešā kopsakarā ar citu valstu pieredzi. Samērā augsta tolerance pret korupciju un citiem ar to saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp finanšu noziegumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir Austrumeiropai raksturīga attieksme un attiecīgi kopējā problēma. Pie šāda secinājuma nonākam, apskatot līdz šim atklātos korupcijas gadījumus un starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” korupcijas uztveres indeksa rezultātus.
Būtiski uzsvērt, ka pagājušā gada indekss veidots ģeopolitiski sarežģītā laikā, un tas zināmā mērā demonstrē, kāda var būt korupcijas graujošā ietekme gan uz valsts drošību un citām jomām, gan uz pilsoņu individuālo labklājību.
KNAB pieļauj, ka aptaujās fiksētais iecietības pieaugums varētu būt skaidrojams ar pēdējo divu gadu laikā novērojamo ekonomisko ietekmi – straujā inflācija un aizdevumu procentu likmju kāpums veicinājuši ātrāku iedzīvotāju maku iztukšošanos. Tādējādi finanšu grūtības un nedrošība par nākotni varētu būt tas, kas liek iedzīvotājiem pārvērtēt savu vērtību sistēmu.
Lai gan lielai daļai valsts iedzīvotāju minētie ekonomiskie aspekti ir eksistenciāls jautājums, kas pirmajā brīdī šķiet diezgan loģiska izšķiršanās, ilgtermiņā sekas ir negatīvas. Tostarp preču un pakalpojumu cenu pieaugums, paildzināta iespēja saņemt veselības aprūpes un citus pakalpojumus.
KNAB ieskatā, ekonomiskajiem apstākļiem valstī uzlabojoties, ar laiku samazinātos arī iecietība pret finanšu noziegumiem un būtu novērojamas pozitīvas tendences korupcijas uztveres indeksā.
LASĪT VISU>>