Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Vēja elektrostaciju būvniecības likumprojekts veicinās enerģētisko neatkarību

2022.gada 17.maijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”.

Likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, kas vienlaikus sekmēs arī intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu ietekmi uz iedzīvotājiem samazinājumu. Likumprojekts nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju (VES), kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, līdz brīdim, kad šī likuma ietvaros sasniegta VES kopējā jauda 1000 MW.

Enerģijas ieguves veidu diversificēšanai un vēju enerģijas attīstības veicināšanai ir izšķiroša nozīme Latvijas un Eiropas Savienības enerģētiskās drošības stiprināšanai. Īpašu aktualitāti tam piešķir Krievijas īstenotais karš Ukrainas teritorijā un ar to saistītās sankcijas.

Lai mazinātu vismaz dažus no cenu svārstību riskiem – dabasgāzes cenu un emisijas kvotu cenu kāpumu, nepieciešams mazināt Latvijas atkarību no fosilo kurināmo (t.sk. dabasgāzes) izmantošanas un importa. Energoneatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams palielināt jebkuru atjaunojamo energoresursu veidu īpatsvaru enerģētikā un pašreizējās VES izmaksas sauszemē ļauj tās attīstīt bez valsts atbalsta, vienlaikus mazinot strauju elektroenerģijas cenu pieaugumu risku.

Likumprojektā paredzētajām darbībām tiks piemērots likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”  paredzētais ietekmes sākotnējais izvērtējums, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu likumprojektā noteikto mērķi. Papildus paredzēts sagatavot vadlīnijas, lai praktiski nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūru attiecībā uz likumprojektā paredzētajām darbībām. Vadlīnijas tādejādi kalpos par saistošu metodisko materiālu gan vēja parku ieceru attīstītājiem, gan atbildīgo iestāžu speciālistiem ietekmes sākotnējā izvērtējuma ātrai un kvalitatīvai veikšanai.

Savukārt paredzētājām darbībām, kam jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, paredzētās darbības akceptu pieņems MK.

MK noteikumi par Nacionālo interešu objekta (NIO) statusa noteikšanu paredzētajai darbībai izstrādās VARAM. Ar MK noteikumiem tiks apstiprināta VES funkcionēšanai nepieciešamā teritorija, noteikti termiņi paredzētās darbības izbūvei un ekspluatācijai, elektroenerģijas ražošanas apjomi, nosacījumi NIO statusa un būvatļaujas atcelšanai un kompensējošie pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz vidi.

Likumprojekts paredz, ka sabiedrības informēšana par priekšlikumu NIO statusa piešķiršanu paredzētajai darbībai norisinās ietekmes sākotnējā izvērtējuma ietvaros.

Valstī sasniedzot kopējo, šā likuma ietvaros uzstādīto 1000 MW jaudu, jauni priekšlikumi par NIO statusa noteikšanu  tiks izskatīti Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā. Pirms MK noteikuma projekta virzības, paredzētās darbības ierosinātājam jāiesniedz finanšu nodrošinājuma apliecinājums, kas kvalificēs tikai tos uzņēmējus, kuri spēs izbūvēt nepieciešamo VES jaudu kā arī, saistību neizpildes gadījumā, kompensēt iespējamos teritorijas sakārtošanas, iztrūkstošo jaudu organizēšanas vai līdzfinansējuma izdevumus.

Būvniecības valsts kontroles birojs izskatīs paredzēto darbību ieceres pēc tam, kad Ministru kabinets būs lēmis piešķirt tām NIO statusu.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

VARAM sniegs atbalstu pašvaldībām uzsākto valsts aizdevumu projektu pabeigšanai

17. maijā, valdībā apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais noteikumu projekts   “Grozījumi Ministru kabineta “Noteikumos par kritērijiem un kārtību, kādā 2022. gadā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai”. Tas paredz iespēju pašvaldībām palielināt valsts aizdevuma izmaksas līdz 15% no 2021. gadā valsts aizdevuma līgumā noteiktajām izmaksām, lai kompensētu izmaksu pieaugumu. 

2021. gadā daļai no pašvaldībām radās pamatotas grūtības investīciju projektu izpildei noteiktos termiņos un apmērā. Pašvaldību investīciju projekti tiek īstenoti Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai, bet saslimšana ar vīrusu bija kavējuma iemesls laicīgai projektu īstenošanai. Darbu izpildi apgrūtināja arī ārkārtējās situācijas izsludināšana un saslimšanas gadījumi tiešo būvdarbu veicēju vidū.  

Līdz ar to ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības 2021.gadā uzsākto investīciju projektu (izņemot Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu) pabeigšanai 2022. gadā var saņemt Valsts kasē valsts budžeta aizdevumu 2022. gadā ar nosacījumu, ka 20201.gada realizēti darbi vismaz 40% apmērā no plānotā. 

Savukārt sekmīgu projektu īstenošanu 2022. gadā apdraud iepriekš neplānotais būvdarbu izmaksu sadārdzinājums. Šo situāciju ietekmēja izmaksu pieaugums, ko veicināja ģeopolitiskā situācija līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tas skāra arī būvniecības nozari, radot nozīmīgus sadārdzinājumus būvmateriāliem. Palielināt valsts aizdevuma izmaksas ir risinājums sadārdzinājumu segšanai, tā nodrošinot minimāli nepieciešamos papildu resursus, lai līgums var tikt izpildīts un visi apstiprinātie pašvaldību projekti īstenoti līdz 2022. gada beigām. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumu projekts paredz iespēju pašvaldībām palielināt valsts aizdevuma izmaksas līdz 15% no 2021. gadā valsts aizdevuma līgumā  noteiktajām izmaksām. 

Kā ziņots iepriekš, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, VARAM 2021. gadā paplašināja pašvaldību iespējas aizņemties, papildinot aizdevumu programmu ar iespēju projektus pieteikt arī: pašvaldības ēku pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai; īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona; pašvaldības meliorācijas sistēmas infrastruktūrai; būvprojektu izstrādei nozīmīgiem un lieliem investīciju projektiem. Tāpat, lai mazinātu Covid-19 izplatību, programmā iekļauts VARAM ierosinājums pašvaldībām saņemt valsts aizdevumu sociālo aprūpes centru pārbūvei vai pielāgošanai atbilstoši higiēnas prasībām.  

Kategorijas
Pētniecība un izstrāde

Noteikta Modernizācijas fonda darbības kārtība nacionālā līmenī

Rīga, 2022.gada 17.maijā – Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, kas izstrādāti, lai noteiktu Modernizācijas fonda darbības kārtību nacionālā līmenī. 

Modernizācijas fonds ir jauns finansēšanas mehānisms ar mērķi atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus virzībā uz klimatneitralitāti. Laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam Modernizācijas fonda finansējumu veido ieņēmumi  divu procentu apmērā no kopējā Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu daudzuma izsolīšanas, ko veic Eiropas Investīciju banka (EIB). Latvijas daļa sastāda 1,44 % no kopējā Modernizācijas fonda finansējuma un finansējuma apmērs ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas tirgū, kas veidosies pakāpeniski katru gadu.

Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): ”Modernizācijas fonda finansējums  ir nozīmīgs, lai reaģētu uz straujo energoresursu cenu kāpumu, mazinātu atkarību no  fosilo energoresursu importa un izmantošanas Latvijā, kā arī īstenotu enerģētikas sistēmu modernizēšanu un veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu. Šī daudzgadu programma kurā Latvijai būs pieejami vairāk nekā 100 milj. eiro, būs vēl viena iespēja transformēt ekonomiku tā, lai tā kalpo par dzinējspēku tautsaimniecībai ilgtspējīgas pasaules interesēs, neatstājot aiz sevis piesārņojuma, emisiju un atkritumu “jūru”.”

Likumprojekts paredz deleģējumu MK izdot noteikumus, ar kuriem tiktu noteikta Modernizācijas fonda īstenošanas kārtība un apstiprināta tā daudzgadu darbības programma. Vienlaikus tas paredz MK noteikt Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkciju īstenojošo privātpersonu vai publisku personu Latvijā, apstiprināt projektu konkursu nolikumus, kā arī noteikt galvenos investīciju virzienus un ziņošanas Eiropas Komisijai un MK nosacījumus.

Lai sniegtu papildu ieguldījumu Latvijas virzībā uz klimatneitralitāti, Latvijai pieejamais Modernizācijas fonda finansējums tiks izmantots, atbalstot investīcijas elektroenerģijas ražošanā un izmantošanā no atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātes uzlabošanā, enerģijas uzglabāšanā,  enerģijas tīklu modernizēšanā, kā arī pasākumos  taisnīgas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ietvaros. Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana tiks nodrošināta, organizējot projektu iesniegumu konkursus. Konkrētie atbalstāmie prioritārie virzieni tiks noteikti izstrādājot Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmu.

Papildus, likumprojektā tiek noteikts deleģējums MK izstrādāt prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai, lai papildinātu esošo vispārīgo vides trokšņa regulējumu. Tāpat arī novērsta ierobežojoša situācija iekārtu un gaisa kuģu operatoriem attiecībā uz no darījumiem ar emisijas kvotām iegūtajiem līdzekļu izmantošanas periodu; aizstātas atsauces uz aktuālāko uz šo brīdi spēkā esošo Regulu, lai uzsāktu ziņošanu Klimata konvencijas Parīzes nolīguma ietvaros, kā arī noteikta nepieciešamība noteikt kārtību ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām sagatavošanai.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Nozares

Eiropas Komisijas sankcijas, kas stājās spēkā 2022.gada 9.aprīlī (papildināta 13.05.2022.)

2022. gada 8.aprīlī Eiropas Komisija pieņēma Padomes regulu (ES) 2022/576, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, kas stājās spēkā 2022.gada 9.aprīlī.

Eiropas Komisijas apkopotie biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par sankciju, kas stājās spēkā 2022.gada 9.aprīlī, piemērošanu.

Eiropas Komisija apkopotie biežāk uzdotie jautājumi un sniegtās atbildes

Atgādinām, ka Eiropas Komisijas pieņemtās regulas ir tieši piemērojamas Eiropas Savienības dalībvalstīs no tās spēkā stāšanās brīža.

Saskaņā ar minētās regulas 5.k panta 1.punktu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem aizliegts piešķirt vai turpināt pildīt jebkādus publiskus vai koncesijas līgumus, ja iepirkuma līguma* noslēgšanai piemērots Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, Publiskās un privātās partnerības likums, kā arī Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, kā arī šajos likumos noteiktie izņēmumi, un ja līgumu slēdz ar:

a) Krievijas valstspiederīgo vai fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas veic uzņēmējdarbību Krievijā;

  • /ar uzņēmējdarbības veikšanu Krievijā, ņemot vērā Regulas pamattekstu angļu valodā, ir saprotams, ka apakšpunktā minētajiem subjektiem ir jābūt reģistrētiem (dibinātiem) Krievijā, savukārt fiziskām personām – valstiskā piederība Krievijai/

b) juridisko personu, vienību vai struktūru, kuras īpašumtiesības vairāk nekā 50 % apmērā tieši vai netieši pieder šā punkta a) apakšpunktā minētajai vienībai; vai

c) fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas darbojas kādas šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētās vienības vārdā vai saskaņā ar tās norādēm,

tostarp, ja uz tām attiecas vairāk nekā 10 % no līguma vērtības, apakšuzņēmējiem, piegādātājiem vai vienībām, uz kuru spējām paļaujas publiskā iepirkuma direktīvu nozīmē.

Aizliegumi neattiecas uz līgumu izpildi līdz 2022.gada 10.oktobrim, ja tie noslēgti pirms 2022.gada 9.aprīļa.

Regulas 5.k panta 2.punkts paredz arī izņēmumus, uz kuriem neattiecas sankcijas.

* Attiecina uz iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena sasniedz Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC

Tiešsaistes diskusija “Iepirkumu centralizācija – kāpēc un kā?”

Iepirkumu centralizācija ir aktuāla tēma valsts publisko iepirkumu politikas ietvarā, virzoties uz iepirkumu veicēju profesionalizāciju un pasūtītāja risku mazināšanu veiksmīga iepirkuma realizēšanā. Par neskaidrībām šādu iepirkumu veikšanā pasūtītāju vidū liecina daudzie saņemtie jautājumi.

Vebināra mērķis ir popularizēt iepirkumu kopīgu veikšanu, akcentējot ieguvumus un izaicinājumus, daloties pieredzē un iezīmējot nākotnes redzējumu.

Diskusiju uzsāks Iepirkumu uzraudzības biroja un Finanšu ministrijas pārstāvji ar informāciju par šībrīža situāciju iepirkumu centralizācijas jomā. Savukārt Jelgavas valstspilsētas pašvaldības un Tukuma novada pašvaldības pārstāvji dalīsies jau praktiskā pieredzē. Par dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas pieredzi informēs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāvji.

Mērķauditorija – pasūtītāji, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, ES fondu uzraugi.

Diskusija norisināsies tiešsaistes platformā Zoom, kā arī varēs vērot tiešraidē YouTube kanālā.

Kategorijas
Izglītība un zinātne Medicīna, farmācija, veselība Pētniecība un izstrāde

LIAA ar OECD atbalstu strādā pie jauna inovāciju pārvaldības modeļa izveides

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un Publiskā sektora inovāciju observatoriju (OPSI) kopš 2021. gada strādā pie jauna inovāciju pārvaldības modeļa izveides, lai ar inovāciju palīdzību stimulētu Latvijas prioritārās tautsaimniecības nozares. Meistardarbnīcā, kura norisināsies 17. un 18. maijā, tiks meklēti labākie risinājumi biomedicīnas nozares attīstībai.

Viedās reindustrializācijas stratēģijā kā prioritārās tautsaimniecības nozares minētas zināšanu ietilpīga bioekonomika, viedā enerģētika un mobilitāte, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija, fotonika, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, kā arī IKT nozare.

Viens no galvenajiem Latvijas tautsaimniecības attīstības izaicinājumiem ir zemā produktivitāte (IKP uz vienu nodarbināto). Laikā no 2011. gada līdz 2019. gadam produktivitāte Latvijā ir pieaugusi par 20,2% (vidēji ES – par 5,5%) un produktivitātes plaisa mazinājusies par gandrīz 18%. Tomēr Latvijas tautsaimniecības produktivitāte joprojām sasniedza tikai 49,8% no vidējā ES līmeņa. Viens no veidiem kā straujāk celt produktivitāti ir inovāciju ieviešana. Saskaņā ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) «Pasaules inovācijas indekss 2021» datiem Latvija 132 valstu konkurencē ierindojas 38. vietā. Līderi šajā reitingā ir Šveice, Zviedrija un ASV. Arī pēc ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā neesam starp līderiem un tie sastāda tikai 0,7% no IKP, lai gan valsts definētais mērķis ir 1,5%. Lai risinātu šos izaicinājumus nepieciešams radīt jaunu ietvaru inovāciju attīstībai.

“Kopējās tendences inovāciju attīstībā ir pozitīvas, jo uzņēmumu izpratne par nepieciešamību investēt pētniecībā un attīstībā aug, tomēr, lai nodrošinātu straujāku izaugsmi, mums jāizveido jauns ietvars inovāciju attīstībai. Šo ietvaru būvēsim uz ekosistēmu bāzes, apvienojot zinātnisko institūciju, valsts pārvaldes un uzņēmumu resursus vienkopus. Lai konkurētu ar lielajām korporācijām, kurām pētniecībai atvēlētais budžets bieži vien sasniedz Latvijas valsts budžeta apmērus, mums jāmācās kooperēties un maksimāli efektīvi izmantot mūsu rīcībā esošos resursus,” tā LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka uzsāktā projekta mērķis ir izstrādāt pārvaldības modeli inovāciju ekosistēmām, lai veicinātu inovāciju veidošanos, kā arī izveidotu un testētu darba metodes ekosistēmu darbības koordinēšanai.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi tiks organizētas dažādas meistardarbnīcas, tostarp nākotnes scenāriju izstrādei visām esošajām ekosistēmām: fotonika un viedie materiāli, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija, zināšanu ietilpīga bioekonomika, IKT, viedā mobilitāte. Meistardarbnīcās piedalīsies gan vadošie nozares uzņēmumi, zinātniskie institūti, izglītības iestādes un nozaru asociācijas, gan arī atbilstošie valsts pārvaldes institūciju pārstāvji. Savu dalību biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas ekosistēmas pārvaldības modeļa izstrādes darba grupā jau pieteikušas tādas organizācijas kā Latvijas Universitāte; Latvijas Organiskās sintēzes institūts, ASV tirdzniecības kamera Latvijā, Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Ekonomikas ministrija, Baltijas biomateriālu ekselences centrs, Biocatalyst foundation kā arī tādi uzņēmumi kā UPOlife, Olainfarm, MGI Tech Latvia un citi.

17. un 18. maijā pirmajā klātienes meistardarbnīcā dalībnieki strādās ar šādām tēmām:

  • ekosistēmas spējas un resursu identificēšana;
  • nākotnes vīzijas galveno elementu iezīmēšana;
  • nākotnes vīzijas testēšana;
  • pirmo soļu identificēšana vīzijas realizācijai.

Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas nozares meistardarbnīca būs pilotprojekts, kurā gūtā pieredze un zināšanas vēlāk tiks izmantota darbā ar citām industrijām. 

LIAA un OECD kopprojekts noslēgsies 2022. gada beigās un tā rezultātā tiks izveidots pamats inovāciju ekosistēmu pieejas pārvaldībai Latvijā, lai radītu produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, gan sasniegtu straujāku ekonomikas attīstību kopumā.

Kategorijas
Māksla, kultūra un atpūta

Izsludina ES fondu projektu atlasi profesionālās mākslas pieejamības veicināšanai reģionos

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir uzaicinājusi septiņas reģionālās kultūras iestādes sagatavot pieteikumu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu saņemšanai, lai veicinātu profesionālās mākslas pieejamību dažādos Latvijas reģionos. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) šim mērķim pieejami vairāk nekā 3,27 miljoni eiro.

ES fondu finansējums paredzēts Vidzemes koncertzālei, Kurzemes filharmonijai, Austrumlatvijas koncertzālei, Lielajam Dzintaram, Daugavpils Marka Rotko mākslas centram, Dzintaru koncertzālei un Liepājas teātrim.

Atbalsts tiks piešķirts reģionālo daudzfunkcionālo centru darbības un daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai, tai skaitā profesionālās mākslas koncertu, izrāžu, izstāžu, filmu skatu vai festivālu organizēšanai, kā arī mākslas darbu iepirkšanai un kolekciju papildināšanai. Tāpat finansējums varēs tikt izmantots ekspozīciju un teātra jauniestudējumu sagatavošanai nepieciešamo materiālu iegādei, mākslinieciskā plāna īstenošanai nepieciešamajām iekārtām un aprīkojumam, kā arī izglītības programmu, meistarklašu, rezidenču programmu īstenošanai.

Šajā atlases kārtā pieejami 3,85 miljoni eiro, t.sk. ERAF 3 272 500 eiro un valsts budžeta finansējums 577 500 eiro apmērā. Projekta maksimālais finansējums ir 550 tūkstoši eiro, ko  85  % apmērā apmaksās no ES fondu līdzekļiem. 

Projektu atlases dokumentācija pieejama vietnē atlase.cfla.gov.lv. Projektu iesniegumus CFLA aicina iesniegt līdz š.g. 13. jūnijam, savukārt projektu īstenošanai atvēlēts laiks līdz 2023. gada beigām.

Kultūras ministrijas izstrādātās ES fondu programmas mērķis ir atbalstīt kultūras nozares ilgtspēju, izaugsmi, jaunradi un ekonomisko aktivitāti, dodot stimulu nozarei atgūties pēc krīzes un stiprināt visa sektora spēju labāk reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem.

Atbalsts profesionālās mākslas pieejamības veicināšanai, izmantojot REACT-EU sniegto finansējumu, paredzēts Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā” otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijā”.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Tieslietas

Saeima otrajā lasījumā atbalsta TM rosināto akciju sabiedrību reformu

Ceturtdien, 12. maijā, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to darbības caurspīdīgumu.

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Jaunās izmaiņas nodrošinās iedzīvotāju piekļuvi informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem un veicinās akciju sabiedrību caurspīdīgumu, tādējādi būtiski samazinot pretlikumīgas rīcības iespējas akciju sabiedrību darbībā. Reformas rezultātā tiks atvieglota akciju sabiedrību sapulču organizēšana un to norise, kā arī vienkāršota pamatkapitāla apmaksas kārtība.”

Līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, padarot iespējamu negodprātīgu un pretlikumīgu rīcību, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme norāda, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti necaurspīdīguma dēļ.

Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Savukārt akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos, Uzņēmumu reģistrā ir jāsniedz informācija par lielākajiem akcionāriem, un tā ir sniedzama, tiklīdz akcionāri ir informējuši akciju sabiedrību par akciju iegūšanu.

Vienlaikus grozījumi paredz virkni jaunumu, kuru mērķis ir modernizēt un atvieglot gan akciju sabiedrību, gan SIA procedūru veikšanu. Ar grozījumiem tiek modernizēta akcionāru sapulču sasaukšanas kārtība, kā arī akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentu pieejamība un akcionāru sapulces norises kārtība, piemēram, akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentus nodrošinot primāri elektroniskā vidē, nevis papīra formātā sabiedrības juridiskajā adresē.

Grozījumu stāšanās spēkā ir plānota 2023. gada 1. jūlijā, lai dotu iespēju akciju sabiedrībām  gada laikā iesniegt visu nepieciešamo informāciju Uzņēmumu reģistram. Akciju sabiedrības, kuras nebūs izpildījušas šo pienākumu un nebūs atklājušas savus akcionārus, varēs tikt pakļautas to darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra.

Ar grozījumiem Komerclikumā var iepazīties šeit.

Papildu informācija:

Vienlaikus akciju sabiedrību reforma ietver arī grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Finanšu instrumentu tirgus likumā.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Ceļu, tiltu būve Transports

Satiksmes ministrija izsludina iepirkumu priekšlikumu izstrādei Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānam

12. maijā, Satiksmes ministrija ir izsludinājusi atklātu konkursu “Pētījums par ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāna, kas veidots kā daļa no Rīgas metropoles areāla pilsētas mobilitātes plāna (SUMP – sustainable urban mobility plan), izveidi” (turpmāk – Pētījums).

“Lai mudinātu iedzīvotājus pārsēsties no privātā auto uz sabiedrisko transportu, jāveido integrēta transporta sistēma, kas ir ērta visiem un no visiem aspektiem. Visaptverošs pētījums ar konkrētiem priekšlikumiem ir pamats sekmīgai Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformas īstenošanai,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt priekšlikumus ilgtspējīgam integrētam Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānam līdz 2040. gadam. Iedzīvotāju ērtībām plānots attīstīt vienotu multimodālu sabiedriskā transporta maršruta tīklu, kur galvenā loma ir dzelzceļam. Tāpat plānots ieviest vienotu un saskaņotu sabiedriskā transports kustības sarakstu, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti Rīgas metropoles areālā, tādējādi veicinot izvēlēties sabiedrisko transportu un mazinātu privātā transporta izmantošanu.  Iedzīvotājiem tiks piedāvātas plašākas iespējas plānot braucienu, izmantojot dažādus transporta veidus, tostarp velo un citus mikromobilitātes rīkus.

Kā iepriekš ziņots, Atveseļošanas fonda finansējumu 295 miljonu eiro apmērā plānots Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai, lai mazinātu transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un ļautu veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Lai reformu īstenotu, līdz 2022.gada beigām plānots izstrādāt un līdz 2023.gada vidum apstiprināt integrētu Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku, plānotos pārvadājumu apjomus u.c. pasākumus.

Iepirkums tiks finansēts no Eiropas Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta finanšu līdzekļiem. 

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Likumdošana, normatīvie akti

Saeima atbalsta grozījumus likumā, kas paredz uzlabot būvniecības procesu robežas joslā

Saeima ceturtdien, 12.maijā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz uzlabot būvniecības procesu robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās. 

“Mums kā likumdevējam ir jānodrošina visi instrumenti, lai robežas aizsardzība notiktu iespējami efektīvākajā veidā,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. 

Līdz šim Iekšlietu ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecības kontroli valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās veica Būvniecības valsts kontroles birojs vai būvvalde. Situācijās, kad būves daļa (piemēram, inženiertīkls) atradās ārpus valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslas, bija jāierosina atsevišķa būvniecības iecere vietējā būvvaldē, norādīja likumprojekta autori Iekšlietu ministrijā. 

Turpmāk Būvniecības valsts kontroles birojs kontrolēs visu Iekšlietu ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību, kas pilnībā vai daļēji tiek veikta valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās. 

Grozījumi nepieciešami, lai samazinātu būvniecības uzraudzības sadrumstalotību, nodrošinot, ka būvvaldes funkcijas pilda viena institūcija attiecībā uz visiem, tostarp jau ierosinātajiem, būvniecības projektiem valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās, minēts likumprojekta anotācijā. 

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.