Ministru kabinets otrdien, 9. aprīlī, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu ”Par risinājumiem vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai”[1] un apstiprināja ieceri veidot vienotu būves reģistrācijas pakalpojumu, ieviešot vienas pieturas aģentūras principu. Vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešana mazinās administratīvo slogu personām no būvniecības ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Lai veicinātu investīciju piesaisti un attīstītu būvniecības nozari Latvijā, vienlaikus, mazinot birokrātiskos šķēršļus valsts pārvaldē, plānots ieviest vienkāršu, ērtu un visiem saprotamu vienotu būves reģistrācijas pakalpojumu. Pieejas pamatā ir sinhronizēta datu apstrāde un apmaiņa, lai iedzīvotājiem, kā arī būvniekiem un attīstītājiem samazinātu iesniedzamo dokumentu skaitu un atvieglotu reģistrācijas kārtību. Jaunais pakalpojums ļaus personām vērsties iestādē tikai vienreiz, savukārt tālāk, līdz pat īpašuma tiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā, visu procesu nodrošinās iesaistītās iestādes, savstarpēji apmainoties ar datiem. Tas būs mūsdienu prasībām atbilstošs un klientam draudzīgs risinājums.”
Vienlaikus tiek paredzēts atteikties no būves kadastrālās uzmērīšanas apvidū, kas varētu ievērojami samazināt pakalpojuma izpildes laiku. Plānots, ka visas nepieciešamās dokumentu pārbaudes tiek veiktas procesa sākumā un tās ir maksimāli automatizētas, nodrošinot vienotu datu plūsmu valsts informācijas sistēmu līmenī.
Norādāms, ka maksa par vienotu būves reģistrācijas pakalpojumu tiks iekasēta būvdarbu pabeigšanas posmā, vienlaikus veicot Valsts zemes dienesta un Zemesgrāmatas pakalpojumu priekšapmaksu.
Lai veiktu informācijas sistēmu pielāgojumus vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai, plānots piesaistīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ERAF atbalsta projektiem paredzētos finanšu līdzekļus, kā arī Tieslietu ministrijai piešķirto finansējumu esošā budžeta līdzekļu ietvaros. Pakalpojuma pieejamība tiks nodrošināta visiem subjektiem attiecībā uz visiem īpašuma veidiem divu gadu laikā pēc finansējuma piešķiršanas.
[1]Informatīvais ziņojums sagatavots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.↩