Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

MK nosaka atvieglotu kārtību un saīsinātus termiņus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta sēdē š.g. 12. martā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par patērētāja kreditēšanu,  nosakot kārtību un termiņus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai.

Regulējums būs attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem, lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt hipotekāro kredītu pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums.

Kā zināms, Saeima š.g. 15. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus četros likumos, lai atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un veicinātu konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes. 

Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika definēta hipotekārā pārkreditēšana, noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, iegūstošajam kredīta devējam un patērētājam​. Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja pie cita kredīta devēja pēc patērētāja pieprasījuma.

Savukārt līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par patērētāja kreditēšanu tiek noteikta precīza kārtība un pārkreditēšanas procesam nepieciešamo darbību izpildei paredzētie termiņi, vienkāršojot hipotekārās pārkreditēšanas procesu un samazinot ar to saistītās izmaksas.

Pārkreditēšanas process turpmāk aizņems ne vairāk kā divus mēnešusun patērētājam tas kļūs vienkāršāks – vajadzēs griezties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot arī attālināti.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” var iepazīties Tiesību aktu portālā. 

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Veselības aizsardzība

Ar Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu tiks uzlabota sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība

Labklājības ministrija

Līdz 2029. gadam tiks izveidota jauna sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra un uzsākta pakalpojumu sniegšana vismaz 540 personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām pensijas vecumā.

To nosaka jauni Ministru kabineta noteikumi par pasākuma” Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” pirmās kārtas īstenošanu,, kas otrdien, 12. martā, pieņemti valdūbas sēdē.

Ar Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu realizētie projekti ļaus paplašināt iespējas saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, kas veicina neatkarīgas dzīves iespējas, uzlabo dzīves kvalitāti un veicina iekļaušanos sabiedrībā cilvēkiem, kam tas nepieciešams.  Vienlaikus tiks uzlabota viņu ģimenes locekļu un citu neformālu aprūpētāju situācija un sekmēts darba un ģimenes dzīves līdzsvars, mazinot viņu noslodzi aprūpes nodrošināšanā.

“Vispirms cilvēkiem atbalsts sniedzams dažādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidā, pēc iespējas atbalstot cilvēku vietā, kur viņš dzīvo, ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumu atstājot kā pēdējo izvēli. Pašvaldību un nevalstisko organizāciju sniegtā informācija liecina, ka sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība un atbilstība dažādu mērķa grupas personu vajadzībām joprojām ir nepietiekama. Šī pasākuma ietvaros pašvaldībām būs iespēja veidot trūkstošos vai paplašināt esošos sociālos pakalpojumus – dienas aprūpes centrus, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus,” uzver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide paredz attiecīgās infrastruktūras projektēšanu, infrastruktūras izveidi (jaunas būves, esošu būvju un telpu pārbūve teritorijas labiekārtošanu), materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi, aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai pielāgota transportlīdzekļa iegādi un specializēta transportlīdzekļa iegādi mērķa grupas personu mobilitātes nodrošināšanai. Savukārt pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām jaunizveidotajā infrastruktūrā tiks nodrošināta 24 mēnešus.

Finansējuma saņēmēji būs pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji. Plānotais kopējais finansējums ir 59 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 50,2 miljoni eiro un pašvaldības budžeta finansējums – 8,8 miljoni eiro.  

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Pašvaldības

Pašvaldības iesniegušas 32 projektus sociālo mājokļu izveidei ar ES fondu investīcijām

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu atlasē, kur pašvaldības varēja pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam sociālo mājokļu izveidei, saņēmusi 32 projektu iesniegumus. Pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums šajā atlases kārtā ir 32,86 miljoni eiro, kas būtu pietiekams visu projektu realizēšanai apstiprināšanas gadījumā.

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā, kas izveidota, lai  nodrošinātu cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem atbilstoša mājokļa pieejamību sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām un samazinātu rindas pašvaldībās šādu mājokļu izīrēšanai, apjomīgākās investīcijas plānotas Rīgas plānošanas reģionā:

  • Rīgas plānošanas reģionā pieprasītais ERAF finansējums četros projektos – 11 348 500 eiro; 
  • Vidzemes plānošanas reģionā pieprasītais ERAF finansējums astoņos projektos  – 2 909 125 eiro;  
  • Latgales plānošanas reģionā pieprasītais ERAF finansējums sešos projektos  – 2 366 361 eiro;  
  • Kurzemes plānošanas reģionā pieprasītais ERAF finansējums astoņos projektos  – 5 159 880 eiro;  
  • Zemgales plānošanas reģionā pieprasītais ERAF finansējums sešos projektos 3 702 392 eiro. 

Kā ziņots iepriekš, pirmajā projektu atlases kārtā  varēs īstenot projektus, atjaunojot vai pārbūvējot pašvaldības, tās izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības īpašumā esošas un neizīrētas  atsevišķas telpu grupas vai ēkas. Plānots, ka projektu īstenošanas rezultātā līdz 2029. gada beigām tiks nodrošināti modernizēti sociālie mājokļi 1360 cilvēkiem. ES fondu līdzekļus varēs investēt gan būvniecības darbos un saistītās teritorijas labiekārtošanā, gan virtuves un sanitāro telpu aprīkošanā ar funkcionāli nepieciešamajām iekārtām un ierīcēm.

Maksimāli pieejamais ERAF finansējums telpu grupu atjaunošanai ir 650 tūkstoši eiro, Rīgā – 2,5 miljoni eiro, savukārt sociālo ēku atjaunošanā maksimālais ERAF finansējums ir 2 miljoni eiro, Rīgā – 7,65 miljoni eiro. Minimālais investīciju ierobežojums – 200 tūkstoši eiro. Pieejamais ERAF finansējums šajā projektu atlases kārtā sociālo dzīvokļu telpu grupu izveidei – 15 034 603 eiro, no kuriem projekt īstenošanai šobrīd pieprasīti 8 641 401 eiro,  savukārt ēku pārbūvei no pieejamajiem 17 826 744 eiro pieprasīti 16 844 856 eiro. Pieejamais ERAF finansējums ir pietiekams visu projektu apstiprināšanai, ja vien tie atbildīs ES fondu programmas nosacījumiem.

Projektu iesniegumus CFLA pieņēma no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 4. martam, un to izvērtēšanu plāno veikt līdz š.g. 4. jūnijam, savukārt projektu īstenošanai pašvaldības var plānot laiku līdz 2029. gada beigām.  Projektu atlases dokumentācija publicēta cfla.gov.lv

ES fondu atbalsts sociālo mājokļu izveidei paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.3. pasākuma “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība” ietvaros. Jaunu sociālo mājokļu būvniecībai atbalstu varēs saņemt ES fondu programmas otrajā kārtā.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Nozares Uzņēmējdarbība

KP izvērtē tirgus struktūru un izmaiņas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū

Konkurences padome

Konkurences padome noslēdza tirgus uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023. gadā. Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021. gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Tirgus struktūra

Pēc 2017. gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī “Prisma Latvija” lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018. gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022. gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50 %.

Tirgus koncentrācijas rādītājs (HHI indekss) no 2018. līdz 2021. gadam ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū pārsniedza 1800 robežvērtību gadā, kas norādīja, ka tirgus struktūra bija augsti koncentrēta, taču no 2022. gada, kad Latvijas tirgū darbību paplašināja jaunienākušais tirgus dalībnieks LIDL, tirgus koncentrācija būtiski samazinājās līdz vidējas koncentrācijas tirgum.

2022. gadā LIDL tirgus daļas bija robežās no 10-15%. Jaunā tirgus dalībnieka ietekmē pārējās mazumtirdzniecības ķēdes bija spiestas pastiprināti domāt par savu pastāvīgo patērētāju noturēšanu, veicot dažādus preču veicināšanas pasākumus, atbalsta pasākumus un palielinot budžetu reklāmām un mārketinga pasākumiem. LIDL ietekmi visspēcīgāk izjūt tieši tās mazumtirdzniecības ķēdes, kas atrodas LIDL veikalu tuvumā.

Vienlaikus nelielie mazumtirgotāji, t. i., iepirkumu grupas, kuru tirgus daļas nepārsniedz 10% no tirgus, lai palielinātu savu konkurētspēju attiecībā pret lielajiem tirgus spēlētājiem, laika periodā no 2018. līdz 2022. gadam aktīvi konsolidējas.

Tirgotāju savstarpējā konkurence

Saskaņā ar patērētāju aptaujas rezultātiem vairāk nekā divas trešdaļas respondentu pozitīvi vērtē konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū gan kopumā Latvijas teritorijā, gan atsevišķi Rīgas pilsētas teritorijas apkaimēs. MAXIMA un RIMI veikaliem kopā priekšroku dod vairāk nekā 70 % patērētāju. Pozitīva ietekme pārtikas un pirmās nepieciešamības preču tirgū ir arī jaunienākušajiem tā dalībniekiem, galvenokārt LIDL mazumtirdzniecības veikaliem, kuros plānotus pirkumus veic gandrīz puse aptaujas dalībnieku.

Lielākajā daļā Rīgas apkaimes ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū vērojams salīdzinoši augsts konkurences līmenis, kur darbojas vismaz sešu dažādu zīmolu veikali. Vienlaikus Centra, Grīziņkalna, Iļģuciema, Juglas, Pļavnieku apkaimēs viena mazumtirdzniecības ķēde – RIMI vai MAXIMA – pēc apgrozījuma aizņem vairāk nekā 40 % konkrētās apkaimes tirgus. KP secināja, ka šajās Rīgas apkaimēs būtu nepieciešams veicināt konkurenci un turpmāk īpaša uzmanība būtu jāpievērš apvienošanās darījumiem, kas ietekmē konkurences situāciju minētajās apkaimēs.

KP tirgus uzraudzībā secināja, ka Latvijā nepastāv būtiski administratīvie šķēršļi jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū. To pamato arī Latvijas atrašanās otrajā vietā pēc mazumtirdzniecības ierobežotības indeksa starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nozīmē, ka normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi mazumtirdzniecības vietas izveidei un darbības īstenošanai ir minimāli. Jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas tirgū laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam ietekmēja globāli notikumi, piemēram, COVID-19 laiks, savukārt tirgus dalībnieku ilgtspējīgu pastāvēšanu Latvijā noteica uzņēmuma iekšējie faktori, piemēram, finansiālie apsvērumi.

Vienlaikus, KP ieskatā, jaunbūvētu veikalu atvēršana Latvijas tirgū, it īpaši Rīgā, ir problemātiska. Tas skaidrojams ar tirdzniecībai pateicīgu vietu deficītu teritoriālos plānojumos, kas var kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu. Tādējādi, KP ieskatā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtu nepieciešams pārskatīt ikdienas patēriņa preču veikalu vietu pieejamību pilsētas teritoriālos plānojumos, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu efektīvu konkurenci.

Ietekmi tirgū stiprina ar privāto preču zīmju produktiem

Papildus tirgus uzraudzībā tika apskatīta privāto preču zīmju ietekme tirgus dalībnieku konkurētspējas veicināšanā. Vidējais privāto zīmju apgrozījuma īpatsvars kopējā mazumtirdzniecības apgrozījumā 2022. gadā Latvijā veidoja 20 %, kas ir nedaudz virs vidējā globālā radītāja (19.4 %), savukārt zemāks nekā Rietumeiropas vidējais rādītājs (36%). Privāto preču zīmju klātbūtne, ievērojot zemākas cenas stratēģiju, sniedz iespēju mazumtirgotājam palielināt ne tikai konkrētās produktu kategorijas tirgus daļu, bet arī paša mazumtirgotāja ietekmi konkrētajā tirgū. Analizējot Latvijas mazumtirgotāju tirgus daļas kopsakarā ar privāto preču zīmju preču apgrozījuma īpatsvaru, KP secināja, ka privātās preču zīmes vairāk attīsta lielākie tirgus dalībnieki, vienlaicīgi arī atsevišķas iepirkumu grupas ir paplašinājušas privāto preču zīmju sortimentu, kas liecina par privāto preču nozīmi efektīvākas konkurences kontekstā.

Savukārt nacionālo produktu īpatsvars kopējā (gan pārtikas, gan nepārtikas) apgrozījumā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības ķēdēs laika periodā no 2018. līdz 2022. gadam katrā no ķēdēm bija atšķirīgs un svārstījās no 0-5 % līdz 40-50 %. Vienlaikus netika novērota kopēja pieaugoša tendence nacionālo produktu īpatsvarā. KP ieskatā, mazumtirgotājiem būtu jābūt atsaucīgākiem pret nacionālo piegādātāju piedāvājumiem, pārskatot Latvijas nacionālo produktu īpatsvaru veikalu plauktos, kā arī pārskatot savu komerciālo stratēģiju nacionālo produktu uzcenojumam. 

Par tirgus uzraudzību

Tirgus uzraudzības mērķis bija izpētīt konkurences situāciju ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā visā Latvijā un Rīgas pilsētas apkaimēs, tai skaitā, novērtējot tirgus dalībnieku sastāvu, to koncentrācijas līmeni. Papildus tirgus uzraudzībā tika apskatīta privāto preču zīmju ietekme tirgus dalībnieku konkurētspējas veicināšanā, kā arī tirgus ienākšanu barjeru izvērtēšanā.

Tirgus uzraudzībā tika pētīti 12 mazumtirgotāji (mazumtirdzniecības ķēdes) Latvijā – RIMI, MAXIMA, LIDL, SKY, SPAR, TOP, Mego un Vesko, Aibe, Citro un Eldo, LaTS, Beta, Elvi. Papildus tika veikta arī patērētāju aptauja, lai noskaidrotu patērētāju iepirkšanās paradumus visā Latvijā un Rīgas pilsētas apkaimēs, t. sk. iegūtu patērētāju redzējumu uz mazumtirdzniecības ķēžu aizvietojamību.

Kategorijas
Korupcija Pašvaldības

KNAB kriminālprocesuālās darbības Valkas novada pašvaldībā saistītas ar iespējamu vismaz 2 milj. eiro izkrāpšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

5. martā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) veica kriminālprocesuālās darbības, tostarp kratīšanas, vairākos objektos Valkā un citviet Latvijā. 

2023. gada 6. novembrī EPPO uzsāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB kriminālprocesā izmeklē noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 318. panta otrajā daļā, t.i., krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.  

KNAB ir aizdomas, ka vairākas bijušās un esošās Valkas novada pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, kopā ar kāda uzņēmuma pārstāvi veikušas nelikumīgas darbības saistībā ar diviem pašvaldības īstenotiem projektiem. Noziedzīgo darbību mērķis bijis panākt, lai prettiesiski varētu kopsummā iegūt vismaz 2 milj. eiro Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma projektu īstenošanai. Abi projekti saistīti ar ražošanas ēkas teritorijas infrastruktūru.   

Pašlaik četrām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Nevienai personai šajā kriminālprocesā nav piemēroti drošības līdzekļi. 

KNAB šobrīd turpina veikt pirmstiesas izmeklēšanu un nostiprināt iegūtos pierādījumus. Lai nodrošinātu iespējamo noziedzīgo nodarījumu sekmīgu pirmstiesas izmeklēšanu, KNAB plašāku informāciju par kriminālprocesu un tajā iesaistītajām personām nevar sniegt. 

KNAB vērš uzmanību, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.  

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Iepirkumi, ES fondi

Liela interese par ES fondu atbalstu tūrisma produktu attīstībai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu atlasē, kur Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam varēja pieteikties tūrisma nozares sadarbības tīkli, saņēmusi desmit projektu iesniegumus. Tajos pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts jaunu tūrisma produktu izstrādei un vietējās un starptautiskās sadarbības sekmēšanai pārsniedz pieejamos 4,19 miljonus eiro.  

Iesniegti četri tematisko sadarbības tīklu pieteikumi, kur plānots veidot jaunus, kompleksus tūrisma produktus un pakalpojumus augsti prioritārajos tūrisma veidos: darījumu, veselības un kultūras un radošo industriju un dabas tūrismā, kā arī seši reģionālo sadarbības tīklu pieteikumi no visiem Latvijas plānošanas reģioniem.

Projektu īstenošanai kopumā pieejami 4 186 539 eiro no ERAF, kā arī valsts budžeta finansējums 492 534 eiro apmērā. Maksimālais finansējums, ko var saņemt sadarbības tīkla projektam no ES fondu un valsts budžeta līdzekļiem – līdz 584 884 eiro. Saņemtajos projektu iesniegumos kopējais pieprasītais finansējums ir vairāk nekā 5,23 miljoni eiro, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti konkursa kārtībā. Projektu iesniegumus CFLA plāno izvērtēt līdz 29. maijam.

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā uz atbalstu var pretendēt sadarbības tīkli, kur iekļauti vismaz 25 dalībnieki un ne mazāk kā 15 no tiem pārstāv tūrisma un ar tūrismu saistītās nozares. Saskaņā ar ES fondu programmas noteikumiem sadarbības tīklos projekta īstenošanas gaitā varēs iestāties arī jauni dalībnieki.

ES finansējums varēs tikt izmantots, lai sekmētu sadarbības tīkla dalībnieku vietējo un starptautisko sadarbību, piemēram, doties vizītēs pie ārvalstu partneriem, piedalīties starptautiskās konferencēs un izstādēs, pieredzes apmaiņas pasākumos, starptautiskos konkursos un sadarbības platformās. Tāpat tiks līdzfinansēta jaunu tūrisma produktu izstrāde – ar to saistītie pētījumi, testēšana un apmācības.

Projekta iesniegumus CFLA pieņēma no 2023. gada 23. novembra līdz 2024. gada 29. februārim, savukārt projektu īstenošana jāpabeidz līdz 2029. gada beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

ES fondu atbalsts projekta īstenošanai paredzēts Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai” 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” otrās kārtas ietvaros.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā Projektu atlases.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Sagaidāms, ka kopumā 2024.gadā apstrādes rūpniecība atgriezīsies pie pozitīviem izaugsmes tempiem

Ekonomikas ministrija

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2024.gada janvārī, salīdzinot ar 2023.gada janvāri, pēc neizlīdzinātiem datiem samazinājās par 6,6%, savukārt, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem izlaides apjomi samazinājās straujāk – par 7,3%.

Jāatzīmē, ka dažādās rūpniecības apakšnozarēs attīstības tendences joprojām ir atšķirīgas. Šī gada janvārī, gada griezumā, pēc neizlīdzinātajiem datiem, lielākā negatīvā ietekme apstrādes rūpniecībā bija nemetālisko minerālu (-23,7%) un gatavo metālizstrādājumu (-10%) ražošanas apjomu kritumiem. Būtiski samazinājās arī mēbeļu (-17,7%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (-9,2%), kokapstrādes (-1,6%) un gumijas un plastmasu izstrādājumu (-14,7%) ražošanas apjomi. Savukārt pozitīvu ieguldījumu apstrādes rūpniecības izlaidē jau devīto mēnesi pēc kārtas deva pārtikas produktu (+6%) ražošanas apjomu pieaugums. Palielinājās arī poligrāfijas (+10%), ķīmiskās rūpniecības (+2,2%) un automobiļu un piekabju (+1,8%) ražošanas apjomi.

Janvārī gada griezumā par 4,4% samazinājās apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Līdzīgi samazinājās gan vietējā tirgū, gan eksportā realizētās produkcijas apjomi. Būtiski saruka koksnes un tās izstrādājumu realizācija. To daļēji kompensēja pārtikas rūpniecības produkcijas realizācijas pieaugums.

Sagaidāms, ka kopumā 2024.gadā apstrādes rūpniecība atgriezīsies pie pozitīviem izaugsmes tempiem, ko galvenokārt noteiks eksporta iespēju uzlabošanās. Grūtības saglabāsies atsevišķiem uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar Krievijas un NVS valstu tirgiem un šajā situācijā tiem būs jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi. Uz iekšējo tirgu orientētās rūpniecības nozares ietekmēs iedzīvotāju pirktspēja.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Latvijas uzņēmēji var saņemt atbalstu sadarbības veicināšanai ar Norvēģiju

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties Norvēģijas finanšu instrumenta Divpusējā sadarbības fonda iniciatīvām, kas palīdzēs stiprināt Latvijas un Norvēģijas sadarbību un dibināt kontaktus ar uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un citām iestādēm Norvēģijā.

“Latvijas un Norvēģijas uzņēmēju sadarbības veicināšanai “zaļo” inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju jomā, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā 2024. gadā ir pieejami 418 tūkstoši eiro, kas uzņēmējiem jau šajā gadā ļaus piedalīties kopumā 8 aktivitātēs Norvēģijā, Latvijā un arī Bulgārijā. Šobrīd atvērta pieteikšanās jau pirmajām divām aktivitātēm – dalībai kontaktbiržā Tronheimā un konferencē “HavEXPO” Bergenā,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Pieejamais atbalsts uzņēmumiem vienai iniciatīvai ir 20 000 eiro, savukārt maksimālais atbalsts vienam uzņēmuma pārstāvim var būt līdz 2000 eiro, kas paredzēts pasākumu dalības maksas, informācijas izvietošanas maksas, kā arī komandējuma izmaksu segšanai. Iniciatīvas ietvaros atbalsts tiek sniegts vienam komersanta pārstāvim. 

2023. gadā Latvijas un Norvēģijas Divpusējās sadarbības fonda aktivitātēs piedalījušies 60 uzņēmēji, iegūstot kopumā 367 jaunus kontaktus un 94 jaunus biznesa kontaktus potenciālai sadarbībai.

2024. gadā plānotas 8 iniciatīvas:

  • Kontaktbirža Tronheimā 10.-11. aprīlī Tronheimā, Norvēģijā. Pieteikšanās līdz 22. martam ŠEIT.
  • Dalība “HavEXPO” konferencē Bergenā, Norvēģijā, 6.-8.maijā. Pieteikšanās līdz 22. martam ŠEIT.
  • “Green Deal Conference” Bulgārijā 4.-5.jūnijā, organizē “Innovation Norway”.
  • Norvēģijas akvakultūras industrijas pārstāvju vizīte septembrī Latvijā.
  • “Oslo Innovation Week” septembrī Oslo, Norvēģija.
  • Norvēģijas pētniecības institūciju un uzņēmumu vizīte oktobrī Latvijā.
  • “OTD Bergen” 16.-17.oktobrī Bergenā, Norvēģijā.
  • “Spaceport conference” 12.-13.novembrī Oslo, Norvēģijā.

Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu īstenošanu nodrošina LIAA sadarbībā ar donorvalsts programmas partneri “Innovation Norway”. Programmas darbību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu īstenošanas noteikumi.

Pieteikums dalībai Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvā jāiesniedz platformā biznesa attīstībai business.gov.lv. Vairāk par atbalsta programmu ŠEIT.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nekustamais īpašums

Sankcionētās personas nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus

Saeima

Lai liegtu sankcionētām personām, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, Saeima ceturtdien, 7.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā. Liegumu plānots piemērot no šī gada 1.jūlija. 

Ar grozījumiem paredzēts, ka sankcionēto personu nekustamajam īpašumam Latvijā likmes vairs nenoteiks pašvaldības, bet šim īpašumam piemēros nodokļa likmi 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. 

Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka šīm personām vairs nepiemēros nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus, kā arī tās vairs nesaņems nodokļa atlaides. 

Ņemot vērā, ka pašvaldības jau ir izsūtījušas paziņojumus par aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli, tās varēs nodokļa apmēru pārrēķināt un līdz šī gada 15.jūlijam izsūtīt precizētu nodokļa maksāšanas paziņojumu. 

Ja sankcionētā persona būs kavējusi nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, pašvaldībām paredzētas tiesības triju mēnešu laikā uzsākt nodokļa parāda piedziņu bezstrīda kārtībā. 

Plānots, ka pašvaldībām kopējie nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi varētu palielināties par 1,9 miljoniem eiro, norādīts grozījumu anotācijā. 

Izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa likumā rosinātas, lai personām, kuras atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam noteiktas par sankciju subjektiem, liegtu iespēju izmantot līdzšinējos atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa jomā, pauž likumprojekta autori. 

Saeima likumprojektam noteica steidzamību, un galīgajā lasījumā grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” plānots skatīt 21.martā.

Kategorijas
Pašvaldības

Pašvaldības varēs pieteikties valsts aizdevuma saņemšanai pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai infrastruktūras attīstīšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais MK noteikumu projekts “Kritēriji un kārtība, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts aizdevuma saņemšanai”, atbalstot iespēju pašvaldībām saņemt valsts budžeta aizdevumu pirmsskolas izglītības iestāžu izveidei un paplašināšanai ar mērķi mazināt rindu uz pašvaldības bērnudārziem, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstīšanai, ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai un skolu tīkla sakārtošanai un ceļu būvniecībai.

 “Valsts budžeta aizdevumi pašvaldībām jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošu pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai ir efektīvs risinājums, lai uzlabotu pirmsskolas izglītības pieejamību pašvaldībās. Šāda veida aizdevumi ir pieejami pašvaldībām no 2020. gada.  Kopš tā laika rinda uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm ir samazinājusies par 39%. Šie noteikumi ir izstrādāti ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, ņemot vērā pašvaldību priekšlikumus, t.sk. vienkāršojot aizdevumu saņemšanas nosacījumus,” pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.

Noteikumu projektu atbilstoši Reģionālās attīstības likuma 14.panta 8.punktā sniegtajam deleģējumam un MK 2023.gada 24.oktobra protokollēmumā dotajam uzdevumam VARAM izstrādāja sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Satiksmes ministriju (SM).

Noteikumu projekts nosaka pastāvīgus kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts budžeta aizdevuma saņemšanai, ņemot vērā ikgadējā likumā par valsts budžetu noteiktos valsts budžeta aizdevumu mērķus. Pašvaldības aizdevumu var saņemt šādiem mērķiem:

  • pirmsskolas izglītības izstāžu rindu mazināšanai (jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošu pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai) (izvērtē VARAM);
  • pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstīšanai (izvērtē VARAM);
  • ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības nodrošināšanas funkcijas īstenošanai, kā arī  skolu tīkla sakārtošanai (izvērtē Izglītības un zinātnes ministrija);
  • ceļu, t.sk. projektā paredzēto inženiertīklu, būvniecībai (izvērtē Satiksmes ministrija).

Atbilstoši noteikumu projektam, pieteikumi pirmsskolas izglītības iestāžu investīciju projektiem pašvaldībām ir jāiesniedz VARAM, aizpildot noteikumu projekta 1.pielikumu; pieteikumi skolu investīciju projektiem pašvaldībām jāiesniedz IZM, aizpildot noteikumu projekta 2.pielikumu; savukārt pašvaldību pieteikumi investīciju projektiem ceļu būvniecībai jāiesniedz SM, aizpildot noteikumu projekta 3.pielikumu.

Aizdevumam jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai var pieteikties pašvaldības, kurās uz 2023.gada 1.oktobri bērnu skaits, kuri sasnieguši pusotra gada vecumu un ir iekļauti rindā uz vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, ir vienāds vai lielāks par 100, un attiecīgās novada pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienībā, kurā ir plānots īstenot investīciju projektu, bērnu skaits rindā ir vienāds vai lielāks par 50 (informācija pieejama Pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (varam.gov.lv).

Savukārt, ja projektu plānots īstenot novada pašvaldībā, kuru saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 2029. gadā ir plānots apvienot, bērnu skaits uz iepriekšējā gada 1. oktobri abās apvienojamajās pašvaldībās kopā, kas sasnieguši pusotra gada vecumu un ir iekļauti rindā uz vietu šo pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs – ir vienāds vai lielāks par 100.

Lai pieteiktos aizdevumam pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, pašvaldībai jāņem vērā, ka būvdarbi jāuzsāk tajā gadā, kad projekta pieteikums ir ticis iesniegts VARAM izvērtēšanai, un projekts ir jāīsteno divu gadu laikā. Pašvaldība vienā projektu pieteikumā var iekļaut vairākus pirmsskolas izglītības iestāžu objektus, pieteikumā sniedzot nepieciešamo informāciju par katru no objektiem, vienlaikus ievērojot noteikumu projekta noteikto valsts budžeta aizdevuma apmēru katram objektam (valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs ne mazāks kā 40 000 eiro un maksimālais valsts budžeta aizdevuma apmērs nepārsniedz 500 000 eiro vienam objektam). Vienlaikus, ja ir veikta ēkas tehniskā apsekošana, kas apliecina ēkas avārijas stāvokli, vai tehniski ekonomiskais izvērtējums, maksimālais valsts budžeta aizdevuma apmērs nepārsniedz 3 000 000 eiro vienam objektam (jaunajam vai esošajam objektam).

Pašvaldības ir aicinātas iesniegt savus investīciju projektus līdz katra mēneša pirmajam datumam.

Vairāk informācija par prasībām aizdevuma saņemšanai atrodama VARAM tīmekļvietnē.