Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) no 2023. gada septembra līdz 2024. gada februārim veica pētījumu “Iekšējās trauksmes celšanas sistēmas reģionos: privātais un publiskais sektors”. Pētījumā piedalījās astoņas pašvaldības un trīs uzņēmumi.
Pētījuma mērķis bija iepazīt reģionu pieredzi un izcelt labo praksi iekšējo trauksmes celšanas sistēmu veidošanā un uzturēšanā, kā arī apkopot informāciju par problēmām sistēmu darbībā. Galvenie pētījumā analizētie jautājumi ir:
- Organizācijas vadības loma trauksmes celšanas veicināšanā;
- Trauksmes cēlēja kontaktpersonas loma un izvēle;
- Nodarbināto informētība par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;
- Rīcība ar trauksmes cēlēju ziņojumiem;
- Trauksmes celšanas sistēmu pārskatīšana un aktualizēšana.
Pētījumā noskaidrots, ka trauksmes cēlēju aktivitāte reģionos ir zema vai ļoti zema. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka organizācijā ir ieviestas kvalitatīvas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas un tajās pārkāpumi nenotiek. Tomēr pētījums atklāj vairākus problemātiskus aspektus reģionu iekšējās trauksmes celšanas sistēmās, kas, iespējams, rezultējas zemajā trauksmes cēlēju aktivitātē. Šajā rakstā Delna iepazīstina ar pētījumā analizēto jautājumu galvenajiem secinājumiem.
Vadības loma trauksmes celšanas veicināšanā
Pētījums parāda atšķirīgu pieeju un vadības attieksmi pret trauksmes celšanas jautājumiem. Atsevišķu pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka no pašvaldības vadības sākotnēji ir bijusi pretestība pret trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu vispār, to pamatojot ar neticību šādam mehānismam un tā efektivitātei. Tomēr tai pat laikā ir pašvaldības un uzņēmumi, kuri apzinās un uzsver trauksmes celšanas sistēmas lomu organizācijas ētikas, pretkorupcijas un labas pārvaldības veicināšanā.
Sistēmas ieviešanā izšķirošā nozīme ir tieši pašvaldības un uzņēmuma vadībai, kas ar savu rīcību demonstrē organizācijas iekšējo kultūru un attieksmi pret trauksmes celšanu. Mēs nevaram sagaidīt, ka priekšstats un izpratne par trauksmes celšanu mainīsies, kamēr nemainīsies pašvaldību un uzņēmumu iekšējā kultūra un attieksme pret šiem jautājumiem. Un par to ir tieši atbildīga organizācijas vadība. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai pašvaldību un uzņēmumu vadība apzinātos savu lomu un uzdevumu atbalstīt trauksmes celšanas mehānismu ieviešanu. Tas pieprasa iedziļināties un izprast sistēmu, aizstāvēt tās nozīmi un lomu organizācijas iekšējās kultūrā.
Trauksmes cēlēju kontaktpersona
Strādājot ar trauksmes celšanas jautājumiem, Delna ir novērojusi, ka trauksmes cēlēju kontaktpersonas pienākumi ir ne tikai formāla likuma prasību izpilde, bet kontaktpersonas ieņem arī ārkārtīgi svarīgu lomu trauksmes celšanas kultūras veidošanā organizācijā. Tāpēc ir īpaši svarīgi, ka šo personu izvēle notiek pārdomāti un ar mērķi veicināt trauksmes celšanu. Reģionu pieredze rāda, ka pašvaldību un uzņēmumu prakse šajā jautājumā ir dažāda. Atšķiras gan kontaktpersonu skaits, gan to kvalifikācija un ieņemamie amati.
Atzinīgi ir novērtējama labā prakse par trauksmes cēlēju kontaktpersonām iecelt audita nodaļā nodarbinātos. Šāda pieeja ir izveidota ar mērķi iespējami skaidri nodalīt trauksmes celšanas sistēmu no pašvaldības vadības, lai mazinātu nodarbināto nedrošību ziņot un bailes no iespējamām represijām. Tai pat laikā ir pašvaldības, kurās trauksmes cēlēju kontaktpersonas pienākumus veic izpilddirektors, kas Delnas ieskatā nav labā prakse, jo var veicināt pretēju reakciju – nodarbināto nevēlēšanos ziņot, bailes no represijām un neticību trauksmes celšanas sistēmai kopumā.
Informētība par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu
Pētījumā gūtā informācija liecina par to, ka nodarbinātajiem pietrūkst izpratnes par trauksmes celšanas sistēmu. Likums paredz pienākumu informēt nodarbinātos par trauksmes celšanas sistēmu, uzsākot nodarbinātības attiecības. Tomēr šāds pienākums vien nenodrošina kvalitatīvu un efektīvu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu.
Viens risinājums efektīvai sistēmas ieviešanai varētu būt regulāras nodarbināto mācības un zināšanu līmeņa novērtēšana, lai iegūtu datus par faktisko zināšanu līmeni par trauksmes celšanas jautājumiem. Neapzinot zināšanu līmeni, ir sarežģīti vērtēt, vai nodarbinātie ir atvērti celt trauksmi. Ir atsevišķas pašvaldības, kas norāda, ka atsevišķi darbinieku jautājumi un komentāri ir parādījuši, ka darbinieku izpratne par šo tēmu ir zema.
Tāpat svarīgi norādīt, ka nodarbināto izpratne nav jautājums tikai par trauksmes celšanu. Tā ir izpratne un praksē gūtas iemaņas, kas veido iekšējo organizācijas kultūru. Vispirms organizācijā ir būtiski veidot vienotu vērtību sistēmu, izprast ētikas normas un mazināt toleranci pret korupciju un negodprātīgu rīcību, lai pēc tam ir vieglāk saskatīt trauksmes celšanas lomu šo vērtību sargāšanā.
Rīcība ar trauksmes cēlēju ziņojumiem
Rīcību ar trauksmes cēlēju ziņojumiem regulē Trauksmes celšanas likums (2022). Arī Valsts kanceleja sniedz skaidrojumus un vadlīnijas darbā ar trauksmes cēlēju ziņojumiem. Tomēr pētījumā gūtā informācija parāda, ka arī šajā jautājumā pastāv gana atšķirīgas pieejas procesa interpretācijā un tādos jautājumos, kurus likums tieši neregulē.
Pienākums pseidonimizēt trauksmes cēlēja informāciju, kas Delnas ieskatā ir viena no būtiskākajām trauksmes cēlēja identitātes aizsardzības garantijām, notiek dažādos posmos ziņojuma izskatīšanā. Proti, ir organizācijas, kuras skaidri ir atrunājušas pseidonimizācijas veikšanu līdz ko ir saņemts iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, tomēr citas pašvaldības un uzņēmumi pseidonimizāciju veic tikai pēc iesnieguma atzīšanas par trauksmes cēlēja ziņojumu. Jāatzīst, ka likums otro minēto iezīmē kā brīdi, kad obligāti veicama ziņojuma pseidonimizācija, tomēr apstāklis, ka līdz tam dokumenta aprite organizācijā notiek ne-pseidonimizētā veidā, nopietni apdraud trauksmes cēlēju identitāti. Šis jautājums gan būtu tālāk analizējams un risināms normatīvā regulējuma un vadlīniju pilnveidē.
Tāpat atšķiras organizāciju attieksme pret anonīmiem ziņojumiem – kamēr viena daļa skaidri paredz, ka anonīmi ziņojumi netiek pieņemti un izskatīti, ir daļa pašvaldību, kuras pieņem un strādā ar anonīmiem ziņojumiem, atrunājot vienīgi to, ka šādā gadījumā ziņotājam nav iespējams nodrošināt aizsardzības garantijas.
Trauksmes celšanas sistēmu pārskatīšana un aktualizēšana
Trauksmes celšanas sistēma Latvijā ieviesta 2019. gadā, kad stājās spēkā pirmais Trauksmes celšanas likums. Pēc tam Latvija ieviesa Eiropas Savienības Trauksmes celšanas direktīvu un likums tika pārstrādāts un pieņemts no jauna 2022. gadā. Pētījums demonstrē atšķirīgo praksi normatīvā regulējuma ievērošanā – ir organizācijas, kas sākotnējo trauksmes celšanas sistēmu ieviesa jau pirms 2019. gada, kā arī tādas, kas aktualizēja trauksmes celšanas kārtību pēc pēdējām normatīvā regulējuma izmaiņām. Ir arī tādas organizācijas, kurās trauksmes celšanas sistēma nav ieviesta vispār, neskatoties uz to, ka likums šādu pienākumu nosaka. Šī pienākuma ievērošanu noteikti kavē apstāklis, ka likums neparedz nekādu sodu vai citādas sankcijas par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu neieviešanu. Pašvaldību gadījumā pētījumā netika novēroti pārkāpumi sistēmu neieviešanā, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka Valsts kanceleja kā par trauksmes celšanu atbildīgā iestāde Latvijā, seko līdzi trauksmes celšanas ieviešanai publiskajā sektorā, komunicējot ar iestādēm un pašvaldībām. Tai pat laikā valstiskā līmenī nav nevienas iestādes vai organizācijas, kas sekotu līdzi Trauksmes celšanas likuma prasību ieviešanai privātajā sektorā un tieši privātajā sektorā ir ļoti raksturīga Trauksmes celšanas likuma neievērošana un sistēmu neieviešana.
Delna norāda uz risku, ka arī tad, ja trauksmes celšanas sistēmas formāli ir ieviestas, tās bieži vien ir tikai vēl viens dokuments, kas jāparaksta, stājoties darba tiesiskajās attiecībās. Daudzās organizācijās trūkst gan izpratne, gan vēlme aktualizēt iekšējās trauksmes celšanas sistēmas, kā arī nodrošināt, ka tās kalpo potenciālajiem trauksmes cēlējiem un ir dzīvotspējīgas.
Kopumā secināms, ka iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanas process Latvijā joprojām notiek pakāpeniski vai nenotiek vispār. Pastāv reāls risks, ka šāda stagnācija trauksmes celšanas jomā pašvaldībās un uzņēmumos reģionos turpināsies, ja vien netiks aktīvi un mērķtiecīgi strādāts pie pārmaiņu ieviešanas.
Tāpat ir būtiski uzsvērt, ka iestādēm, pašvaldībām vai uzņēmumiem nav nepieciešams gaidīt trauksmes celšanas regulējuma pilnveidi – tiem vienmēr ir iespēja ieviest jaunus trauksmes cēlēju atbalsta mehānismus, lai veicinātu trauksmes celšanu organizācijas līmenī.