Kategorijas
Tehnoloģijas un iekārtas Uzņēmējdarbība

Ieguldījums nākotnes inženieru izglītībā

Robotika sen vairs nav vīriešu izklaide, bet gan dzīves nepieciešamība visdažādākajās nozarēs, turklāt, kā daudzas citas zinātnes, tā kļūst starpdisciplināra, sapludinot un apvienojot sevī dažādas funkcijas un risinājumus. Līdz ar ražošanas apjomu pieaugumu un darba roku trūkumu, pieaug arī pieprasījums pēc industriālajiem robotiem un automātikas procesiem. Kā no studentu robotikas konkursiem var nokļūt līdz iepirkumu konkursiem, un kāda ir viedās rūpniecības nākotne, žurnālam “Iepirkumi” stāsta EDGARS GRĪNBERGS, SIA Techvitas prokūrists.

No studentiem līdz iepirkumiem

Uzņēmums Techvitas darbību Latvijā uzsāka 2014. gadā kā Lietuvas uzņēmuma UAB Techvitas reģionālais pārstāvis. Mērķis ienākot Latvijas tirgū bija piedāvāt produkciju, kas Latvijas tirgū ir populāra, bet nav pārstāvēta, piemēram, Bosch Rexroth industriālos risinājumus. “Latvijā esam viens no 5 uzņēmumiem, kas piedāvā šādus industriālos risinājumus, taču mēs atšķiramies ar to, ka mūsu rīcībā ir inženieri – varam ne vien konsultēt par piemērotāko risinājumu izvēli un tos pārdot, bet arī palīdzēt risināt problēmas, nodrošinot gan servisu, gan tehnisko atbalstu,” stāsta Edgars Grīnbergs: “Mēs arī atšķiramies ar to, ka paši ejam pie potenciālajiem klientiem. Mūsu konkurenti strādā kā Latvenergo un gaida, kad kāds pie viņiem atnāks. Mēs aktīvi strādājam paši, kā arī apkalpojam tos klientus, kuri paši ir vērsušies pie ražotāja, piemēram, tas pats Bosch Rexroth, jo esam tā industriālās daļas pārstāvji Latvijā”. Uzņēmums nav iekārtu tirgotājs, bet gan piedāvā un komplektē dažādas iekārtu daļas, kas ļauj veidot programmējamas, automātiskas un savietojamas sistēmas dažādu funkciju veikšanai. Techvitas arī regulāri organizē informatīvus seminārus, kuros aicināti piedalīties gan uzņēmumu pārstāvji (inženieri, mehāniķi, ražošanas vadītāji), gan universitāšu un institūtu pārstāvji un pasniedzēji. Pasākumos parasti piedalās ārvalstu speciālisti, kas stāsta par nozares jaunumiem un dod iespēju interesentiem izmēģināt dažādas iekārtas un risinājumus. Tāpat šie pasākumi kalpo par tādu kā sadarbības platformu starp uzņēmējdarbības, un universitāšu un institūtu pārstāvjiem. E.Grīnbergs skaidro, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide ir maza un šajā šaurajā nozarē visi viens otru zina un nav tik daudz konkurenti, cik vairāk – sadarbības partneri. Ja kāds no uzņēmumiem ir atrisinājis problēmu, tad labprāt dalās risinājumā ar citiem.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Medniecība, mežsaimniecība

Mednieku klubi īsteno sabiedrībai svarīgus projektus

Projekti, ko īsteno Latvijas mednieku klubi, finansiālajā ziņā nav apjomīgi un mērāmi miljonos eiro. Pārsvarā summas sniedzas vien vairākos desmitos tūkstošu eiro, tomēr ieguldītā nauda nereti ir ļoti svarīga lielai sabiedrības daļai. Visvairāk, protams, ērtības izjūt mednieki paši, tomēr nav noliedzams arī kopējais devums. Šajos mednieku namos, vai kā tagad dēvē – sabiedriskajos centros, atbilstoši savām interesēm daudz var gūt skolēni, jaunieši, topošie mednieki – ikviens, kuru saista aktīvs dzīvesveids, medību un dabas tēma.

Latvijas mednieku organizācijas gan no Eiropas Kopienas ELFLA, EJZF, LEADER un citām programmām, gan no pašvaldībām, 2014.- 2020. gada plānošanas periodā jau saņēmušas tuvu pusmiljonam eiro un turpina iesniegt arvien jaunus projektus. Lauku Atbalsta dienestā pieejamā informācija liecina, ka summas ir dažādas. Piemēram, Kuldīgas rajona mednieku un makšķernieku biedrībai stenda SK-100 drošības barjeru un šaušanas pozīcijas vietas izbūvei piešķirti gandrīz 45 tūkstoši eiro. Līdzīgs atbalsts ir “Vulkāna Medniekam” olimpiskā un amerikāņu tranšejas šaušanas sporta stenda izveidei, nodrošināšanai un popularizēšanai; mednieku klubam “Sātiņi” tūrisma pakalpojumu pilnveidošanai Novadnieku pagastā, izveidojot arī tūristiem pieejamu mednieku māju; Daugavpils mednieku un makšķernieku saimniecībai “Mednieku sabiedriskā centra izveidei”; mednieku biedrībai “Debri” šautuves būvei Višķu pagastā; MMB “Nurme” Putnu ezera teritorijas labiekārtošanai, paredzot padziļinātu ūdenstēču un slīkšņu saliņu veidošanu.

Nepilnus 30 tūkstošus saņēmuši: mednieku kolektīvs “Ambeļi” Mednieku namiņa un trofeju telpas izveidei Ambeļu pagastā; mednieku klubs “Laidze” medībmājas būvniecībai; mednieku biedrība “Silupe” mednieku nama būvniecībai.

Kategorijas
Atpūta

Svinēsim Latvijai 100!

2018. gada 18. novembrī svinēsim Latvijas valsts simtgadi, un līdz ar to gada nogale ir bagāta dažādiem šim skaistajam notikumam veltītiem pasākumiem. Latvijas simtgades biroja mājaslapā LV100.lv pieejams pilns simtgadei veltīto aktivitāšu saraksts. Iespēja apmeklēt ne tikai sev ģeogrāfiski tuvākos pasākumus, bet palūkoties, kas notiek citviet, ļauj apceļot Latviju tās krāsainajā rudenī un atklāt ne vienu vien pārsteidzošu vietu, notikumu un tradīciju!

Latvijas valsts simtgades svinību gaidās – 2018. gada 8. novembrī “Arēnā Rīga” pirmo un vienīgo reizi Latvijas vēsturē notiks unikāla rokoperas “Lāčplēsis” izrāde – tās iestudējums ar simfonisko orķestri diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Šis būs vēriena ziņā vēl nebijis rokoperas iestudējums, kurā īpaša loma būs arī apvienotajam Latvijas Nācijas kopkorim.

Savukārt 9. novembrī “Arēna Rīga” telpās notiks unikāls dižkoncerts “Latvijas gadsimts”, kurā uz vienas skatuves būs redzami un dzirdami mūsdienu Latvijas populārākie aktieri un dziedātāji, kas režisora Jāņa Mūrnieka veidotajā uzvedumā izdziedās nozīmīgākās Latvijas populārās mūzikas pērles, ko radījuši Oskars Stroks, Brāļi Laivenieki, Alfreds Vinters, Emīls Dārziņš, Elga Īgenberga, Imants Kalniņš, Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Boriss Rezņiks, Aleksandrs Kublinskis, Uldis Stabulnieks, Kārlis Lācis, Uldis Marhilēvičs, Jānis Lūsēns un daudzi citi komponisti.

14. novembrī Latvijas Sporta muzejā, Rīgā, tiks atklāta jaunā ekspozīcija “Latvijas Olimpiešu goda zāle – Zelts, Sudrabs, Bronza”. Izstāde veidota sadarbībā ar biedrību “Latvijas Olimpiskā komiteja”. Šī goda zāle ir kā dāvana Latvijas valsts simtgadē 628 olimpiešiem, kuri ir izcīnījuši 123 medaļas (31 zelta, 54 sudraba un 38 bronzas) gan vasaras, gan ziemas gan paralimpiskajās spēlēs, jo Latvijas olimpiešu sasniegumi vienmēr izraisījuši lielu skatītāju interesi un atzinību.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

Atbalsts elektronisko dokumentu virzībai būvniecībā

Ministru kabineta sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas gatavotie labojumi Būvniecības likumā, lai no 2019. gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācijas apstrāde notiktu tikai elektroniski – dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk BIS).

Sagatavotie labojumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejutīsies gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, plānots dot iespēju saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri. Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā – šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.

Kategorijas
Transports

Sākta kopīga “Rail Baltica” projekta revīzija

Valsts kontrole ziņo, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstākās revīzijas iestādes šonedēļ sākušas kopīgu revīziju par projekta “Rail Baltica” iekšējās kontroles sistēmas un publisko iepirkumu vadību.

Apvienotās revīzijas mērķis ir izvērtēt, vai “Rail Baltica” projekta iepirkumu pārvaldes modelis un līgumu slēgšanas kārtība ir efektīva un veicina ekonomiski izdevīgas piegādes projektam. Revidentu redzeslokā būs arī valsts finansējuma jautājumi projektam katrā no trim Baltijas valstīm.

Kategorijas
Gada Balva

Klāt trešais “Iepirkumu Gada balvas” konkurss!

Sākusies pieteikšanās trešajam “Iepirkumu Gada Balvas” konkursam, ko rīko žurnāls “Iepirkumi” sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB). Par jaunumiem šā gada konkursa norisē stāsta “Iepirkumu Gada balvas 2018” konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs, IUB Juridiskā departamenta direktores vietnieks Otto Daugulis.

Kādās kategorijās žūrija šogad vērtēs labākos iepirkumu veicējus?

“Iepirkumu Gada balvas 2018” konkursā pavisam ir septiņas kategorijas, no kurām trijās ir divas apakškategorijas. Tās ir: “Ieguldījums publisko iepirkumu attīstībā”, “Gada iepirkumu speciālists”, kas sadalīta divās apakškategorijās, proti, pasūtītājiem un piegādātājiem. Trešā kategorija “Gada pasūtītājs” arī sadalīta divās apakškategorijās – “Preces un pakalpojumi” un “Būvdarbi”. Publisko iepirkumu likums, kā zināms, būvdarbus izdala atsevišķi. Tieši pēc tāda paša principa ir sadalīta kategorija “Gada piegādātājs” – “Preces un pakalpojumi” un “Būvdarbi”. Piektā kategorija ir “Gada iepirkums”, sestā – “Gada zaļākais iepirkums”. Iepriekš nosauktās kategorijas bija iekļautas arī iepriekšējā “Iepirkumu Gada balvas” konkursā. Pēc viena no žūrijas komisijas locekļu ieteikumiem, šajā gadā ir izveidota jauna, septītā kategorija – “Iepirkumu simpātija”.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

ES fondu finansējuma ietekme uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi*

ES fondu naudas atbalsts pērn paātrināja Latvijas izaugsmi straujāk, nekā gadu agrāk, rāda Finanšu ministrijas aprēķini.

Finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas parakstītajā ziņojumā valdībai par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju progresu līdz 2018. gada 30. jūnijam teikts, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, IKP 2017. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kāpis par 4,5 % – būtiski straujāk, nekā gadu agrāk, kad Latvijas tautsaimniecība auga par 2,2 %. Latvijas tautsaimmniecības izaugsmes temps 2017. gadā bija visstraujākais kopš 2011. gada. Spēcīga ekonomikas izaugsme turpinājās arī 2018. gada I ceturksnī, kad IKP, salīdzinājumā ar 2017. gada I ceturksni, kāpa par 4,0 %. Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, to nodrošināja labvēlīgā situācija Latvijas ārējos tirgos, kā arī investīciju aktivitātes pieaugums un būvniecības nozares straujā attīstība, paātrinoties ES fondu ieplūdei ekonomikā. Saskaņā ar FM novērtējumu, ES fondu investīcijas 2017. gadā IKP izaugsmi palielināja par 2,0 %, būtiski vairāk nekā gadu iepriekš. Faktiski novērtētais ES fondu investīciju devums reālā IKP pieaugumā 2017. gadā ir lielāks, nekā sākotnēji tika prognozēts. Tas ir saistīts gan ar labāku tautsaimniecības izaugsmi kopumā, gan īpaši ar pozitīvu investīciju kāpuma tempu, teikts ziņojumā. 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros ES fondu investīciju apjoms 2017. gadā bija 404 milj. eiro pretstatā 225 milj. eiro 2016. gadā. Lielāka ES fondu investīciju plūsma rada multiplikatora efektu kopējā investīciju aktivitātē valstī. Saskaņā ar CSP datiem kopējais investīciju apjoms tautsaimniecībā 2017. gadā pieauga par 17,9 % faktiskajās cenās, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2016. gadā. Nominālā izteiksmē Latvijas tautsaimniecībā 2017. gadā bija par 813,4 milj. eiro vairāk investīciju.

Vislielākā pozitīvā ES fondu ietekme bija būvniecības nozarē, palielinot tās pievienotās vērtības pieauguma tempu aptuveni par trīs procentpunktiem. No izlietojuma puses vislielāko pozitīvo devumu tautsaimniecības izaugsmē 2017. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, nodrošināja privātais patēriņš un gandrīz tikpat daudz investīciju pieaugums. Privātais patēriņš, uzlabojoties situācijai darba tirgū un palielinoties algām, 2017. gadā palielinājās par 6,8 %, kamēr investīcijas pamatkapitālā auga par 17,5 %. 2018. gada I ceturksnī lielākais devums IKP pieaugumā bija investīcijām, kas salīdzinājumā ar 2017. gada I ceturksni kāpa par 19,1 %. Privātais patēriņš 2018. gada I ceturksnī pieauga par 4,1 %, sabiedriskais patēriņš – par 4,7 %, preču un pakalpojumu eksports pieauga par 2,3 %, salīdzinot ar 2017. gada I ceturksni.

Līdz ar straujāku izaugsmi Latvijas galvenajos eksporta tirgos un spēcīgāku preču cenu pieaugumu, Latvijas kopējais preču eksports faktiskajās cenās 2017. gadā kāpa par 10,8 %. 2018. gada pirmajā pusē saglabājās straujš eksporta pieauguma temps. Gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinājumā ar 2017. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, kopējā preču eksporta vērtība kāpa par 9,3 %, ko visvairāk nodrošināja mehānismu un ierīču, koka un koka izstrādājumu, kā arī metālu eksports, kas salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu pieauga attiecīgi par 12,4 %, 12,1 % un 22,2 %. Savukārt, pakalpojumu eksports faktiskajās cenās 2018. gada I ceturksnī bija par 1,9 % lielāks, ko visvairāk nodrošināja gaisa transporta pakalpojumi, kā arī telesakaru un datorpakalpojumi, kas salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kāpa par 21,8 % un 23,2 %. Savukārt jūras transporta pakalpojumu eksports 2018. gada I ceturksnī samazinājās par 21,1 %.

Nozaru griezumā lielāko devumu Latvijas ekonomikas izaugsmē 2018. gada I ceturksnī deva būvniecība, kas salīdzinājumā ar 2017. gada I ceturksni kāpa par 35,7 %. To nodrošināja ES fondu investīciju un privāto investīciju aktivitātes pieaugums. Tāpat nozīmīga ietekme uz ekonomikas izaugsmi 2018. gada I ceturksnī bija tirdzniecības, nekustamā īpašuma, komercpakalpojumu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. 26,4 % izaugsmes kritums I ceturksnī bija fiksēts tikai finanšu pakalpojumu nozarē, salīdzinājumā ar 2017. gada I ceturksni, kas saistīts ar nerezidentu apkalpošanas samazinājumu banku sektorā. Transporta un uzglabāšanas nozarē fiksēts 0,7 % kritums, augošajiem pasažieru pārvadājumiem un autopārvadājumu attīstībai nespējot pilnībā kompensēt krītošos Krievijas kravu tranzīta apjomus.

Tautsaimniecības izaugsmei paātrinoties, straujāka kļuvusi bezdarba samazināšanās. 2017. gadā bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma datiem bija 8,7 % – par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā. 2018. gadā bezdarbs samazinās vēl straujāk – I ceturksnī bezdarba līmenis samazinājās līdz 8,2 % un bija par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2017. gadā palielinājās par 0,2 %, bet 2018. gada I ceturksnī tas auga jau par 1,8 %. Tā kā nodarbināto skaita pieaugumu ierobežo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, augot pieprasījumam, atsevišķās nozarēs un profesijās jau ir vērojams strādājošo skaita trūkums. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēdējā gada laikā ir vairāk nekā divkāršojies, 2018. gada jūnija beigās sasniedzot 20 tūkstošus. Vienlaikus mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums ir kļuvis straujāks: 2017. gadā bija palielinājums par 7,9 % – līdz 926 eiro; 2018. gada I ceturksnī palielinājums sasniedzis 8,6 % – līdz 961 eiro, salīdzinot ar 2017. gada I ceturksni. Līdzās ekonomikas izaugsmei un bezdarba kritumam straujo algas kāpumu 2018. gadā nosaka arī minimālās algas paaugstinājums par 50 eiro – līdz 430 eiro, kā arī finansējuma palielinājums darba samaksai atsevišķām sabiedriskā sektora darbinieku grupām, tajā skaitā veselības aprūpes nozarē strādājošajiem. Sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2018. gada I ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni pirms gada, kāpusi par 8,1 % – līdz 969 eiro, bet privātajā sektorā tā auga par 8,9 % – līdz 957 eiro.

Inflācijas līmenis Latvijā kopš 2017. gada ir paaugstinājies, ko galvenokārt nosaka pārtikas un degvielas cenu pieaugums pasaules cenu svārstību ietekmē, kā arī vietējais sakaru, telekomunikāciju, apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu cenu kāpums. 2017. gada vidējā inflācija paaugstinājās līdz 2,9 %, salīdzinājumā ar 0,1 % 2016. gadā. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos inflācijas līmenis nedaudz samazinājies līdz 2,2 %. Tajā skaitā preču cenas 2018. gada pirmajos sešos mēnešos auga vidēji par 1,7 %, bet pakalpojumu cenas – par 3,4 %.

* Ziņojumā pieejams apskats par makroekonomiskās situācijas attīstību, ietverot 2018. gada I ceturksni un pēdējos pieejamos datus par 2018. gada II ceturksni. ES fondu ietekmes analīze balstās uz 2010. gada salīdzināmajām cenām un veikta ar FM modeli, uz SIA “Projektu un kvalitātes vadība” pētījuma par izspiešanas efektu un publiskā kapitāla elastību Latvijā rezultātu pamata (http://www.esfondi.lv/page.php?id=1104 ).

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC

Izmaksu sadārdzinājumi ES fondu līdzfinansētajos projektos

ES fondu vadošās iestādes skaidrojums par izmaksu sadārdzinājumu ES strukturālo fondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētajos projektos 2014. – 2020. gada plānošanas periodā

Izmaksu sadārdzinājuma pamatotībai un kritēriju noteikšanai Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas periodā tiek izmantota jau iepriekš esošā prakse, kas tika īstenota iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos. Izvērtējot izmaksu pamatotību, jāņem vērā Ministru kabineta (MK) 2014. gada 16. decembra noteikumi Nr. 784, Publisko iepirkumu likums, Iepirkuma uzraudzības biroja sagatavotās metodikas iepirkumu vadībai, kā arī atbildīgās iestādes /sadarbības iestādes metodikas konkrētā specifiskā atbalsta mērķa projekta iesniegumu sagatavošanai, izmaksu – ieguvumu analīžu veikšanai un izmaksu efektivitātes analīzes veikšanai u.c.

Finansējuma saņēmējs/projekta iesniedzējs (FS):

  • Plāno projekta budžetu,
  • sagatavo iepirkuma dokumentāciju,
  • izsludina iepirkuma procedūru,
  • slēdz iepirkuma līgumu,
  • uzrauga līguma izpildi,
  • veic izmaiņas/ grozījumus iepirkumu līgumos.
Kategorijas
Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Svarīgākie Sankciju likuma labojumi

Svarīgākie labojumi starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Sankciju likums) regulē starptautisko un nacionālo sankciju noteikšanu un izpildi Latvijā.

Sankciju likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas, vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

Sankciju likums attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Sankciju likums tika pieņemts Saeimā 2016. gada 4. februārī un stājās spēkā 2016. gada 1. martā, aizstājot 2006. gada 5. oktobra likumu “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā”.

Kategorijas
Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti Vēsture

Kā rīkot labāku publisko iepirkumu?

Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja

Nesen publicēts Eiropas komisijas (EK) paziņojums par to, kā pilnveidot iepirkumus Eiropas Savienībā, kas rāda – ne tikai mēs Latvijā cīnāmies ar grūtībām iepirkumu sistēmas sakārtošanā. Eiropas Savienības iepirkumu eksperti ir neapmierināti, ka publiskie iepirkumi ir kļuvuši ļoti “juridiski”. Proti, pasūtītājam vissvarīgākais ir pievilkt ķeksi par iepirkuma procedūras formālu īstenošanu atbilstoši likuma prasībām, lai gan vajadzīgais iepirkuma rezultāts nav sasniegts. EK paziņojumā iekļauta atsauce uz pētījumu, kurā konstatēts – vien 17% nelietderīgi izlietotu resursu iepirkumos ir korupcijas dēļ, bet 83% – dēļ neprofesionāli rīkota iepirkuma.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) uzrauga publisko iepirkumu procedūru atbilstību normatīvo aktu prasībām. No malas sabiedrībai vislabāk redzama šīs uzraudzības skaļākā puse – iesniegumu jeb sūdzību izskatīšana. Taču birojs īsteno uzraudzības funkciju arī citos veidos, par kuriem sabiedrība nedzird vai dzird ļoti maz. Piemēram, nopietnu darbu veic ES fondu finansēto projektu iepirkumu uzraugi. Kontroles departamenta eksperti nepieļauj ierobežojošo prasību iekļaušanu nolikumos, veic iepirkumu pārbaudes pirms noslēgti iepirkuma līgumi, tādējādi mazinot finanšu korekciju risku. Administratīvo sodu departamentam ir tiesības administratīvi sodīt nekompetentus vai negodprātīgus iepirkuma veicējus. Birojam pat ir tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu amatpersonai noteiktu laiku ieņemt amatu, kas saistīts ar lēmumu pieņemšanu vai līgumu slēgšanu iepirkumos. Šādi lēmumi ir bijuši.