Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Pašvaldības

VARAM apzina pašvaldību energoresursu pietiekamību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūdz visām pašvaldībām iesūtīt informāciju par kurināmā resursiem, tādējādi apzinot pašvaldību gatavību un potenciālos riskus gaidāmajā apkures sezonā. Lai iespējami efektīvi risinātu Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto enerģētisko krīzi, kam seko augsts enerģijas cenu kāpums, VARAM vēlas pārliecināties, vai pašvaldībām ir pietiekami resursi un vai tās pilnvērtīgi veic gatavošanās pasākumus pirms apkures sezonas iestāšanās. 

Saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainas teritorijā, valdība turpina darbu pie atbalsta pasākumiem energoresursu jomā. 

Pašvaldībām līdz 16.augustam ir jāsniedz informācija par teritorijā esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas vajadzībām nepieciešamo kurināmā apjomu, jau iegādāto attiecīgā kurināmā apjomu, kā arī norādīt visas 2022. gada laikā izsludinātās kurināmā iepirkuma procedūras un to rezultātus. Ņemot vērā, ka pašvaldībai var piederēt arī tādas ēkas, kas nav pieslēgtas centralizētai siltumapgādei, pašvaldībām ir jāsniedz informācija arī par tām.  

Ministrs Artūrs Toms Plešs: ”Ņemot vērā, ka šobrīd gan no iedzīvotāju, gan no valdības puses notiek aktīvs darbs, gatavojoties apkures sezonai, vēlamies saprast, cik lielā mērā pašvaldības ir gatavas ziemai un kāda veida priekšdarbi šobrīd tiek veikti. Gan valdībai, gan pašvaldībām ir jāizdara viss iespējamais, lai nodrošinātu apkures pakalpojumus pēc iespējas iedzīvotājiem izdevīgākā veidā.” 

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Uzņēmējdarbība

LVM aicina pieteikties atklātā konkursā meža atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības pakalpojumu sniegšanai

LETA

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) aicina potenciālos pakalpojumu sniedzējus līdz 9.septembrim iesniegt piedāvājumu atklātā konkursā “Meža atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības pakalpojumu sniegšana 2023. un 2024.gadā”, liecina LVM publiskotā informācija.

Iesniegt piedāvājumu var darbu veicēji no visiem Latvijas reģioniem ar dažādām prasmēm un pieredzi meža darbos.

Konkurss izsludināts mežsaimniecisko darbu veikšanai, kuru izpilde paredzēta 2023. un 2024.gadā. Iesniedzot piedāvājumu, konkursā iespējams pieteikties darbu veikšanai 2023.gadam vai arī 2023. un 2024.gadam.
Lai nodrošinātu atbilstošu atalgojumu par padarīto darbu, ņemot vērā ar cenu svārstībām un darba spēka trūkumu saistītās straujās un neprognozējamās izmaiņas tirgū, iepirkuma līgumos paredzēts cenu pārskatīšanas mehānisms.

Tas nozīmē, ka LVM pārskatīs pakalpojuma cenu ne biežāk kā vienu reizi kalendārajā mēnesī, un uzņēmējs varēs bez jebkādām sankcijām atkāpties no saistību izpildes 2024.gadā, paziņojot par to LVM laika periodā no 2023.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 15.jūnijam.

“Iesniedzot piedāvājumu konkursā, pretendentiem ir objektīvi jāizvērtē savas tehniskās spējas un jāpiedāvā atbilstoša pakalpojuma cena,” norāda LVM mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs.

Tajā pašā laikā, lai informētu par atklātā konkursa nolikuma noteikumiem, pakalpojumu sniegšanas kārtību, kā arī atbildētu uz potenciālo pakalpojumu sniedzēju jautājumiem, šā gada 17.augustā plkst.10 klātienē un vienlaikus arī tiešsaistē notiks ieinteresēto piegādātāju sanāksme.
Klātienē sanāksme notiks LVM Zemgales reģiona klientu centra zālē “Alnis”, bet attālināti tai varēs pieslēgties tiešsaistē “Microsoft Teams” platformā.

Dalība ieinteresēto piegādātāju sanāksmē tiešsaistē jāpiesaka līdz 2022.gada 16.augusta plkst.17, informējot LVM mežkopības darbu ekspertu Katreviču pa tālruni 29830492 vai rakstot e-pastu uz “j.katrevics@lvm.lv”.

E-pasta vēstulē jānorāda ieinteresētā piegādātāja nosaukums un elektroniskā pasta adrese, uz kuru saņemt piekļuves informāciju sanāksmei.

Konkursa rezultātā LVM kopā ar sadarbības partneriem veiks meža stādīšanu 12 590 hektāru apjomā, tāpat atjaunoto meža platību papildināšanu 1830 hektāru apjomā, atjaunoto meža platību agrotehnisko kopšanu 38 005 hektāru apjomā, kā arī jaunaudžu kopšanu 40 805 hektāru apjomā, atjaunoto meža platību aizsardzību 20 740 hektāru apjomā un jaunaudžu stumbru aizsardzību 5115 hektāru apjomā.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja – Zemkopības ministrija.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Siltumapgādei nepieciešamais šķeldas apjoms Latvijā ir pietiekošs

Ekonomikas ministrija

Latvijas siltumapgādei nepieciešamais šķeldas apjoms šai apkures sezonai ir pietiekošs. To vairākās tikšanās reizēs ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni ir apliecinājusi gan Latvijas Kokrūpniecības federācija, gan akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” un  šķeldas ražošanas uzņēmumi.

Pēdējo nedēļu laikā ekonomikas ministre dažādos formātos ir tikusies  ar Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju, Latvijas Biomasas asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, koksnes produktu ražošanas nozares organizācijām un uzņēmējiem, lai pārrunātu aktuālo situāciju ar šķeldas pieejamību un pietiekamību apkures sezonai.

Problēma nav ar šķeldas resursu pieejamību Latvijā. Vairākas organizācijas man ir apstiprinājušas, ka šķeldas apjoms ir pietiekošs, lai ar to tiktu nodrošināts Latvijai nepieciešamais apjoms šajā apkures sezonā. Tiekoties un runājot ar ieinteresētajām pusēm, ir skaidrs, ka šobrīd galvenā problēma abām pusēm ir nesavienojami piedāvāto līgumu nosacījumi. Proti – straujās izmaiņas energoresursu tirgū un iepriekšējās sezonas pieredze ar straujo cenu kāpumu un līgumu laušanu radījusi situāciju, ka pircēja vēlmes pēc zemākas cenas un piegādātāja sniegtām garantijām nesakrīt ar šķeldas piegādātāju galveno vēlmi līgumā redzēt ikmēneša cenas indeksāciju,” situāciju skaidro ekonomikas ministre.

Ministre norāda, ka šķeldas piegādātājiem un siltumapgādes nodrošinātājiem ir jāsaprot jaunā situācija tirgū, jāsarunājas un jāspēj vienoties par atbilstošiem sadarbības nosacījumiem, lai kopīgi un tirgus situācijai atbilstoši varētu vienoties par piegādēm un sagatavoties šai apkures sezonai.

Nozares ilgtspējai un stabilitātei izšķiroša būs nozares spēja iemācīties sadarboties ilgtermiņā un slēgt līgumus vismaz uz divām vai pat trīs apkures sezonām. Ņemot vērā enerģijas cenu pieauguma būtisko lomu un ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī iedzīvotāju labklājības līmeni, šobrīd ir kritiski savlaicīgi nodrošnāt visu iesaistīto pušu sadarbību,” uzsver Ilze Indriksone.

Ekonomikas ministrija (EM) jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar koksnes produktu ražošanas nozares organizācijām, lai visi nozares dalībnieki labāk spētu saprast tirgus situāciju, kā arī palīdzēs sagatavot vadlīnijas vienotu iepirkumu nosacījumu un indeksācijas principu ieviešanai ilgtermiņa sadarbības veidošanai, piemēram līgumos paredzot arī ikmēneša cenas indeksāciju, lai piegādātājs spētu līgumu nosacījumus izpildīt visas sezonas garumā.

Vienlaikus EM rosina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju nodrošināt iespēju, lai pakalpojumu tarifos energoresursu cenu varētu pārskatīt biežāk, elastīgi sekojot izmaiņām tirgū.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija Tieslietas

Tiesa sāks skatīt lietu pret būvnieku karteļa dalībnieci “Velvi” par 4 miljonu eiro piedziņu

LETA

Ekonomisko lietu tiesa šodien plkst.10 sāks skatīt civillietu pret būvnieku karteļa dalībnieci SIA “Velve” par 3 977 971 eiro zaudējumu atlīdzināšanu Rīgas domei, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Kompānija “Velve” tomēr vainu atzina. Lai atjaunotu agrāko uzticamību, būvniekam bija arī jāatmaksā zaudējumi Rīgas domei un Liepājas reģionālajai slimnīcai, taču “Velve” miljonos mērāmos zaudējumus atsakās segt, tādēļ Rīgas dome vērsusies pret būvkompāniju tiesā.

Būvnieku karteļa lietu aizsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Vairāku gadu garumā bijušā zvejnieku kolhoza teritorijā Jūrmalā noklausītās ietekmīgu nozares spēlētāju sarunas atklāja, kā neformālās tikšanās reizēs viņi viens otram sola nekonkurēt valsts un pašvaldību iepirkumos un turēt cenas tā, lai varētu vairāk nopelnīt. Aizliegtās tikšanās galvenie organizētāji bijuši kompānijas “Velve” bijušais īpašnieks Māris Martinsons, “Re&Re” īpašnieki Didzis Putniņš un Ainārs Pauniņš, kā arī Guntis Rāvis un Ivars Millers no “Skonto būves”.

KNAB atrastās piezīmes liecināja, ka pastāvējis saraksts ar karteļa dalībnieku sadalītajiem objektiem. Viens no tādiem bija arī Rīgas domes Īpašuma departamenta plānotā Zolitūdes un Klasiskās ģimnāzijas jauno dabaszinātņu korpusu būvniecība. Šie iepirkumi bijuši noskatīti “Velvei”. Par Zolitūdes skolas projektu “Velve” Rīgas domes rīkotajā konkursā 2018.gada pavasarī bija vienīgais pretendents un līgumu ar pašvaldību par skolu korpusu būvniecību slēdza par 11 697 771 eiro, daļu naudas iegūstot no Eiropas fondiem.

Tā paša gada rudenī Liepājas reģionālā slimnīca ar Eiropas fondu līdzfinansējumu izsludināja konkursu uz vērienīgiem vairāku nodaļu atjaunošanas darbiem. Bez “Velves” uz slimnīcas rekonstrukcijas darbiem vēl pieteicās tikai firma “UPB”, bet ar lētāko cenu 13 233 559 eiro tenderī uzvarēja Martinsona sarunās pārstāvētais uzņēmums.
Šādos konkurences tiesību pārkāpumos Eiropas fondu pārvaldītāji daļu finansējumu prasa atdod, jo tikusi pārkāpta taisnīga un tiesiska publisku līdzekļu izlietošana. Zolitūdes un Klasiskās ģimnāzijas iepirkumā tie ir 1 282 798 eiro, kas jāmaksā Rīgas domei. Līdzīga summa – 1 221 642 eiro – ieturēta arī no SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”. Tā kā pārējie karteļa dalībnieki KP lēmumu apstrīdējuši, bet “Velve” pārkāpumus atzina, naudu prasa atdod tikai “Velves” projektos.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) tomēr atzīmē, ka “Velve” tomēr atsakoties segt zaudējumus. Notikusi tikai viena saruna, kurā būvnieks teicis, ka nekāda karteļa nav, jo pārējie neesot atzinušies, līdz ar to “Velve” zaudējumus Rīgas domei nesegšot.

Skolu projekts nebija vienīgais, kuru Rīgas domes uzdevumā cēla “Velve”. Būvnieks atjaunoja arī “VEF kultūras pili” un būvēja Pļavnieku pamatskolas stadionu. Saskaitot zaudējumus, kuri karteļa lietas dēļ jāatmaksā Eiropas fondu pārvaldītājiem un ierēķinot arī iespējamo šo objektu sadārdzinājumu, Rīgas dome vērsusies tiesā pret “Velvi” par nodarīto zaudējumu atlīdzību.

“Tā kā situācija saistībā ar Konkurences padomes lēmumu visiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem vēl nav noslēgusies, un virkne jautājumu nav guvuši galīgu risinājumu, šobrīd plašākus komentārus nesniegsim,” iepriekš TV3 raidījumam “Nekā personīga” situāciju komentējusi “Velve”.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde

Konkurences padome sākusi šķeldas tirgus priekšizpēti

LETA

Konkurences padome (KP) sākusi šķeldas tirgus priekšizpēti, teikts KP publiskotajā paziņojumā.

Pēc KP vēstītā, šķeldas tirgus priekšizpēte sākta, ņemot vērā enerģētikas jomas jautājumu aktualitāti, resursu cenu būtisku pieaugumu, arvien pieaugošo pieprasījumu pēc atjaunojamiem resursiem un to piedāvājuma iespējamu samazinājumu tirgū.

Tāpat KP atzīmē, ka, pēc Ekonomikas ministrijas un Enerģētiskās drošības darba grupas aicinājuma, kā viena no prioritātēm tirgus uzraudzības jomā noteikts šķeldas tirgus segments, kas vistiešāk skar lielākos siltumražotājus un to gatavību nodrošināt siltuma ražošanu apkures sezonā.

KP ir sākusi apspriedes ar ieinteresētajām pusēm, tostarp 29. jūlijā KP tikās ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas un tās biedru pārstāvjiem. 

Tikšanās laikā pārrunātas šķeldas tirgus attīstības tendences un šajā tirgū notikušās izmaiņas, ievērojot enerģijas cenu būtisko pieaugumu. Tāpat asociācijas biedru pārstāvji KP iepazīstināja ar konkrētiem nesen notikušu šķeldas iepirkumu piemēriem, tostarp tajos izvirzītajām prasībām un šo iepirkumu rezultātiem.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā apvienojušies centralizētās siltumapgādes uzņēmumi, siltumiekārtu un aprīkojuma ražotāji un piegādātāji, kā arī atsevišķi individuālie biedri – enerģētikas eksperti.
KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas atbilstoši Konkurences likumam un citiem normatīviem.

Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, bet tās institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Elektroniskais iepirkums

“Rīgas siltums” nodrošinājies ar gāzi vismaz līdz februāra beigām

LETA

Apkuri galvaspilsētā piegādājošais uzņēmums “Rīgas siltums” ir nodrošinājies ar gāzi vismaz līdz februāra beigām, šorīt LTV “Rīta panorāmā” informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Pēc viņa vārdiem, “Rīgas siltuma” taktika esot dabasgāzi iepirkt vairākos nelielāka apjoma iepirkumos, ko politiķis uzskata par pareizu. Šādā veidā uzņēmums esot nodrošinājies ar gāzi līdz februāra beigām, bet atlicis to iepirkt laika posmam no marta.

Politiķis gan atzina, ka “Rīgas siltums” pats siltumu galvaspilsētā nodrošina tikai Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā), bet labajā krastā to nodrošina “Latvenergo”, kura vārdā viņš nevarot runāt, taču paļaujoties uz Ekonomikas ministrijas paziņojumiem, ka gāzes pietiks.
Mums nav pamata apgalvot, ka gāze netiks nodrošināta, izteicās Rīgas mērs.

Kā atzina Staķis, pašvaldība sagaida, ka apkures sezonas laikā būtiski augs palīdzības lūdzēju skaits sociālajā dienestā.

Latvijas Radio, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu saraksti starp abiem uzņēmumiem, iepriekš vēstīja, ka “Latvenergo” patlaban ir grūtības nodrošināt dabasgāzes piegādi “Rīgas siltuma” vajadzībām, tomēr “Latvenergo” turpina darbu, lai iegādātos šo dabasgāzi, turklāt arī “Rīgas siltums” pats regulāri sludina iepirkumu konkursus.

No minētā dokumenta izriet, ka aprīlī AS “Rīgas siltums” nosūtīja vēstuli AS “Latvenergo”, ka uzņēmums nolēmis piekrist “Latvenergo” sašķidrinātās gāzes tirdzniecības piedāvājumam ar iepriekšēju apjoma rezervāciju, pasūtot sašķidrināto gāzi Klaipēdas terminālī.

Maijā “Rīgas siltums”, sazinoties ar “Latvenergo”, noskaidrojis, ka, iespējams, plānotā sašķidrinātās dabasgāzes apjoma piegāde no Klaipēdas termināļa nenotiks. Jūnijā “Rīgas siltums” aizrakstījis vēstuli “Latvenergo”, prasot papildu informāciju, bet jūlijā “Latvenergo” oficiāli atbildējis, ka uz doto brīdi nav iespējas nodrošināt dabasgāzes piegādi “Rīgas siltuma” vajadzībām.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Elektroniskais iepirkums

“Latvenergo” patlaban grūtības nodrošināt dabasgāzes piegādi “Rīgas siltuma” vajadzībām

LETA

“Latvenergo” patlaban nespēj nodrošināt dabasgāzes piegādi “Rīgas siltuma” vajadzībām, liecina kāds Latvijas Radio rīcībā nonācis dokumenta fragments, tomēr “Latvenergo” turpina darbu, lai iegādātos šo dabasgāzi, turklāt arī “Rīgas siltums” pats regulāri sludina iepirkumu konkursus.

No minētā dokumenta izriet, ka aprīlī AS “Rīgas siltums” nosūtīja vēstuli AS “Latvenergo”, ka uzņēmums nolēmis piekrist “Latvenergo” sašķidrinātās gāzes tirdzniecības piedāvājumam ar iepriekšēju apjoma rezervāciju, pasūtot sašķidrināto gāzi Klaipēdas terminālī.

Maijā “Rīgas siltums”, sazinoties ar “Latvenergo”, noskaidrojis, ka, iespējams, plānotā sašķidrinātās dabasgāzes apjoma piegāde no Klaipēdas termināļa nenotiks.

Jūnijā “Rīgas siltums” aizrakstījis vēstuli “Latvenergo”, prasot papildu informāciju.

Jūlijā “Latvenergo” oficiāli atbildējis, ka uz doto brīdi nav iespējas nodrošināt dabasgāzes piegādi “Rīgas siltuma” vajadzībām.

“Rīgas siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš Latvijas Radio apliecināja, ka dokumentā paustā informācija ir patiesa, un pauda izbrīnu, ka dokuments nonācis ārpus uzņēmuma.

“Rīgas siltuma” rīcībā neesot informācijas, kādēļ “Latvenergo” nebija iespējas no Klaipēdas termināļa iegādāties “Rīgas siltuma” vajadzībām gāzi 0,25 teravatstundu (TWh) apjomā.

Vienlaikus Elliņš norāda, ka abu uzņēmumu sadarbība nav beigusies, “vienkārši “Latvenergo” līdz šodienai ir informējis, ka šī dabasgāzes piegāde nav iespējama, bet tai pašā laikā jāpiebilst, ka “Latvenergo” turpina darbu, lai iegādātos šo dabasgāzi”.

“Mēs arī paši, protams, iegādājamies dabasgāzi. Mums ir dabasgāzes iepirkumi katru nedēļu. Mēs lēnām papildinām savu portfeli nākamajai apkures sezonai. Izsludinām iepirkumu konkursus neatkarīgi no tā, ka mums ir šī sadarbība ar “Latvenergo”. Šis apjoms no “Latvenergo” bija tā – ja viegli var dabūt, tad mēs būtu priecīgi izmantot šo iespēju. Nebija tā, ka mēs simtprocentīgi rēķināmies ar šo iespēju,” Latvijas Radio skaidroja Elliņš.

Tikmēr “Latvenergo” no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa ir iegādājies Ministru kabineta uzdoto papildu sašķidrinātās dabasgāzes apjomu 1,8-2,2 TWh apjomā, lai nodrošinātu tūlītēju dabasgāzes energoapgādes drošumu, vēstīja Latvijas Radio.

“Tas, ko Ekonomikas ministrija arī mums ieteica un mēs arī lūdzām “Latvenergo”, tas ir vēl papildus. Ja viņiem ir iespēja iegādāties dabasgāzi lielos apjomos, tad viņi šo salīdzinoši nelielo apjomu arī priekš mums varētu palīdzēt iegādāties. Ja ir tāda iespēja. Pagaidām, cik es saprotu, tāda iespēja vēl nav bijusi, bet darbs turpinās. Nu jau mēs esam nodrošinājuši dabasgāzi mūsu patēriņam līdz šī gada beigām un pat arī nākamā gada sākumam,” paskaidroja “Rīgas siltuma” pārstāvis.

“Latvenergo” plašāk konkrēto darījumu ar “Rīgas siltumu” nekomentēja, bet rakstiskā skaidrojumā uz Latvijas Radio jautājumu, vai ir pamats bažām, ka Latvijai nepietiks vajadzīgā gāzes apjoma no Klaipēdas, jo uz tās resursu pretendē visas Baltijas valstis un arī Somija, atbildēja, ka “gāzes cena ir radikāli paaugstinājusies, un tā turpina celties, atspoguļojot tās nepietiekamību plašākā reģionā, tādēļ jāmeklē alternatīvas gāzei kā resursam, un tā ir arī jaunākā Eiropas Komisijas rekomendācija”.

Šobrīd pieprasījums pēc dabasgāzes ir augsts, tādēļ tirdzniecības darījumi ir nepārtraukts process, un tirgus dalībnieki piedalās gan infrastruktūras īpašnieku rīkotās izsolēs, gan veic divpusējus darījumus kā daļu no pieprasījuma nodrošinājuma. Tiek izskatīts jebkurš piegādes scenārijs, izņemot Krieviju. Klaipēdas terminālī jaudas rezervācija notiks, kolīdz tiks atvērta ilgtermiņa jaudas izsole gada trešajā ceturksnī, teikts “Latvenergo” sniegtajā atbildē radio.

Šobrīd uzņēmumiem un pašvaldībām ir vēlreiz rūpīgi jāizvērtē savi krīzes apgādes risinājumi, rēķinoties, ka gāze kā energoresurss varētu arī nebūt fiziski pieejams vai arī tās cena neļautu tās ekonomisku izmantošanu, mudina “Latvenergo”.

“Latvenergo” norādījis, ka būtisks priekšnosacījums Latvijas un Baltijas apgādes nodrošinājumā ar dabasgāzi ir pēc iespējas ātrāka vēl viena termināļa izveide reģionā, un visoperatīvāk tāds ir izveidojams Paldiskos, Igaunijā. Šobrīd prognozēts, ka termināļa darbība varētu tikt sākta šī gada novembrī, un infrastruktūras izveides darbs ir sācies.

Kategorijas
Nozares Pētniecība un izstrāde Uzņēmējdarbība

Uzņēmēji izsolēs varēs iegādāties zinātnes komercializācijas projektos izstrādātos risinājumus

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Noslēgumam tuvojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas trešajā atlases kārtā iesniegtie zinātnes komercializācijas projekti. Savu veikumu uzņēmējiem ir gatavas nodot 26 Latvijas zinātnieku komandas, kuras piedāvā iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana, koksnes atkritumu pārstrāde, elektrokartingu tehnoloģiju attīstība u.c.

“Pasaules prakse apliecina, ka zinātniekiem jāstrādā ciešā sadarbībās ar uzņēmējiem un finansētājiem, lai radītās inovācijas pēc iespējas ātrāk sniegtu ieguldījumu ekonomikā. Tas nodrošina gan tautsaimniecības izaugsmi gan sniedz ienākumus zinātniskajām institūcijām, kuras vairs nav atkarīgas no budžeta dotācijām. Katram zinātniskajam projektam ir piesaistīts biznesa līderis, kurš jau izstrādes laikā veido kontaktus ar potenciālajiem klientiem un investoriem. Tāpat šie projekti ir laba reklāma mūsu zinātniekiem, jo daudzi patenti tiek pārdoti ārvalstīs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Saskaņā ar programmas nosacījumiem izstrādātie zinātniskie risinājumi ir jānodod uzņēmējiem turpmākai attīstībai, lai tos izmantotu jau konkrētos tirgū pieprasītos produktos. Atbalstu saņēmušās zinātniskās institūcijas var izvēlēties veidu kā tiks turpināts darbs pie idejas attīstības un vispopulārākais modelis ir pārdot patentu izsolē ar vai bez papildu pretendentu atlases procedūru. Savukārt sarežģītāks modelis, kas prasa arī papildus ieguldījumus ir veidot kopuzņēmumu (spin-off). Tas nozīmē, ka zinātniskā institūcija ar savu patentu ieiet uzņēmuma kapitāldaļās, bet investors iegulda naudu. “Mums jau ir pirmais piemērs, kur patents tiek pārdots par summu, kas ir trīs reizes lielāka nekā ieguldījums zinātniskās idejas izstrādē. Tā tas notika gadījumā, kur vietējais Latvijas jaunuzņēmums “Cellbox Labs” izsolē iegādājās Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta izstrādāto tehnoloģiju, kura sniedz iespēju ātrāk, lētāk un efektīvāk testēt zāļu toksicitāti un efektivitāti pirmsklīnisko pētījumu stadijā.  Šis piemērs apliecina, ka arī Latvijas uzņēmēji sāk novērtēt zinātnes pienesumu un potenciālu uzņēmējdarbības attīstībā un ir gatavi maksāt par zinātnieku atklājumiem”, tā LIAA Zinātnes komercializācijas nodaļas vadītājs Māris Kromāns.

Latvijas valsts koksnes ķīmijas institūts ar programmas atbalstu izstrādājis jaunu tehnoloģiju, kā koksnes atkritumus efektīvi pārstrādāt furfurolā un glikozē. No tehnoloģiskajā procesā iegūtajām ķīmiskajām vielām var ražot šobrīd tirgū pieprasīto bioetanolu. “Tehnoloģija piedāvā risinājumu kā efektīvā veidā pārstrādāt šķeldu, kuras vērtība to sadedzinot būtu vismaz desmit reizes mazāka nekā pārstrādājot bioetanolā. Esam jau uzsākuši sarunas ar lielākajiem Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem par iespējamo sadarbību tehnoloģijas turpmākajai attīstībai un ieviešanu ražošanā. Mūsu galvenais secinājums iepazīstoties ar Latvijas uzņēmējdarbības vidi, ir tas, ka Latvijas uzņēmumiem, kas strādā ar biotehnoloģijām, lielākoties trūkst mēroga. Esam atraduši veidu kā apvienot ķīmisko pārstrādi ar industriālajām biotehnoloģijām. Tā rezultātā izstrādājām veidu kā selektīvi un efektīvāk ražot furfurolu pirms glikozes ieguves ar enzimātisko paņēmienu, kas ir izejviela otrās paaudzes biodegvielām. Šobrīd liekam cerības, ka atdzims Baltic Bioethanol OU vai cita uzņēmuma paspārnē iecere par otrās paaudzes etanola rūpnīcu realizāciju Latvijā. Mēs specializējamies liela apjoma bioproduktu ražošanas tehnoloģiju izstrādē, tādēļ varam piedāvāt tehnoloģijas, ko var izmantot atsevišķi vai integrēt lielās ražotnēs, kas pārstrādā simtiem tūkstošus tonnu biomasas, bet Latvijā šādus pasākumus atļaujas uzņemties vien atsevišķi uzņēmumi. Protams, mēs priecājamies par kolēģu sadarbību ar A/S “Latvijas Finieris” suberīna ražošanā, bet mums vēl nav izdevies viņus skatienus vērst arī uz savu pusi. Ceram turpināt sadarbību ar SIA “Paletteries” furfurola ražošanā un gaidām, ka arī AS “Latvijas Valsts meži” aktīvāk iesaistīsies inovāciju attīstīšanā, kas saistītas ar komplicētāku koksnes tālāku apstrādi un izmantošanu. Šādas ražotnes izveidē nepieciešamais investīciju apjoms varētu sasniegt 50 miljonus eiro, bet ņemot vērā produkta augsto pievienoto vērtību tas būtu izdevīgs ieguldījums,” tā projekta izstrādes komandas pārstāvis Daniels Jeļisejevs, piebilstot, ka drīzumā zinātnieku izstrādāto risinājumus būs iespējams iegādāties atklātā izsolē.

Savukārt Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijā (RTA) izstrādāts bezpakāpju pārvads elektrokartingiem, kas sniegs būtisku izrāvienu šādu mikromobilitātes transporta līdzekļu ražošanā. “Ar LIAA atbalstu Zinātnes komercializācijas programmā mums bija iespēja pilnveidot tehnoloģiju un sagatavot to demonstrācijai potenciālajiem klientiem. Ar projekta atbalstu bija iespējams veikt patenta pieteikuma reģistrāciju un vairākus specifiskus testus, lai noteiktu tehnoloģijas priekšrocības un iespējas. Svarīga bija arī zīmola un tehnisko aprakstu izveide.  Tas palīdzēja pārstāvēt RTA vārdu un Latviju starptautiskā izstādē Vācijā un uzrunāt dažādus tirgus spēlētājus, lai novērtētu viņu interesi par tehnoloģiju. Šobrīd vēl strādājam pie zinātniskās publikācijas, bet paralēli jau esam uzsākuši pārrunas ar klientiem, kuri izrādījuši interesi par mūsu izstrādāto risinājumu,” stāsta projekta komandas pārstāvis Artis Cicens.

Tehnoloģiju pārneses programma tiks turpināta arī nākošajā ES programmu plānošanas periodā, uzsvaru liekot uz uzņēmumiem, kuri vēlas ieviest inovācijas. “Uzņēmēju pienākums būs vienoties ar zinātniskajām institūcijām un kopīgi strādāt pie tehnoloģiju un risinājumu attīstības. Šādā veidā potenciālais produkts varētu nonākt tirgū ātrāk, jo vairāki procesi notiks paralēli un izstrādātā tehnoloģija jau būs uzņēmuma īpašumā,” norāda M.Kromāns.

Zinātnieku izstrādāto patentu izsoļu piedāvājumam var sekot līdz valsts platformā biznesa attīstībai: https://business.gov.lv/sadarbibas-piedavajumi vai konkrēto pētniecības organizāciju tīmekļa vietnēs. Pirmās izsoles izstrādātajām tehnoloģijām jau ir izsludinātas, bet lielākā daļa izsoļu notiks rudenī.

Līdz šim zinātnes komercializācijas programmai ieguldīti 16 miljoni eiro no ES līdzfinansētās Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu. Programma sniedz iespēju zinātnieku komandām piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam. Kopējais Tehnoloģiju pārneses programmas, kura tiek īstenota ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, finansējums ir 35 miljoni eiro, no kuriem tiek finansētas arī citas aktivitātes tehnoloģiju pārneses jomā.

Noslēguma posmā esošie zinātnes komercializācijas projekti

Zinātniskā institūcijaProjekts
Latvijas UniversitāteRedzes skrīninga un treniņu iekārtas izveide
Rīgas Stradiņa universitāteKlīniskais personības tests
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtsHologrāfiskā ieraksta materiālu izstrāde uz azo-benzola
Vidzemes AugstskolaVirtuālās realitātes platforma celtniecības nozares darbinieku drošības apmācībām
Elektronikas un datorzinātņu institūtsSensorais apģērbs pareizām fiziskām aktivitātēm ar atgriezenisko saiti (SCAPE-IF)
Latvijas UniversitāteMultimodāla optiska tehnoloģija cilvēka asinsrites mikrocirkulācijas monitoringam
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtsEfektīvas un ekoloģiskas glikozes šķīduma iegūšanas tehnoloģijas komercializācija
Latvijas UniversitāteAitu vilnas šķiedru apstrādes tehnoloģija to izmantošanai multifunkcionālu bio – filtru izveidei
Latvijas UniversitāteMāla minerālu un antociānu kompozītmateriālu sensori pārtikas kvalitātes kontrolei
Elektronikas un datorzinātņu institūtsSilīcija Intelektuālā Īpašuma Izstrādes Nams (SilHouse)
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtsLignocelulozes beramā siltumizolācijas materiāla iegūšanas tehnoloģijas komercializācija
Rīgas Stradiņa universitāteDabīgo glikopeptīdu iegūšanas tehnoloģijas pilnveidošana un to imūnmodulējošo īpašību izpēte
Rīgas Tehniskā universitāteTiešsaistes dzeramā ūdens kvalitātes monitoringa un agrīnās brīdināšanas sistēma – WATSON
Rīgas Tehniskā universitāteModerna biodīzeļdegviela no augu eļļas ražošanas lipīdu-ziepju atlikuma
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrsDinamiska cilvēka mikrobioma datu platforma un interpretācijas rīks personalizētām veselības rekomendācijām
Rīgas Tehniskā universitāteBiodegradējamu blakusproduktu izmantošana proteīniem bagāta dzīvnieku un zivju barības ekstrakta ražošanā – Vienšūnu proteīni (PREFER-VSP)
Rīgas Tehniskā universitāteIlgtspējīgi risinājumi biomasas plāksnēm
Elektronikas un datorzinātņu institūtsBezkontakta ledus biezuma mērītājs (EDI ICE)
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtsTermiski modificēta saplākšņa iegūšanas tehnoloģijas komercializācija
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtsOptiskais gāzu sensors
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtsRapšu eļļas un reciklēta polietilēntereftalāta poliolu sintēzes komercializācija (ROPET)
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtsAutokatalītisku tallu eļļas taukskābju poliolu sintēzes tehnoloģijas komercializācija (ACTOPOL)
Latvijas UniversitāteRotējošu magnētisko dipolu sistēma šķidra alumīnija efektīvam transportam
Elektronikas un datorzinātņu institūtsIndutsriāli inerciālais bezvadu sensors (IIBS)
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijaBezpakāpju pārvads mikromobilitātes transportlīdzekļiem
Elektronikas un datorzinātņu institūtsDzelzceļa pārbrauktuves automatizēta uzraudzības sistēma (PAKS)
Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Jūnijā apstrādes rūpniecībā labs pieaugums, bet iezīmējas krasas atšķirības apakšnozarēs

Finanšu ministrija

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada pirmajā pusgadā Latvijas rūpniecības apjomi auguši par 3,8% pret pērnā gada pirmo pusgadu, bet jūnijā izlaide palielinājusies par 0,7% salīdzināmās cenās, ko noteica gan apjomu pieaugums  apstrādes rūpniecībā, gan samazinājums ieguves rūpniecībā un elektroenerģijas un gāzes apgādē.

Pirmais pusgads apstrādes rūpniecībā aizvadīts ar 6,5% izaugsmi pret 2021. gada pirmo pusgadu, ko noteica 282,6% pieaugums nelielajā metālu ražošanas nozarē, 2,9% pieaugums lielākajā Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē – kokrūpniecībā, 11,7% pieaugums būvmateriālu ražošanā un 8,2% pieaugums metālizstrādājumu izlaidē. Savukārt, elektroenerģijas un gāzes apgāde pirmajā pusgadā samazinājusies par 13,9%, bet ieguves rūpniecībā palielinājums par 1,5%.

Apstrādes rūpniecības apjomi  jūnijā pieauga par 3,1% salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn, krasi atšķiroties tendencēm dažādās ražojumu kategorijās. Pārtikas preču ražotie apjomi jūnijā samazinājušies par 0,2%, taču par 10,3% pieaugusi dzērienu ražošana, kurā apjomi pieaug jau vairāk nekā gadu. Tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana augusi par attiecīgi 12,9% un 7,8%, bet ietekmīgajā kokrūpniecības nozarē bija samazinājums par 10%, gada pieaugumam samazinoties jau  kopš šā gada marta. Autobūves ražojumu izlaide augusi par 18%, uzrādot noturīgu pieaugumu  gada izteiksmē jau 20 mēnešus pēc kārtas. Elektriskās iekārtas ražotas par 8% vairāk nekā pērn, bet salīdzinoši nelielā metālu ražošanas nozare augusi par 519%, ko veicina augstais pieprasījums pēc metāliem būvniecībā. Procentuāli augstā izaugsme skaidrojama arī ar zemo bāzi pērn. Tikmēr krietni apjomīgākā metālizstrādājumu nozare jūnijā pieaugusi par 3,5%, gada griezumā pieaugums turpinās vairāk nekā gadu. Savukārt būvmateriālu ražošanā pirmo reizi kopš pērnā gada septembra sarukums par 4,1%. Arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana pēc gara izaugsmes perioda samazinājusies par 7,1%, bet papīra, to produktu un poligrāfijas, ierakstu reproducēšanas apjomi sarukuši attiecīgi par 8,1% un 3,5%.

Elektroenerģijas uz gāzes apgādes apjomi šā gada jūnijā samazinājušies par 15,8% pret pērnā gada jūniju. Tostarp elektroenerģija ražota par 21,5% mazāk nekā pērn, apjomiem samazinoties jau sesto mēnesi pēc kārtas gada griezumā. Hidroelektrostacijās ražotie elektrības apjomi palielinājušies par 16,5%, taču koģenerācijas staciju izlaide sarukusi par 64,6%, pirmajā pusgadā sasniedzot 52,3% samazinājumu.

Eiropas Komisijas jaunākie Latvijas rūpnieku konfidences indeksi šā gada jūlijā norāda uz nelielu noskaņojuma uzlabošanos pret jūniju, taču kopš šā gada februāra konfidences līmenis ir pasliktinājies un atrodas nedaudz virs otrā pandēmijas viļņa izraisītās negatīvās atzīmes, rūpniekiem paredzot zemākus ražošanas apjomus turpmākajos mēnešos.

Kopējais ekonomikas indekss jūlijā Latvijā joprojām ir zemāks nekā Eiropas Savienībā kopā, lai gan Latvijas konfidence jūlijā ir uzlabojusies, bet Eiropas Savienībā sarukusi.

Ražotāju cenu kopējais pieaugums šā gada jūnijā nedaudz samazinājies, taču joprojām vērtējams kā ļoti augsts. Latvijas galveno apstrādes rūpniecības nozaru ražošanas cenu pieaugums jūnijā svārstās no 15% mēbeļu ražošanā līdz 31% gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, veidojot vidējo apstrādes rūpniecības sadārdzināšanos par 20,6%.

Izmaksu pieaugums ietekmēs apstrādes rūpniecību arī nākamajos mēnešos, un gada otrajā pusē nozare var saskarties arī ar pieprasījuma mazināšanos ārējos tirgos, kur ekonomikas izaugsme sāk bremzēties. Par apstrādes rūpniecības samazinājumu pagājušajā mēnesī jau ziņojusi gan Igaunija, gan Lietuva, un arī Latvijas apstrādes rūpniecība nākamajos mēnešos var saskarties ar apjomu kritumu.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Uzņēmējdarbība

Degvielas mazumtirgotājus aicina piedalīties centralizētajā degvielas iepirkumā

Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrija aicina degvielas mazumtirgotājus piedalīties izsludinātajā centralizētajā degvielas iepirkumā “Dinamiskās iepirkumu sistēmas izveide centralizētai degvielas iegādes nodrošināšanai” valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām.

“Ar prieku paziņoju, ka sadarbībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru esam izsludinājuši centralizēto degvielas iepirkumu, kura mērķis ir ne tikai mazināt administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm un efektivizēt valsts finanšu resursu izmantošanu, bet arī sekmēt konkurenci starp degvielas mazumtirgotājiem. Aicinu Latvijas degvielas mazumtirgotājus uz sadarbību, piedaloties izsludinātajā iepirkumā,” aicina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Līdz šim katra valsts pārvaldes iestāde degvielas iegādi savām vajadzībām veica individuāli, organizējot iepirkuma procedūru, kas visbiežāk bija darbietilpīgs un laikietilpīgs process. Aizsardzības nozarei īstenojot centralizēto iepirkumu, degvielas iegādes kārtība valsts pārvaldē mainīsies.

Dinamiskā iepirkumu sistēma darbosies 36 mēnešus, kuru laikā degvielas mazumtirgotāji varēs pretendēt uz iekļaušanu šajā sistēmā. Sistēmā tiks iekļauti tikai iepirkuma kvalifikācijas prasībām atbilstoši piegādātāji.

Centralizētais degvielas iepirkums valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām ir pilotprojekts, ko atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmes 2018. gada 13. decembra protokola Nr.49 36.§ “Valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas aktualitātes un atbalsta funkciju centralizācija” 7.2. un 7.3. apakšpunktā dotajam uzdevumam uzdots realizēt Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru.

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs veic publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī ir īstenojis centralizētos iepirkumus Covid-19 pandēmijas ierobežošanai