Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna ceturtdien, 23. aprīlī, tikās ar FinTech Latvija asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu aktualitātes finanšu tehnoloģiju nozarē un nepieciešamos praktiskos uzlabojumus uzņēmējdarbības vides stiprināšanai. Puses vienojās sadarboties, lai veicinātu kreditēšanas iespējas uzņēmējiem, vienlaikus stingrāk ierobežojot negodīgus aizņēmējus, kuri kavē naudas atgriešanos apritē un bremzē ekonomikas attīstību.
Komerckreditēšana (B2B) ir viens no veidiem, kā attīstīt ekonomiku. Tikšanās laikā puses analizēja kreditēšanas dinamiku Latvijā un identificēja galvenos šķēršļus, kas ietekmē finansējuma pieejamību uzņēmumiem. Saskaņā ar nozares datiem vairāk nekā puse uzņēmumu, kuriem būtu nepieciešams finansējums, pat nevēršas bankās, norādot uz augstām nodrošinājuma prasībām un ilgstošiem procesiem. Šie aspekti apliecina nepieciešamību veidot mērķētus un līdzsvarotus risinājumus kreditēšanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.
“Uzņēmējiem nepieciešams prognozējams, sakārtots un saprotams regulējums, lai noņemtu liekos šķēršļus kreditēšanai un uzņēmējdarbībai Latvijā būtu straujāka izaugsme. Tieslietu ministrija ciešā sadarbībā ar nozari turpina virzīt konkrētus uzlabojumus – gan saistītus ar birokrātisma mazināšanu uzņēmumu dibināšanas brīdī, gan noņemot kavēkļus kapitāla atgriešanai apritē, piemēram, stiprinot efektīvāku parādu atgūšanu. Mūsu kopīgais mērķis ir, lai Latvija kļūtu vēl konkurētspējīgāka un pievilcīgāka investīcijām,” uzsver Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.
Sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai rast risinājumus situācijām, kad vienam īpašumam ir vairāki aizdevumi un otrais aizdevējs savu naudu var atgūt tikai pēc tam, kad pirmais jau ir saņēmis savu. Tāpat tika apspriesti komercķīlu jautājumi, vienojoties par nepieciešamību paātrināt procesus un mazināt administratīvo slogu.
Puses atzina, ka negodprātīgi aizņēmēji sadārdzina kreditēšanu godprātīgiem uzņēmējiem, jo kavēta kredītsaistību izpilde palēnina naudas atgriešanos ekonomikā. Tādēļ tikšanās dalībnieki pievērsās arī vienkāršotās likvidācijas regulējumam un komerckreditēšanas procesiem, vienojoties par nepieciešamību saīsināt izsoļu termiņus, lai nepieļautu tās vulcinat, negodprātīgiem dalībniekiem, un nodrošināt efektīvākus risinājumus gadījumos, kuros iesaistīti nodrošinātie kreditori.
Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība mazināt birokrātiskos šķēršļus, lai jaunuzņēmumi varētu vieglāk uzsākt darbību Latvijā. Vienlaikus tika akcentēts, ka darbs pie uzņēmējdarbības uzsākšanas procesa vienkāršošanas jau notiek sistēmiski, tostarp pilnveidojot uzņēmumu reģistrācijas procedūras un izvērtējot praktiskos izaicinājumus gadījumos, kad jaunuzņēmumi izmanto koplietojamās biroju telpas.
Puses apsprieda arī Eiropas Savienības iniciatīvu – tā dēvēto “28. režīmu” jeb EU Inc. kapitālsabiedrības formu, kas paredz jaunu komercdarbības formu ar ES statusu un pilnībā digitālu, pārrobežu uzņēmējdarbībai pielāgotu regulējumu. Dalībnieki vienojās turpināt ciešu sadarbību un iesaistīt nozares ekspertus Latvijas pozīcijas veidošanā šīs iniciatīvas kontekstā.
Puses vienojās uzturēt regulāru dialogu un kopīgi virzīt risinājumus, kas stiprina finanšu sektora attīstību un uzlabo uzņēmējdarbības vidi Latvijā.