Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Komunālie pakalpojumi Likumdošana, normatīvie akti Vēsture

Ziņas

Iepirkums bojāgājušo policistu piemiņai

˝Bez pagātnes nav nākotnes. Tāpēc mums ir pienākums izveidot piemiņas vietu policistiem, kuri, pildot savu pienākumu, ir ziedojuši tam savu dzīvību. Tāda ir policista profesija, kas reizēm paņem visu. Man personīgi šis projekts ir ļoti nozīmīgs –  izveidot vietu, kur tiek godināta bojāgājušo piemiņa, godināta kalpošana savai valstij. Vietu, kur jebkurā brīdī var atnākt gan tuvinieki, gan kolēģi, mirkli pasēdēt, pakavēties atmiņās, padomāt. Mums visiem tas ir svarīgi.˝ Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieks.

Valsts policijas ēkas Rīgā foajē patlaban notiek 1. stāva vestibila atjaunošanas un interjera pārmaiņas darbi, kas ietver vienotu interjera izstrādi visai vestibila zonai, tostarp top nišas veida telpa – bojāgājušo policijas darbinieku piemiņas vieta pēc autores arhitektes Līgas Gailes izstrādāta meta.

Kategorijas
Komunikācija

Izteikts konkurences trūkums mobilo sakaru iepirkumos

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā nereti bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus. Manuprāt, nepietiekama uzmanība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana, – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairākus gadus. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni vienu miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka aptuveni 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – “LMT”. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu uzmanību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve

Vēl viens skandāls VAS “Latvijas Valsts ceļi” iepirkumos

Pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu rīkošanu ceļu būves nozarē un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu neievērošanu, KNAB oktobra sākumā veica vismaz 15 tiesas sankcionētas kratīšanas, tostarp aizturēja VAS “Latvijas Valsts ceļi” (“LVC”) valdes locekli Edgaru Strodu un uzņēmēju Armandu Zeihmani. Pēc aizturēšanas Satiksmes ministrija kā “LVC” kapitāldaļu turētāja nolēma Edgaru Strodu atbrīvot no amata. “LVC” apņēmies padziļināti vērtēt uzņēmumā izveidojušos iepirkumu sistēmu.

Kriminālprocess sākts šā gada 27. jūnijā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas un par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Kategorijas
Pašvaldības

Likumības un lietderības revīzijas pašvaldībās

Šoruden sabiedrības uzmanību pievērsa Valsts kontroles paziņojums par pašvaldību reālajai situācijai neatbilstošu objektu būvniecību, tādēļ žurnāla “Iepirkumi” interese bija noskaidrot, cik lielu uzmanību un kādā veidā ikdienas darbā Valsts kontrole pievērš pašvaldībās veiktajiem iepirkumiem. Valsts kontroles revidents jurists Gints Puriņš intervijā žurnālam “Iepirkumi” iepazīstina ar pašvaldību revīzijās gūtajiem secinājumiem.

– Vai šāda veida pārbaudes par iepirkumu lietderību, projektu īstenošanu pašvaldībās Valsts kontrole veic regulāri vai šogad pievērsta īpaša uzmanība? Kādēļ?
– Pašvaldību iepirkumi regulāri nonāk Valsts kontroles uzmanības lokā, bet tas nenozīmē, ka tie tiek pārbaudīti katrā revīzijā. Iepirkumu likumību un lietderību pārbaudām, ja tas nepieciešams konkrētas revīzijas mērķa sasniegšanai. Savukārt revīziju tēmas (arī atsevišķus pārbaudāmos jautājumus) Valsts kontrole izvēlas atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp nozaru analīzes rezultātiem, iestāžu darbības rezultātiem, iedzīvotāju sūdzībām u.c.

Kategorijas
Pārtika un dzērieni Pašvaldības

Ārkārtas iepirkums Siguldas pašvaldībā. Pieredze un secinājumi

Šā gada septembrī Siguldā ar dažādām zarnu infekcijas slimībām saslima 46 iedzīvotāji, tostarp 39 bērni. Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) konstatēja, ka pieci bērni ir inficējušies ar šiga toksīnu veidojošo Escherichia coli (STEC), bet 15 bērniem konstatēja salmonelozi. Vienojošā pazīme šiem saslimušajiem ir pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšana. Reaģējot uz situāciju, Siguldas novada pašvaldība lauza līgumu ar ēdināšanas uzņēmumu SIA “Baltic Restaurants Latvia” un Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā un EIS publicēja Siguldas novada pašvaldības sludinājumu ārkārtas iepirkuma procedūrai “Ēdināšanas pakalpojuma sniegšana Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs”. Ar līgumcenu par 416 909,84 eiro uzvarēja SIA “Vectēvs”, garantējot svarīgākos kritērijus: ēdiena kvalitāti, ēdienu gatavošanā izmantoto produktu kvalitāti un videi draudzīgu pārtikas produktu piegādes veidu.

Iepirkumu veica, pamatojoties uz PIL 8. panta septītās daļas 3. punktu, tas ir, “pasūtītājam neparedzamu apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības”.
Iepirkuma priekšmets bija sadalīts četrās daļās, un viss patiešām notika ātri. Jau šā gada 10. oktobrī Elektroniskajā iepirkumu sistēmā bija paziņoti ārkārtas ēdināšanas pakalpojuma iepirkuma rezultāti, un kopš 14. oktobra SIA “Vectēvs” līdztekus daudzām Vidzemes reģiona izglītības iestādēm uzsāka darbību arī Siguldā.

Kategorijas
Pašvaldības

Viļakas novads augšupejošā attīstībā

Viļakas novada attīstību nevar nepamanīt. Lai sakārtotu infrastruktūru, ēkas, atbalstītu uzņēmējus, tiek izmantots gan pašvaldības, gan valsts, gan Eiropas atbalsta programmu finansējums. Īpaši pamanāms ir devums lauku ceļu un pilsētas ielu remontiem. Daudzviet tie jau pabeigti, vēl citur gaida savu kārtu. Visam pamatā bijuši un ir arī iepirkumi. Kā tajos veicies, saruna ar Viļakas novada domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāju un iepirkumu komisijas sekretāri Daci Dzērvi.


– Vai tā ir kāda īpaša ceļu programma jeb iespēja startēt Eiropas Savienības atbalsta projektos?
– Pašvaldības ceļu remontdarbu aktivitāte sākās 2014. gadā, kad izsludinājām pirmos iepirkumus par Viļakas pilsētas Dzirnavu, Tautas, Baznīcas, Eržepoles, Pils, Liepnas un Ostratu ielas posmu atjaunošanu. 2015. gadā turpinājās remontdarbi Viļakas pilsētas Tautas, Sporta, Baznīcas un Garnizona ielās, tika veikti Viļakas pilsētas autoostas laukuma pārbūves darbi, kā arī atjaunoti divi ielu posmi Šķilbēnu pagasta administratīvajā centrā un gājēju ietve Medņevas pagasta administratīvajā centrā. 2016. gadā atjaunoja četrus Viļakas pilsētas ielu posmus, 2017. gadā – gājēju ietvi Žīguru pagasta administratīvajā centrā, divu ielu posmus Medņevas pagasta administratīvajā centrā, viena ceļa segumu Šķilbēnu pagastā un izremontēja desmit ielu posmus Viļakas pilsētā. 2018. gadā – izremontēti seši ielu posmi Viļakas pilsētā un uzklāts bruģis gājēju celiņam uz Viļakas ezera pludmali. Šogad tika noasfaltēts Viļakas pilsētas tirgus laukums un izremontēti divi ielu posmi, kā arī pārbūvēti ceļi Šķilbēnu, Medņevas, Vecumu un Susāju pagasta lauku teritorijās.

Kategorijas
Apsardze

Apsardzes nozares devums Latvijas tautsaimniecībai būs vēl lielāks

Apsardzes nozare ir nozīmīga Latvijas ekonomikai – 2018. gadā vien tā valsts budžetā ir ienesusi vairāk nekā 60 miljonus eiro, nodarbinot teju 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Apsardzes kompānijas ir tās, kas rūpējas par valsts un pašvaldību iedzīvotāju, publisku pasākumu, citu uzņēmumu un nereti visas sabiedrības drošību, novēršot riskus un ātri reaģējot krīzes situācijās. Mēs ļoti labi apzināmies savu atbildību sabiedrības priekšā un ar lielāko rūpību izturamies pret mums uzticētajiem pienākumiem. Pēdējos gados paši nozares pārstāvji un mūsu sadarbības partneri valsts un pašvaldības iestādēs paveikuši ļoti daudz, lai uzlabotu nozares sniegumu un izskaustu negodprātīgas shēmas. Ir uzlabojušies nodokļu nomaksas rādītāji, sperti lieli soļi publisko iepirkumu norises un uzraudzības sakārtošanai, esam jau pavisam tuvu, lai drīz varētu sākt darboties apsardzes kompāniju reģistrs. Ir liels gandarījums redzēt, ka paši nozares pārstāvji dara visu, lai izskaustu shēmošanu savu kolēģu vidū. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka apsardzes nozarē jāpaliek tikai godīgiem un godprātīgiem uzņēmumiem, kas pilnā mērā izpilda savas saistības pret valsti un saviem pasūtītājiem. Vienlaikus jāatzīst, ka apsardzes nozares devums valsts ekonomikai varētu būt pat vairākas reizes lielāks. Ēnu ekonomikas apjoms nozarē vēl joprojām ir augsts – gandrīz divas reizes lielāks nekā vidēji valstī. Nesakārtotas apsardzes biznesa vides dēļ cieš ne tikai tie apsardzes uzņēmumi, kas īsteno godīgu biznesa praksi, bet arī visa Latvijas ekonomika – ievērojami līdzekļi aizplūst garām valsts budžetam. Pārmaiņas nozarē norit lēnāk, nekā mēs gribētu. Lai gan spēcīgākie apsardzes nozares dalībnieki ir apņēmības pilni darīt visu, lai nozare pašregulācijas ceļā kļūtu godīgāka, caurspīdīgāka un līdz ar to varētu sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus, ir skaidrs, ka nepieciešama ātra, proaktīva rīcība, rūpīga kontrole un uzraudzība arī no valsts iestāžu puses. Uzņēmumi, kas apvienojušies Drošības nozares kompāniju asociācijā, skaidri apzinās, ka apsardzes nozares sakārtošanā vēl ir daudz darāmā. Tuvākajos gados esam gatavi kopā ar mūsu sadarbības partneriem un iesaistītajām pusēm strādāt, lai samazinātu ēnu ekonomikas rādītājus un ieviestu jaunus instrumentus, kas palīdzētu gan iegūt precīzākus datus par nozari un tās attīstību, gan identificēt negodīgus uzņēmumus un to radītās shēmas. Esam gatavi arī turpmāk sēsties pie sarunu galda, domāt risinājumus un palīdzēt tos ieviest dzīvē – jo apsardzes nozare, kurā valda godīga konkurence un ir izskausta ēnu ekonomika, ir ne vien mūsu pašu, bet visas Latvijas interesēs.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

VNĪ, VID un IUB sadarbosies valsts būvniecības pasūtījumu uzraudzībā

Lai izveidotu visaptverošāku uzraudzības un kontroles sistēmu valsts organizētajos būvniecības iepirkumos, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) vienojušies sākt sadarbību ar mērķi sagatavot precīzas rekomendācijas un, iespējams, ieteikt labojumus normatīvajos aktos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Vienošanās notikusi pēc traģiskā negadījuma šā gada 8. novembrī, kad no Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nokrita un dzīvību zaudēja strādnieks. FM ēkas jumta nomaiņas darbus veic personu apvienība “Delta Construction” un “SCM Latvia”, attiecīgie darbi bija nodoti apakšuzņēmējam “RK Līvi”, un negadījums tika konstatēts, viņiem veicot darbus. Saistībā ar strādnieka dzīvības zaudēšanu no amata atkāpās VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Kategorijas
Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Veselības aizsardzība

Sociālie iepirkumi vēl mazpazīstami un nenovērtēti

Oktobra sākumā Rīgā notikušajā konferencē “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”* eksperti no vairākām valstīm vērtēja sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, par ko Latvijā agrāk runāts maz. Žurnāls “Iepirkumi” piedāvā divu Latvijas ekspertu Agneses Frīdenbergas un Kristīnes Gaigules-Šāvējas, kā arī IUB vadītājas Daces Gailes konferencē stāstīto.

Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness ar galveno mērķi – risināt sabiedrībai svarīgu problēmu, radot produktus un pakalpojumus ar augstu sociālo pievienoto vērtību. Tātad peļņa sociālo uzņēmumu definīcijā neparādās, vissvarīgākais ir risināt sociālo problēmu. Sociālo uzņēmējdarbību Latvijā vien kopš 2018. gada 1. aprīļa regulē Sociālā uzņēmuma likums.

Vēl nav pieredzes

Sociālās uzņēmējdarbības eksperte Agnese Frīdenberga savā pētījumā “Sociālie uzņēmumi kā pakalpojumu sniedzēji un preču piegādātāji publisko iepirkumu sistēmā” vērš uzmanību, ka Latvijā nav pieredzes stāstu par to, vai sociālie uzņēmumi ir gatavi publisko iepirkumu sistēmai. Valsts un pašvaldības neveic iepirkumus, piemērojot tādas pazīmes, kas ļauj līdzdarboties publisko iepirkumu sistēmā, kur līdz šim galvenokārt dominē vislētākās cenas piedāvājums.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Kāds būs Publisko iepirkumu likuma kapitālais remonts?

Valdības šā gada 22. oktobra sēdē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ziņoja, ka viņš iecerējis uzlabot publiskos iepirkumus, veicot Publisko iepirkumu likuma (PIL) “kapitālo remontu”. Valdība uzdeva darba grupai ar pārstāvjiem no Finanšu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Būvniecības valsts kontroles biroja, Konkurences padomes, Tieslietu ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja līdz 2020. gada sākumam sagatavot rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, norādot par katra priekšlikuma ieviešanu atbildīgo institūciju un priekšlikuma ieviešanas termiņu. Žurnāls “Iepirkumi” piedāvā Ekonomikas ministrijas (EM) valdībai sniegto vērtējumu šā brīža situācijai publisko iepirkumu nozarē un ministrijas ieteikumus stāvokļa uzlabošanai.

Likumi nenodrošina mērķu sasniegšanu

Publisko iepirkumu normatīvā regulējuma, tostarp PIL, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (turpmāk – SPSIL) un tiem pakārtoto normatīvo aktu mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis. Lai arī publiskie iepirkumi skar daudzus tirgus, vienlaikus ir atzīmējama būvniecības nozare, kur valsts un pašvaldību publiskie iepirkumi veido nozīmīgu apjomu.