Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļu, tiltu būve Likumdošana, normatīvie akti

Lauž līgumu ar AS “Kauno tiltai” par līguma nepildīšanu A. Deglava pārvada uzturēšanā

Saistībā ar līgumā noteikto prasību nepildīšanu Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada uzturēšanā un neatbilstošus materiālu izmantošanu būvkonstrukciju izbūvē Rīgas domes Satiksmes departaments no 12.aprīļa, lauž līgumu ar lietuviešu būvuzņēmumu AS “Kauno tiltai”.

“Turpmāka sadarbība ar AS “Kauno tiltai” A.Deglava objektā nav iespējama, jo uzņēmums ne vien izvairījās no līgumā noteikto prasību pildīšanas un izmantoja neatbilstošas kvalitātes materiālus, bet arī nepamatoti pieprasīja papildu finansējumu pārvada uzturēšanas darbiem, pretējā gadījumā draudot ar tā slēgšanu. Tāpēc, lai pašvaldībai novērstu finansiālu kaitējumu un nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, līgumattiecības tika pārtrauktas, un jau šonakt pārvada uzturēšanas darbus uzsāka departaments,” pauž Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Uz pārvada tika konstatētas dziļa iesēduma bedres pagaidu asfalta deformācijas šuvēs. Par to nekavējoties tika informēts būvuzņēmums un atbilstoši līguma prasībām tika pieprasīta tūlītēja rīcība. Ja bedres deformācijas šuvēs netiktu likvidētas, tas ilgtermiņā ietekmētu būvkonstrukciju stiprību un apdraudētu satiksmes drošību. Veicot dokumentu pārbaudi un faktisko darbu izpildi, tika konstatēts, ka būvuzņēmējs izmantojis neatbilstošas kvalitātes betonu karnīzes bloku ietves plātnes un karnīzes bloku betonēšanai.

Ņemot vērā, ka līgums ar AS “Kauno tiltai” par A. Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūvi ir lauzts, būvuzņēmumam piecu darba dienu laikā jāiesniedz visa dokumentācija par objektu un desmit dienu laikā jāatbrīvo būvobjekts.

Departamenta direktors V.Reinbahs naktī uz 12.aprīli deva rīkojumu ikdienas tiltu un pārvadu uzturēšanas dienestam nekavējoties veikt bedru remontdarbus uz A. Deglava pārvada un pārņemt tā ikdienas uzturēšanu.

Patlaban norit iepirkuma procedūra par Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūves 2.etapa darbu veikšanu. Šī etapa darbos ietilpst atlikušo nesošo konstrukciju remontu, seguma virskārtas ieklāšana, ietvju seguma atjaunošana, betona apmaļu uzstādīšana, ceļa zīmju uzstādīšana, apgaismojuma montāža, deformācijas šuvju izbūve un citi darbi.

Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve tika uzsākta 2018.gadā un to līdz šim pēc iepirkuma procedūras veica lietuviešu uzņēmums AS “Kauno tiltai”.

Informāciju sagatavoja Ilze Dimante, Rīgas domes Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība

Latvijā ik nedēļu nepieciešami vairāk nekā 600 000 ķirurģisko masku un 200 000 respiratoru

Latvijā ik nedēļu ir nepieciešami vairāk nekā 600 000 ķirurģisko masku un 200 000 respiratoru, trešdien preses konferencē pavēstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUDG) priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis.

Atbildīgajiem dienestiem tāpat vajadzīgi aptuveni 100 000 kombinezoni nedēļā, bet pārējie individuālie aizsarglīdzekļi ir nepieciešami mazākos apjomos, teica Baltmanis.

Viņš skaidroja, ka to piešķiršanā kopumā ir 13 prioritātes, no kurām pirmā ir veselības aprūpes nozare, otrā Labklājības ministrijas valsts sociālās aprūpes centri, bet trešā – pašvaldības.

Raugoties procentuāli, veselības nozarei ir vajadzīgi 40% no visiem individuālajiem aizsarglīdezkļiem un dezinfekcijas līdzekļiem, savukārt Labklājības ministrijai – 37%.

Attiecībā uz pašvaldībām, Baltmanis norādīja, ka 57% vietvaru vajadzību sastāda tieši sejas aizsargmaskas.

Zināms, ka kopumā patlaban ir 98 apgādajamie jeb minēto aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu saņēmēji, vienlaikus to vidū nav iekļautas pašvaldības.

Baltmanis arī informēja, ka tiek iepirktas desmit dažāda veida preces, kas ir individuālie aizsarglīdzekļi un desmit dažāda veida dezinfekcijas līdzekļi – gan lietošanai uz virsmām, gan rokām.

Tikmēr Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons žurnālistus informēja, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai šodien plānots parakstīt divus līgumus par medicīnisko sejas masku piegādi. Viņš pauda cerību, ka jau šodien, 9.aprīlī, Latvijā varētu būt nogādāta krava ar 1,5 miljoniem sejas masku.

Ņemot vērā, ka šīs maskas pasaulē ir ļoti pieprasītas, pats lielākais izaicinājums ir to transportēšana, jo dažas valsts liedz pārvadājuma atļaujas, skaidroja ierēdnis.

Visticamāk, jau šodien Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs arī varētu parakstīt līgumu par 50 000 respiratoru piegādi, un Garisons pauda cerību, ka arī šī krava jau ceturtdien, 9.aprīlī, tiks nogādāta Latvijā.

“Ja mēs šo apjomu saņemam, tad pusotras nedēļas vajadzība būs nodrošināta, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir identificējis. Ja ienāks vēl tās kravas, ko iepriekš Nacionālais veselības dienests pasūtījis, tad faktiski mēneša rezerves valstij būtu nodrošinātas,” uzsvēra Garisons.

Viņš arī informēja, ka vienlaicīgi sākta dezinfekcijas līdzekļu iegāde. Atšķirībā no maskām, kas lielākoties tiek importētas, dezinfekcijas līdzekļu iepirkumus plānots veikt no vietējiem ražotājiem. Ierēdnis pauda cerību, ka nākamnedēļ varētu sagatavot un noslēgt pirmos līgumus un sākt trīs mēnešiem paredzētu rezervju uzkrāšanu.

Garisons informēja, ka aizsarglīdzekļu iegāde nenotiks no aizsardzības resora budžeta, bet no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Aizsardzības ministrija ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts kontroli, Iepirkumu uzraudzības biroju jau apspriedušies par to, kā korekti veikt nepieciešamos iepirkumus.

Aizsardzības ministrijas ieskatā, Covid-19 krīze pierādījusi, ka jau pašā sākumā ir nepieciešams viens centralizēts iepirkumu organizētājs, lai iestādes savā starpā “nesacenstos par vienu un to pašu kravu un dažādiem transportēšanas veidiem”. Viņš atzīmēja, ka izaicinājums ir arī sadarbība ar vietējiem ražotājiem, jo ir bijuši gadījumi, kad izejvielu piegādātāji lauzuši līgumus ar Latvijas ražotājiem.

Savukārt Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edagrs Labsvīrs klāstīja, ka līdz šim ir saņemtas divas kravas, kas jau izdalītas Latvijas slimnīcām un ģimenes ārstiem. Tāpat līdz šim aizsarglīdzekļi jau ir izsniegti arī sociālās aprūpes centriem.

“Tās ir vietas, kur personālam un hroniskiem slimniekiem ir vislielākais risks saskarties ar Covid-19 inficētiem pacientiem,” skaidroja NVD direktors.

Vienlaikus šonedēļ tiek gaidītas vēl divas kravas, no kurām vienu bija plānots saņemt jau iepriekš, bet tā ir aizkavējusies ar transportēšanu saistītu iemeslu dēļ. Tomēr, kā klāstīja NVD direktors, šīs kravas tiks dalītas otrās prioritātes saņēmējiem. To vidū būs sekundārie maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, zobārsti un ģimenes ārsti, kam nav līguma ar NVD.

“Mūsu slimnīcu un noliktavu rezerves ir aptuveni mēneša patēriņam, bet ar to nepietiek, mums ir, pirmkārt, tās jātrīskāršo un jāturpina iepirkumi,” uzsvēra Labsvīrs. “Tas, ka mums draud masku izsīkums slimnīcās, es šādu iespēju izslēdzu,” sacīja NVD direktors.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) veicināt individuālo aizsardzības līdzekļu, tostarp ķirurģisko masku, ražošanu Latvijā.

“Cīņā pret Covid-19 izplatīšanos ir svarīgi sargāt tos cilvēkus, kuru veselība un dzīvības varētu tikt visvairāk apdraudētas. Viņiem ir nepieciešami individuālie aizsarglīdzekļi. Tie ir nepieciešami arī mediķiem, policistiem, robežsargiem. Apzinoties, ka vajadzība pēc individuāliem aizsarglīdzekļiem arī turpmāk būs liela, esmu uzdevis Ekonomikas ministrijai veicināt to ražošanu Latvijā. Pats svarīgākais ir panākt ķirurģisko masku ražošanas paplašināšanu vietējā tirgus vajadzībām. Tas nodrošinās lielāku mūsu neatkarību no iepirkumiem citās valstīs un ekonomikas attīstību,” uzsvēra Kariņš.

Ministru prezidents VUDG ir uzdevis apzināt ilgtermiņā nepieciešamo ķirurģisko masku apjomu un veidus, tai skaitā arī vērtējot nepieciešamību nodrošināt visus Latvijas iedzīvotājus ar atbilstošām aizsargmaskām. Atbilstoši valdības lēmumam, VUGD uzturēs prioritāro institūciju un to iepirkumu vajadzību sarakstu.

Kariņš arī uzdevis Veselības, Aizsardzības un Labklājības ministrijām nekavējoties nodrošināt ārstniecības iestādes, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (pansionātus) un ģimenes ārstus ar individuāliem aizsarglīdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem.

Premjera birojā atgādināja, ka valdība iepriekš lēma, ka Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs turpmāk veiks Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām. Savukārt Nacionālie bruņotie spēki sniegs loģistikas atbalstu, iegādātās preces nogādājot saņēmējiem atbilstoši prioritāro institūciju un to vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība

NVD iegādājies 11 plaušu ventilācijas iekārtas, bet vēl 75 iekārtu iegādei norit iepirkuma process

Nacionālais veselības dienests (NVD) pašlaik ir iegādājies 11 neinvazīvās plaušu ventilācijas iekārtas, taču vēl papildu iekārtas paredzēts saņemt arī no Veselības ministrijas (VM) koordinētajiem iepirkumiem un arī Eiropas centralizētajā iepirkumā.

Kā pavēstīja NVD pārstāve Sintija Gulbe, iestāde pašlaik ir iegādājusies 11 neinvazīvās plaušu ventilācijas iekārtas par 36 279 eiro. Šīs iekārtas tiks nodotas lietošanā ārstniecības iestādēm, skaidroja Gulbe.

Savukārt Eiropas centralizētā iepirkuma specifikācijā ir norādītas 50 invazīvās plaušu ventilācijas iekārtas un 25 neinvazīvās plaušu ventilācijas iekārtas, pavēstīja NVD. Pašlaik šajā iepirkumā notiek piedāvājumu izvērtēšana.

Kā skaidroja Gulbe, Eiropas centralizētā iepirkuma veikšanai finansējums paredzēts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šī iepirkuma īstenošanai NVD strādā kopā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu (PSKUS), norādīja iestādē.

Paralēli valdība Veselības ministrijai (VM) piešķīrusi līdzekļus no programmas neparedzētiem gadījumiem arī mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtu un neinvazīvās ventilācijas iekārtu iegādei Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vajadzībām. Šo sadaļu koordinē VM, skaidroja Gulbe.

Tāpat septiņām ceturtā līmeņa reģionālajām slimnīcām neinvazīvās ventilācijas iekārtu iegādei ir piešķirts finansējums, kas nepārsniedz 76 230 eiro jeb katrai slimnīcai pa 10 890 eiro. Šajā gadījumā katrai slimnīcai iekārta būs jāpērk pašai un par to paredzēts kompensēt tikai minēto noteikto summu. Ja tiks iegādāta dārgāka iekārta, tad summas starpība būs jāsedz pašai slimnīcai.

Kā skaidroja Gulbe, daļa no ventilācijas iekārtu iepirkumiem ir VM kompetencē un daļa – NVD kompetencē, bet NVD sniedz informāciju tikai par savā pārziņā esošajiem iepirkumiem.

Jau vēstīts, ka mākslīgās plaušu ventilācijas aparāti patlaban tiek izmantoti trīs smagā stāvoklī esošu Covid-19 pacientu ārstēšanā.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Politika Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība

KNAB pievērsis pastiprinātu uzmanību Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pievērsis pastiprinātu uzmanību arī Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētajiem iepirkumiem visu valsts institūciju vajadzībām, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

KNAB seko līdzi informācijai publiskajā telpā un vērtē informāciju, jo īpaši publisko iepirkumu jomā, kas ir viena no biroja prioritārajām jomām, norādīja birojā.

Kā vēstīts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) šonedēļ norādīja, ka, viņaprāt, ar ārkārtējo situāciju saistītajos iepirkumos pietrūkst izsekojamības.

Tāpēc Ģirģens vērsies pie Ministru kabineta ar aicinājumu visus ar ārkārtējo situāciju saistītos publiskos iepirkumus publicēt īpaši izveidotajā valsts oficiālajā interneta vietnē “ www.covid19.gov.lv “. Komisijas vadītājs norāda uz augstajiem korupcijas, negodprātības un publisko līdzekļu izšķērdēšanas riskiem, kādus pašlaik, viņaprāt, var novērot krīzes aizsegā.

Tāpat vēstīts, ka valdība 2.aprīlī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs veiks Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām.

Valsts centralizēto rezervju iepirkumu grupu vadīs Aizsardzības ministrija (AM), un tajā strādās Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Nacionālo veselības dienestu un citām institūcijām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzturēs prioritāro institūciju un to iepirkumu vajadzību sarakstu, savukārt Nacionālais veselības dienests un citi veselības nozares eksperti sniegs atbalstu individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu kvalitātes prasību noteikšanā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs nodrošinās Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo medicīnisko aizsarglīdzekļu centralizētos iepirkumus un iegādāto preču uzglabāšanu, veidojot rezerves vismaz trim mēnešiem.

Savukārt Nacionālie bruņotie spēki sniegs loģistikas atbalstu, iegādātās preces nogādājot saņēmējiem atbilstoši prioritāro institūciju un to vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam.

Gadījumā, ja iestāsies deficīts vai izaicinājumi ar kritisko izejvielu vai produktu pieejamību tirgū, bet tie būs nepieciešami vietējiem ražotājiem un kritisko pakalpojumu sniedzējiem, AM sagatavos mobilizācijas pieprasījumus jeb uzdevumus mobilizācijas gadījumā nodot turējumā noteiktās kritiskās izejvielas, produktus un materiāli tehnisko līdzekļus.

AM arī turpmāk koordinēs vietējo ražotāju iesaisti individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumos.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Eiropas Komisija piedāvā bezmaksas konsultācijas inovācijas iepirkumu sagatavošanā

Laikā, kad Covid-19 krīze būtiski ietekmē procesus tautsaimniecībā un valsts dara visu iespējamo, lai rastu risinājumus kā paātrināt vīrusa diagnostiku, iespējami ātri iegūtu pietiekamu skaitu plaušu ventilatoru, izstrādātu efektīvus un sabiedrībai pieejamus aizsardzības līdzekļus, kā arī nodrošinātu iespējas veikt attālināti procesus, kas pirms tam nav bijis nepieciešams, Eiropas Komisija (EK) piedāvā bezmaksas atbalstu inovācijas iepirkumu sagatavošanā.

Inovatīvu pakalpojumu vai produktu iepirkums ir būtisks instruments ar kura palīdzību var nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus un risinājumus. Turklāt tieši valsts pasūtījumi kļūst par nozīmīgu atbalstu uzņēmējiem un tautsaimniecībai laikā, kad privātā sektora pasūtījumi ir gandrīz apstājušies.

EK piedāvā bezmaksas juridiskās un tehniskās konsultācijas publiskā iepirkuma īstenotājiem pirms-komercializācijas posma (PCP) un inovatīvu risinājumu publiskajiem iepirkumiem (PPI) dažāda veida IKT jomas risinājumiem (kiberdrošības, mākslīgā intelekta, blokķēdes, virtuālās realitātes u.c.), kā arī risinājumiem kuri sekmē Eiropas Zaļā Kursa mērķu sasniegšanu.

Pieteikties EK atbalstam var līdz š.g. 31.maijam, aizpildot pieteikumu:
https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/EAFIP2020.


Informāciju sagatavoja Ana Lucia Jaramillo.

.

.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija

Ģirģens: šobrīd krīzes iepirkumiem pietrūkst izsekojamības – aicina informāciju par publiskajiem iepirkumiem publicēt oficiālajā valsts interneta vietnē

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens vērsies pie Ministru kabineta ar aicinājumu visus ar ārkārtas situāciju saistītos publiskos iepirkumus publicēt speciāli izveidotajā valsts oficiālājā interneta vietnē www.covid19.gov.lv. Komisijas vadītājs norāda uz augstajiem korupcijas, negodrpātības un publisko līdzekļu izšķērdēšanas riskiem, kādus šobrīd var novērot krīzes aizsegā.

“Jau šobrīd var identificēt atsevišķus iepirkumus, kas tiek veikti krīzes ietvaros, bet par kuriem rodas bažas par sadārdzinātām izmaksām vai neatbilstošu pretendentu izvēle. Šobrīd bez īpaša kontroles mehānisma valsts ir piešķīrusi apjomīgus valsts budžeta līdzekļus situācijas stabilizēšanai un jaunā vīrusa ierobežošanai – tiek iepirktas aizsargmaskas un citi vitāli svarīgi aizsarglīdzekļi, medikamenti, ierīces attālinātām mācībām skolēniem, veidots video saturs mācībām, izglītojoši materiāli un daudzas citas nepieciešamas lietas. Bet vienlaikus šobrīd šim visam procesam pietrūkst caurskatāmības, kas rada augstus korupcijas un nelietderīgi iztērētu publisko līdzekļu riskus. Tāpēc aicinām Ministru kabinetu un atbildīgo par darbu koordinēšanu ārkārtas situācijā Veselības ministriju noteikt visu publisko valsts un pašvaldību iepirkumu publicēšanu vienkopus par vīrusu izveidotajā oficiālajā vietnē,” akcentē K.Ģirģens.

Komisijas vadītājs vērš uzmanību, ka arī krīzes apstākļos nav pieļaujams kontroles un caurskatāmības trūkums valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošanā. Latvija var sekot labās prakses piemēriem un publicēt visu informāciju ar valsts un pašvaldību publiskajiem iepirkumiem vienuviet, tādā veidā samazinot iespējamību negodprātīgām rīcībām, kā arī nodrošinot līdzekļu izlietojamības izsekojamību.

Komisija nosūtījusi Ministru kabinetam oficiālu vēstuli un aicina sniegt atbildi par plānotajiem pasākumiem saistībā ar publisko iepirkumu uzraudzību un informācijas publiskošanu līdz šī gada 14.aprīlim.

Informāciju sagatavoja Kaspars Ģirģens, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība

Iepriekšējās nedēļas nogalē plānota līdz šim lielākā medicīnas aizsarglīdzekļu piegāde

Iepriekšējās nedēļas nogalē Latvijā plānots saņemt līdz šim lielāko individuālo medicīnas aizsarglīdzekļu piegādi – 4,5 miljonus aizsargmasku un 970 000 respiratoru, informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Sintija Gulbe.

Šonedēļ NVD plāno turpināt individuālās aizsardzības līdzekļu sadali arī sekundārās aprūpes ārstniecības iestādēm, farmaceitiem, zobārstiem un ģimenes ārstiem, kuri sniedz maksas pakalpojumus jeb nav līgumattiecībās ar NVD.

Tāpat aizsargamskas plānots piegādāt ārpus veselības aprūpes sistēmas esošajām iestādēm, piemēram, policistiem, robežsargiem un pansionātu darbiniekiem.

Ministru kabinets pagāšnedēļ atbalstīja Valsts centralizēto rezervju iepirkumu grupas izveidi Aizsardzības ministrijā, uzdodot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram veikt koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām, veidojot rezerves vismaz trīs mēnešu apjomā.

Valsts centralizēto rezervju iepirkumu grupu vadīs Aizsardzības ministrija, un tajā strādās Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, NVD un citām institūcijām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzturēs prioritāro institūciju un to iepirkumu vajadzību sarakstu, savukārt NVD un citi veselības nozares eksperti sniegs atbalstu individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu kvalitātes prasību noteikšanā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs nodrošinās Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo medicīnisko aizsarglīdzekļu centralizētos iepirkumus un iegādāto preču uzglabāšanu, veidojot rezerves vismaz trim mēnešiem.

Nacionālie bruņotie spēki sniegs loģistikas atbalstu, iegādātās preces nogādājot saņēmējiem atbilstoši prioritāro institūciju un to vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam.

Ņemot vērā grūtības, kas pastāv visā pasaulē, individuālās aizsardzības līdzekļu iegādes process nav vienkāršs, taču, kā norāda NVD, šim mērķim tiek veltīti visi iespējamie resursi, lai pēc iespējas ātrāk sagādātu nepieciešamo līdzekļu daudzumu.

Lai nodrošinātu savlaicīgas piegādes, izveidota cieša sadarbība starp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, “AirBaltic” un Latvijas vēstniecību Ķīnā.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Pārtika un dzērieni

AgriChamber: Pašvaldību un valsts iestādēm ar pārtikas iepirkumiem ir jāpalīdz vietējiem ražotājiem

Latvijas lauksaimniecības mežsaimniecības kamera (AgriChamber) rosina Latvijas pašvaldības un valsts iestādes aktīvāk izmantot iekšējos resursus, lai iepirkumos daudz vairāk būtu palielināts vietējo ražotāju produkcijas īpatsvars. Publisko iepirkumu likums jau uz esošo brīdi ir pietiekami fleksibls, lai pasūtītājs iegūtu to, kas viņam ir visvairāk vajadzīgs.

Valsts un pašvaldību iestāžu rokās ir instrumenti ar kuru palīdzību var stimulēt tautsaimniecību šajā laikā, kad dažādas piegādes aizkavējas un ir signāli, ka ārējie tirgi arvien mazāk sāk iepirkt Latvijas produkciju. Tieši šajā brīdī sociālie aprūpes centri, slimnīcas, armijas personāls ir jānodrošina ar vietējo pārtiku, ko vietējie uzņēmēji arī darītu.

Apzinot savus biedrus un citus ražotājus esam konstatējuši, ka lielākā problēma ir aspektā, ka iepirkumi tiek centralizēti, tādējādi arvien vairāk samazinot iespēju, ka tieši vietējais Latvijas ražotājs piedalās iepirkumā un spēj piegādāt svaigāko un veselīgāko vietējo pārtiku. Ir daudz mehānismi un viens no tiem ir iepakojuma dažādošana tehniskajās specifikācijās, loģisku un samērīgu attālumu noteikšana līdz saimniecībām vai ražotnēm un citi aspekti, kas varētu palīdzēt iegūt labāko no mūsu laukiem.

Lai iepriekš minētās darbības varētu sekmīgi īstenot, Pašvaldību un Valsts iestāžu vadītājiem, kuri pārrauga savas iestādes būtu detalizētāk jāiedziļinās iepirkumu veikšanā, lai pārtikas iepirkumi nebūtu tikai formāls process, bet process, kura rezultātā pasūtītājs iegūtu, iepērkot vietējo produkciju, tādējādi arī pastarpināti atbalstot savu pašvaldību vai valsti.

AgriChamber Valdes priekšsēdētājs Dīns Cielavs: “Pašlaik ir daudz kooperatīvu, ražotāji, kuri labprāt piegādātu savu produkciju valsts un pašvaldību uzņēmumiem, bet nākas secināt, ka iestādes ne labprāt dala iepirkumus, lai tie būtu loģiski un neizslēgtu vietējo ražotāju. Ir manāmas pozitīvas tendences Rīgas domes organizētajos un plānotajos iepirkumos, bet reāli laiks parādīs vai Rīgas iestādes kā arī sociālie aprūpes centri, slimnīcas, militārās struktūras atbalstīs savus ražotājus publisko iepirkuma likuma ietvaros dalot pārtikas grupas, lai arī tas ir administratīvi sarežģītāk.”

Biedrība “Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera” ir dibināta 2016.gadā. Mērķis – apvienot jebkuru Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumu, lai efektīvāk spētu pārstāvēt Biedrus nozaru problēmu risināšanā, esot atbildīgam sociālajam partnerim un palīdzot valdībai risināt nozarei aktuālās problēmas.

Informāciju sagatavoja Dīns Cielavs, Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras Valdes priekšsēdētājs.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija

Covid-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties

Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmiju. Ārkārtējās situācijas laikā Saeima, Ministru kabinets, Krīzes vadības padomes locekļi un citas amatpersonas lēmumus pieņemt ātri, un tiek nodrošināta to operatīva izpilde. Taču šādā situācijā var palielināties arī negodprātīgu amatpersonu vēlme uz laiku paplašinātās pilnvaras izmantot savtīgam labumam, riskējot ar demokrātijas kvalitāti. Var palielināties arī krāpšanas, kukuļošanas un korupcijas riski, jo lēmumi par ļoti lielu naudas līdzekļu, kas tiek piešķirti krīzes risināšanai, izlietojumu ir jāpieņem un jāīsteno ātri.

Kādi riski pastāv Latvijā un, kā tos mazināt, lai efektīvi novērstu iespējamo kaitējumu demokrātijai un sabiedrības veselībai? Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) publicē 10 rekomendācijas valdībai, uzņēmējiem un sabiedrībai, lai veicinātu atklātību, atbildību un informācijas pieejamību:

1. Jāturpina organizēt augstas kvalitātes, likumam atbilstošus publiskos iepirkumus, nodrošinot godīgu konkurenci un atklātību, arī ierobežotu termiņu apstākļos.

2. Jāturpina efektīvs iepirkumu uzraudzības un godīgas konkurences monitorēšanas darbs, par rezultātiem regulāri informējot sabiedrību.

3. Valdības mājaslapā covid19.gov.lv (vai citā atsevišķā vietnē) jāievieto visa informācija par iepirkumiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes risināšanu, iekļaujot datus par iepirkumu priekšmetu, noteikumiem, vienas vienības cenu un piegādātāju, lai atvieglotu sabiedrības un uzņēmēju iespējas sekot budžeta izlietojumam un veicinātu uzticību.

4. Par negodīgu konkurenci, nepamatotu preču un pakalpojumu sadārdzinājumu un citiem novērotiem iespējamas korupcijas un pārkāpumu gadījumiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem jāziņo atbildīgajām iestādēm: KNAB, Valsts policijai, Iepirkumu uzraudzības birojam, Konkurences padomei, Patērētāju tiesību aizsardzības centram u.c.

5. Visā veselības aprūpes sistēmā un sabiedrībā jāaktualizē “nulles tolerance” pret kukuļdošanu.

6. Jāpublicē veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem izmaksāto papildu atlīdzību apjomu līdz ar vārdu un uzvārdu vietnē covid19.gov.lv.

7. Līdz ar juridisko personu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem VID mājaslapā jāpublicē arī kopējais darbiniekiem izmaksātais dīkstāves pabalsts euro. Šī informācija jāievieto arī valdības mājaslapā covid19.gov.lv.

8. Jāpublicē informācija par ieviestajiem uzraudzības pasākumiem, lai novērstu kukuļošanas, korupcijas un krāpšanas riskus, pēc iespējas turpinot pasākumus un informēšanu arī pēc krīzes kulminācijas, lai sekmētu veiksmīgu ekonomikas atkopšanos.

9. Jānodrošina vienlīdzīgas sabiedrības iespējas iesaistīties likumdošanas procesā Saeimas komisiju, kā arī pašvaldību darbā attālinātā režīmā.

10. Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

Delnas sniegto rekomendāciju mērķis ir aicināt valdību turpināt darīt visu iespējamo, lai Latvijā Covid-19 pandēmijas ietekme tiktu efektīvi ierobežota un risināta. Latvijas valdība, Saeima, Krīzes vadības padome un citi iesaistītie šobrīd jau dara ļoti daudz, lai situāciju kontrolētu. Palielinot atklātību, mūsu valsts rīcība varētu kalpot par labās prakses piemēru Eiropā un pasaulē.

Ko katrs sabiedrības loceklis var darīt šajā situācijā, lai mazinātu korupcijas riskus? Mums jau ir radīts instruments – trauksmes celšanas iespēja. Aicinām to izmantot un ziņot. Saziņa ar Delnas Trauksmes celšanas centru: tālr. nr. 257 566 53 vai e-pasta adrese konsultacijas@delna.lv, www.celtrauksmi.lv.

Pilnais Delnas ziņojums pieejams: https://delna.lv/lv/2020/04/02/covid-19-pandemija-un-korupcijas-riski-ka-valdibai-un-sabiedribai-pret-tiem-nodrosinaties/

Informāciju sagatavoja Liene Gātere, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs veiks medicīnisko aizsarglīdzekļu centralizētos iepirkumus

Ministru kabinets atbalstīja Valsts centralizēto rezervju iepirkumu grupas izveidi Aizsardzības ministrijā, uzdodot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram veikt Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām, veidojot rezerves vismaz trīs mēnešu apjomā.

“Šajos apstākļos ir īpaši svarīgi iesaistīt Latvijas uzņēmējus un ražotājus, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu Covid-19 izplatību. Arī mūsu secinājumi pēc Aizsardzības ministrijas organizētām krīzes mācību izspēlēm rāda, ka ārkārtas situācijas apstākļos, kādi ir arī šobrīd, lielākais atbalsts, uz ko var cerēt valsts un sabiedrība, ir mūsu pašu uzņēmēji,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Valsts centralizēto rezervju iepirkumu grupu vadīs Aizsardzības ministrija, un tajā strādās Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Nacionālo veselības dienestu un citām institūcijām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzturēs prioritāro institūciju un to iepirkumu vajadzību sarakstu, savukārt Nacionālais veselības dienests un citi veselības nozares eksperti sniegs atbalstu individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu kvalitātes prasību noteikšanā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs nodrošinās Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo medicīnisko aizsarglīdzekļu centralizētos iepirkumus un iegādāto preču uzglabāšanu, veidojot rezerves vismaz trim mēnešiem.

Nacionālie bruņotie spēki sniegs loģistikas atbalstu, iegādātās preces nogādājot saņēmējiem atbilstoši prioritāro institūciju un to vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam.

Gadījumā, ja iestāsies deficīts vai izaicinājumi ar kritisko izejvielu vai produktu pieejamību tirgū, bet tie būs nepieciešami vietējiem ražotājiem un kritisko pakalpojumu sniedzējiem, Aizsardzības ministrija sagatavos mobilizācijas pieprasījumus jeb uzdevumus mobilizācijas gadījumā nodot turējumā noteiktās kritiskās izejvielas, produktus un materiāli tehnisko līdzekļus. Arī citas Covid-19 skartās valstis plāno vai jau ir sākušas īstenot līdzīgus pasākumus.

Aizsardzības ministrija arī turpmāk koordinēs vietējo ražotāju iesaisti individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumos un aicina uzņēmējus sūtīt piedāvājumus uz e-pasta adresi covid19@mod.gov.lv, kā arī sekot līdzi informācijai par Covid -19 iepirkumiem tīmekļvietnē www.mod.gov.lv.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nodos Aizsardzības ministrijai uz e-pasta adresi covid@vugd.gov.lv uzņēmēju iepriekš iesūtītos piedāvājumus individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei.


Informāciju sagatavoja Kaspars Galkins, AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors.