Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir veikusi aptauju un apkopojusi informāciju par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru izveidi un tās organizēšanu pašvaldībās, reģistrēšanas rezultātiem.
Kā informējām 2021.gada rudenī, lai mazinātu vides un lokālo ūdens ņemšanas vietu piesārņojuma risku, ko rada vidē nonākuši notekūdeņi no ēkām, kas nav pieslēgtas centralizētajām kanalizācijas sistēmām, VARAM izstrādāja Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”. Tie paredz, ka līdz 2021. gada 31. decembrim tām mājsaimniecībām, kuras izmanto decentralizēto kanalizācijas sistēmu, savā vietējā pašvaldībā bija nepieciešams reģistrēt decentralizētās notekūdeņu savākšanas vai attīrīšanas sistēmas un jāsakārto atbilstoši normatīvu prasībām. Šie noteikumi neattiecas uz lauku teritorijām, tostarp viensētām.
Prasības centralizēti savākto notekūdeņu attīrīšanai Latvijā pastāv jau vairāk nekā 20 gadus. Tomēr gan lielās un mazās pilsētās, gan ciemos daļai iedzīvotāju centralizētie kanalizācijas tīkli nav pieejami, jo to izbūve nav tehniski vai ekonomiski pamatota. Tāpēc kopš 2017. gada prasības ir noteiktas arī notekūdeņu krājtvertņu, septiķu, lokālu attīrīšanas iekārtu apsaimniekošana1, paredzot pašvaldībām nozīmīgu lomu decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzraudzībā un tajās uzkrāto notekūdeņu savākšanas kontrolē. Pašvaldības izdod arī saistošos noteikumus par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu un uzskaites kartību un par citiem ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem.
VARAM aptauju rīkoja ar mērķi, lai iegūtu datus par esošo situāciju decentralizēto kanalizācijas sistēmu jautājumos. Pēc visu pašvaldību sniegtās informācijas, decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistri ir izveidoti visās pašvaldībās. Aptaujas dati arī norāda, ka gandrīz puse pašvaldību jeb 45% ir izveidojušas vienotu reģistru visam novadam vai valstspilsētai; savukārt pārējās pašvaldībās izmanto vairākus reģistrus (ņemot vērā, ka tie sākti veidot vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas).
Pēc pašvaldību aplēsēm, to pilsētās un ciemos, uz kuriem attiecas Ministru kabineta noteikumu Nr. 384 prasības, kopumā ir 97 tūkstoši (97101) decentralizēto kanalizācijas sistēmu. Lielākais decentralizēto kanalizācijas sistēmu kopskaits ir lielākajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā, no novadiem – Olaines, Jelgavas un Ādažu novadā.
Šī gada martā kopumā reģistrētas 26 666 decentralizētās kanalizācijas sistēmas jeb 27,5% no aplēstā kopskaita. Visās pilsētās un novados daļa decentralizēto kanalizācijas sistēmu atrodas teritorijās, kurās ir iespējams ierīkot pieslēgumu centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Šādu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpatsvars ir ļoti atšķirīgs un svārstās no 0% Olaines novadā līdz 99,99% Liepājā. Šādas atšķirības nosaka centralizēto kanalizācijas tīklu pārklājums, kas tipiski ir daudz augstāks lielajās pilsētās, kur apbūve lielākoties ir koncentrētāka nekā mazpilsētās un ciemos. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu līdz 2022.gada sākumam 14 818 iedzīvotājiem ir nodrošināti centralizētie notekūdeņu savākšanas pakalpojumi, tīklu paplašināšana un pieslēgumu tiem ierīkošana turpināsies vēl līdz 2023. gada beigām.
Pēc pašvaldību sniegtās informācijas, visizplatītākais decentralizēto kanalizācijas sistēmu veids ir krājtvertnes jeb hermētiska, noslēgta tvertne, kur tiek uzkrāti mājsaimniecības notekūdeņi. No reģistrētajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām 70% ir krājtvertnes, 18% – septiķi, 10% – lokālas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī.
Tādējādi lielākajā daļā gadījumu notekūdeņi no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām ir jāizved attīrīšanai uz komunālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Pašvaldībām, nepieciešams plānot kā organizēt kanalizācijas pakalpojumus, jādomā gan par vajadzību nodrošināt, lai novadā vai valstpilsētā būtu asenizācijas pakalpojumu sniedzēji, gan par komunālo attīrīšanas iekārtu spēju pieņemt izvedamos notekūdeņus. Pēc pašvaldību sniegtās informācijas 2020. gadā no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām uz komunālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām izvesti ap 143 600 m3 notekūdeņu, 2021. gadā – ap 178 800 m3. Lielākie notekūdeņu apjomi savākti Rīgā, Daugavpilī, Ādažu, Smiltenes un Valmieras novadā.
Pašvaldību sniegto informāciju ministrija izmantos, lai izstrādātu darba kārtību vebināram aprīļa mēnesī, lai pārrunātu pašvaldību pieredzi un rastu risinājumus neskaidrībām un grūtībām, kas radušās decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas un uzraudzības gaitā.
1. Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”. ↩