Kategorijas
Nozares

Paši nopelnijuši 100 000, bet aizskaita 500 000!

Valdis Kalnozols – bijušais miljonārs, pasniedzējs, bet tagad – uzņēmējs, politiķis un vienkārši ģimenes cilvēks – piecu bērnu tēvs. Viņš ir viens no retajiem, kurš publiski paudis savu viedokli par tā saucamo otkatu tradīciju Latvijas publisko iepirkumu sistēmā, par ko tai piederošas sabiedrības daļā ir ticis nosodīts.

No 2001. līdz 2005. gadam Tu esi bijis Rīgas domes deputāts un esi vadījis arī Vides komiteju. Vai bija saistība ar publiskajiem iepirkumiem?

Daļēji. Lielākoties man bija jāveic pārraudzības funkcija, bet pašu iepirkuma procedūru organizēšanā un lēmumu pieņemšanā nepiedalījos. Tam par iemeslu bija fakts, ka biju uzņēmuma līdzīpašnieks, un publiski tika izteikti pārmetumi par iespējamajiem interešu konfliktiem. Tāpēc no publiskajiem iepirkumiem centos turēties pa gabalu.

turpināt lasīt “Paši nopelnijuši 100 000, bet aizskaita 500 000!”

Kategorijas
Nozares Tieslietas

Piedāvājumā neiekļautas informācijas pieprasīšana

Praksē nereti rodas problēmas, nosakot robežu, kad pasūtītāja pieprasītā informācija ir uzskatāma par skaidrojumu jau iesniegtai informācijai un tāpēc pieļaujama, un kad tā vērtējama kā piedāvājuma grozīšana, kas ir vienlīdzības principa pārkāpums. Ar pasūtītāja pieprasījumu izskaidrot iesniegto informāciju saprotama ne tikai, piemēram, gramatikas vai acīmredzamu kļūdu piedāvājumā izlabošana, bet arī tādas informācijas pieprasīšana, kas no piedāvājuma nepārprotami neizriet. Lai ilustrētu šo apgalvojumu viena tiesvedības procesa ietvaros, situāciju varētu modelēt sekojoši:

turpināt lasīt “Piedāvājumā neiekļautas informācijas pieprasīšana”

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni

Nabaga Latvijas burkāns, biete un citi dārzeņi

Par to, cik daudz bērnu uzturā skolās drīkst lietot sāli un kā panākt, lai ēdiens būtu ne tikai veselīgs, bet arī garšīgs, tiek runāts daudz. Tik daudz un emocionāli, ka neviļus aiz tā visa pazūd pats galvenais. Ko tad īsti bērni ēd?

Kas un no kurienes piegādā produktus skolām? Kāda ir to izcelsme un līdz ar to – kvalitāte? Turklāt runa jau nav tikai par skolām, bet arī par bērnudārziem, pansionātiem un citām pašvaldību iestādēm. Kā arī par valsts cietumiem. Vārdu sakot, par visām vietām, kur ēdināšanu nodrošina, izmantojot publisko iepirkumu. Vai šobrīd, pērkot lētāko un vienlaikus mēģinot procesu maksimāli unificēt, mēs patiesībā neapzogam paši sevi? Kāpēc parasti neņem vērā to cilvēku, kuri spiesti pārtikt no citu piegādātās pārtikas, viedokli un kāpēc daudzviet, sevišķi lielajās pilsētās, ir gan izdevīgāk, gan ērtāk vietējos produktus aizstāt ar importa? Un visbeidzot, kā tas atsaucas uz valsts ekonomiku, nodokļiem un tautsaimniecību kopumā? Kā jau nereti šādās problēmsituācijās jautājumu ir daudz. Tiesa ir arī atbildes. Diemžēl pietrūkst tikai visaptverošas, valstiskas un sabiedrības interesēm atbilstošas rīcības.

turpināt lasīt “Nabaga Latvijas burkāns, biete un citi dārzeņi”

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni

Bioloģiskās lauksaimniecības produkti – tikai ekskluzīva prece?

Latvijas zemnieku saimniecību dalība valsts un pašvaldību pārtikas produktu iepirkumos ir ļoti niecīga, vien pāris procentu gadā. Vairums (95%) pašvaldību pārtikas iepirkumos līdz šim ir izmantojušas zemākās cenas principu. Lai gan bioloģisko lauksamniecību platību īpatsvara ziņā Latvija ir 5. vietā Eiropā, arī šo saimniecību dalība pārtikas iepirkumos ir niecīga. Piemēram, Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) nepiedalās neviena bioloģiskā saimniecība, bet tikai viens šādu produktu izplatītājs. Tikmēr Romā divas trešdaļas pārtikas produktu skolu ēdināšanā nāk no bioloģiskajām saimniecībām. Malmē, Zviedrijā, mācību iestāžu ēdināšanā ap 40% pārtikas produktu ir bioloģiskas izcelsmes, un 2020. gadā Malme plāno sasniegt 100%. Kāpēc mēs tik ļoti atpaliekam un kā panākt lielāku Latvijas bioloģisko zemnieku dalību pārtikas iepirkumos?

Lai noskaidrotu, kāpēc bioloģisko zemnieku aktivitāte iepirkumos ir zema un kā to sekmēt, žurnāls Iepirkumi uz diskusiju pie apaļā galda aicināja gan šo zemnieku pārstāvi – Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju, gan Zemkopības ministrijas pārstāvi, gan arī iepirkumu veicējus un ekspertus. Spriedām par šādiem jautājumiem:

  • Kāda ir pieredze bioloģisko produktu iekļaušanai pārtikas produktu iepirkumos?
  • Kāds ir sadārdzinājums starp konvencionālajiem un bioloģiskās lauksaimniecības produktiem?
  • Kāpēc attālums no ražošanas vietas līdz saņēmējam ir svarīgs kritērijs pārtikas iepirkumos?
  • Vai sekmīgākai dalībai iepirkumos zemnieki ir gatavi veidot lauksaimnieku apvienības?
  • Kā panākt piegādāto produktu kvalitātes atbilstību iepirkuma nosacījumiem?

turpināt lasīt “Bioloģiskās lauksaimniecības produkti – tikai ekskluzīva prece?”

Kategorijas
Nozares

B daļas pakalpojuma iepirkums ar līgumcenu 4 000–42 000 EUR pēc 2014. gada 1. janvāra

Šajā nodarbībā aplūkosim katru no mazā B daļas pakalpojumu iepirkuma posmiem un to, kāda ir pasūtītāja rīcība katrā no šiem iepirkuma posmiem.
Ievadnodarbība par mazajiem B daļas pakalpojumu iepirkumiem ir atspoguļota žurnāla Iepirkumi 2014. gada aprīļa numura sadaļā Iepirkumu ABC.

turpināt lasīt “B daļas pakalpojuma iepirkums ar līgumcenu 4 000–42 000 EUR pēc 2014. gada 1. janvāra”

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Lai nenonāktu situācijā, kad likums ir pārkāpts

Gan Latvijā, gan pasaulē iepirkumu pretendentu karteļi ir viens no biežāk konstatētajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tas nozīmē – ja uzņēmums piedalās iepirkumos, pastāv liela varbūtība nonākt tiešā saskarē ar pārkāpumu. Korporatīvā konkurences tiesību ievērošanas programma ir veids, kā mazināt sava uzņēmuma risku nonākt pārkāpēja lomā.

Tā kā par dalību kartelī paredzētais sods var sasniegt līdz pat 10% no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, turklāt pārkāpējiem uz gadu tiek liegta iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos, un būtisks ir arī reputācijai nodarītais kaitējums, daudzi pasaules uzņēmumi un arvien vairāk uzņēmumu Latvijā rūpējas, lai ar konkurences tiesību ievērošanas programmas palīdzību apzinātu riskus un gādātu, lai darbinieki zinātu, kā pareizi rīkoties, lai nepārkāptu likumu.

turpināt lasīt “Lai nenonāktu situācijā, kad likums ir pārkāpts”

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Par zemākās cenas kritēriju

Pēdējā laikā medijos dedzīgi tiek diskutēts par zemākās cenas kritērija aizliegumu publiskajos iepirkumos. Protams, jāpiekrīt, ka, nosakot kā piedāvājuma izvēles kritēriju zemāko cenu, pasūtītājs dod tirgus dalībniekiem signālu, ka tas izvēlēsies lētāko no piedāvājumiem, kas atbilst visām iepirkuma dokumentācijā noteiktajām minimālajām prasībām. Loģiski, ka šajā gadījumā pretendenti sacenšas nevis ar kvalitāti, bet ar piedāvāto cenu. Tādēļ zemākās cenas kritērijs ir pamatots gadījumos, kad pasūtītājs var pietiekami precīzi aprakstīt nepieciešamo kvalitāti un to pilnībā apmierina iepirkuma dokumentos noteiktajām minimālajām prasībām atbilstošs piedāvājums. Ne velti Publisko iepirkumu likumā noteikts, ka pasūtītājs izvēlas zemāko cenu tikai tādā gadījumā, ja tehniskā specifikācija ir precīza un ja tas uzskata zemākās cenas piemērošanu par lietderīgu. Piemēram, pērkot virtuves tehniku, tehniskā specifikācija var būt pietiekami precīza, taču tas nenozīmē, ka pasūtītājam noteikti jāizvēlas lētākais piedāvājums, jo lietderīgāk būtu izvēlēties iekārtu, kura patērē mazāk resursu un tātad ir izdevīgāka ilgtermiņā.

turpināt lasīt “Par zemākās cenas kritēriju”

Kategorijas
Nozares Uzņēmējdarbība

Iepirkumu monitorings eksporta tirgos

Uzņēmumiem, kas piedāvā savas preces un pakalpojumus ne tikai Latvijas tirgū, bet arī pārrobežu klientiem, jaunas eksporta iespējas var sniegt mērķa tirgu iepirkumu konkursu monitorings. Lai gan šis pārdošanas kanāls vēl nav pārāk populārs Latvijas eksportētāju vidē, tiem, kas meklē arvien jaunus veidus, kā palielināt savu klientu vai partneru loku, ir noteikti vērts apsvērt tenderu monitoringa uzsākšanu.

Iespējas ne tikai lieliem uzņēmumiem

Regulāra iepirkumu konkursu apsekošana uzņēmumiem var kalpot trijos dažādos veidos. Lieli uzņēmumi ar plašiem resursiem var izvērtēt tendera prasības un piedalīties konkursā paši, taču lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu būs piemērotāki divi citi varianti. Pirmkārt, iespējams sekot līdzi konkursu rezultātu attīstībai, un, kad paziņots ģenerāluzņēmējs vai konkursa uzvarētājs ‒ uzrunāt to ar savu piedāvājumu. Šādā veidā saziņa ar potenciālo partneri notiks brīdī, kad jūsu piedāvātās preces vai pakalpojumi viņam būs īpaši aktuāli, līdz ar to arī lielākas iespējas noslēgt darījumu.

Otrkārt, vidējiem vai maziem uzņēmumiem iepirkumu monitorings var kalpot arī kā tirgus izpētes veids. Tas ļaus jums saprast mērķa tirgus tendences un klientu tipiskās prasības no uzņēmējiem, kā, piemēram, nepieciešamie sertifikāti, darba izpildes termiņi, pieņemtie kvalitātes standarti un tamlīdzīgi.

turpināt lasīt “Iepirkumu monitorings eksporta tirgos”

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

B daļas pakalpojuma iepirkums ar līgumcenu 4 000‒42 000 eiro pēc 2014. gada 1. janvāra

Šajā nodarbībā aplūkosim, kas ir B daļas pakalpojums un kā tas jāveic, piemērojot Publisko iepirkumu likumu.

Kas ir B daļas pakalpojumi un kāpēc tie izdalīti PIL 2. pielikumā kā atsevišķa pakalpojumu grupa?

Publisko iepirkumu likumam (turpmāk – PIL) ir divi pielikumi: 1. pielikums Būvdarbu līgumu nomenklatūra, kurā iekļauti visi būvdarbu veidi (CPV kodi, kas sākas ar 45 (45xxxxxx-x)), savukārt 2. pielikumā Pakalpojumu līgumu nomenklatūra – iekļauti visi pakalpojumu veidi (CPV kodi (no 50xxxxxx-x līdz 98xxxxxx-x)). PIL 2. pielikumā iekļautie pakalpojumi tiek sadalīti divās daļās:

  • A daļā (1.‒16. kategorija) iekļauti visi tie pakalpojumu veidi, kam ir skaidri definējamas tehnisko specifikāciju prasības, piemēram, auto remonta un telpu tīrīšanas pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, apdrošināšanas pakalpojumi;
  • B daļā (17.‒27. kategorija) iekļauti tie pakalpojumi, kuros būtu ieinteresēti tikai tie pretendenti, kas atrodas konkrētajā dalībvalstī, kurā pakalpojuma līgums būtu jāveic, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības un atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi.

Dalījumam pa daļām tiek izmantoti CPV kodi. PIL 2. pielikuma B daļā iekļautie pakalpojumi redzami tabulā.

17. Viesnīcu un restorānu pakalpojumi 64 No 55100000-1 līdz 55524000-9 un no 98340000-8 līdz 98341100-6
18. Dzelzceļa transporta pakalpojumi 711 No 60200000-0 līdz 60220000-6
19. Ūdenstransporta pakalpojumi 72 No 60600000-4 līdz 60653000-0 un no 63727000-1 līdz 63727200-3
20. Atbalsta un palīgtransporta pakalpojumi 74 No 63000000-9 līdz 63734000-3 (izņemot 63711200-8, 63712700-0, 63712710-3 un no 63727000-1 līdz 63727200-3) un 98361000-1
21. Juridiskie pakalpojumi 861 No 79100000-5 līdz 79140000-7
22. Personāla meklēšanas un nodrošināšanas pakalpojumi, izņemot darba līgumus 872 No 79600000-0 līdz 79635000-4 (izņemot 79611000-0, 79632000-3, 79633000-0) un no 98500000-8 līdz 98514000-9
23. Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, izņemot inkasācijas pakalpojumus 873 (izņemot 87304) No 79700000-1 līdz 79723000-8
24. Izglītības un profesionālās apmācības pakalpojumi 92 No 80100000-5 līdz 80660000-8 (izņemot 80533000-9, 80533100-0, 80533200-1)
25. Veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi 93 79611000-0 un no 85000000-9 līdz 85323000-9 (izņemot 85321000-5 un 853220002)
26. Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi 96 No 79995000-5 līdz 79995200-7 un no 92000000-1 līdz 92700000-8 (izņemot 92230000-2, 92231000-9 un 92232000-6)
27. Citi pakalpojumi, izņemot līgumus par programmas materiāla veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts apraidei, ko veiks raidorganizācija, un līgumus par raidlaiku


No tabulā ietvertās informācijas secinām, ka B daļas pakalpojumu grupā iekļauti arī:

  • viesnīcu pakalpojumi – piemēram, semināru organizēšanā būtiski ir tas, ka semināru klausītāji ir jāizmitina nevis tur, kur būtu lētāk ‒ Kuldīgā, bet tuvāk semināra norises vietai ‒ Cēsīs, vienlaikus nodrošinot naktsmītnes vietā arī brokastis un vakariņas;
  • juridiskie pakalpojumi – piemēram, valsts interešu pārstāvībai EKT pasūtītājs vēlas piesaistīt zinošu, ar labu reputāciju apveltītu juristu, kas pārzina gan nacionālo likumdošanu, gan valsts valodu;
  • apsardzes pakalpojumi – piemēram, slimnīcas apsardzes pakalpojumu nodrošināšanai vēlas piesaistīt Latvijā strādājošu komersantu, nevis tādu, kas reģistrēts, piemēram, Spānijā, turklāt šādos pakalpojumos ir daudz svarīgu detaļu ‒ valsts valodas zināšanas, cilvēku mentalitātes saprašana, reaģējot uz dažādām stresa situācijām, un licences nepieciešamība, uzsākot šāda veida uzņēmējdarbību;
  • apmācību pakalpojumi – piemēram, šādu pakalpojumu saņemšanā ir būtiski, ka tos sniedz valsts valodā, un pasniedzējs pārzina nacionālo likumdošanu, lai varētu izskaidrot attiecīgo mācību tēmu. Šādi apmācību pakalpojumi nepieciešami profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, slēdzot līgumus ar komersantiem par prakšu vietu nodrošināšanu šo izglītības iestāžu audzēkņiem;
  • veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi – piemēram, pašvaldībai nepieciešami ārpakalpojumi, proti, nepieciešami cilvēki, kas var sniegt palīdzību vientuļiem un slimiem cilvēkiem, tādējādi slēdzot līgumus vai nu ar komersantiem, kas šādus pakalpojumus sniedz, vai ar fiziskām personām, kas ir kvalificēti sniegt šādus pakalpojumus;
  • atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi – piemēram, pašvaldības vēlas Mātes dienā sarīkot pasākumu ar pazīstama mākslinieka piedalīšanos par godu visām māmiņām. Šādos gadījumos līgumus var slēgt ar konkrēto mākslinieku, piemēram, ar Lauri Reiniku vai Raimondu Paulu. Vēloties saņemt sporta pakalpojumus, proti, ja skola vēlas iznomāt baseinu uz dažām stundām nedēļā sporta stundu novadīšanai vai iznomāt kādu lielu sporta halli uz vienu dienu sporta svētku organizēšanai, tad pasūtītājs slēdz līgumu ar šo pakalpojumu sniedzēju – komersantu, kas apsaimnieko konkrēto ēku vai sporta halli.

Kāpēc B daļas pakalpojumiem piemēro atšķirīgu iepirkuma veikšanas kārtību?

Lai gan B daļā iekļauti tie pakalpojumi, kuros būtu ieinteresēti tikai tie pretendenti, kas atrodas konkrētajā dalībvalstī, kurā pakalpojuma līgums būtu jāveic, tas nenozīmē, ka, veicot šādus iepirkumus, pasūtītājam nekas nav jādara, proti, noslēdz līgumu, nemeklējot zelta vidusceļu starp savām vēlmēm, komersantu spējām tās realizēt un saprātīgu finanšu izlietojumu. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, vienlaikus neignorējot iepirkumu pamatprincipus, ir noteikta atvieglota iepirkuma veikšanas kārtība. Šādas iepirkuma veikšanās kārtības pamatā ir ES iepirkuma pamatprincipu ievērošana ‒ vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības un nediskriminācijas principu nodrošināšana attiecībā pret komersantiem, kas vēlas šādos iepirkumos piedalīties.

turpināt lasīt “B daļas pakalpojuma iepirkums ar līgumcenu 4 000‒42 000 eiro pēc 2014. gada 1. janvāra”

Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika Nozares

Kā izvēlēties veselībai nekaitīgu datortehniku

Šķiet, ka Latvijā ledus ir sakustējies, un zaļais iepirkums vairs nav tikai teorētisks jēdziens: pašvaldības un valsts iestādes apsver zaļāku preču un pakalpojumu iegādi.
Datoru un serveru tehnikas iegāde sastāda trešo daļu no Elektroniskās iepirkumu sistēmas preču apgrozījuma (jeb 6,26 miljonus latu 2010. gadā. Kādi faktori būtu jāņem vērā un jāparedz iepirkumā, iegādājoties datortehniku?
Par to, kādiem jābūt datoru tehniskajiem parametriem, lai spriež datorspeciālisti un datoru lietotāji. Šoreiz par to, kā samazināt datoru nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un darbinieku veselību.

Kad pirms vairākiem gadiem kādā Latvijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumā veica darba vides riska novērtējumu, liels bija uzņēmuma vadības pārsteigums, kad izrādījās, ka darbavietas ar kaitīgāko ietekmi uz veselību bija nevis ražošanas cehos, bet gan birojā pie datoriem: datoru ergonomisko standartu ievērošanai ir ļoti liela nozīme darbinieku veselības aizsardzībā. Savukārt datora ietekme uz vidi izpaužas visā tā dzīves ciklā. Datoru ražošanai tiek patērēti vērtīgi resursi, kuru ieguve saistīta gan ar Zemes resursu noplicināšanu, gan ar vides piesārņojumu. Datoru darbībai nepieciešami gana lieli energoresursi, tāpēc ļoti svarīga ir energoefektivitāte: Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs 2010. gadā datortehnika pakalpojumu sektorā patērēja aptuveni 11,4 % no kopējā pakalpojumu sektora enerģijas patēriņa, ko ar mērķtiecīgiem energoefektivitātes pasākumiem varētu samazināt uz pusi. Datora plastmasu sastāvā var būt kaitīgi komponenti, piemēram, pretaizdegšanās vielas, kas mazos daudzumos var izdalīties un piesārņot iekštelpu gaisu.

turpināt lasīt “Kā izvēlēties veselībai nekaitīgu datortehniku”