Kategorija: Māksla, kultūra un atpūta

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Dizains Māksla, kultūra un atpūta Politika

Valsts prezidenta kancelejai par 19 000 eiro piegādās ziedus un to kompozīcijas

Valsts prezidenta kanceleja par 19 000 eiro iepirks ziedus un to kompozīcijas, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Valsts prezidenta kanceleja bija izsludinājusi iepirkumu par ziedu kompozīciju un griezto ziedu piegādi kancelejas vajadzībām. Iepirkumā noslēgti divi līgumi par saistītu pakalpojumu veikšanu.

Iepirkumā par ziedu un floristikas materiālu piegādi uzvarēja SIA “K-Rent”, kas minētos produktus apņēmās nodrošināt par 5000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt ziedu kompozīcijas Valsts prezidenta kancelejai par kopumā 14 000 eiro bez PVN piegādās SIA “Karkadē”.

Līdz ar to kopumā ziediem un to kompozīcijām institūcija tērēs 19 000 eiro.

Saskaņā ar portālā “Firmas.lv” publicēto informāciju SIA “K Rent” dibināta 2010.gadā un tās pamatkapitāls ir 5691 eiro. 2019.gadā uzņēmums apgrozījis 5,75 miljonus eiro, nopelnot 267 712 eiro, savukārt jaunākie dati par uzņēmuma darbības rezultātiem 2020.gadā vēl nav pieejami. SIA “Karkadē” dibināta 2010.gadā, pamatkapitāls – 2844 eiro. Uzņēmums 2020.gadā strādājis ar 234 090 eiro apgrozījumu un 3296 eiro peļņu.

Kategorijas
Komunikācija Māksla, kultūra un atpūta Uzņēmējdarbība

Ķekavas novads gatavojas pirmajam ideju hakatonam

URBACT programmas projekta “Cites4CSR” ietvaros Ķekavas novads gatavojas savam pirmajam hakatonam “Ideju skrejceļš” par zaļu un drošu mobilitāti, kas notiks 6. un 7.augustā.

Hakatons būs daļa no projekta ietvaros plānotās maza mēroga aktivitātes ar mērķi iesaistīt iedzīvotājus tādu risinājumu izstrādē, kuri vēlāk tiks pārbaudīti un ieviesti projekta maza mēroga darbības ietvaros ar projekta finansējuma, pašvaldības un vietējo uzņēmēju atbalstu.

Akcentējot sabiedrības iesaistes lomu, šī projekta ietvaros tika arī izveidots esošā Ķekavas novada logotipa atvasinājums, tajā vizuāli iekļaujot sabiedrības līdzdalības ideju. Šī grafiskā zīme turpmāk tiks izmantota kā atpazīstamības zīme pašvaldības organizētajās sabiedrības iesaistes aktivitātēs. Logotipā grafiski tiek attēloti cilvēki, kas simbolizē, ka novadu veido cilvēki ar savām idejām, iniciatīvu un darbiem.

Savukārt jūnijā tiešsaistē norisinājās URBACT programmas Rīcības plānošanas tīkla projekta “Cites4CSR” septītā starptautiskā sanāksme. Šīs sanāksmes laikā lielākā uzmanība tika pievērsta Vratsai (Bulgārija) un Ķekavai, iepazīstinot pārējās partnerpilsētas ar Ķekavas novada pašvaldības pieredzi korporatīvās sociālās atbildības jomā. Savukārt Korporatīvās sociālās atbildības akadēmijas ietvaros šoreiz tika diskutēts par publisko iepirkumu tēmu.

Korporatīvās sociālās atbildības akadēmijas sesiju par iepirkumiem vadīja starptautiskais eksperts Metjū Bakeriza-Džeksons, galveno uzmanību pievēršot meistarklasei par zaļiem un inovatīviem publiskiem iepirkumiem un diskusijai par iepirkuma svarīgumu un pašvaldību pieeju stratēģisko iepirkumu plānošanā.

Pirmā eksperta rīkotā meistarklases sesija izglītoja partnerpilsētas par to, kā pilsētas iepirkumos var iekļaut sociālos un vides apsvērumus un kā savukārt korporatīvā sociālā atbildība var kļūt par iepirkuma sastāvdaļu.

Ķekavas novada pašvaldība sesijā piedalījās Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, kas ir šī projekta Vietējās Rīcības grupas koordinatore, iepazīstinot starptautiskos partnerus ar Ilgtspējas indeksu, kurā arī otru gadu piedalās Ķekava novada pašvaldība, šogad iegūstot sudraba atzinību.

Ķekavas novada pašvaldība prezentēja savu pieredzi Ilgtspējas indeksā, kā arī ar video materiālu palīdzību iepazīstināja ar aktīvākajiem projekta “Cites4CSR” Vietējās Rīcības grupas dalībniekiem un viņu aktivitātēm korporatīvās sociālās atbildības jomā, t.sk. P/F “Ķekava”, “EMJ Metāls”, “Partnerība Daugavkrasts”.

Informāciju sagatavoja Vineta Vītoliņa, Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja.

Kategorijas
Izglītība un zinātne Māksla, kultūra un atpūta

Piešķir finansējumu atbalsta programmas “KultūrELPA” turpināšanai un grāmatu iepirkumam bibliotēkām

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari, valdības sēdē, 29.jūnijā, atbalstīts Kultūras ministrijas (KM) pieprasījums pēc papildu finansējuma kultūras piedāvājuma sabiedrībai radīšanai un grāmatu iepirkumam bibliotēkām.

Šiem atbalsta pasākumiem piešķirs kopsummā 1 miljonu eiro, paredzot 700 000 eiro Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs” (pazīstama ar nosaukumu “KultūrELPA”) turpināšanai, bet 300 000 eiro – grāmatu iepirkumam visām Latvijas bibliotēkām, kuru administrēs Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB).

“Epidemioloģiskajiem drošības noteikumiem mazinoties, mūsu ikdienā atgriežas arī kultūras nozares klātienes aktivitātes. Liela nozīme nozares dzīvot un radīt spējai ir bijusi visiem atbalsta mehānismiem, kas Covid 19 pandēmijas laikā tika realizēti kultūras jomā. VKKF programmai “Kultūrelpa” 2021.gadā bija milzu pieprasījums, kas apliecina nepieciešamību būtiski palielināt VKKF finansējumu. Šoreiz “KultūrELPAS” īpašie akcenti ir nemateriālais kultūras mantojums un grāmatu iepirkums visām publiskajā bibliotēkām,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Atbalsta mehānisms sniegs iespēju turpināt jau šā gada sākumā uzsākto VKKF mērķprogrammu “KultūrELPA”, sniedzot atbalstu projektiem kultūras piedāvājuma sabiedrībai attīstīšanai, īpašu akcentu liekot uz atbalsta sniegšanu tām kultūras jomām, kurām iespējas saņemt atbalstu no līdz šim īstenotajiem atbalsta instrumentiem bija ierobežotas – nemateriālā kultūras mantojuma nozarei, tai skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā iesaistītajiem, muzeju nozarei, kā arī institūcijām, kas nodrošina profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos. KM padotības iestādes un kapitālsabiedrības, kurās KM ir valsts kapitāldaļu turētāja, kas būs saņēmušas atbalstu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Covid-19 seku mazināšanai, uz atbalstu mērķprogrammā nevarēs pretendēt.

Mērķprogrammas virsmērķis ir sniegt atbalstu jaunu kultūras produktu un pakalpojumu radīšanai un jau izstrādāto kultūras produktu un pakalpojumu pielāgošanai un īstenošanai pastāvošo ierobežojumu apstākļos, krīzes laikā nodrošinot kultūras pieejamību plašam iedzīvotāju lokam, aptverot dažādas mērķgrupas un nodrošinot reģionālo pārklājumu.
Mērķprogrammas konkursu plānots izsludināt vienlaicīgi ar 2021.gada trešo regulāro projektu konkursu.

2021.gadā tiks turpināts iepriekšējā gadā aizsāktais atbalsta mehānisms krīzes skartajai grāmatniecības nozarei, kuras apgrozījums noteikto darbības ierobežojumu dēļ ir būtiski krities, līdztekus ietekmējot arī jaunizdevumu skaitu, kā arī nepieciešamību papildināt Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar pēdējo gadu izdevumiem, vienlaikus pastarpinātu atbalstu sniedzot arī grāmatu autoriem un ilustratoriem. Grāmatu iepirkumu visām 1505 Latvijas publiskajām bibliotēkām Latvijas bibliotēkām administrēs LNB. 2020.gadā, realizējot atbalsta programmu “Vērtīgo grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām” publisko bibliotēku vajadzībām tika iegādātas 326 nosaukumu grāmatas 32 615 eksemplāros no 33 Latvijas izdevniecībām: 67% oriģinālliteratūra un 33% tulkojumi.

Informāciju sagatavoja Dace Vizule, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Atpūta Būvniecība un nekustamais īpašums Māksla, kultūra un atpūta Nekustamais īpašums

Atklātā konkursā izvēlēts Likteņdārza Saieta nama būvnieks


Noslēdzies atklātais konkurss Likteņdārza Saieta nama būvdarbu pabeigšanai un tiesības to veikt ieguvusi SIA “Mapri būve”. Saieta nama būvniecība Likteņdārzā tika uzsākta 2016.gada nogalē, kad ēkas pamatos ievietoja simbolisku kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Konkursā izvēlētā būvnieka uzdevums būs pilnībā pabeigt ēkas būvniecību, lai to varētu nodot ekspluatācijā.


Konkursā tika saņemti piecu pretendentu piedāvājumi, kas tika vērtēti pēc vairākiem kritērijiem, kuru vidū nozīmīgākie ir finanšu piedāvājums, darbu izpildes laika un veikto būvdarbu garantijas termiņi. Potenciālajam būvdarbu veicējam tika prasīta pieredze līdzīga apjoma publisko ēku būvniecības, pārbūves vai restaurācijas darbos, kas veikti pēdējos piecos gados. SIA “Mapri būve” Saieta nama būvdarbus apņēmusies paveikt piecos mēnešos, būvdarbu garantijas termiņš ir septiņi gadi, bet darbu kopējās izmaksas plānotas 1, 213 861,20 EUR (bez PVN).


Saieta nama projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis Arhitekti”. Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Saieta nams būs ne vien laikmetīgs no arhitektūras viedokļa, bet arī no ēkas tehniskā izpildījuma, jo iekštelpu apdare ir plānota no dabīgiem materiāliem, ēkai būs dabiskā vēdināšana, zemes siltuma izmantošana un citi tālredzīgi risinājumi.


Saieta nama kopējā platība būs 700m² un tas kļūs par Likteņdārza sabiedrisko centru. Ēkā plānotas divas multifunkcionālas zāles dažādiem pasākumiem, t.sk. konferencēm, koncertiem un citiem notikumiem, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Nama jumts tiks veidots kā skatu laukums, bet ēkas foajē iecerēta neliela izstāžu zāle un goda siena, uz kuras būs iemūžināti organizāciju nosaukumi un cilvēku vārdi, kuri ar saviem ziedojumiem atbalstījuši Likteņdārza tapšanu.


Būvnieka izvēles atklātais konkurss tika rīkots saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Piedāvājumu izvērtēšanai biedrība “Kokneses fonds” izveidoja iepirkuma komisiju sešu cilvēku sastāvā, iekļaujot tajā būvniecības procesā ilggadīgi pieredzējušus profesionāļus. Komisijā strādāja uzņēmējs un Likteņdārza labās gribas vēstnieks Vilis Vītols, arhitekti Andris Kronbergs un Kristīne Klišāne, būvuzraugs Ingus Lejas-Krūmiņš, tāpat iepirkuma komisijā darbojās Kokneses novada domes iepirkumu speciāliste Dace Svētiņa un biedrības “Kokneses fonds” valdes priekšsēdētājs Jānis Karalis.


Kopš 2018.gada ir spēkā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums, nosakot, ka dārzs ir sabiedrības iniciēta un kopīgi veidota piemiņas vieta, kuras izveides un attīstības mērķis ir apzināt, atcerēties un godināt cilvēkus, kurus totalitāro režīmu dēļ Latvija zaudēja 20.gadsimtā. Likteņdārza Saieta nama būvdarbus būs iespējams pabeigt, pateicoties valsts budžeta finansējumam.


Par Likteņdārzu: Likteņdārzs ir unikāla, par ziedojumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Shunmyō) projekta un arhitekta Andra Kronberga uzraudzībā top uz salas Daugavā pie Kokneses. Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai, kuri 20.gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu.


Informāciju sagatavoja Elīna Bīviņa.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Dizains Māksla, kultūra un atpūta Nozares

Atklātā konkursā izraudzīsies Likteņdārza Saieta nama būvnieku

30.decembrī izsludināts atklāts konkurss, kurā izraudzīsies būvuzņēmēju likteņdārza saieta nama būvdarbiem. Saieta nama būvniecība Likteņdārzā tika uzsākta 2016.gada nogalē, kad ēkas pamatos ievietoja simbolisku kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Konkursā izvēlētā būvnieka uzdevums būs pilnībā pabeigt ēkas būvniecību, lai to varētu nodot ekspluatācijā.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja: “Saieta nams kopējā Likteņdārza koncepcijā ir viens no centrālajiem objektiem ar potenciālu kļūt par nozīmīgu mājvietu Latvijai un tās cilvēkiem svarīgiem notikumiem kā reģionālā, tā nacionālā mērogā. Nama būvniecībā līdz šim ieguldīts vairāk nekā viens miljons eiro, tostarp nozīmīgi ziedojumi kā no privātpersonām, tā uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām. Par prioritāri atbalstāmu objektu Likteņdārza Saieta namu atzinusi Amerikas Latviešu apvienība, projekta virzībai ziedojis latviešu kultūras mecenāts Gaidis Graudiņš, Saieta namā ieguldīts Gunāra Šūbiņa testamentārais novēlējums, arhitektu birojs “Arhis Arhitekti” nama projektēšanas darbus veicis kā ziedojumu Likteņdārzam. Līdz ar Saieta nama uzbūvēšanu, radīsim iespēju aktīvu darbību Likteņdārzā organizēt visa gada garumā, rīkojot piemiņas, izglītības un kultūras pasākumus plašām auditorijām.”

Saieta nama projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis Arhitekti”. Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Saieta nams būs ne vien laikmetīgs no arhitektūras viedokļa, bet arī no ēkas tehniskā izpildījuma, jo iekštelpu apdare ir plānota no dabīgiem materiāliem, ēkai būs dabiskā vēdināšana, zemes siltuma izmantošana un citi tālredzīgi risinājumi.

Saieta nama kopējā platība būs 700m² un tas kļūs par Likteņdārza sabiedrisko centru. Ēkā plānotas divas multifunkcionālas zāles dažādiem pasākumiem, t.sk. konferencēm, koncertiem un citiem notikumiem, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Nama jumts tiks veidots kā skatu laukums, bet ēkas foajē iecerēta neliela izstāžu zāle un goda siena, uz kuras būs iemūžināti cilvēku vārdi un organizāciju nosaukumi, kuri ar saviem ziedojumiem atbalstījuši Likteņdārza tapšanu.

Būvnieka izvēles atklātais konkurss tiek rīkots saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un komersanti savus piedāvājumus aicināti iesniegt Elektronisko iepirkumu sistēmā līdz 2021.gada 28.janvārim. Piedāvājumu izvērtēšanai biedrība “Kokneses fonds” izveidojusi iepirkuma komisiju sešu cilvēku sastāvā, iekļaujot tajā būvniecības procesā ilggadīgi pieredzējušus profesionāļus. Komisijā strādās uzņēmējs un Likteņdārza labās gribas vēstnieks Vilis Vītols, arhitekti Andris Kronbergs un Kristīne Klišāne, būvuzraugs Ingus Lejas-Krūmiņš, tāpat iepirkuma komisijā darbosies Kokneses novada domes iepirkumu speciāliste Dace Svētiņa un biedrības “Kokneses fonds” valdes priekšsēdētājs Jānis Karalis.

Iepirkuma komisija pretendentu piedāvājumus vērtēs pēc vairākiem kritērijiem, kuru vidū nozīmīgākie ir finanšu piedāvājums, darbu izpildes laika un veikto būvdarbu garantijas termiņi. Potenciālajam būvdarbu veicējam jābūt ar pieredzi līdzīga apjoma publisko ēku būvniecības, pārbūves vai restaurācijas darbos, kas veikti pēdējos piecos gados.

Kopš 2018.gada ir spēkā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums, nosakot, ka dārzs ir sabiedrības iniciēta un kopīgi veidota piemiņas vieta, kuras izveides un attīstības mērķis ir apzināt, atcerēties un godināt cilvēkus, kurus totalitāro režīmu dēļ Latvija zaudēja 20.gadsimtā. Likteņdārza Saieta nama būvdarbus būs iespējams pabeigt, pateicoties valsts budžeta finansējumam.

Mediju ievērībai!
Šajā saitē lejuplādējamas Likteņdārza Saieta nama vizualizācijas: https://failiem.lv/u/r9rn8zw2j

Par Likteņdārzu:
Likteņdārzs ir unikāla, par ziedojumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Shunmyō) projekta un arhitekta Andra Kronberga uzraudzībā top uz salas Daugavā pie Kokneses.
Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai, kuri 20.gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Māksla, kultūra un atpūta Nozares

Izsludināts konkurss Latvijas ekspozīcijas veidošanai 59.Venēcijas mākslas biennālē

Kultūras ministrija (KM) izsludina konkursu Latvijas ekspozīcijas veidošanai pasaules prestižākajā mākslas izstādē – 59. Venēcijas mākslas biennālē, kas norisināsies no 2022. gada 23. aprīļa līdz 27. novembrim. Konkursa pretendenti aicināti piedāvāt ekspozīcijas mākslinieciskās idejas koncepciju un tās dizaina risinājumu.

Ar iepirkuma nolikumu var iepazīties KM tīmekļvietnē. Konkursa pretendenti piedāvājumus aicināti iesniegt KM līdz 2021. gada 5. februāra plkst. 15:00. Konkursa pretendents var būt jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība, kura ir iesniegusi visus dokumentus iepirkuma konkursa nolikumā noteiktajā kārtībā, izpilda nolikumā izvirzītās prasības un spēj nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas telpā, kurā regulāri piedalās ap 90 valstīm. Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas biennālē veicina Latvijas laikmetīgās mākslas izcelšanu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, vizuālās mākslas nozares attīstību, kā arī valsts tēla atpazīstamības veidošanu pasaulē. Latvijas paviljons tāpat kā līdzšinējos gadus atradīsies Venēcijas Arsenālā.

Iesniegtos pieteikumus vērtēs konkursa žūrijas komisija, kuras priekšsēdētāja ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce; komisijas locekļi: Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš, mākslas zinātniece un kuratore Alise Tīfentāle, mākslas zinātniece un kuratore Maija Rudovska, kā arī mākslas kolekcionārs, mākslas centra “Zuzeum” dibinātājs Jānis Zuzāns.

Latvijas dalību 59. Venēcijas mākslas biennālē finansē Latvijas valsts KM personā un kopš 2018. gada atbalsta mākslas kolekcionārs, mākslas centra “Zuzeum” dibinātājs Jānis Zuzāns.

2019. gadā notikusī 58. Venēcijas biennāle pulcēja vairāk nekā 600 000 mākslas interesentu no visas pasaules. Latviju tajā pārstāvēja māksliniece Daiga Grantiņa ar instalāciju “Saules Suns” un paviljona ekspozīcijas veidošanu nodrošināja „Kim? Laikmetīgās mākslas centrs” un „Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs”. Ekspozīcijas kuratori bija Inga Lāce un Valentinas Klimašauskas (LT).

Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada.

Kategorijas
Māksla, kultūra un atpūta

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veicis unikālu 300 mākslas darbu iepirkumu

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veicis unikālu 300 mākslas darbu iepirkumu, saņemot finansējumu 550.000,00 EUR apmērā no valsts budžeta līdzekļiem, kas novirzīti Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšanai uz kultūras nozari.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 18.06.2020. Rīkojumu Nr. 339, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (turpmāk tekstā – Muzejs, LNMM) saņēma finansējumu 550.000,00 EUR apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ar mērķi “mazināt Covid-19 pandēmijas izraisīto seku ietekmi uz kultūras nozari, atbalstīt krīzes skartos šobrīd aktīvi strādājošos māksliniekus un vienlaikus kvalitatīvi papildināt Muzeja krājumu ar vismaz 110 mākslinieciski augstvērtīgiem pēdējo 30 gadu laikā Latvijas mākslinieku radītiem mūsdienu vizuālās mākslas darbiem”.
LNMM ar gandarījumu var paziņot, ka iepirkumu programmas ietvaros tā krājums ir papildināts ar aptuveni 300 mākslas darbiem, kurus radījuši vairāk nekā 100 autori un autoru apvienības. Mākslinieku saraksts alfabētiskā secībā lasāms preses paziņojuma beigās. Plašāku informāciju par iepirktajiem mākslas darbiem Muzejs publicēs savā mājas lapā pēc tam, kad būs veikta mākslas darbu kataloģizācija un zinātniskā inventarizācija krājumā.
Lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu un pārskatāmu mākslas darbu atlases procesu, LNMM izveidoja Ekspertu komisiju, kurā apvienojās pieci muzeja speciālisti un pieci pieaicinātie eksperti.
Laikā no 2020.gada 23.jūlija līdz 30.oktobrim notika deviņas Ekspertu komisijas sēdes, kuru laikā eksperti, izvērtējot pēdējo 30 gadu mākslas ainas atspoguļojumu Muzeja kolekcijās un saskaņā ar izstrādāto Nolikumu, veica mākslas darbu atlasi trīs posmos:

1.tika izveidots paplašinātais saraksts, ekspertiem nosaucot autorus, kuru daiļrade būtu vērtējama iepirkumu programmas kontekstā;

2.izvērtējot publiski pieejamo un ekspertiem zināmo informāciju par visu sākotnējā sarakstā ietverto autoru radošo darbību, tika apstiprināts to autoru saraksts, kuru darbība jāizvērtē padziļināti, lai izvēlētos konkrētus mākslas darbus Muzeja kolekcijas papildināšanai;

3.izskatot ap 80 autoru portfolio digitālā formātā un tiekoties ar vairāk nekā 20 māksliniekiem klātienē, viņu darbnīcās, eksperti apstiprināja iepirkumam virzāmo mākslas darbu sarakstu.

Komunikāciju ar autoriem un pirkuma līgumu slēgšanu nodrošina Muzejs. Darbs ritējis visu novembri, iepirkuma procesu plānots pilnībā noslēgt līdz 15.decembrim. Mākslas darbu inventarizēšana Muzeja krājumā tiks nodrošināta līdz 2020.gada beigām, zinātniskā kataloģizācija turpināsies 2021.gadā.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums papildināts ar visu paaudžu šobrīd aktīvi strādājošu mākslinieku darbiem, kuri pārstāv plašu vizuālās mākslas nozaru spektru – glezniecība, tēlniecība un objekti, fotogrāfija, video, kā arī jauktu mediju instalācijas, starpdisciplināri projekti un dizaina mākslas darbi.
Lielākā puse no iepirkto mākslas darbu autoriem pieder paaudzei, kas ienāca mākslā 21.gadsimta sākumā un ir veidojuši mūsdienu Latvijas mākslas daudzveidīgo kopainu. Ceturtdaļa pirkumu ir no vidējās un vecākās paaudzes autoriem, kuri noteica vizuālās mākslas attīstību dinamiskajās 20.gadsimta pēdējās desmitgadēs un pārliecinoši turpina savu profesionālo darbību. Savukārt aptuveni trešdaļa no autoriem līdz šim muzeja krājumā nav bijuši pārstāvēti. Vairāki no viņiem dzimuši 20.gadsimta 90. gados un ir pirmās neatkarīgā Latvijā uzaugušās paaudzes pārstāvji, kuru ienākšana mākslā notiek gan mākslas izglītībai, gan starptautiskiem profesionāliem kontaktiem pilnībā atvērtā ģeopolitiskā telpā. Autoru izvēlē vērojama līdzīga abu dzimumu pārstāvība. No 107 autoriem 49 ir sievietes. Vidējā pirkuma summa no viena autora bija ap 5000,00 EUR, savukārt par vienu mākslas darbu vidējā samaksa bija ap 1840,00 EUR.

Informāciju sagatavoja Nataļja Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Komercpakalpojumi Māksla, kultūra un atpūta Nozares Uzņēmējdarbība

Tūrisma nozare ir uz bankrota robežas

“Cīnoties pret Covid-19 infekcijas izplatību un ieviešot ierobežojumus, šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas. Nozares darbība faktiski ir apstādināta – starptautiskā pasažieru plūsma ir pārtraukta, kam ir tieša ietekme uz viesnīcu un tūrisma operatoru sektoriem, un iestājusies tūrisma nesezona, kā rezultātā būtiski samazinājusies arī iekšzemes ceļošana. Nozarē ir iestājies augsts maksātnespējas risks,” raksturojot situāciju nozarē, uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Tāpēc kopā ar nozari esam sagatavojuši priekšlikumus gan īstermiņa risinājumiem, kas ieviešami nekavējoties, turpinot sniegt atbalstu arī 2021. gadā, lai pasargātu nozari no masveida maksātnespējas procesiem līdz jaunās tūrisma sezonas sākumam, gan atbalsta pasākumus, kas sekmētu nozares atkopšanos turpmākajos gados. Lai sniegtu atbalstu tūrisma nozares komersantiem, Ekonomikas ministrija piedāvā risinājumus trīs virzienos – komercdarbības aizsardzībai, izmaksu samazināšanai un apgrozījuma veicināšanai nākamajā tūrisma sezonā,” norāda ekonomikas ministrs.

Tūrisma nozarē darbojas dažādu veidu uzņēmumi: informācijas un pakalpojumu sniedzēji tiešsaistes un bezsaistes režīmā, ceļojumu aģenti un ceļojumu operatori, izmitinātāji, galamērķa pārvaldības organizācijas, tūrisma objektu pārvaldītāji un pasažieru pārvadātāji. Taču nozares galvenie sektori ir trīs – tūristu mītņu sektors, sabiedriskās ēdināšanas sektors, kā arī tūrisma operatoru un aģentūru sektors. Vienlaikus jāuzsver, ka Latvijā pēdējā desmitgadē ir izveidojusies situācija, ka aptuveni 70-80% ārvalstu tūristu koncentrējās Rīgā, kurā ir izveidota pamatīga tūrisma infrastruktūra. Apstājoties starptautiskajai tūrisma plūsmai un būtiski samazinoties iekšzemes ceļošanai, jāapzinās, ka būtisks samazinājums vērojams arī Rīgas viesnīcās, restorānos, muzejos un visos citos tūrisma objektos.

Informāciju sagatavoja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Māksla, kultūra un atpūta

Mežaparka Lielās estrādes noslēdzošos pārbūves darbus par 18,5 miljoniem eiro veiks “LNK Industries”

Mežaparka Lielās estrādes noslēdzošos pārbūves darbus par 18,5 miljoniem eiro veiks AS “LNK Industries”, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Baiba Kantiņa.
Rīgas domes Īpašuma departaments šī gada 21.maijā bija izsludinājis iepirkumu par Mežaparka Lielās estrādes noslēdzošajiem pārbūves darbiem jeb projekta B posma būvniecības kārtu B2. Iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi.
Tiesības slēgt iepirkuma līgumu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves pēdējiem darbiem tika piešķirtas “LNK Industries”, kas iesniegusi “konkursa nolikuma prasībām atbilstošu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu” – 18,5 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Būvniecības noslēdzošajā kārtā tiks uzbūvēta estrādes ēkas stiklotā fasāde, ieklāts estrādes kupola membrānas jumts, kā arī izbūvētas estrādes ēkas iekštelpas. Šajā būvniecības kārtā tiks izbūvētas jaunas saimniecības pagalma būves un veikta katlumājas pārbūve, kā arī demontētas līdzšinējās estrādes saimniecības ēkas.
Atbilstoši B2 posma būvprojektam tiks izbūvēti lietotāja inženiertīkli, kā arī pabeigts estrādes teritorijas labiekārtojums. Ir paredzēts atjaunot vēsturisko paviljonu un estrādes ēkā izveidot Dziesmu svētku ekspozīciju.
Konkurss esot noslēdzies tik savlaicīgi, ka Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbus paredzēts pabeigt ātrāk nekā sākotnēji plānots.
Rīgas domes Īpašuma departaments ir izstrādājis B2 kārtas īstenošanas laika grafiku, paredzot nepieciešamos tehnoloģiskos pārtraukumus pēc faktiskās situācijas, lai nodrošinātu savlaicīgu un drošu XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi 2021.gadā jūlijā, kā arī būvprojekta realizāciju pilnā apmērā līdz 2021.gada decembrim.
Lai nodrošinātu iespēju pabeigt valstiski nozīmīga investīciju projekta – Mežaparka Lielās estrādes pārbūvi, Rīgas pilsētas pagaidu administrācija vienojās ar Kultūras ministriju, un valdība 5.maijā pieņēma lēmumu, kurā pašvaldībai radīja iespēju līdz 2022.gadam aizņemties Valsts kasē līdz 23 miljoniem eiro lielu finansējumu.
Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana sākās 2016.gada 11.martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.

Kategorijas
Atpūta Māksla, kultūra un atpūta Pētniecība un izstrāde

Dziesmu un deju svētku padome norāda uz nepieciešamību pēc pētījuma koru mēģinājumu un koncertu norisei Covid-19 apstākļos

Dziesmu un deju svētku padome notikušajā sēdē rosinājusi valstī veikt pētījumu, kas sniegtu zinātniski pamatotas vadlīnijas koru mēģinājumu un koncertu norisei pašreizējos epidemioloģiskajos apstākļos.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene, 25.septembra sēdē padome uzklausīja veselības speciālistu ieteikumus par apstākļiem un rīcību, kas iespējami mazinātu inficēšanās risku koru un vokālo ansambļu mēģinājumos un koncertos.
Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns aicināja ciešā sadarbībā ar pašvaldībām veicināt šo norādījumu īstenošanu un kopīgiem spēkiem meklēt veidus amatierkoru kustības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Kazlauskiene atzīmēja, ka sēdē tika izskatīti jautājumi, kas skar amatiermākslas kolektīvu – koru un vokālo ansambļu – darbību epidemioloģisko ierobežojumu kontekstā, gatavošanos 2021.gadā plānotajiem XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kā arī Svētku infrastruktūras būvniecības gaitu.
Latvijas Universitātes profesors, infektologs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs informēja klātesošos par pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī un pasaulē. Ņemot vērā tendenci Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitam pieaugt, veselības nozares speciālisti ieteica arī turpmāk ievērot divu metru distanci amatierkoru un vokālo ansambļu dalībnieku vidū.
Pēc LNKC pārstāves paustā, par gatavošanos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem vēstīja Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa. Rēķinoties ar epidemioloģisko situāciju valstī, patlaban tiek meklēti dažādi risinājumi un formas 2021.gadā plānoto svētku sarīkošanai un tradīcijas pēctecības nodrošināšanai.
Savukārt sēdē par Mežaparka Lielās estrādes būvniecības gaitu informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora vietnieks, Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins.
Viņš pavēstīja, ka pamatprojekts tiks īstenots laikā līdz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Pēc tiem būvniecības darbi atsāksies, tostarp tiks veikta vēsturiskā paviljona rekonstrukcija un Dziesmusvētku ekspozīcijas izveide, ko plānots pabeigt nākamā gada nogalē.
Tāpat sēdē pievērsās jautājumam par VSIA “Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions”” ledus halles projekta realizāciju. Kā informēja centra valdes loceklis Daniēls Nātriņš, projekta īstenošana notiek līgumā noteiktajos termiņos.
Nātriņš akcentējis, ka ledus halli plānots nodot ekspluatācijā 2021.gada 17.martā. Savukārtmultifunkcionālās manēžas projekta realizācijai nepieciešamās būvatļaujas saņemšana varētu notikt līdz septembra beigām, pēc kā tiks sagatavota iepirkuma dokumentācija, lai realizētu projektēšanas un būvdarbu iepirkumu.
VSIA “Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions”” valdes loceklis skaidroja, ka centrālā sporta laukuma, vieglatlētikas treniņa laukuma rekonstrukcijas projekta realizācija, kā rezultātā būvdarbus paredzēts sākt 2021.gada rudenī, līdz tam laikam veicot projektēšanas darbus.
Kā LETA jau vēstīja, paredzēts, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks 2021.gadā. Atbilstoši Dziesmu un deju svētku likumam konkrētu Svētku norises laiku noteiks Ministru kabinets.