Konkurences padome (KP) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) izraudzījusi un apbalvojusi trīs konkurences aizstāvjus jeb akcijas “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2021” dalībniekus, kas identificējuši un norādījuši uz nepamatotiem ierobežojumiem konkurencei, kas radušies no publisku personu – valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību – darbības.
Akcijas dalībnieki bija aicināti ziņot par nepamatotiem ierobežojumiem konkurencei, kas, piemēram, var būt publisku personu priekšrocību radīšana savai kapitālsabiedrībai, noteikumu vai likumu redakcijas, kas konkurences priekšrocības sniedz vienam konkrētam uzņēmumam un tādējādi neļauj tirgū ienākt vai izstumj no tirgus esošos uzņēmumus, kā arī citu publiskas personas rīcību, kas apgrūtina uzņēmumu darbību tirgū. KP akcijā saņēma informāciju par 29 šķēršļiem konkurencei. Akcijas ietvaros saņemti pieteikumi par iespējamiem šķēršļiem konkurencei tādās nozarēs kā ražošana, enerģētika, tūrisms, apsardze, pasākumu rīkošana, finanses un apdrošināšana, IT u.c. nozarēs.
Vienu no trim tituliem “Konkurences aizstāvis 2021” saņēma biedrība “eMāja”, kura noradīja uz nākotnē iespējamiem šķēršļiem normatīvajā regulējumā, kas privātos tirgus dalībniekus nemotivē radīt inovatīvus risinājumus dzīvokļu īpašumu apsaimniekošanas jomā. Iesniedzējs pieteikumā norādīja uz likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, kas paredz papildināt Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitāti. Jauninājumi nosaka pienākumu saglabāt BIS visus dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumus, tāpat grozījumi likumā satur norādes uz dzīvokļu īpašnieku tiesībām sistēmā organizēt dzīvokļu īpašnieku aptaujas, kopsapulces un lēmumu pieņemšanu elektroniski, izmantojot BIS un tajā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku. Likumprojektā nav skaidri noteiktas norādes uz tiesībām un nosacījumiem, uz kuriem pamatojoties, dzīvokļu īpašnieki varētu izmantot citus privāto tirgus dalībnieku piedāvātos risinājumus.
Par būtisku šķērsli konkurencei vērtēšanas komisija atzina arī SIA “BUTS” pieteikumā norādīto, kurā tika pievērsta uzmanība izglītības nozares normatīvā regulējuma nosacījumiem, kas paredz, ka profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statusu nav iespējams iegūt privātajiem komersantiem, kas darbojas pieaugušo izglītības un tālākizglītības jomā. Attiecīgi šiem komersantiem ir ierobežotas iespējas saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, jo šī finansējuma saņemšanai ir obligāti nepieciešams PIKC statuss. PIKC infrastruktūras un mācību tehniskās bāzes izveidei un uzlabošanai saņem Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, attiecīgi izveidoto infrastruktūru un tehnisko bāzi izmantojot arī pieaugušo izglītības un tālākizglītības programmu īstenošanai. Tādējādi PIKC, iegūstot šādas finansiālas priekšrocības, par daudz mazākām izmaksām var īstenot pieaugušo izglītības programmas salīdzinājumā ar izglītības iestādēm, kas realizē pieaugušo izglītības un tālākizglītības programmas bez Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma.
Par “Konkurences aizstāvi 2021” tika nominēts arī izdevējkompānijas “MicRec” pārstāvis Guntars Račs, kurš norādīja uz kultūras nozarē pastāvošo problemātiku pasākumu rīkošanā. Proti, privātie tirgus dalībnieki spēj nodrošināt izklaides pasākumu rīkošanu un tirgū nav tirgus nepilnības, taču pasākumu rīkošanā bieži iesaistās arī publiskās personas un to kapitālsabiedrības, kam ir pieejams publiskais finansējums. Tāpat pieteikuma iesniedzējs noradīja arī uz apsvērumu, ka publisku personu kapitālsabiedrības konkurē ar privātajiem tirgus dalībniekiem attiecībā uz Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu saņemšanas iespējām pasākumu rīkošanai. Publisko personu kapitālsabiedrību darbības nodrošināšanai nereti tiek piesaistīti publiskie līdzekļi, tādēļ privātajiem tirgus dalībniekiem ir sarežģīti konkurēt ar publisko personu kapitālsabiedrību cenu piedāvājumiem. Minēto šķērsli aktualizēja arī citi kultūras un pasākumu rīkošanas nozares pārstāvji.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Publiskām personām un to kapitālsabiedrībām pastāv īpaša atbildība, lai to darbība neradītu ierobežojumus godīgai un vienlīdzīgai konkurencei. Visizplatītākā problēma ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Šāda negodīga publisku personu darbība var novest pie privāto uzņēmumu izstumšanas no tirgus, bremzējot esošo uzņēmumu attīstību un jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū, kā arī tas ierobežo patērētāju izvēles iespējas un var radīt nepamatotu cenu pieaugumu. Kopš 2020.gada Konkurences padome pastiprināti uzrauga publiskas personas, biežāk reaģējot uz konkrētām sūdzībām. Mums nav iespējas izsekot līdzi visiem publisku personu organizētajiem iepirkumiem vai izmaiņām normatīvajā regulējumā, piemēram, pašvaldību saistošajos noteikumos, kas var diskriminēt privātos tirgus spēlētājus, tādēļ ļoti augstu vērtējam sabiedrības iesaisti un ziņošanu par iespējamiem pārkāpumiem. Par tiem Konkurences padomei var ziņot ne tikai akcijas ietvaros, bet arī ikdienā, rakstot iesniegumu vai arī izmantojot tīmekļa vietnē www.kp.gov.lv pieejamo anonīmo ziņošanas formu.”
Lielākā daļa no akcijā iesūtītajiem šķēršļiem aktualizēja publisko personu un to kapitālsabiedrību iesaisti pakalpojumu sniegšanā ne tikai kultūras un tūrisma jomā, bet arī citās jomās. Publiskām personām un to kapitālsabiedrībām būtu jāatturas no iesaistīšanās tādu pakalpojumu sniegšanā, kurus līdzvērtīgi var sniegt privātie tirgus dalībnieki, tos pēc iespējas iesaistot pakalpojumu nodrošināšanā.
Akcijā varēja piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar publisku personu radītiem šķēršļiem, kas nepamatoti kavē vai ierobežo konkurences vai ekonomikas attīstību.