Kategorija: Nozares

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama intervijā žurnālam “Iepirkumi” atzīst, ka veic aktīvu pasūtītāju izglītošanu, lai nodokļu naudas tērētāji, organizējot publiskos iepirkumus, mācētu atpazīt uzņēmējus, kas savstarpēji vienojušies.

Aizvadītā gada nogalē finansiāli apjomīgākos iepirkumus veikušas ar ceļu būvniecību un uzturēšanu saistītās valsts iestādes – VAS “Latvijas valsts ceļi” un VSIA “Autotransporta direkcija”. Divi no topa iepirkumiem tiek vienam būvniekam

“Iepirkumu sistēma kopumā ir labi sakārtota, tomēr pastāv dažas lietas, kuras varētu uzlabot. Varam diskutēt par to, vai iepirkumu konkursos vērtēšanas kritērijs “zemākā cena” vienmēr ir atbilstošs,” saka Sandis Jansons, zāļu lieltirgotāja “Magnum Medical” valdes loceklis. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, “Magnum Medical” ir viens no līderiem publiskajos iepirkumos.

Komersanti un citas privātpersonas ar pasūtītāja finansētiem projektiem visbiežāk saskaras, saņemot atbalstu un ieviešot projektus kādas Eiropas Savienības vai cita finanšu instrumenta līdzfinansētas aktivitātes ietvaros. Projekta ieviešanas gaitā ir nepieciešams iegādāties preces, pakalpojumus un būvdarbus, un šādām iegādēm ir jāpiemēro procedūras, kas ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos.

Zemākās cenas izvēle publiskajos iepirkumos ir milzīga problēma, jo tas neveicina nozares attīstību. Nozarē izstrādāti jauni kritēriji, lai atvieglotu iepirkumu procedūru. To atzīst Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas (LPUAA) izpilddirektors Jānis Ozoliņš.

Strādājot pie jauna produkta attīstības, jo īpaši, ja runa ir par produktu, kam tirgū analoga vēl īsti nav, uzņēmēji nereti konstatē, ka jāiegulda milzums laika, pūļu un arī resursu pētniecības un testēšanas procesā, lai nonāktu līdz optimālajām produkta īpašībām, iepakojumam vai kādiem citiem vēlamiem parametriem.

Par Smiltenes novada ekonomisko attīstību dzirdēts daudz laba, un viens no pamatojumiem varētu būt acīm redzamais un ikdienu atvieglojošais – infrastruktūra. Sakārtotas ielas, ceļi, ūdenssaimniecība un apgaismojums, siltinātas dzīvojamās mājas, renovētas skolas, kultūras nami, bibliotēkas, sakopti skvēri, parki un vasarā puķu bagātība. Papildus, protams, attīstīta uzņēmējdarbība.

Spānijas infanta Kristīna kļūs par pirmo spāņu karaliskās ģimenes locekli, kas stāsies tiesas priekšā – Palmas de Maljorkas tiesa nolēmusi, ka karaļa Felipes VI māsu tiesās par valsts līdzekļu izkrāpšanu. Savukārt Spānijas premjers Marjano Rahojs pērn oktobrī atvainojās savas valsts iedzīvotājiem par korupcijas skandālu, kas pārņēmis viņa vadīto konservatīvo Tautas partiju.

2015. gada valsts budžeta izdevumu otrais lielākais postenis ir ekonomiskās darbības nodrošināšana. Tas ietver nozares ar vislielāko tirgus apgrozījumu – enerģētiku, lauksaimniecību, būvniecību, kur iepirkumos izbūvēs sabiedriskās ēkas, nodrošinās sabiedrisko transportu, izbūvēs dzelzceļu un autoceļus utt. Šiem mērķiem paredzēti valsts budžeta izdevumi 1,36 miljardi eiro.

Katram pircējam nākas strādāt ar dažāda satura līgumiem, tamdēļ ieteicams šos līguma tekstus standartizēt, piemēram, veidot standarta tekstus attiecībā uz ikgadējiem regulāra rakstura iepirkumiem, būvdarbu un pakalpojumu iepirkumiem, tostarp iepirkumiem, kuru realizēšanā svarīgi ievērot videi draudzīgus līgumu izpildes principus.