Ir dzirdēts viedoklis, ka mūsdienās, kad uzņēmējiem pieejamas tik plašas atbalsta iespējas gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) fondu un dažādu finanšu instrumentu (FI) ietvaros, veidot vai attīstīt biznesu par savu naudu nav īsti prātīgi. Nevar nepiekrist, un tomēr ES fondu projekta sākums ir skaidra ideja un mērķis. Tieši tam ir jābūt pamatā projektu pieteikšanai, nevis vēlmei apgūt fondu finansējumu bez skaidra plāna, kur to ieguldīt. Tātad ES fondu nauda var būt izšķirošs atbalsts uzņēmējam, ja tam ir laba biznesa ideja ar augstu potenciālu, kas var nodrošināt arī ilgtspējīgus rezultātus.
Kā zināms, arī šajā 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā viena no Latvijas prioritātēm ir uzņēmējdarbības veicināšana. Tajā tiks ieguldīti 430,7 miljoni eiro, tajā skaitā atbalsts FI veidā – 126 miljoni eiro. Tiks sniegts arī netiešais atbalsts uzņēmējdarbībai, palielinot privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām. Šis finansējums mērāms 59,01 miljona eiro apmērā.
Jau iepriekšējais plānošanas periods ir pierādījis, ka ar ES fondu investīcijām iespējams sasniegt ievērojamus rezultātus. Piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ietvaros biznesa inkubatoros būs atbalstīti 1184 uzņēmumi – un tas ir 14 reizes vairāk, nekā sākotnēji plānots. Tāpat tiks atbalstīti 3152 uz ārējo tirgu vērsti projekti, un arī to skaits pārsniegs plānoto vairāk nekā deviņas reizes. Tiks pieteikti 110 starptautiski patenti, pētniecībai un attīstībai radītas 460 jaunas darba vietas, riska kapitāla finansējumu būs saņēmuši 120 mazie un vidējie komersanti.
Šajā plānošanas periodā atbalsts uzņēmējdarbībai pieejams darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1. prioritārā virziena “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” un 3. prioritārā virziena “Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja” ietvaros. Kā pirmais uzņēmējdarbības pasākums tiks sākts “Atbalsts nodarbināto apmācībām”. Jau drīzumā ir plānots sākt arī FI aktivitātes – mikrokreditēšana un aizdevumi biznesa uzsācējiem, akseleratoru programma u. c. Tāpat drīzumā tiks sākta atbalsta programma uzņēmējiem “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā”.
Jāatgādina, ka visas FI programmas, kas tiek īstenotas vēl no 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu līdzekļiem, joprojām ir atvērtas un tajās arī 2016. gadā būs iespējama projektu iesniegumu pieņemšana – garantijas, mezanīna aizdevumi, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, investīciju aizdevumi, mikroaizdevumi, atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai, sēklas un uzsākšanas finansējums (seed and start-up funding) riska kapitāla programmu ietvaros.
Lai ieguldījumus padarītu efektīvākus, Eiropas Komisijas (EK) uzstādījums 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir vairot ES pieejamos resursus, ieguldot tos FI. Tie ir, piemēram, garantiju instrumenti, aizdevumu instrumenti, mezanīna aizdevumi vai mikrokredīti. To būtība ir pavisam vienkārša – ja uzņēmējs sākotnēji izvirzīto ieceri īsteno un sasniedz projekta mērķi, tad viņš naudu atdod. Tā tiek ieguldīta tālāk citos projektos, un tā atkal un atkal. Nauda pastāvīgi ir apritē, un summa, kas pieejama uzņēmējiem, kļūst arvien lielāka nekā tad, kad ES vienkārši piešķīra grantus.
Ilustrējot to skaitliski, mēs redzam, ka, izmantojot grantu, viena eiro investīcija ir viena eiro ieguldījums. Ja izmantojam FI, ir pieņēmums, ka tas ir vismaz četri vai pieci eiro. Bet, ja runājam par Junkera jeb Eiropas investīciju plānu, tiek cerēts, ka tas ir 1:15. Tas nozīmē, ka viens publiskais eiro dod katalizatora efektu 15 eiro investīcijām. Politikas virzība ir uz lielāku privātā kapitāla iesaisti, šādā veidā cerot panākt lielāku stimulu.
Pāreja no grantu sistēmas uz FI ir paredzēta pakāpeniska ne tikai šajā, bet arī nākamajos plānošanas periodos. 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros ir pieejami gan granti atbalstam inovācijām, zinātnes potenciāla izmantošanai un uzņēmējdarbības konkurētspējai, gan FI. Attiecība ir 656 miljoni eiro grantu pret 126 miljoniem eiro FI. Papildus gan būs pieejami arī aptuveni 60 līdz 80 miljoni eiro no iepriekšējā plānošanas perioda.
EK mērķis ir panākt, lai mazinās atkarība no grantiem un dotācijām. Lai uzņēmums vai reģions, kurā ir ieguldīts, pēc tam pats spēj ilgtspējīgi darboties, radīt jaunas darba vietas un nebūt atkarīgs no atbalsta vien. Tāpat EK šajā plānošanas periodā uzsvaru liek uz konkrētu un izmērāmu rezultātu sasniegšanu. Ir svarīga savlaicīga projekta ieviešana un līdz ar to finansējuma ieguldīšana, bet ir jāpierāda arī sasniedzamais rezultāts un efektivitāte. Arī tāpēc EK ir lēmusi par labu FI grantu vietā, uzskatot – ja uzņēmējs ir izmantojis FI, viņa lēmumi būs pārdomātāki, jo projekta īstenošanā tiks ieguldīti savi resursi.
FI sistēma palīdz risināt tirgus nepilnības. Tā sniedz iespējas perspektīviem uzņēmumiem saņemt finansējumu situācijās, kad komercbanku aizdevumi nav pieejami biznesa ideju realizēšanai, piemēram, paaugstinātu darījumu risku dēļ. Arī mikroaizdevumi un jaundibināti uzņēmumi nav komercbanku darbības segments, jo pastāv augsti darījumu riski, un mikrokredīti ir administratīvi dārgi.
Protams, tāpat kā nav vienkārši saņemt komercbanku aizdevumus, arī ES fondu finansējuma saņemšanai ir jāiegulda nopietns darbs. Lai saņemtu ES fondu atbalstu gan FI, gan grantu programmās, ir jāizpilda noteiktas programmas prasības. Biznesa projektam jābūt kvalitatīvam un dzīvotspējīgam. Skaidrs ir viens – saņemot atbalstu no fondiem, uzņēmuma konkurētspējai gan vietējā, gan citos tirgos ir jāpieaug.
Autors: Armands Eberhards,
valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos
Atbildēt