Pētniecības un attīstības paraugstunda

Kūdra ir dabas resurss, ko cilvēks pazīst jau sen un lieto jo plaši. Piemēram, Somijā un Baltkrievijā to aizvien izmanto kā kurināmo, daudzviet Eiropā to izmanto augsnes bagātināšanai, Skotijā – pat viskija ražošanā, bet Latvijā tai ir daudz citu pielietojumu, tostarp dzīvnieku uzturā. SIA “Latvijas Humusvielu institūts” darbojas jau kopš 2009. gada, un šajā laikā veikalu plauktos nonākuši teju pieci desmiti “GreenOK” līnijas produktu, kas ir plašu pētījumu rezultāts. Liela daļa produktu tapuši vai testēti sadarbībā ar Latvijas lauksaimniecības pētniecības institūtiem, kā arī sadarbībā ar uzņēmumiem un pētniecības institūtiem Lietuvā, Ganā un Kotdivuārā.

No dabas dabai

“Eiropas zinātnes un uzņēmējdarbības ideoloģija diezgan skaidri nosaka, ka jābūt gan pētniekiem, gan uzņēmumiem, kas šos pētījumus ievieš ražošanā. Latvijā diemžēl ne visi spēj strādāt kā, piemēram, Organiskās sintēzes institūts, ir daudz teorētisku pētījumu, bet uzņēmumi pārsvarā tendēti uz ātru peļņu. Zinātne prasa laiku, tādēļ mūsu produkti, kamēr nonāk tirgū, nereti tiek pārbaudīti pat vairākus gadus,” skaidro institūta direktors Oļegs Kukainis.

Uzņēmuma izstrādņu pamatā ir divi produkti – humusvielas un dabisks fitohormons citokinīns –, uz kuru bāzes tiek izstrādāti un pielāgoti dažādi produkti augsnes bagātināšanai, kā arī jaunākie produkti – dzīvnieku barības piedevas. Institūta rīcībā ir ražotne, kurā, apstrādājot kūdru ar mehāniskām, ķīmiskām un kavitācijas metodēm, tiek iegūts produkta koncentrāts “GreenOk Professional Pro”, kurā humusvielas ir ne mazāk kā 20 g/l. Šāds produkts tiek piedāvāts tirdzniecībā, un pētījumi liecina, ka 250 mg uz ha sniedz ražas pieaugumu ne mazāku par 10%, kas ir augsts rādītājs. “Pagājušajā gadā lauksaimniecības pētniecības rezultāti bija ļoti labi – izmantojot mūsu līdzekļus un fitohormonu citokinīnu sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem no “UAB Agro Demat”, no hektāra ieguvām 11 tonnas miežu un 5 tonnas ziemas rapšu. Tas ir kosmiski labs rezultāts,” lepni teic O. Kukainis, un to apstiprina arī agronoms Donats Dambrausks. Kāpēc šāds līdzeklis vispār nepieciešams? Humīnskābes un fulvoskābes pastiprina skābekļa uzsūkšanos augu šūnās, stimulē sakņu sistēmas veidošanos, paaugstina šūnu membrānu caurlaidību, aktivizē fermentus, uzlabo augu elpošanu. Jo intensīvāka ir augu elpošana, jo vairāk tas spēj ražot cilvēkam nepieciešamas bioloģiski aktīvas vielas – vitamīnus u. c., un pats augs ir veselāks. Humusvielas vidē pilda virkni nozīmīgu funkciju: uzkrāj augšanai nepieciešamās barības vielas un mikroelementus, uzlabo barības vielu apriti dzīvos organismos (gan augiem, gan dzīvniekiem), aizsargā no ārējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem un stiprina imunitāti, uzlabo fotosintēzi un veicina hlorofila veidošanos, tādējādi palielinot ražību un izturību, kā arī efektīvi sorbē toksīnus un smagos metālus, nodrošina to izvadīšanu no organisma. Šo bioregulatora funkciju izmanto pētījumos kuņģa, aknu slimību ārstēšanā, kā arī onkoloģijā pēc apstarošanas. Tāpat humusvielas palīdz noregulēt zarnu mikrofloru, piemēram, ja ilgstoši lietotas antibiotikas.

Zinātne un inovācija par pašu līdzekļiem

Visus pētījumus Latvijas Humusvielu institūts apmaksā no pašu kabatas. Latvijā uzņēmums regulāri sadarbojas ar Priekuļu Laukaugu selekcijas institūtu – liela daļa viņu audzētā ir apstrādāta ar institūta izstrādātajiem produktiem, kas divu gadu laikā ļāvis palielināt ražu par 10%. Divi līdz trīs gadi ir laiks, pēc kura produktu var reģistrēt kā augu stimulatoru, ja tas nesis rezultātus. Tāpat produktu izpētē un lauka pētījumos daudz devusi sadarbība ar kolēģiem Lietuvā, kur ir gan plašas lauksaimniecības zemes platības, gan zinoši speciālisti to apstrādē. Produkts “Baltijos BioAuksas” tapis speciāli Lietuvas tirgum un ir plaši pieprasīts.

Inovatīvu uzņēmumu raksturo vairāki raksturlielumi, taču galvenie no tiem nosaka, ka uzņēmums patstāvīgi vai ar piesaistītu speciālistu palīdzību veic pētniecību un izstrādā jaunus produktus, kā arī lielu daļu peļņas iegulda tālākos pētījumos un jaunu produktu attīstībā. Jautāts par iespēju piesaistīt Eiropas finansējumu, Oļegs Kukainis atmet ar roku un teic, ka pagaidām vienīgais, ko ir izmantojuši, bijis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piedāvātais Struktūrfondu atbalsts dalībai izstādēs. Institūts priecājas, ka ir bijusi iespēja saņemt 50% un pat 70% atbalstu dalībai izstādēs, un plāno šīs iespējas izmantot arī turpmāk. Par dalību citās programmās gan pagaidām pārāk daudz nedomā. “Projektu rakstīšana un iesniegšana – tas ir laiks un līdzekļi, to var atļauties lielie uzņēmumi, kam ir atsevišķas nodaļas ar cilvēkiem, kas ar to vien nodarbojas. Mēs esam mazs uzņēmums un visu darām paši,” smaidot itin kā taisnojas O. Kukainis: “Gribējām startēt programmā EUREKA, bet tobrīd mūsu aktīvākais sadarbības partneris – Lietuva – nebija šīs programmas dalībnieks un tā arī tālāk netikām. Turklāt runa ir arī par līdzfinansējumu. Mums gandrīz vienkāršāk ir līdzfinansējumam domāto naudu uzreiz ieguldīt pētniecībā un attīstībā.” Pasaulē tā ir ierasta prakse, ka uzņēmumi pētniecību un jaunu produktu attīstību apmaksā paši, tomēr parasti tie ir lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 500 un daudzos miljonos skaitāmu apgrozījumu. Nav slikts rādītājs, ja mazs uzņēmums no Latvijas var iespēt to pašu.

EUREKA – Eiropas programma, kuras mērķis ir komercsabiedrību un zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšana, lai izstrādātu un ieviestu inovatīvus, konkurētspējīgus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus.

Ideju jauniem produktiem netrūkst

Cilvēkiem un dzīvniekiem, tāpat kā augiem, nepieciešami labvēlīgi apstākļi, ja pietrūkst saules vai vitamīnu, cilvēks ātri nogurst, dzīvnieks ir gurdens, neveselīgs vai nepieņemas svarā. Dzīvnieki, dzīvojot brīvā dabā, itin viegli paši sameklē sev trūkstošās barības vielas. Piemēram, laukos vistas nereti mēdz kašāties melnzemē un kaut ko knābāt – tās pašas paņem no augsnes tās humusvielas, kas tām nepieciešamas gremošanas procesiem, lai labāk uzsūktos barība. Nebrīvē dzīvojošiem dzīvniekiem šādas iespējas nav. “Strādājot pie jaunā produkta vistu uztura bagātināšanai, testējām trīs grupas – kopumā 92 000 cāļu – un secinājām, ka, izmantojot “ChickenHumat”, cāļi sasniedza vēlamo svaru 6 – 9 dienas agrāk. No pašiem jaunākajiem produktiem var minēt arī barības piedevu suņiem “DogHumat” un kaķiem “CatHumat”, kas darbojas līdzīgi kā cilvēkam vitamīni – nodrošina nepieciešamo minerālvielu daudzumu organismā, kas regulē ne vien gremošanas procesus, bet arī pašsajūtu,” rādot jaunos produktus, stāsta O. Kukainis. Līdztekus dzīvnieku barības piedevu izstrādei uzņēmums turpina pētījumus sapropeļa un vermikomposta izvilkumu lietošanai lauksaimniecībā. Kā jebkuriem lauksaimniecības pētījumiem, arī šādiem nepieciešami vismaz divi līdz trīs gadi, lai novērotu vismaz divas ražas un varētu izdarīt secinājumus.

Cīņa par eksporta tirgiem

Ceļš uz starptautiskajiem tirgiem nav medusmaize nevienam uzņēmumam, taču gadījumā ar augstas pievienotās vērtības produktu, kura sastāvs un specifika mainās atkarībā no klimatiskajiem un augsnes apstākļiem, situācija ir vēl sarežģītāka. Jāveic lauka pētījumi, jāpierāda produkta efektivitāte un beigās vēl jāprot par to saņemt pieklājīgu cenu. “Esam secinājuši, ka nevaram konkurēt ar lielajiem ražotājiem – lauksaimniecība nav IT joma, šeit nevaram radīt ģeniālu risinājumu un ātri to ieviest. Tāpat ir jārēķinās, ka miljardu kompānijas var ieguldīt neaptverami lielus līdzekļus mārketingā, mazajam uzņēmumam budžets ir ierobežots. Protams, cenšamies konkurēt ar Eiropas tirgus spēlētājiem, taču konkurence ir nežēlīga, lai arī mūsu produkts ir ar ļoti augstu pievienoto vērtību un efektivitāti. Tāpēc lūkojamies tālāk uz Krievijas un Āfrikas tirgiem.” Par darbošanos specifiskajā Āfrikas tirgū Oļegs Kukainis stāsta gluži vai anekdotes. Šajā tirgū uzņēmums strādā jau četrus gadus, un Ganā paveikts krietni daudz darba, taču cīņa ar vietējo korupciju un krāpšanu ir sīva. Ievedmuita produktam var mainīties atkarībā no muitnieku garastāvokļa, lauksaimnieki, kas solījuši pirkt preci, var to vienkārši piesavināties un pazust, bet, ja vietējie nolemj, ka kāds produkts ir par dārgu, viņi samaksā vietējiem zinātniekiem, kas ar visiem parakstiem un zīmogiem oficiālā atskaitē apliecina, ka šā izstrādājuma rādītāji ir pavisam citādi. “Kāpēc mēs turpinām mocīties ar tādu tirgu? Jo šajās valstīs ir vismaz trīs ražas gadā un tas nozīmē, ka ir daudz lielāks noieta tirgus. Šo-brīd četros gados esam pārdevuši kādus piecus konteinerus ar mūsu produkciju, taču jaunu tirgu apguve, tāpat kā zinātne, prasa laiku, un mēs mērķtiecīgi ejam uz rezultātu. Par mūsu produktiem piecu gadu laikā ir bijusi tikai viena negatīva atsauksme, un tā pati bija patērētāja vainas dēļ, mēs zinām, ka mums ir izcils produkts, un zinām, ka ar to tālu tiksim,” sola O. Kukainis. Latvijas Humusvielu institūts aktīvi strādā arī ar citiem tirgiem – Poliju, tāpat reģistrē produktus tirdzniecībai Krievijā un turpina aktīvi sadarboties ar Lietuvu. Klausoties uzņēmuma vadītājā, šķiet, ka ar apņēmību neviens šķērslis nav nepārvarams un inovācija tik tiešām ir veids, kā zināšanas pārvērst naudā.

Vaicāts par iepirkumiem, uzņēmējs teic: “Mēs esam privāts uzņēmums un iepirkumu procedūrās nepiedalāmies – ar to mums problēmu nav. Mums vissvarīgākais, lai nepieciešamā produkcija vai izejviela būtu kvalitatīva un atbilstu mūsu mērķiem un prasībām. Ja tā ir, tad nav ko domāt – jāstrādā.”

SIA Latvijas Humusvielu institūts

• Dibināts: 2009. gadā
• Īpašnieki: 3
• Darbinieki: 12
• Apgrozījums: 320 000 EUR (ražošanas un tirdzniecības)
• Eksporta valstis: Lietuva, Polija, Krievija, Gana
• Uzņēmums ir Latvijas zinātnisko institūciju sarakstā

TEKSTS un FOTO: DZiNTRA ŠVARCBAHA