Pērn turpināja strauji augt vidējā bruto darba samaksa Latvijā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu tā pieauga par 6,8% un bija 818 eiro. 2015. gadā darba samaksas pieauguma temps bija tāds pats kā 2014. gadā.
Straujāk darba samaksa 2015. gadā augusi privātajā sektorā – par 7,9%, savukārt sabiedriskajā sektorā – 5,2%. Salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni – 2008. gadu – 2015. gadā darba samaksa privātajā sektorā bija par 28,3% lielāka, toties sabiedriskajā sektorā darba samaksas pieaugums bija mērenāks – par 6,1%.
Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2015. gadā bija par 7% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 855 eiro un 799 eiro). Salīdzinājumam – 2008. gadā sabiedriskajā sektorā darba samaksa bija par 29,4% lielāka nekā privātajā sektorā.
2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vidējā neto darba samaksa pieauga straujāk nekā vidējā bruto darba samaksa – par 7,6%. Tas saistīts ar 2015. gadā veiktajām izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Darba samaksa 2015. gadā augusi visās tautsaimniecības pamatnozarēs, tomēr to dinamika bija atšķirīga. 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams pakalpojumu nozarēs – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, operācijās ar nekustamo īpašumu, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, kā arī tirdzniecībā. Mērenāk darba samaksa augusi transporta un uzglabāšanas nozarē, administratīvo un apkalpojošo dienestu un finanšu un apdrošināšanas darbību jomās.
Latvijas galvenajā eksporta nozarē – apstrādes rūpniecībā – 2015. gadā darba samaksa pieauga par 8,5%. Straujāk darba samaksa augusi pārtikas ražošanā – par 12,2%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – 11% un datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā – 10%. Mērenāk darba samaksa pieaugusi gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā un kokapstrādē.
Ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas kāpumu arī turpmāk. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2016. gadā darba samaksas pieaugums būs līdzīgos tempos kā pēdējos gados.
Jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksu turpmāks pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos. Tomēr tas rada riskus tautsaimniecības izaugsmei vidējā termiņā. Tā kā produktivitātes pieaugums atpaliek no darbaspēka izmaksu kāpuma, Latvija var zaudēt konkurētspējas priekšrocības.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavojusi
LAURA STELMAKA-LEJA, EM Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente
Atbildēt